Pašvaldība atvēlēl 3,4 miljonus eiro seguma atjaunošanai 11 ielu posmos

, , , , , , , , ,

Piektdien, 28. februārī, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 3,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem 11 ielu posmos. Šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu plānots veikt vairākās pilsētas ielās un to posmos, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā. Šobrīd turpinās pirmā iepirkuma pretendentu izvērtēšana, savukārt otrajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Šī gada 4. janvārī pašvaldība izsludināja atklātu konkursu “Rīgas valstspilsētas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbi”, kurā tika izraudzīti būvnieki, kuri segumu atjaunos 11 ielu posmos. Šobrīd turpinās pretendentu piedāvājumu izvērtēšana. Otro iepirkumu pašvaldība izsludināja 16. februārī, kurā iekļauti desmit objekti. Šajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Pirmajā iepirkumā iekļauti sekojoši objekti:

🟩 Akas iela;
🟩 Sliežu iela posmā no Sliežu ielas Nr. 35 līdz Gaujienas ielai;
🟩 Firsa Sadovņikova iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
🟩 Cesvaines iela;
🟩 Friča Brīvzemnieka iela;
🟩 Kleistu iela posmā no Rātsupītes ielas līdz Mārtiņa Peniķa ielai;
🟩 Kleistu iela posmā no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
🟩 Lielā iela posmā no Silikātu ielas līdz Grants ielai;
🟩 Vecāķu prospekts posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
🟩 Jaunciema gatve posmā no Mežāres ielas līdz pieturvietai “Klipiņas”;
🟩 Jaunciema gatve posmā no pieturvietas “Milnas” līdz īpašuma robežām ar kadastra apzīmējuma 01001282048 robežām.

Minēto 11 ielu posmu atjaunošanai plānots no pašvaldības budžeta piešķirt līdz 504 tūkstošiem eiro, bet 2,9 miljonus eiro aizņemties no Valsts kases.

Kopumā šajā būvdarbu sezonā segumu plānots atjaunot 52 objektos, uzlabojot segumu vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru platībā. Gandrīz visām ielām atjaunos gan brauktuves, gan piegulošās ietves. Šogad plānoto asfaltēto ielu saraksts un karte.

Katram objektam darbu izpildes termiņš ir atšķirīgs. Atkarībā no veicamo darbu apjoma konkrētajā vietā, būvdarbu izpildes laiks ir noteikts no 7 līdz 60 kalendārajām dienām. Darbus plānots sākt pavasarī, sākoties aktīvajai būvsezonai.

 

Pēdējo gadu laikā Rīgā ierīkotas 15 samazināta ātruma zonas

, , , , , , , ,

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā ierīko kopš 2020. gada. Kopš pirmās zonas ierīkošanas Āgenskalna apkaimē pašvaldība pakāpeniski zonu skaitu ir palielinājusi, ieviešot tās dažādās apkaimēs. Šobrīd pilsētā ierīkotas 15 teritorijas, kurās noteikta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona, un to skaitu ir plānots palielināt. Ātruma ierobežojuma zonas tiek ierīkotas ar mērķi mierināt satiksmi, padarot pilsētvidi drošāku gājējiem, velobraucējiem un mobilitātes rīku lietotājiem.

Kā ziņots, Miera ielas kontekstā Rīgas domes priekšsēdētājs uzdevis pilsētas izpilddirektoram, sadarbībā ar atbildīgajām pašvaldības iestādēm, izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabot iedzīvotāju un autovadītāju informētību par apjomīgām satiksmes organizācijas izmaiņām pilsētā. Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir veicis papildinājumus Aristīda Briāna, Cēsu, Mēness, Miera un Šarlotes ielas posmos, kuri atrodas decembrī ierīkotās ātruma zonas teritorijā, uzklāts ceļa horizontālais marķējums, kas norāda uz maksimālo ātruma ierobežojumu ielā. Šajā zonā vēl plānots izvietot informatīvus plakātus, kas autovadītājiem atgādinās par atrašanos 30km/h ātruma ierobežojuma zonā.

Ātruma ierobežojuma zonas ierīko, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Primāri tiek izvērtēta izglītības un medicīnas iestāžu esamība konkrētajās ielās, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, krustojumu un līkumu pārredzamība, brauktuvju un ietvju platums, kā arī konkrētās apkaimes iedzīvotāju ierosinājumi.

