Arhīvs birkai: Uzņēmējdarbība

RNP modernizē sētnieku darbu, veidojot uzkopšanas komandas

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pakāpeniski modernizē sētnieku darba organizāciju – par tīrību māju kāpņutelpās un pagalmos turpmāk viena cilvēka vietā rūpēsies uzkopšanas komandas, kas aprīkotas ar kvalitatīvu tehniku. Izmaiņas nodrošina labākus darba apstākļus darbiniekiem un kvalitatīvāku pakalpojumu iedzīvotājiem.

Pašlaik darbs šādi norit jau 400 Rīgas mājās, un pirmie rezultāti ir ļoti labi, par ko liecina ne vien uzņēmuma kvalitātes kontrole, bet arī atsauksmes no iedzīvotājiem.

Papildus kvalitātes uzlabojumiem ļoti būtisks apsvērums izmaiņām ir tieši darbinieku labbūtība. Jaunajās uzkopšanās komandās strādā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) darbinieki, kas līdz šim strādājuši kā sētnieki un apkopēji. Tradicionāli sētnieka darbs ir fiziski smags, bet komandā cilvēki darbu dara kopā un izmanto modernu tehniku, kas mazina slodzi.

Pagalmos uzkopšanas komandas izmanto nelielus raiderus, lapu pūtējus un traktoriņus, ar kuriem ziemā ietves tīra no sniega un kaisa, bet vasarā pļauj zāli un slauka ietves. Savukārt iekštelpās komandām ir īpašas slotas grīdas mazgāšanai, putekļu sūcēji un iekārtas grūti aizsniedzamu logu mazgāšanai.

Komandās darbu iespējams organizēt efektīvāk. Uzkopšanas tehnika ļauj strādāt ātrāk, kas ir īpaši svarīgi sniegotās ziemas dienās. Brīžos, kad sētnieks saslima, bija grūti ātri atrast aizvietotāju, bet komandā darbinieki var viegli viens otru aizvietot. Komandu darba efektivitāte ir būtiska arī finansiāli – par spīti augošām izmaksām tas ļauj uzņēmumam nepaaugstināt uzkopšanas izmaksas iedzīvotājiem.

RNP Apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Airita Šica stāsta arī par kādu iepriekš neplānotu ieguvumu no komandu darba:

“Redzam, ka jaunā kārtība uzlabo mūsu saziņu ar iedzīvotājiem. Nereti cilvēki savas mājas sētnieku uztvēra kā kontaktpersonu, ar ko pārrunāt savas bažas vai vēlmes par mājas pārvaldīšanu. Labs sētnieks varēja uzklausīt, bet viņam nebija vajadzīgās informācijas un iespēju palīdzēt, runātais visbiežāk nenonāca līdz risinājumam, un cilvēki palika vīlušies. Bez sētnieka cilvēki aktīvāk izmanto mūsu saziņas kanālus – sazvanās ar savas mājas pārvaldnieku, izmanto mobilo lietotni vai pašapkalpošanās portālu, vai zvana uz informatīvo tālruni. Tas mums palīdz ātrāk uzzināt un risināt problēmas.”

📌 Vairāk par RNP aktualitātēm – ŠEIT

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums. Izveidots kā pašvaldības kapitālsabiedrība, pašlaik uzņēmums darbojas bez pašvaldības dotācijām un saviem klientiem piedāvā pilna spektra apsaimniekošanas pakalpojumus.

*Attēls: mparvaldnieks.lv

 

“Rīgas centra ideju laboratorijā” eksperti un uzņēmēji meklē risinājumus aktivitātes veicināšanai galvaspilsētā

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju (LANĪDA) un SIA “Rīgas nami” 25. februārī organizēja “Rīgas centra ideju laboratoriju”, kurā uzņēmēji, apkaimju organizāciju pārstāvji, Rīgas domes un izpildinstitūciju eksperti kopīgi meklēja risinājumus Rīgas centra attīstībai un dzīvības atjaunošanai.

Gandrīz pusgada garumā, sadarbojoties ar Rīgas domi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem, LANĪDA sagatavojusi priekšlikumus, lai Rīgas centru padarītu pievilcīgu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. “Rīgas centra ideju laboratorijas” mērķis bija atlasīt visefektīvākos risinājumus, kurus Rīgas dome un citi partneri varētu sākt realizēt.

