Šī gada 16. augustā, no plkst. 15.00 – 17.00 Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Konferenču zālē, Tvaika ielā 2, notiks bezmaksas seminārs “Dvēseli dziedinoša ainava stresainā vidē – kur to rast?” Semināru vadīs ainavu arhitektu darbnīcas “ALPS” vadošā ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.

“Kopš 2020. gada, kad pasauli satricināja Covid–19 pandēmija un brīža, kad Krievija uzsāka necilvēcīgu karu pret neatkarīgu Ukrainas valsti, mēs ikviens, lai gan pie daudz kā jau pieraduši, atrodamies pastiprināta stresa, trauksmes un izdegšanas riska apstākļos. Jau vairāk nekā 15 gadus strādājot par ainavu arhitekti, esmu pārliecinājusies, ka saikne ar dabu dod spēku un var palīdzēt šādu spriedzi izturēt. Seminārā akcentēšu to, kas ir svarīgi un ir noderīgi zināt psihiskās un fiziskās veselības stiprināšanā un labsajūtas saglabāšanā. Meklējot atbildi uz jautājumu, kas ir dziedinoša ainava, kur to rast, vai, kā to veidot, atgādināšu par procesu cikliskuma ietekmi ne tikai dabā, bet arī mūsos pašos, atklāšu mazāk zināmu, efektīvu dabas terapiju pozitīvo noslēpumu – aizvien populārākas kļūst dārzkopības un meža terapijas, kas ir atgriešanās pie “saknēm” un var palīdzēt rast mieru un harmoniju, dod enerģiju un atver mūs jaunam radošumam. Pastāstīšu, kā dziedinošas ainavas meklējumos par vides terapijas Saulgriežu dārzu tiek pārveidota Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra 7,6 hektārus plašā teritorija, kā arī padalīšos ar savu pieredzi fiziska un garīga spēka stiprināšanā.”

par semināru stāsta Ilze Rukšāne

Šis ir piektais seminārs no cikla “Iecietības formula: zināšanas un pieņemšana”, ko organizē RPNC Attīstības fonds un kas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Informatīvi izglītojošo semināru mērķis ir iecietības veidošana sabiedrībā pret diskriminācijai pakļautām sabiedrības grupām, kuras saistītas ar mentālās veselības problēmām – galvenokārt saskarsmē ar psihiski slimajiem vai ar psihiskās veselības problēmām sirgstošajiem, šī mērķa sasniegšanai sniedzot profesionālas zināšanas un pieredzi par psihiskās veselības problēmām un problēmsituācijām, to risināšanu, atbilstošas attieksmes veidošanu, tādejādi mazinot novecojušus stereotipus, uzskatus, viedokļus un stigmatizāciju un veidojot labāku izpratni, komunikāciju, atbilstošu rīcību un pozitīvāku attieksmi sabiedrībā.

Seminārs 16. augustā notiks klātienē, bet tas tiks arī ierakstīts un ieraksts publicēts RPNC mājas lapā un Youtube kontā, lai to varētu noskatīties arī tie interesenti, kuri nevarēs piedalīties klātienē. Lūdzam semināram reģistrēties līdz 15. augustam (ieskaitot), sūtot savu vārdu, uzvārdu, telefona numuru un epastu: info@rpnc.lv.

Vairāk informācijas par semināru ciklu: silva.bendrate@rpnc.lv.

Semināra plakāts skatāms šeit.