Valstī spēkā esošie normatīvi nosaka, ka maksimālā ātruma ierobežojuma zonas darbība sākas no vietas, kur ir uzstādīta ceļa zīme “Maksimālā ātruma ierobežojuma zona” un attiecas uz visām ielām, kuras atrodas aiz šīs zīmes. Zonas darbība beidzas ar ceļa zīmi “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Zonas zīme strādā uz teritoriju, nevis tikai ielas posmu, tādēļ, ieviešot ātruma ierobežojuma zonas, pilsētvidē ir iespējams izvietot daudz mazāku ceļā zīmju skaitu.

Iedzīvotāju ērtībām pašvaldība ir izstrādājusi karti, kurā apkopotas visas pašvaldības ierīkotās 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Atbilstoši nepieciešamībai, karte tiks papildināta ar jaunām 30 km/h ātruma ierobežojuma zonām pirms to ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonu karte – ŠEIT.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ievērot atbilstošu ātrumu zonas darbības teritorijā.

Iepriekš ziņots, ka pērnā gada decembrī 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Brasas un Centra apkaimē. Zona attiecas uz teritoriju starp minētajām ielām – Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Pirms tam, 2023. gadā, 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu un Sarkandaugavas apkaimē – teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ieskaitot). Tāpat minētajā gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonas ieviesa: Centrā apkaimē – teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu, Skanstē – teritorijā starp Skanstes, Zirņu, Vesetas un Sporta ielu, un divās teritorijās Brasas apkaimē – teritorijā starp Kluso, Miera, Senču, Brīvības un Klijānu ielu (iekaitot) un teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra, Laktas, Miera un Zirņu ielu. Tajā pašā gadā arī divās Āgenskalnā apkaimes teritorijās tika veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, ieviešot ātruma ierobežojuma zonu teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Nometņu, Lapu un Melnsila ielas, un teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Mārupes, Liepājas ielas un dzelzceļu.

Savukārt 2022. gadā ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Čiekurkalna apkaimē – teritorijā starp Gaujas, Rusova, Stienes, Viskaļu ielu un Čiekurkalna 1. līniju.

2021. gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Grīziņkalna apkaimē – teritorijā starp Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Jāņa Asara ielu, Avotu ielu un Matīsa ielu, un divās teritorijās Klusā centra apkaimē – teritorijā starp Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu, un teritorijā starp Elizabetes ielu, Eksporta ielu, Hanzas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tāpat šajā gadā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Sarkandaugavā – teritorijā starp Tilta ielu, Tvaika ielu un Sliežu ielu.

Pati pirmā 30km/h ātruma ierobežojuma zona tika ieviesta 2020. gadā, Āgenskalna apkaimē – teritorijā starp Kalnciema ielu, Melnsila ielu, Nometņu ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu un Daugavgrīvas ielu.

 

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve; darbi norit atbilstoši plānam

, ,

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve. Pērnā gada decembrī sākta centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana pār Sarkandaugavu, kuru plānots pabeigt šī gada maijā. Tāpat objektā vienlaicīgi tiek būvētas visas astoņas estakādes, vispirms izbūvējot pāļus, tad balstus un laidumus. Pārvada izbūvi plānots pabeigt līdz 2026. gada sākumam.

Centrālā tērauda laiduma uzbīdīšanas process pāri Sarkandaugavai sākas pēc starpbalstu ķermeņu izbūves. Vispirms krastā tiek samontēta pārvada laiduma konstrukcija, kuru tālāk pa posmiem virza pāri ūdens zonai. Laiduma uzbīdīšanas procesu sāka pērnā gada decembrī un to plānots pabeigt līdz šī gada maijam.