“Prieks, ka ir izdevies raisīt diskusiju par Rīgas centra attīstību –pilsētai, uzņēmējiem un visai sabiedrībai svarīgu jautājumu. Šīs ideju laboratorijas mērķis bija visām pusēm satikties un izkristalizēt tos priekšlikumus, kas būtu realizējami. Pirmais solis sperts, taču tas ir ilgtermiņa darbs, kas jāturpina, bet gandarījums, ka šis process ir sācies, un pašvaldības pārstāvji, politiķi un uzņēmēju pārstāvji ir satikušies, lai strādātu kopā,”

norāda Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis.

“Rīgas centrs ir mūsu galvaspilsētas vizītkarte un uzņēmējdarbības dzinējspēks, tāpēc spraigās un dinamiskās šodienas diskusijās izkristalizētas labākās idejas, ko iespējams iedzīvināt Rīgas centra attīstības un uzņēmējdarbības veicināšanai. Mēs arī turpmāk ceram uz ciešu sadarbību ar Rīgas domi, lai kopīgiem spēkiem veidotu dzīvīgu un konkurētspējīgu pilsētvidi,”

uzsver LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

“Rīgas centra un visas Rīgas attīstība ir nozīmīga ne tikai rīdziniekiem un Rīgas uzņēmējiem. Manuprāt, pozitīvais signāls ir, ka uzņēmēju ilgstošos aicinājumus sadzirdējuši arī Rīgas domnieki. Tomēr vienlaikus skaidrs, ka uzņēmēji sagaida ne tikai diskusijas, bet arī dzīvē pamanāmas izmaiņas, pie tam tām jānotiek gana strauji, vēl vairāk nepalielinot Rīgas konkurentpilsētu priekšrocības. Tāpat svarīgi, lai Rīgas attīstībai nozīmīgus jautājumus risinātu arī nacionālās politikas līmenī, jo pašvaldības rokās esošie instrumenti ne vienmēr ir pietiekami visaptveroši efekta panākšanai,”

norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Laboratorijas dalībnieki strādāja piecās darba grupās, kas koncentrējās uz nozīmīgākajiem Rīgas centra attīstības aspektiem:

✅ Īpašumu attīstība – rosināta vēsturisko ēku atjaunošanas procedūras vienkāršošana, “zaļā koridora” izveide birokrātijas mazināšanai, kas atvieglotu investoru piesaisti.

✅ Mobilitāte – ierosinājumi ietvēra stāvvietu sistēmas uzlabošanu, lai veicinātu biznesa plūsmas Rīgas centrā, kā arī sabiedriskā transporta pieejamības palielināšanu.

✅ Mājokļi – diskutēja par to, kā veicināt jaunu mājokļu būvniecību un degradēto ēku atdzīvināšanu.

✅ Uzņēmējdarbības vides uzlabošana – priekšlikumi ietvēra nekustamā īpašumu nodokļa atlaides uzņēmējiem, kas izmanto pirmā stāva telpas komercdarbībai, kā arī telpu pielāgošanu dzīvošanai.

✅ Nodokļu politika – ierosināti pasākumi, kas stimulētu ilgtermiņa ieguldījumus Rīgas centrā.

Ņemot vērā laboratorijā panāktās vienošanās par prioritāriem risinājumiem katrā tēmā, Rīgas dome apņēmusies prioritāro priekšlikumu īstenošanu uzsākt jau tuvākajā laikā.

Rīgas centra ideju laboratorijas” darba grupu prezentācijas var skatīt – ŠEIT.

Papildu informācija: Sandra Rasnača, LANĪDA izpilddirektore, tālr. 22535583, e-pasts: lanida@lanida.lv.

 

Publiskajai apspriešanai nodoti saistošie noteikumi divu jaunu uzņēmējdarbības atbalsta programmu īstenošanai

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 28. februārim sabiedriskās apspriešanas laikā paust viedokli par divu jaunu atbalsta programmu īstenošanu, kas paredz piešķirt uzņēmējiem līdzfinansējumu un komerctelpu labiekārtošanai un dažādu publisku pasākumu rīkošanai.

