Anniņmuiža. Foto Anastasija Lomteva

No 17. līdz 20. oktobrim Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta” kopā ar biedrību “Riga Annehof” rīko ekskursiju ciklu visai ģimenei, aicinot iepazīt Imantas un Zolitūdes apkaimes un to vēsturi.

Katru dienu no plkst. 14.00 līdz 16.00 interesenti aicināti piedalīties četrās dažādās ekskursijās: 17. oktobrī – “Imantciems un īstā Anniņmuižas iela, 18. oktobrī – “Vecā un Jaunā Anniņmuiža”, 19. oktobrī – “Solitūde – greznā vientulība”,  bet 20. oktobrī – “Lāčupītes pēdas. Divas Dammes”.  Ekskursijas dalībnieku pulcēšanās vieta ir Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”. Ekskursiju gide, biedrības “Riga Annehof” vadītāja Rigonda Bērziņa kultūras centrā sniegs īsu ievadlekciju par apkārtnes vēsturi, pēc tās dalībnieki dosies apmēram 3-4 kilometru garā pastaigā, iepazīstot ievērojamas un interesantas vietas Imantas un Zolitūdes apkaimēs.

Dalībnieki aicināti nodrošināties ar laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un apaviem, kas piemēroti iešanai arī pa takām. Ekskursijas piemērotas visai ģimenei. Rīkotāji atgādina par nepieciešamību ievērot ceļu satiksmes noteikumus, bērnus ekskursijā jāpavada pieaugušajam.

Dalība ekskursijās ir bez maksas, taču iepriekš jāpiesakās, zvanot pa tālruni 67181937 vai rakstot uz e-pastu imanta@riga.lv, norādot interesējošo ekskursiju, vārdu, kontakttālruni un apmeklētāju skaitu. Dalībnieku skaits ierobežots. Pasākumā notiks, ievērojot noteiktos ierobežojumus.

Anniņmuižas biedrība “Riga Annenhof” ir Imantas un Zolitūdes apkaimes iedzīvotāju biedrība, darbojas arī Rīgas Apkaimju aliansē. “Riga Annenhof” mērķis ir sekmēt apkaimju iedzīvotāju līdzdalību, sadarbību, iniciatīvu, brīvprātīgo darbu, pilsonisko aktivitāti, praktisko integrāciju, veidot apkaimes identitātes un piederības sajūtu, izzināt apkaimes vēsturi, rosināt sabiedrības izpratni un rūpēties par vidi, apkaimes dabas, kultūras, vēstures objektiem.

Ekskursijas rīko Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”.

Foto autors: Anastasija Lomteva

Darba grupās diskutē par Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrāciju Rīgas pilsētvidē posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai

Lai noskaidrotu sabiedrisko organizāciju viedokli par vairākiem gājēju un riteņbraucēju šķērsojumiem pār dzelzceļu un transporta infrastruktūras risinājumiem Daugavas kreisajā krastā, 3. septembrī Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji tikās ar Rail Baltica projekta un lokālplānojuma sadarbības memorandu pārstāvjiem.

Tikšanās laikā Ģirts Bramans, RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā, atskatījās uz paveikto iepriekšējā periodā, kā arī sniedza ieskatu aktuālajos dzelzceļa šķērsojumos konkrētos posmos. Savukārt, SIA “Grupa 93” pārstāve Līga Ozoliņa prezentēja publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojumā paredzētos transporta infrastruktūras risinājumus un nosacījumus šķērsojumiem no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai, ko plānots ieviest tuvākajā nākotnē.

Darba grupās tika noskaidrots sabiedrisko organizāciju pārstāvju viedoklis piedāvātajiem konceptuālajiem risinājumiem par šķērsojumiem: izvietojums un skaits, nepieciešamie savienojumi ar pilsētas infrastruktūru, t. sk., sabiedrisko transportu, šķērsojumu tehniskie parametri, gājēju, velo un autotransporta šķērsojumi.