Šovasar atsākās Dauderu parka (iepriekš Aldara parka) pārbūves darbi, kas ir labiekārtošanas darbu trešā kārta. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir parka torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Torni paredzēts izmantot alpīnisma treniņiem, tajā tiek veidots arī skatu laukums. Šobrīd parkā notiek teritorijas labiekārtošanas darbi, izbūvējot celiņus, ierīkojot bērnu rotaļu laukumu, vingrošanas zonu, kā arī izveidojot amfiteātri ar skatuvi uz bumbu patvertnes jumta.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta “Aldara parka pārbūve” trešā kārta tika uzsākta 2021. gada jūlijā. Darbus plānots pabeigt šajā būvniecības sezonā. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Akmens torņa sienas tiek atjaunotas tā, lai pēc darbu pabeigšanas, tās droši varētu izmantot alpīnisma treniņiem un vienlaikus veidotas tā, lai novērstu nedrošu spēlēšanās praksi bērniem. Torņa iekšpusē paredzēts izvietot Latvijas alpīnisma vēsturei veltītu ekspozīciju, savukārt torņa augšpusē veidos skatu laukumu. Trešajā kārtā tiek veikta virkne citu darbu, piemēram, izbūvēts bērnu rotaļu laukums ar gumijas segumu, izgatavots un uzstādīts žogs un vārti, kas veidoti metāla konstrukcijās laikmetīgā stilā un norobežo parka teritoriju no Sliežu ielas puses, kā arī uzbūvēti jauni parka celiņi un veikta esošo celiņu pārbūve. Paralēli šiem darbiem norit parka teritorijas apzaļumošanas darbi, kā arī izveidotas puķu dobes un iesēts zāliens. Parka teritorijā ir izbūvētas kāpnes, kuras vijas visa paugurainā reljefa garumā, ļaujot parka apmeklētājiem nokļūt no torņa līdz amfiteātrim un zemāk.

Parka teritorijā atrodas arī bunkurs, kura atjaunošana jau ir pabeigta. Savulaik bunkurs kalpojis tikai kā patvertne, bet šobrīd tas atjaunots, saglabājot tā vēsturisko veidolu. Uz bunkura jumta izveidota skatuve, bet uz tā sienām tiks izvietoti parka vēstures informatīvie stendi. Tāpat pretī skatuvei ir uzsākta amfiteātra būvniecība, kas kopā nodrošinās vietu dažādu pasākumu organizēšanai, piemēram, koncertiem un brīvdabas izrādēm.

Dauderu parkā izveidota arī vingrošanas zona. Tāpat blakus esošās skolas sporta nodarbību vajadzībām tiek veidots skriešanas celiņš, tāllēkšanas bedre. Uzstādītas vingrošanas iekārtas, kuras būs pieejams visiem parka apmeklētājiem. Skriešanai un slēpošanai būs izmantojami lokveida parka celiņi, apmēram 265 metru garumā.

Pēc Dauderu parka pārbūves īstenošanas uzstādītos sporta infrastruktūras objektus paredzēts izmantot dažādām aktivitātēm.

Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Guliver Construction”, būvuzraudzību nodrošina SIA “Jurēvičs un partneri”, autoruzraudzību – SIA “ARH stadija”.

Iepriekš jau tika stāstīts, ka šī gada maijā Aldara parku pārdēvēja par Dauderu parku. Projekta pirmo un otro kārtu ekspluatācijā pieņēma 2021. gada novembrī. Abu kārtu realizāciju īstenoja ar Rīgas domes finansējumu, kopējām izmaksām sasniedzot 1,2 miljonus eiro, uzbūvējot parka dārznieka māju ar tualeti, skeitparku, uzstādot žogu un komunikāciju izbūvi.
Projekta trešās kārtas realizēšanai pašvaldības finansējums sastāda 2,49 miljoni eiro. Projekta īstenošanas laikā norit sadarbība ar Latvijas alpīnistu savienību, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļu un parkam blakus esošo Rīgas 28. vidusskolu.

Bez apkaimes svētkiem Zolitūdē un Čiekurkalnā, šonedēļ gaidāmi arī vairāki pasākumi prieka mirkļu parkos. Kultūrtelpā “Strops” notiks arī zaļumballe Āgenskalnā, pasaules mūzikas festivāls “Porta”, tiks organizētas ekskursijas gidu pavadībā, šaha diena Kalnciema kvartālā un izskanēs dažādi koncerti.

LUCAVSALĀ – 26. jūlijā plkst. 17:00 – ekskursija – pārgājiens ar gidu.