✅ Iepazīties ar projektiem un sniegt atsauksmes iespējams mājaslapā riga.lv sadaļā “Saistošo noteikumu projekti”.

Abas programmas paredz atbalsta sniegšanu mazajiem un mikro uzņēmējiem, kas darbojas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā.

Viena no atbalsta programmām paredzēta komercdarbības veicināšanai esošo ēku pirmajos stāvos.

Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai:

  • telpu remontam;
  • iekārtošanai;
  • vides pieejamības uzlabošanai;
  • skatlogu noformēšanai;
  • izkārtņu izgatavošanai;
  • labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā;
  • nomas maksas segšanai u.c. vajadzībām.

Atbalstam varēs pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus ar kopējo finansējumu līdz 200 000 eiro gadā.

Otra atbalsta programma, ko piedāvās Rīgas pašvaldība, ir līdzfinansējums publisku svētku, koncertu, izklaides pasākumu rīkošanai, lai tūrisma nesezonā no septembra līdz aprīlim uzņēmēji savām kafejnīcām, darbnīcām, veikaliem piesaistītu apmeklētājus. Uzņēmēji noteiktā kārtībā varēs pieteikt savu ideju un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro pasākuma organizēšanas izdevumu segšanai. Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 120 000 eiro gadā un plānots, ka tā darbosies trīs gadus.

Pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas tiks organizēts informatīvs seminārs, lai uzņēmējus detalizētāk iepazīstinātu ar pašvaldības prasībām un nosacījumiem abu programmu realizācijā.

 

Jaunciema kapos labiekārtos bāreņu un bezpiederīgo sektorus

Turpinot kapsētu sakārtošanu galvaspilsētā, šogad Jaunciema kapos plānots labiekārtot sektorus, kuros apglabāti bāreņi un iedzīvotāji bez piederīgajiem.

“Šie īpašie Jaunciema kapu sektori atgādina, ka ikviens ir pelnījis cieņpilnu piemiņu un sakārtotu pēdējo atdusas vietu. Pat ja šo cilvēku dzīves nogale nebija viegla, mēs vēlamies apliecināt cieņu viņu dzīvei un klātbūtnei starp mums. Tā ir ne tikai fiziska apkārtējās vides sakārtošana, bet arī cilvēcības un atbildības apliecinājums, jo šie cilvēki reiz dzīvoja, cerēja un sapņoja. Un pat ja viņiem nebija tuvāko, mēs esam gatavi par viņiem rūpēties arī tagad,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieks Edgars Ikstens

Bezpiederīgo sektorā šogad plānots izveidot jaunu piemiņas vietu – lielu, melnu krustu, kas atradīsies mulčētā laukumā ar apstādījumiem. Darbus veiks SIA “Legāts”, kurai no Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļiem šim nolūkam piešķirti gandrīz 14 000 eiro.

Tāpat plānots sakopt un labiekārtot bāreņu sektoru, kur darbus veiks Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas meži”.

Līdz šim Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļi piešķirti arī II Meža kapsētas liepu alejas sakopšanai, kas noslēdzās pagājušā gada izskaņā.

Rīgas kapsētās par kapa vietām pienākums rūpēties ir apbedīto tuviniekiem. Ja tuvinieku nav vai arī tie kapavietas nekopj, pašvaldība nodrošina atsevišķu darbu veikšanu, piemēram, zāles pļaušanu un lapu grābšanu.

Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla informē, ka bāreņu sektors Jaunciema kapos izveidots pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, tur nonāca bērniņi no bērnu aprūpes centra “Rīga” un tā filiālēm “Teika” un “Pļavnieki”, kas pēc savas būtības ir bērnunami.

Pēdējo 30 gadu laikā šajā sektorā apglabāti 36 bērni, bet akmens pieminekļi ir ne vairāk par pieciem – tikai tiem, kuriem bija kādi radinieki.

 

Rīga aicina baudīt ziemas priekus slēpošanas trasē Uzvaras parkā

Ceturtdien, 13.februārī, no plkst.12.00 atvērta slēpošanas trase Uzvaras parkā, Uzvaras bulvārī 15.