Patlaban pārvadā arī turpinās būvkonstrukcijas darbi, kas ietver veidņu izbūvi starpbalstu ķermenim, stiegrojuma izbūvi strapbalstiem un laidumam, betonēšanas darbus starpbalstam un gala balstam, kā arī balstīklas izbūvi. Tāpat turpinās inženiertīklu – gāzesvada, vājstrāvas un elektrosadaļas izbūve.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots
apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina uz Mazākās egles iedegšanu Sarkandaugavas Kalna parkā

Sarkandaugavieši un viesi no citām apkaimēm tiek aicināti uz iespējams, mazākās eglītes Rīgā iedegšanas svētkiem. Tā pati eglīte, kuru Sarkandaugavas attīstības biedrība iestādīja 2021.gada Lielās talkas laikā Kalna parkā, tagad beidzot varēs rotāties un nest prieku.

Tādēļ apkaimes iedzīvotāji un viesi aicināti sestdien, 14.decembrī plkst. 17.00 uz Mazākās eglītes iedegšanu un rotāšanu. Par siltu atmosfēru gādās uz ugunskura sildītais karstais upeņu dzēriens un silti pīrādziņi. Šī būs arī iespējas satikties ar Sarkandaugavas attīstības biedrības aktīvistiem un uzzināt vairāk par tuvākajiem plāniem.

Savukārt, pirms šī notikuma no plkst. 14.00 – 16.00 visi tiek aicināti uz BJC “Laimīte” ikgadējo Ziemassvētku tirdziņu, kura laikā ielūdzam piedalīties eglīšu bumbuļu apgleznošanas meistarklasē kopā ar mākslinieci, kuras vārdu var atpazīt domājot par mozaīkas mākslu un viņa ir arī autore Sarkandaugavas simbolu mozaīkai – Irinu Kričalo.

Turpat tirdziņa laikā par ziedojumiem būs iespēja iegādāties Sv. Jāņa palīdzības senioru centra “Duntes Ozoli” radītos rokdarbiņus, atbalstot viņu sirds darbu – rūpējoties par demences pacientu labbūtību.

Aicinām nokļūšanai Dauderu muzejā izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – 5. tramvaju (pieturvieta “Sarkandaugava”).

Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana, un iegūtie attēli var tikt ievietoti Sarkandaugavas attīstības biedrības mājaslapā, sociālajos tīklos.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

 

Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina uz koncertu “Koncerts Latvijai”

Sarkandaugavieši un viesi no citām apkaimēm tiek aicināti smelties iedvesmu, mīlestību un spēku klasiskā dueta mūzikas koncertā čellistes Māras Botmanes un soprāna Terēzes Greteres izpildījumā Dauderu muzeja vēsturiskajā salonā 16. novembrī no pulksten 18.00 līdz 19.30.

Siltā gaisotnē Dauderu muzeja salonā varēsiet iegrimt skaniskā un mīlestības pilnā ceļojumā. Koncertā skanēs gan klasiski latviešu meistaru darbi, gan skaistākās melodijas no ārzemju komponistiem, godinot mīlestību pret dzimteni, mūsu mājām.

Krāšņās mākslinieces – čelliste Māra Botmane un soprāns Terēze Gretere ir jauna klasiskās mūzikas apvienība; katras mākslinieces personīgais ceļš mūzikā ir augsti novērtēts un mērāms daudzās uzstāšanās Rīgā, Latvijā un pasaulē.
Koncerta ievadā aicinām visus klausītājus iepazīties ar Dauderu muzeja vēsturi, savukārt pēc koncerta pie tējas tases un piparkūkām dalīties savos iespaidos par piedzīvoto.

Aicinām nokļūšanai Dauderu muzejā izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – 5. tramvaju (pieturvieta “Aldaris” un 2., 11., 24., 58. autobusu (pieturvieta “Muzejs Dauderi”).

Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana, un iegūtie attēli var tikt ievietoti Sarkandaugavas attīstības biedrības mājaslapā, sociālajos tīklos.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Ieeja pasākumā ir bezmaksas.

Līdz 2026.gadam plānots izbūvēt satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu

, ,

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

“Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi – plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams,”

pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Patlaban pārvadā notiek inženiertīklu izbūve, pāļu urbšana, tilta balstu un laidumu būvniecība, ielu un ceļu izbūve. Kā nākamie darbi objektā tiek plānoti tērauda laidumu montāža un uzbīdīšana pār Sarkandaugavu.