Lucavsala – sala Daugavā, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pilna ar pamestām dārza būdiņām, pēc uzsāktas labiekārtošanas ir kļuvusi par iecienītu atpūtas un peldēšanās vietu Rīgā. Tur tiek rīkoti arī dažādi kultūras notikumi. Lucavsalas atpūtas parks pulcina bērnus, aktīvā dzīvesveida piekritējus un rīdziniekus, kuri vēlas izbraukt pie dabas, vienlaikus paliekot pilsētas centra tuvumā. Pārgājienu vadīs ceļotājs, vēsturnieks un pieredzes bagāts Latvijas vides aizsardzības kustības dalībnieks Aivars Jakovičs no projekta “Zaļie pārgājieni”. “Zaļie pārgājieni” ir biedrības “VAK Mantojums” projekts ekotūrisma (vides tūrisma) popularizēšanai.

PĻAVNIEKU ZAĻAJĀ BIRZĪ (Andreja Saharova ielā 30) – 26. jūlijā plkst. 19:00 – dziesminieka Kārļa Kazāka koncerts.

Vasaras kultūrtelpā “Strops” viesosies mūzikas autors un tautas iemīļots dziesminieks Kārlis Kazāks ar akustisku vasaras koncertu. Mūziķis koncertā izpildīs savas oriģināldziesmas.

“Tā ir īpaša sajūta – satikt klausītājus it kā ikdienišķā vidē, kaut kur starp daudzstāvu mājām un automašīnām, pēc ikdienas darbiem un pa ceļam uz mājām. Dziesmas te skan citādi.”

saka Kārlis Kazāks par gaidāmo koncertu

Kuras dziesmas pieteiksies izskanēt, arī pats mūziķis uzzinās tikai mirklī, kad satiks Tevi kādā no Rīgas “Stropiem”.

VĒRMANES DĀRZĀ – 27. jūlijā plkst 19:00 – tiek piedāvāta īpaši bērnu auditorijai veidota koncertprogramma, kuras pamatā ir populārāko latviešu animācijas un pilnmetrāžās filmu mūzika. Tajā skanēs jau par zelta klasiku kļuvušās Imanta Kalniņa dziesmas no tādām animācijas filmām kā “Zaķīšu pirtiņa”, “Zelta sietiņš” un ”Kabata”, Zigmara Liepiņa mūzika no cikla “Pasaciņas” un Imanta Zemzara mūzika no animācijas filmas “Fantadroms”. Izskanēs arī mūzika no spēlfilmas bērniem “Sprīdītis”.

Koncertprogrammu veidojuši un izpildīs jau citos tautā iemīļotos koncertos iepazītie mūziķi – Kristīne Pāže, Didzis Bardo, Rinalds Maksimovs un Krists Krūzkops. Paši mūziķi iejutīsies dažādos multfilmu tēlos. Programma veidota, lai tā būtu saistoša visai ģimenei. Koncerts būs lieliska iespēja iepazīties ar 20. gadsimta latviešu animācijas filmu mūzikas zelta klasiku.

NORDEĶU PARKĀ – 29. jūlijā plkst. 13:00 – prieka mirkļu parka programmas tēmas saistītas ar apkaimes iedzīvotāju stāstiem un to iemūžināšanu ar dokumentālā kino palīdzību. Notiks jauno fotogrāfu radīto apkaimes iedzīvotāju portretu izstādes atklāšana, fiksējot apkaimes šodienu. Māksliniece Ieva Putniņa aicinās koprades darbnīcā veidot jaunu vides mākslas objektu no lietām, kas iepriekšējos gados rotājuši Rīgas pilsētvidi.

Veicinot zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī savstarpēju iepazīšanos, brīvā gaisotnē norisināsies sarunas ar vietējiem apkaimes ikdienas ekspertiem. Pievakarē koncertu sniegs džeza dziedātājas Kristīnes Prauliņas trio un vēlāk notiks kino programma, kas atainos Iļģuciema vēsturi un šodienu. Vakaru Nordeķu parkā noslēgs Jaunā Rīgas teātra aktrises un režisores Elitas Kļaviņas dokumentālā filma “Iļģuciema māsas”, kas tapusi sadarbībā starp Jaunā Rīgas teātra aktieriem un Iļģuciema cietuma ieslodzītajām, kā arī Katrīnas Tomašickas dokumentālā filma “Uzlūdz dāmas” par senioru mīlestības meklējumiem.