 

“Jau no šodienas Uzvaras parka slēpošanas trase ir gatava ziemas priekiem. Pateicoties Rīgas sporta skolas “Arkādija” komandai, rīdzinieki varēs baudīt slēpošanu pašā pilsētas sirdī. Slēpošanas trasi ir iespējams izmantot bez maksas. Slēpju nomā pa demokrātiskām cenām ir iespējams inventāru arī iznomāt, bet, protams, var izmantot arī savu inventāru. Nāciet un izmantojiet iespēju, kamēr laikapstākļi ļauj slēpot! Svaigs gaiss, sniegs un kustība garantēs labu noskaņojumu, jo parks ir paredzēts visiem rīdziniekiem,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Visiem ziemas sporta entuziastiem būs iespēja baudīt sagatavotu slēpošanas trasi ar savu inventāru bez maksas. Uzvaras parkā būs pieejama arī inventāra noma, kas darbosies katru dienu no plkst. 10.00 līdz 21.00. Pieaugušajiem inventāra nomas izmaksas ir 4,50 eiro stundā, pensionāriem un bērniem 3 eiro stundā par distanču slēpošanas komplektu (slēpes, nūjas, zābaki).

📌 Papildu informācija pa tālruni: +37129511244.

📌 Vairāk informācijas par slēpošanas aktivitātēm mājaslapā www.rigaslepo.lv.

Aicinām visus aktīvās atpūtas cienītājus izmantot šo iespēju un baudīt ziemas priekus Uzvaras parkā!

 

Rīga uzņēmējdarbības veicināšanai piedāvās divas jaunas atbalsta programmas

Uzņēmējdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, Rīgas pašvaldība šogad plāno ieviest divas jaunas atbalsta programmas, piešķirot uzņēmējiem līdzfinansējumu dažādu publisku pasākumu organizēšanai un komerctelpu iekārtošanai.

🔵 Viena no atbalsta programmām, ko piedāvās Rīgas pašvaldība, ir līdzfinansējums publisku svētku, koncertu, izklaides pasākumu rīkošanai, lai tūrisma nesezonā no septembra līdz aprīlim uzņēmēji savām kafejnīcām, darbnīcām, veikaliem piesaistu apmeklētājus. Uzņēmēji noteiktā kārtībā varēs pieteikt savu ideju un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro pasākuma organizēšanas izdevumu segšanai. Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 120 000 eiro gadā un plānots, ka tā darbosies trīs gadus.

🔵 Otra atbalsta programma paredzēta komercdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošo ēku pirmajos stāvos. Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai – telpu remontam; iekārtošanai; vides pieejamības uzlabošanai; skatlogu noformēšanai; izkārtņu izgatavošanai; labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā; nomas maksas segšanai u.c. vajadzībām. Atbalstam varēs pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus ar kopējo finansējumu līdz 200 000 eiro gadā.

Patlaban abu atbalsta programmu saistošos noteikumus vērtē Finanšu ministrija pēc kā tiks organizēts informatīvs seminārs, lai uzņēmējus detalizētāk iepazīstinātu ar pašvaldības prasībām un nosacījumiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka abas jaunās atbalsta programmas izveidotas, balstoties uz pašu uzņēmēju ierosinājumiem, kā cīnīties ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un attālinātā darba ieviešanas sekām.

“Neviens uzņēmums, kafejnīca vai veikals nevarēs strādāt, ja pie viņa nenāks klients, kas pērk viņa preces vai pakalpojumus. Cilvēku piesaistei pašvaldība organizē dažādas aktivitātes un pasākumus. Papildus, sadarbojoties ar uzņēmēju organizācijām, esam izstrādājuši jaunas atbalsta programmas, ar mērķi atbalstīt uzņēmēju iniciatīvas un vajadzības. Pašvaldība dod instrumentus, bet katra uzņēmēja paša ziņā ir būt aktīviem un tos pilnvērtīgi izmantot,”

skaidro I. Andersone

Atbalsta programmu efektivitāti pašvaldība novērtēs, ņemot vērā uzņēmēju aktivitāti un telpu izmantošanas mērījumus. 2024. gada otrajā pusē Rīgas Uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta speciālisti, fiziski apsekojot galvenās Rīgas centra un Vecpilsētas ielas, fiksēja reālo situāciju komerctelpās, kas atrodas ēku pirmajos stāvos. Kopumā apsekotas 2323 komerctelpas un dati rāda, ka 73% no apsekotajām telpām jau šobrīd notiek dažāda veida komercdarbība (pakalpojumi, tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana u.c.), bet 2% telpu tiek veikti remontdarbi.