Darba grupu priekšlikumu izvērtējums tiks sniegts 24. septembrī publiskās diskusijas “Rail Baltica kā projekts Rīgas attīstībai”, laikā. Līdz šim ir notikušas trīs publiskās diskusijas ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, apkaimju biedrību un citu ieinteresēto pušu informēšanu par Rail Baltica projekta integrāciju Rīgas pilsētvidē,” informē Pilsētas attīstības departamenta direktores vietnieces p.i. Inese Sirmā.

Kā jau redzējām iepriekšējās diskusijās, šādi pasākumi mums palīdz identificēt jaunus jautājumus, kuriem jārod risinājumi tālākajā būvprojektēšanas procesā. Tai pat laikā, sarunas dod mums iespēju pārliecināties, vai izvēlētie varianti ir optimāli,” uzsver Ģirts Bramans. “Protams, diskusijas ar šo nebeidzas, un mēs turpināsim apspriest dažādus dzelzceļa posmus, līdz izdosies rast efektīvus risinājumus, kas sniedz ieguvumus gan dažādām sabiedrības grupām, gan pilsētvidei.”

Sanāksmē piedalījās: Āgenskalna apkaimes biedrības,  Bieriņu apkaimes attīstības biedrības, biedrības “Zasulaukam un Šampēterim”, biedrības “Good Mood Art”, apvienības “Pilsēta cilvēkiem”, Vides aizsardzības kluba, Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrības “Riga Annenhof”, projektētāju “IDOM/ INECO”, RB Rail AS un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas domes Satiksmes departamenta, RP SIA “Rīgas satiksme”, lokālplānojuma izstrādātāju SIA “Grupa 93” un Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Cilveks, jautajuma zime

Olavs Cers, zvērinātu advokātu birojs “O. Cers un J. Jurkāns”

Anniņmuižas kungu nama ēka ir vienīgā vēsturiskā celtne samērā lielā Rīgas apkaimē (Imantā un Zolitūdē), kurā Anniņmuižas vārdu nes vairākas ielas un plašs mežaparks. Ēka uzbūvēta ap 1875. gadu netālu no vēsturiskās Anniņmuižas koka ēkas, un tā ir viena no vecākajām mūra celtnēm visā Pārdaugavā. Anniņmuiža ir tipisks eklektisma stila piemineklis ar 19. gadsimta otrajā pusē celtajām savrupmājām raksturīgām arhitektoniskām formām un detaļām. Anniņmuiža ir viena no aptuveni 40 šāda tipa ēkām, kas par spīti laika zobam vēl ir saglabājušās Rīgā. Tā ir īpaša arī tāpēc, ka ir pēdējā neprivatizētā Rīgas muiža – šobrīd tā vēl atrodas valsts īpašumā. Savukārt pati Anniņmuižas teritorija agrāk piederējusi slavenajam mecenātam un valstsvīram – baronam Oto Hermanim fon Fītinghofam, kuram īpašumā bija vairāk nekā 30 muižas – arī Zolitūdes un Šampētera muižas, un arī Alūksnes pils. Kopš 2019. gada Anniņmužā aktīvi darbojās biedrība “Riga Annenhof”, taču nomas līgums tikai izbeigts, un turpmākais Anniņmuižas attīstības scenārijs nav skaidrs un, iespējams, izšķirsies tuvākajā laikā.

2020. gada 24. jūlijā tika pieņemts ilgi gaidīts Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes lēmums. Tas paredz sagatavot Kultūras ministrijas rīkojuma projektu, saskaņā ar kuru Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Anniņmuižas dzīvojamās ēkas sastāvs tiek papildināts ar teritoriju, kurā ietilpst arī Anniņmuižas vēsturiskais dīķis un parks. Tāpat lēmums nosaka, ka Anniņmuižas dzīvojamās ēkas vērtības grupa ir mainīta uz reģiona nozīmi.