PASĀKUMU PROGRAMMA

  • Plkst. 13.00-14.00 – Kustību aktivitāte
  • Plkst. 14.00-15.00 – Nordeķu apkaimes iedzīvotāju portretu izstādes atklāšana
  • Plkst. 15.00-18.00 – Mākslinieces Ievas Putniņas mākslas objektu pārstrādes darbnīca
  • Plkst. 15.00-18.00 – Svarīgi jautājumi. Sarunas ar apkaimes ekspertiem
  • Plkst. 19.00-20.00 – Kristīnes Prauliņas džeza trio koncerts
  • Plkst. 20.00-21.00 – Kinohronikas par Iļģuciema apkaimi ar kuratori Artu Vārpa
  • Plkst. 21.00-22.00 – Dokumentālā filma “Iļģuciema māsas”
  • Plkst. 22.00-23.00 – Dokumentālā filma “Uzlūdz dāmas”

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties – Šeit, vai sekot līdzi sociālo tīklu Facebook lapā “Rīgā notiek”.

Rīgas dome jūlija sākumā lēma atbalstīt septiņu pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, paredzot ieguldīt finansējumu 4,4 miljonu eiro apmērā.

Paredzēts 2,2 miljonus eiro ieguldīt āra sporta infrastruktūras izveidē pie Rīgas 41. vidusskolas Slokas ielā 49A. No tiem 220 000 eiro būs pašvaldības finansējums, savukārt 1,98 miljoni eiro būs aizņēmums no Valsts kases. Pie skolas tiks izveidoti sporta laukumi, kā arī rotaļu laukums, tiks izvietotas velosipēdu novietnes un ģērbtuvju moduļi, kā arī izbūvēts apgaismojums.

Pašvaldība plāno arī četru pirmsskolas izglītības iestāžu iekštelpu atjaunošanu:

  • Rīgas 262. pirmsskolas izglītības iestādē Jukuma Vācieša ielā 2E;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Māra” Sesku ielā 33B;
  • Rīgas 223. pirmsskolas izglītības iestādē Aptiekas ielā 12;
  • Rīgas 192. pirmsskolas izglītības iestādē Kārļa Vatsona ielā 11A.

Kopējās četru bērnudārzu iekštelpu atjaunošanas izmaksas būs 1,04 miljoni eiro. No tām pašvaldības finansējums būs 104 000 eiro, savukārt aizņēmums no Valsts kases būs 936 000 eiro.

Tāpat tika lemts par 300 000 eiro piešķiršanu vides pieejamības nodrošināšanai Rīgas 66. vidusskolas ēkā Katrīnas ielā 4. Pašvaldība ieguldīs 30 000 eiro, bet 270 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Vēl paredzēts veikt energoefektivitātes uzlabošanas darbus Rīgas Pārdaugavas pamatskolas ēkā Kartupeļu ielā 2. Ēka tiks siltināta, kā arī tiks nodrošināta vides pieejamība. Darbi izmaksās līdz 860 000 eiro. Pašvaldība nodrošinās finansējumu 86 000 eiro apmērā, savukārt 774 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Noslēdzies izdevniecības “Jumava” un Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra rīkotais manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”.

Konkurss tika organizēts, lai popularizētu Rīgas apkaimju kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par Rīgas apkaimju atšķirīgo, savdabīgo un unikālo kultūru, vēsturi, vietām, notikumiem, cilvēkiem, stiprām latviešu saimēm un ģimenes tradīcijām.

Augstāko konkursa žūrijas vērtējumu ieguva Egila Ventera darbs “Šķirotavas stāsts” –profesionāli uzrakstīts darbs ar vienotu domu, labu valodu. Darbs, kas stāsta gan par pēckara notikumiem, gan par konkrētām apkaimes ainām, vietām un to vēsturi. To ir plānots izdot līdz 2023. gada beigām.

2. vietu konkursā ieguva darbs “Tuvais un tālais Jaunciems” (autore Līga Egle) – kultūrvēsturisks pētījums ar faktiem, kas saausts kopā ar reālistisku stāstu par cilvēku likteņiem;

3. vietu žūrija piešķīra darbam “Zudušais mantojums: 19.-20. gadsimta Sarkandaugavas stāsti” (autore Anastasija Smirnova) – labā valodā profesionāli uzrakstītai monogrāfijai.