Rīgas Uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta vadītājs Andris Lišmanis skaidro: “Apzinot reālo situāciju, varam efektīvi īstenot atbalsta programmas un novērtēt, kā uzņēmējdarbību konkrētās vietās nākotnē ietekmēs ielu pārbūve un labiekārtojumi, pilsētvides attīstības projekti, kā arī pašvaldības atbalsta mehānismi. Analizējot datus, redzam, ka atkarībā no ielas pirmā stāva aizņemtība ir atšķirīga un labāki rādītāji ir ēkās, kuras atrodas tiešā centra tuvumā. Visvairāk aizpildītu telpu ir Tērbatas ielā, kur aizņemti vairāk nekā 90% komerctelpu, Baznīcas ielā aizņemti 91% telpu, kā arī Dzirnavu, Ģetrūdes, Audēju, Torņa ielā un Jaunielā. Brīvības ielā aizņemti 65%, Kr. Valdemāra ielā 68% un A. Čaka un Marijas ielā – 70% telpu. Secinājums – mierīgas, sakārtotas, labiekārtotas un apgaismotas ielas piesaista gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, jo tajā ir patīkamāk dzīvot, strādāt, pavadīt laiku un cilvēki šādā vidē pārvietojas lēnāk un uzturas ilgāk.”

Vienlaikus Rīgas pašvaldība ieviesusi jaunu atbalsta aktivitāti uzņēmējiem – iespēju operatīvi saņemt Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktā pašvaldības speciālista jeb mentora konsultāciju, kas sniegs informatīvu atbalstu un padomus, kā uzņēmējam rīkoties konkrētajā situācijā vai kādi dokumenti jāiesniedz problēmas risināšanai vai pakalpojuma saņemšanai.

📌 Konsultācijas uzņēmēji var saņemt kontaktpunkta darba laikā, rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv vai zvanot uzņemējdarbības atbalsta projektu vadītājiem uz tālruni +371 28019057 (Aijai Lilienfeldei) vai +371 29325310 (Mārim Strodam).

 

Nedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina rīdziniekiem?

Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski traucējumi elektrības piegādē, tomēr pastāv dažādi teorētiski riski un Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus nedaudz sagatavoties, ja gadās kādi sarežģījumi un uz brīdi pazūd elektrība.

Eksperti iesaka iedzīvotājiem neatteikties no iecerētajiem plāniem brīvdienās, tomēr būtu nepieciešams veikt dažus priekšdarbus, līdzīgi, kā gatavojoties, piemēram, vētrai:

  • uzlādēt mobilās ierīces, portatīvos datorus, elektroauto un ārējos akumulatorus (tā dēvētās “poverbankas”);
  • uzpildīt degvielu automašīnās;
  • iegādāties rezerves baterijas radioaparātiem un lukturīšiem;
  • atslēgt no strāvas avota iekārtas, kuras neizmanto vai kuras ir jutīgas pret sprieguma svārstībām;
  • lejuplādēt mobilajā tālrunī lietotni “112 Latvija”, lai laicīgi saņemtu paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās;
  • izmantot tikai oficiālos informācijas avotus un neuzticēties skaļiem un emocionāli pielādētiem paziņojumiem.

Rīgas pašvaldība ir veikusi preventīvus pasākumus un izstrādājusi rīcības plānu galvaspilsētas dienestu un kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanai sliktāko scenāriju gadījumā, ja sinhronizācijas procesa laikā radīsies elektropiegādes traucējumi.

Jau vēstīts, ka 8. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS “Augstsprieguma tīkls”), Igaunijas, Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.

Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks sākts 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.

Kā informē Klimata un enerģētikas ministrija, lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.

Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.