📸 FOTO

Kā atzīst būvnieki, lielākie izaicinājumi darbu procesā ir tādi, ka būvniecība notiek šauros, ierobežotas teritorijas apstākļos un virs ūdens, kas apgrūtina konstrukciju montāžu, kā arī darbu plānošana, lai netraucētu blakus esošo teritoriju darbībai, tai skaitā SIA “MAN-TESS” un Rīgas brīvostas teritorijām. Tas prasa izstrādāt un ievērot kustības grafikus, paredzēt uzgaidīšanas vietas, ierobežot kustības ātrumu un veikt citus pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Kundziņsalas teritorijā pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma jau realizēta lielākā daļa būvniecības darbu – izbūvēti savienojošie ceļi, laukumi, atbalstsienas, inženierkomunikācijas, apgaismes balsti. Tāpat ir izbūvēta lielākā daļa muitas kontroles punkta infrastruktūras – nojume un ēka, un patlaban notiek darbs pie iekštelpu apdares un aprīkojuma uzstādīšanas. Paredzamais visu darbu pabeigšanas termiņš 2025.gada pirmā puse.

“Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Vienlaikus par Kundziņsalā esošajām brīvajām industriālajām teritorijām interesi izrādījuši arī vairāki starptautiski investori, izskatot tās kā potenciālu vietu atjaunīgās enerģijas projektu nobāzēšanai, piemēram, vēja enerģijas vai to komponenšu ražotnēm. Kundziņsalas ostas terminālos šobrīd tiek apkalpots vairāk 1000 kravas auto vienību dienā,”

stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

🔎 Pārvada vizualizācijas VIDEO: https://failiem.lv/f/tdqrxt3bdp

Vizualizācijas izstrādātājs: SIA “InDizains”

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Dauderu parkā īpašā noskaņā varēs baudīt lapkriti

Dauderu komplekss (Zāģeru ielā 7) Sarkandaugavā ar šovasar atjaunoto parku un dārzu daudziem jau kļuvis par iecienītu atjaunināšanās un izziņas vietu. Pašlaik to pārņēmis rudenīgs krāšņums, tāpēc 18., 19. un 20. oktobrī plkst. 14.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa aicinās uz jaunu pasākumu ciklu “Oda rudenim: izzinoša pastaiga Dauderos”.

Muzeja gida vadītas pastaigas laikā varēs gan aplūkot holandiešu neorenesanses stilā būvēto Dauderu namu no jauniem un iepriekš neierastiem skatupunktiem, gan izbaudīt krāšņo rudens lapkriti Dauderu parkā instrumentālās mūzikas ierakstu pavadījumā (izvēlēti gadalaikam pieskaņoti skaņdarbi – “Rudens saule”, “Rudens lietus”, “Rudens migla”, “Rudens vējš”, “Mežs rudenī” un “Oktobris”). Interesentiem tiks pavērtas Dauderu nama, dārza un parka likteņa lappuses, aptverot vairāk nekā gadsimta laikā piedzīvoto.

Vietu skaits pasākumā ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties iepriekš, rakstot uz dauderi@lnvm.lv vai zvanot pa tel. 67392229 vai 67391780. Dalības maksa – 4,00 EUR.

 

Dauderu nama, kā arī tā dārza un parka bagātā vēsture atspoguļo visas Rīgas un Latvijas vēstures gaitu. Ēka celta 1897. gadā kā alusdarītavas “Waldschlößchen” (mūsdienās “Aldaris”) īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa, bet no 1937. līdz 1940. gadam savrupnams ar tam pieguļošo dārzu un parku tika labiekārtots kā vērienīga Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Padomju okupācijas laikā ēka tika pielāgota aģitpunkta un bērnudārza vajadzībām, bet kopš Trešās atmodas ēkā pastāv muzejs. 2010. gadā Dauderi kļuva par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļu, kurā pēdējos gados aktīvi veikta ekspozīcijas atjaunošana un modernizācija.

Dauderu parks priecē ar pārdomātiem, saskanīgiem apstādījumiem un interesantu reljefu, raksturojot sava laika elites priekšstatus par ērtu dzīvi pilsētā. Atjaunotais parks papildina muzeja piedāvājumu, un tam ir sava nozīmīga vieta muzeja ekskursiju un tematisku pasākumu programmās.