2. un 3. vietas ieguvēju darbus plānots izdot 2024.gada pirmajā pusē.

Pavisam kopā no atsevišķiem autoriem, kā arī no apkaimju biedrībām tika saņemti deviņi manuskripti grāmatām par Jaunciema, Juglas, Sarkandaugavas, Maskavas forštates, Āgenskalna, Šķirotavas un Vecmīlgrāvja apkaimēm.

Svinot Rīgā lielākās brīvdabas lielformāta mozaīkas atklāšanu Aptiekas ielā (Tilta iela 1), Sarkandaugavas attīstības biedrība sestdien, 17. jūnijā plkst. 11:00 aicina piedalīties fotoorientēšanās spēlē un mozaīkas suvenīra veidošanas darbnīcā.

Sarkandaugavas simbolu mozaīka ir lielformāta mākslas darbs, kas veidots mozaīkas tehnikā. Radot mozaīku savai apkaimei, tās autore, māksliniece un Sarkandaugavas iedzīvotāja Irina Kričalo vēlējās attēlot Sarkandaugavas interesantākos arhitektūras objektus: Kristus Karaļa Romas katoļu baznīcu, Svētās Trīsvienības evaņģēliski luterisko baznīcu, Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīcu, LNVM Dauderi, kultūras namu Draudzība, dzelzceļa stacijas Sarkandaugava ēku, AS “RER” torni.

Mozaīkas veidošana tika iesākta jau 2020. gadā, kad daļu no darba palīdzēja veidot nu jau slēgtās Rīgas 18. vakara vidusskolas audzēkņi. Kovida pandēmijas dēļ trīs gadus darba pabeigšana tika atlikta, bet, pateicoties vairāku desmitu iedzīvotāju atsaucībai šī gada martā, mākslas darbs ir pilnībā pabeigts.

Lai kopīgi nosvinētu ilgi gaidīto mirkli, interesenti ir aicināti piedalīties pasākumos: biedrības Piedzīvojuma Gars vadītā fotoorientēšanās spēlē, kuras laikā būs iespējams aizraujošā veidā atklāt Sarkandaugavu, un mozaīkas suvenīra veidošanas darbnīcā, pašam izveidojot mini mozaīku – kādu no Sarkandaugavas celtnēm.

Plašāku aktivitāšu aprakstu lasiet http://www.sarkandaugavai.lv/2023/06/aicinam-uz-sarkandaugavas-simbolu-mozaikas-atklasanas-pasakumu/.

Projekts līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Radošā kvartāla pārstāvji sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni organizē pirmo ielu mākslas pasākumu sēriju “ROW” (Riga open wall), kas būs Rīgā pirmās legālās grafiti sienas atklāšanas svētki ielu māksliniekiem un ielu mākslas interesentiem. 28. maijā radošajā kvartālā “Provodņiks” (Ganību dambis 63, Rīga)  norisināsies pirmais pasākums no divu dienu ielu mākslas pasākumu sērijas “ROW”.

Sarkandaugavas radošajā kvartālā “Provodņiks” 2022. gada nogalē tika atklāta Rīgā pirmā legālā grafiti siena jeb “Atvērtā siena”, piedāvājot brīvi pieejamu vietu ielu mākslas jaunrades veicināšanai. Jaunizveidotā “Atvērtā siena” ir ne tikai vieta, kur māksliniekiem un entuziastiem attīstīt savas zīmēšanas spējas, bet arī iespēja ikvienam ielu mākslas interesentam veidot vizuāli daudzveidīgāku un krāšņāku industriālās Sarkandaugavas apkaimi.

Veicinot “Atvērtās sienas” atpazīstamību un ielu mākslas jaunradi, radošā kvartāla pārstāvji sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni izsludina grafiti zīmēšanas konkursu “Brīvs”. Lai piedalītos konkursā, katram dalībniekam ir jāizveido skice, kurā būs attēlota mākslinieka asociatīva interpretācija par to, ko šodien cilvēkam nozīmē būt brīvam un kas ir tas, kas viņam liek justies brīvam. Konkursa mērķis ir dot iespēju ielu mākslas entuziastiem un profesionāļiem brīvai pašizteiksmei, attēlojot savu personīgo attieksmi vai reflektējot par notikumiem sabiedrībā.