 

Rīgas pašvaldība turpina azartspēļu ierobežošanu galvaspilsētā; noteiks dažādas aizlieguma zonas

Balstoties uz Satversmes tiesas ieteikumiem, Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem galvaspilsētā. Atšķirībā no iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedza azartspēļu organizēšanu visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, tagad plānots noteikt dažādas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

“Politiskais uzstādījums Rīgā ir nemainīgs – pilsētai ir jābūt brīvai no azartspēlēm. Rīgas dome, respektējot pagājušā gada pavasarī pieņemto Satversmes tiesas spriedumu, ir izstrādājusi regulējumu un kritērijus, kas precīzi nosaka vietas, kur Rīgā ar azartspēļu biznesu nodarboties nebūs atļauts. Mūsu vadmotīvs ir atbrīvot no azarstpēlēm visas teritorijas, kurās ir pastāvīga un intensīva iedzīvotāju aprite, un mēs apzināmies, ka tas ir viens no veidiem, kā pilsētu padarām drošāku,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Noteikumu projektā paredzēts, ka azartspēles nebūs atļauts organizēt:

  • pašvaldībai piederošos nekustamajos īpašumos;
  • apkaimju centros;
  • izglītības iestāžu teritorijās un 300 metru attālumā no tām;
  • dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un pasažieru ostās un 500 metru attālumā no tām;
  • 300 metru attālumā no sabiedriskā transporta pieturvietām;
  • Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās un 300 metru attālumā no šo funkcionālo zonu robežām;
  • kultūras pieminekļos un to teritorijās, to aizsargjoslās un Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves aizsardzības teritorijās.

“Saistošie noteikumi šajā redakcijā faktiski liegs iespējas organizēt azartspēles visā Rīgas teritorijā, atskaitot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas un ļoti nomaļas pilsētas teritorijas. Šādi mēs aizstāvam pilsētas intereses un pildām arī mūsu iedzīvotāju gribu būtiski ierobežot azartspēļu zāļu vietas pilsētā. 2024. gada novembrī SKDS veiktā aptaujā 77% iedzīvotāju iestājās par azartspēļu zāļu skaita samazināšanu vai to pilnīgu slēgšanu. Neraugoties uz mūsu pārliecinošo motivāciju ierobežot azartspēles, esam strikti pieturējušies pie Satversmes tiesas norādījumiem un plānojam ierobežot azartspēles tajās pilsētas teritorijās, kuras sava sprieduma atziņās norādījusi Satversmes tiesa. Vēlos izteikt pateicību Rīgas pašvaldības juristiem, kuri šos pēdējos gadus ir snieguši mums izšķirīgu atbalstu un ļāvuši aizstāvēt pašvaldības intereses pret vienu no ietekmīgākajiem lobijiem valstī – azartspēļu nozari,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Noteikumu projektā paredzētie ierobežojumi neaptver visu pašvaldības teritoriju, kā arī neietekmē komersantu tiesības atvērt un/vai paplašināt azartspēļu organizēšanas vietas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Paredzētie ierobežojumi samērīgi pasargās iedzīvotājus no plašas azartspēļu organizēšanas vietu pieejamības un redzamības pilsētvidē, tādējādi mazinot risku, ka cilvēki, dodoties ikdienas gaitās, impulsīvi iesaistīsies azartspēlēs.

Pašvaldība uzsver, ka no šiem ierobežojumiem būs ieguvumi plašam sabiedrības lokam. Azartspēļu atkarības risku mazināšana, veselības un labklājības veicināšana, sociālā budžeta un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības apsvērumi ir ļoti būtiski un ietekmē ikvienu pašvaldības iedzīvotāju. Labums, ko no noteiktajiem ierobežojumiem iegūst sabiedrība, ir lielāks par azartspēļu komersantu tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.

Pašvaldība ir paredzējusi saudzējošu un saprātīgu pārejas periodu jauno ierobežojumu piemērošanai – pieci gadi no pašvaldības lēmuma pieņemšanas par iepriekš izsniegto atļauju atcelšanu. Tas nozīmē, ka pašvaldības iepriekš izsniegtās atļaujas atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudēs spēku pēc pieciem gadiem.