 

Aicina uz pasākumiem, veltītiem Starptautiskajai psihiskās veselības dienai

Ceturtdien 10. oktobrī visā pasaulē svin Starptautisko psihiskās veselības dienu, tādēļ Nacionālais psihiskās veselības centrs aicina visus interesentus uz dažādiem pasākumiem Tvaika ielā 2, Rīgā.

“Psihiskās veselības līdzsvars izpaužas nebeidzamajā došanas un ņemšanas ciklā – tas ir savstarpējs process, kurā mēs ne tikai saņemam atbalstu, rūpes un sapratni, bet arī paši esam spējīgi sniegt to citiem. Šī mijiedarbība padara mūs visus par saistītu kopumu, kur katrs var būt gan dziednieks, gan dziedinātais. Un tieši šī plūsma ir tā, kas piešķir psihiskajai veselībai dzīvīgumu un dziļumu. Tādēļ mūsu centrs Starptautiskajā psihiskās veselības dienā gan dos iedzīvotājiem dažādus informatīvus pasākumus, gan lūgs palīdzību – visiem kopā atjaunot mūsu dārzu, nākot un iestādot savus tulpju sīpoliņus.”

Centra valdes priekšsēdētāja, psihiatre Sandra Pūce

Gan Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji, gan visi rīdzinieki zina, ka mūsu dārzs bija kā “mazā Holande” ar tūkstošiem tulpju. Diemžēl, pēc šīs vasaras vētras, kad dārzs bija līdz ceļiem ūdenī, tulpju sīpoli neizdzīvoja. Tādēļ Nacionālais psihiskās veselības centrs aicina savus kaimiņus un visas Rīgas apkaimes iedzīvotājus dāvināt mums tulpju sīpolus, piedaloties kopīgā tulpju stādīšanas pasākumā, kas notiks šī gada 10. oktobrī plkst. 15:00 – 18:00 centra teritorijā, Tvaika ielā 2.

Pasākuma mērķis ir ne tikai skaisti noformēt centra apkārtni, bet arī veicināt sabiedrības saliedētību un pozitīvas emocijas, kas ir būtiskas ikviena cilvēka psihiskajai veselībai. Ziedu stādīšana simbolizē jaunas sākotnes, rūpes un cerību – vērtības, kuras mūsu centrs ikdienā palīdz cilvēkiem atgūt. Aicinām saģērbties silti, līdzi ņemt labu garastāvokli un vēlmi kopīgi veidot mūsu vidi skaistāku!

Pasākuma laikā iedzīvotāji varēs neformālā gaisotnē iepazīties ar centra personālu, uzzināt vairāk par tā sniegtajiem pakalpojumiem un psihiskās veselības veicināšanas nozīmi ikdienā. Tāpat arī būs iespēja saņemt padomus par to, kā uzlabot savu psihisko labsajūtu un rūpēties par citu cilvēku psihisko veselību. Mūsu dārznieces, kā arī Bulduru dārzkopības tehnikuma audzēkņi palīdzēs ikvienam stādīt gribētājam. Būs, ko darīt, jo arī mūsu uzticamais atbalstītājs – veikalu un noliktavu tīkls DEPO ir gatavs iesaistīties mūsu tulpju dārza atjaunošanā ar sīpolpuķu ziedojumu.

Tai pat laikā plkst. 15:00 ikvienam interesentam būs iespēja apmeklēt NPVC Vēstures un kultūras telpu (muzeju).

Pasākumi Ambulatorā centra konferenču zālē:

  • plkst. 16:00 – “Runā, neklusē!…” sadarbībā ar mentālās veselības atbalsta biedrību “Ogle”;
  • plkst. 17:00 – “Saruna caur krāsām” sadarbībā ar mākslas terapeiti Litu Kleinu;
  • plkst. 18:00 – “Vai tu zini, kā tu skani?” sadarbībā ar mūzikas terapeiti Ievu Maltenieci.

Šīs sarunas notiks, pateicoties līdzfinansējumam Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Tā kā konferenču zālē ir noteikts vietu skaits, lūdzam šiem pasākumiem un muzeja apmeklējumam pieteikties iepriekš, rakstot uz silva.bendrate@rpnc.lv līdz š. g. 8. oktobrim.