Zīmēšanas konkursam “Brīvs” veidotās skices zīmējums būs jārealizē 2.8m (augstums) x 5.5m (platums) izmērā uz “Atvērtās sienas” (Ganību dambis 63, Rīga).  Zīmējuma radīšanai, pasākuma dienā organizētāji katram dalībniekam nodrošinās 12 krāsu flakonus.

Skices skenētas jāiesūta elektroniski līdz 22. maijam uz e-pastu: laura@provodnik.lv. Visus darbus vērtēs  mākslinieka Daiņa Rudens pieaicinātā žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā.  24. maijā tiks paziņoti 17 labāko skiču autori, kuri 28. maijā – ielu mākslas pasākumu sērijas “ROW” pirmajā dienā – realizēs lielformāta kompozīciju uz jaunatklātās Rīgā pirmās legālās grafiti sienas – “Atvērtā siena”.

Pasākuma un zīmēšanas konkursa norisi atbalsta Rīgas dome.

Foto autors: Rūdolfs Liepiņš

Ceturtdien, 6. aprīlī, plkst. 10.00 Rīgas domes pārstāvji atklās Sarkandaugavas pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga – Skulte. Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi – Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa. Satiksmes dalībniekiem pārvadu atvērs plkst. 11.00.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, RD Satiksmes departamenta vadītājs Jānis Vaivods un ceļu būves uzņēmuma AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs. Pasākumu vadīs žurnālists Uģis Joksts.

Pēc atklāšanas oficiālās daļas, estakādi atbrīvos un Sarkandaugavas pārvadu atvērs satiksmei no plkst. 11.00.  Pēc pārvada atvēršanas, satiksmes dalībniekiem jāņem vērā sekojošas satiksmes organizācijas izmaiņas:

  • Būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi un/vai Tvaika ielu (uz Circle K DUS). Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.
  • Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas (Duntes un Tilta ielas krustojums), būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi un/vai Tvaika ielu (uz Circle K DUS).
  • Slēgs arī kravas transporta kustību pa Tilta ielu virzienā no Mežaparka uz Centru (līdz šim bija slēgta kustība kravas transportam pa Tilta ielu virzienā no Centra uz Mežaparku).

Līdz ar to, saskaņā ar minētajām satiksmes organizācijas izmaiņām, pēc Sarkandaugavas pārvada atvēršanas pilnībā aizliegs kravas transporta kustību pa Duntes ielu, sākot no Bukultu ielas abos virzienos un pa Tilta ielu abos virzienos.

Sarkandaugavas pārvada būvniecību uzsāka 2020. gada aprīlī un tā noslēdzās pērn rudenī, kad veica arī pārvada slogošanu. Pārvada garums bez nobrauktuvēm ir 454,4 metri. To veido septiņas atsevišķas laidumu konstrukcijas abos virzienos un divi pieslēgumi – pie Viestura prospekta un pie Tvaika ielas. Paredzēts, ka jaunais pārvads būtiski uzlabos satiksmes plūsmu maģistrālajās ielās Sarkandaugavas apkārtnē, ievērojami samazinot sastrēgumus, kā arī dos iespēju novirzīt kravas transporta tranzītu no vietējām ielām.

Pārvada ietvaros izbūvētā velo un gājēju ceļa “Mangaļi–Sarkandaugava” kopgarums ir 2 km –  1,5 km Viestura prospektā un 0,5 km Tvaika ielā. Būvniecības ietvaros arī ir izbūvēts pirmais tunelis Rīgā ar dalītu gājēju un velo satiksmes telpu.