Kā ziņots, Rīgas dome jau pirms sešiem gadiem nolēma galvaspilsētā likvidēt 42 spēļu zāles, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā. Izņēmums tika paredzēts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Spēļu zāļu komersanti vērsās tiesā pret pašvaldību. Satversmes tiesa (ST) gan vēlāk atzina par pamatlikumam atbilstošus domes ierobežojumus ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā. 2023. gada beigās Stacijas laukumā tika slēgta viena no bēdīgi slavenākajām azartspēļu zālēm Rīgā, līdz ar to Rīgas centrā slēgtas visas azartspēļu zāles ārpus četru un piecu zvaigžņu viesnīcām.

Lai slēgtu spēļu zāles pārējā pilsētas teritorijā, Rīgas pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021. gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tādējādi kavējot azartspēļu vietu slēgšanu, bet šis lēmums vēlāk tika atcelts un Rīgas dome 2023. gada rudenī pieņēma lēmumu 139 atļauju anulēšanai azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra. Tomēr no azartspēļu organizatoru puses atkal tika iesniegtas prasības ST, kas atzina, ka visā Rīgas teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei.

ST savā spriedumā aicināja pašvaldību pamatot konkrētas vietas vai teritorijas ar specifiskām īpašībām, kas to padara par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu, un tagad pašvaldība izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem galvaspilsētā, nosakot pamatotus kritērijus, pēc kuriem izvērtējama pilsētas teritorija un nosakāmas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

Šie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi noteikti, lai aizsargātu visu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību. Rīgas pašvaldība ir izvērtējusi samērīgumu azartspēļu organizēšanas ierobežošanai katrā no noteikumos norādītajām vietām un teritorijām. Samērīguma izvērtējumā ņemtas vērā ST atziņas, ka, ņemot vērā azartspēļu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas skar indivīdu un visu sabiedrību, valstij (un arī pašvaldībai) šīs nozares regulēšanā ir dota lielāka rīcības brīvība nekā citu nozaru regulēšanā. Tā kā azartspēļu joma, salīdzinot ar citiem komercdarbības veidiem, īpaši skar sabiedrības interešu un vajadzību sfēru, samērīguma tests šajā gadījumā ir piemērojams, ņemot vērā šos papildu apstākļus.

 

Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem notiks darba birža; uzņēmēji aicināti pieteikt savus darba piedāvājumus

Lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Rīgā, ne tikai iespēju vienuviet saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus, bet arī sniegtu atbalstu darba meklējumos, Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem atkal organizēs regulāras darba biržas.

Pirmā šī gada darba birža notiks 18. februārī no plkst. 12.00 līdz 15.00, Pāles ielā 9.

Darba biržas laikā uzņēmēji būs aicināti iepazīstināt potenciālos darba ņēmējus no Ukrainas ar savu uzņēmumu un tā piedāvātajām darba iespējām, kā arī veikt ekspresintervijas ar darba meklētājiem.

Aicinām uzņēmējus, kuri ir gatavi piedāvāt darbu Ukrainas civiliedzīvotājiem, līdz 31. janvārim aizpildīt anketu par piedāvātajām vakancēm – ŠEIT.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Janas Mihailovas, e-pasts: Jana.mihailova@riga.lv, tālrunis +371 29186844.

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve; darbi norit atbilstoši plānam

, ,

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve. Pērnā gada decembrī sākta centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana pār Sarkandaugavu, kuru plānots pabeigt šī gada maijā. Tāpat objektā vienlaicīgi tiek būvētas visas astoņas estakādes, vispirms izbūvējot pāļus, tad balstus un laidumus. Pārvada izbūvi plānots pabeigt līdz 2026. gada sākumam.

Centrālā tērauda laiduma uzbīdīšanas process pāri Sarkandaugavai sākas pēc starpbalstu ķermeņu izbūves. Vispirms krastā tiek samontēta pārvada laiduma konstrukcija, kuru tālāk pa posmiem virza pāri ūdens zonai. Laiduma uzbīdīšanas procesu sāka pērnā gada decembrī un to plānots pabeigt līdz šī gada maijam.

Patlaban pārvadā arī turpinās būvkonstrukcijas darbi, kas ietver veidņu izbūvi starpbalstu ķermenim, stiegrojuma izbūvi strapbalstiem un laidumam, betonēšanas darbus starpbalstam un gala balstam, kā arī balstīklas izbūvi. Tāpat turpinās inženiertīklu – gāzesvada, vājstrāvas un elektrosadaļas izbūve.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots
apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).