Starptautiskā psihiskās veselības diena tiek atzīmēta katru gadu 10. oktobrī, un tās mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par psihiskās veselības jautājumiem, kā arī mazināt stigmatizāciju, kas saistīta ar psihiskajām slimībām. Šī diena ir svarīgs atgādinājums par to, cik būtiska ir psihiskā veselība mūsu ikdienas labklājībai un sabiedrībai kopumā. Pasaules Veselības organizācijas un Pasaules Psihiskās Veselības federācija to iedibināja 1992. gadā.

Vairāk informācijas: Ilze Krūkle, VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” Komunikācijas un klientu apkalpošanas daļas Komunikācijas speciāliste, tel. 29414078.

 

Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina izkustēties pirmajos dančos Dauderu parkā

Rīdzinieki tiek aicināti izdancoties un rotaļāties pasākumā “Rudens danči” Dauderu parkā 5. oktobrī no plkst. 11:00 līdz 14:00.

Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt dažādas aktivitātes, kas ļaus izkustēties, uzņemt rudenīgas fotogrāfijas un arī sasildīties pie tējas un saviesīgām sarunām.

Folkloras draugu kopa “Savieši” Lienes Kņazes vadībā un Kultūras vidusskolas bērnu folkloras kopa “Krulla” Ilzes Amandas Zakrevskas vadībā aicinās uz lustīgiem latvju dančiem, rotaļām un tradīcijām.

Līdzās fiziskām aktivitātēm būs arī intelektuālās aktivitātes – katrs varēs asināt prātu mīklu minēšanas konkursā.

Pēc aktivitātēm apmeklētāji varēs sasildīties pie tējas tases un saviesīgām sarunām. Lai iemūžinātu rudenīgo atmosfēru, parka teritorijā būs ierīkots fotostūris.

Pasākumā tiks uzstādīta arī Sarkandaugavas attīstības biedrības telts, kur varēs iepazīties ar apkaimes aktīvistiem, uzzināt vairāk par biedrību, turpmākajiem pasākumiem apkaimē un iegādāties biedrības izveidotos suvenīrus.

Pasākums notiks uz Dauderu parka amfiteātra skatuves.

Aicinām nokļūšanai “Rudens dančos” Dauderu parkā izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – 5. tramvaju (pieturvieta “Gaujienas iela” un 2., 11., 24., 58. autobusu (pieturvieta “Muzejs Dauderi”).

Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana, iegūtie attēli var tikt ievietoti Sarkandaugavas attīstības biedrības mājaslapā, sociālajos tīklos.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība pasākumā bez maksas.

Pasākuma plakāts

 

Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina ģimenes aktīvi un radoši svinēt Tēva dienu Ozolaines parkā

Sarkandaugavieši un viesi no citām apkaimēm tiek aicināti aktīvi un radoši svinēt Tēva dienu kopā ar savām ģimenēm Ozolaines parkā 7. septembrī no pulksten 11:00 līdz 14:00.

Trīs stundu garumā būs dažādi pasākumi, kas paredzēti visai ģimenei. Tie ļaus gan izkustēties, gan asināt savu prātu, gan arī panašķoties piknika zonā. Aktīvākas nodarbes nodrošinās Sarkandaugavas apkaimē iemīļotais sporta treneris Lauris Bitenieks, novadot sporta stafetes ne tikai tēviem, bet visai ģimenei.

Pasākumā piedalīsies arī lielformāta koka spēles no “Dabas spēlēm”, viesiem būs iespēja atpūtināt sportisko garu un iekustināt loģisko domāšanu.

Svētku laikā brīvā formātā visi aicināti uzklāt savu plediņu un atpūsties stiprinoties ar līdzpaņemtās uzkodām un nelielu cienastu no biedrības.

Turklāt Ozolaines parka teritorijā Sarkandaugavas attīstības biedrības teltī būs klātesoši apkaimes aktīvisti, kuri iepazīstinās svētku viesus ar biedrības darbību, turpmākiem gaidāmiem pasākumiem apkaimē un aicinās iegādāties biedrības veidotos suvenīrus.

Aicinām nokļūšanai Tēva dienas svētkos izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – 3. trolejbusu un 11., 24. autobusu (pieturvieta “Ozolaine/Jūras medicīnas centrs”).

Dalības pasākumā ir bezmaksas.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.