Pārvada izbūvi Sarkandaugavā veica pilnsabiedrība “Personu apvienība “OTC”, kurā ir apvienojušies trīs būvnieki: SIA “Binders,” AS “LNK Industries” un “LT betons”. Sākotnēji Sarkandaugavas pārvada būvniecības izmaksas bija plānotas 42,5 miljonu EUR apmērā, no kuriem 27,15 miljonus EUR sedza no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, 1 miljonu eiro – no valsts budžeta, bet pārējo – no pašvaldības līdzekļiem. Ņemot vērā sadārdzinājumu, kas radās Krievijas sāktā kara Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju dēļ, Sarkandaugavas pārvada būvniecības izmaksas sasniedza 44 miljonus eiro.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka šonedēļ Sarkandaugavā ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ielu iekļaus ātruma ierobežojuma zonā). Zīmju uzstādīšanu sāks ceturtdien, 30. martā. Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un respektēt minētās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētība ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platums, izglītības iestāžu esamība, krustojumu un līkumu pārredzamība, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, kā arī citi aspekti.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalnā un divās vietās pilsētas centrā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts pērn. Šogad ierobežojumi jau ieviesti Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, kā arī teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu. Arī turpmāk pašvaldība ieviesīs ātruma ierobežojuma zonas.

Ātruma ierobežojuma zona kartogrāfiskā attēlojumā

Ēdināšanas pakalpojumu uzņēmums, kas līdz šim nodrošināja siltā ēdiena izdali maznodrošinātajiem rīdziniekiem Āgenskalnā, nolēmis neturpināt savu darbību šajā apkaimē, tāpēc no 1. aprīļa tiks slēgts siltā ēdiena izdales punkts Slokas ielā 33, informē Rīgas domes Labklājības departaments.

Siltā ēdiena izdale mazaizsargātajiem iedzīvotājiem galvaspilsētā turpināsies, tāpēc iedzīvotāji aicināti sekot līdzi informācijai par adresēm, kurās vietās tā tiks nodrošināta.

Lai nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumu, Rīgas pašvaldība katru gadu rīko iepirkuma procedūru, kuras rezultātā departaments slēdz pakalpojuma līgumu ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem par ēdiena sagatavošanu, izdalīšanu un nepieciešamo telpu nodrošināšanu ēdiena izdalei.

2023. gadā SIA “Rīdze” nav iesniegusi iepirkuma piedāvājumu par ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Āgenskalna apkaimē, tāpēc, atbilstoši iepriekš noslēgtajam pakalpojuma līgumam, uzņēmums ēdiena izdali nodrošinās līdz 31. martam.

Siltā ēdiena izdales vietas pagaidām turpinās darboties astoņās vietās galvaspilsētā:

  • Sarkandaugavā, Aptiekas ielā 8,
  • Vecmīlgrāvī, Meldru ielā 2,
  • Ziepniekkalnā, Ziepju ielā 13,
  • Bolderājā, Kaņepju ielā 16,
  • Bolderājā, Gobas ielā 23,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 264,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 250A,
  • Juglā, Brīvības gatvē 369.

Silto ēdienu šajos punktos persona var saņemt, ja ir noformēts iesniegums par ēdināšanas pakalpojuma saņemšanu Rīgas Sociālajā dienestā, uzrādot Rīdzinieka karti, un ja ir Rīgas Sociālā dienesta izziņa.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, neuzrādot dokumentus, siltu ēdienu joprojām bez izmaiņām var saņemt kādā no četrām bezmaksas zupas virtuvēm. Ēdiens tiek izsniegts tikai līdzi nešanai savos traukos.

Zupas virtuves atrodas šādās adresēs:

  • Pārdaugavā, Daugavgrīvas ielā 1, strādā darba dienās no plkst. 12.00–13.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 56, strādā katru dienu no plkst. 9.00–10.00 un svētdienās no plkst. 16.00-17.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 126, strādā katru dienu no plkst. 12.00 – 13.00
  • Vecmīlgrāvī, Zandartu iela 2A, strādā darba dienās no plkst. 13.00 – 14.00

Tāpat desmit vietās Rīgā turpinās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un higiēnas preču paku izsniegšana. Par izsniegšanas vietām informācija atrodama: www.ld.riga.lv/lv/socialie-pakalpojumi-102/socialie-pakalpojumi-49/partikas-pakas-trucigajiem-rigas-iedzivotajiem.html