Kāpēc ir tik svarīgs Anniņmuižas liktenis?
Rīga nav tikai jūgendstila pērles un Pasaules mantojums. Rīgas kultūrvēsturiskā vērtība ir arī tādas vietas kā Anniņmuiža Imantā. Es pats jau gadus 20 esmu Pārdaugavas iedzīvotājs, tāpēc nevarēju palikt malā, kad satiku  cilvēkus no biedrības „Riga Annenhof”, kuru acis deg par šo vietu, par šo Rīgas vēstures lappusi, par vietējo kopienu un iedzīvotājiem, kuri vēlas turpināt dzīvot ar Anniņmuižas stāstu un nodot to nākamajām paaudzēm. Reizēm ar degsmi un entuziasmu ir par maz, bet reizēm pietiekoši, lai radītu kustību un viļņošanos, pievērstu uzmanību sabiedrībā būtiskiem un nozīmīgiem jautājumiem. To apstiprina arī vietnē “Mana Balss” ļoti īsā laikā savāktās 1925 balsis, kas izgaisina mītu par cilvēku vienaldzību pret kultūrvēsturisko mantojumu.

Ir skaidrs, ka tādā stāvoklī, kādā Anniņmuižas ēka ir pašlaik, tā nevairo vietas pievilcību. Tas ir acīmredzams un neapstrīdams fakts. Tāpat ir saprotams, ka nozīmīgs izaicinājums Anniņmuižas stāstā ir vēsturiskās ēkas un tai piekļaujošās teritorijas saglabāšana nākamajām paaudzēm, Anniņmuižas īpašniekam (esošajam vai potenciālajam) ar saimnieka rūpību un gādību sargājot tās autentiskumu.

Anniņmuiža kopā ar vēl vairākām ēkām un teju astoņiem hektāriem zemes šajā vietā pieder Latvijas valstij Latvijas Universitātes personā. Studijas te vairs nenotiek, tādēļ Universitāte īpašumu ir nodevusi izsolē (jau atkārtotā), lai iegūtu naudu jaunajam akadēmiskajam centram Torņakalnā. Anniņmuiža ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis, un simts metru rādiusā to pasargā pieminekļa aizsardzības zona. Formāli tas nozīmē, ka no pilnīgas nojaukšanas muižas ēka ir pasargāta. Tomēr vietējo kopienu, kas pēdējos gados ir centusies iedzīvināt Anniņmuižas apkārtni, satrauc, ka nākotnē vēsturiskā nama un tā apkārtnes publiskā pieejamība var tik ierobežota.

Latvijas Universitātes izsoles noteikumi neuzliek par pienākumu nākamajam saimniekam turēt rūpi par Anniņmuižas pieejamību, un tas raisa bažas, ka Anniņmuižas stāsts, mainoties īpašniekam, būs beidzies. Arī es uzskatu, ka Anniņmuižai kā Rīgas pilsētas vēstures daļai ar kultūrvēsturiskām un dabas ainaviskām vērtībām ir jāpaliek sabiedrībai publiski pieejamai.

Vēl viens aspekts, kas pievērš uzmanību Anniņmuižas stāstam, ir vietējā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā iekļaujamais objektu un teritorijas apjoms. Pašlaik šajā zonā iekļaujas arī muižas parks un dīķis, pasargājot pieminekli kopumā simt metru rādiusā ap vēsturisko ēku. Lai nodrošinātu papildu garantiju, ka Anniņmuiža nekļūs par pusaizmirstu leģendu vietējo atmiņās (kā tas ir noticis ar Šampētera muižu, kura tika nojaukta ap 1998. gadu, bet neviens vairs precīzi neatceras tās atrašanās vietu, publiskā vidē nav atrodamas pat muižas fotogrāfijas), un nākotnē pasargātu gan ēkas (t.sk. kalpu māju), koku aleju, parku, vietējās apkaimes biedrība “Riga Annenhof” pavasarī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē ar aicinājumu apsekot un identificēt jaunatklātos kultūrvēstures pieminekļus Anniņmuižas teritorijā: vēsturisko koku aleju, muižas parku, dīķi, kalpu māju, lai tos iekļautu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, līdz tam nosakot tiem jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu. Līdz ar to uz šiem objektiem papildus tiktu attiecināta aizsardzības josla simt metru rādiusā, un tie tiktu ņemti valsts aizsardzībā.


Šādas tiesības paredz likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kura 17. un 23. pantos cita starpā ir noteikts, ka jaunatklātajiem objektiem, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, līdz jautājuma izlemšanai par šo objektu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tiek noteiktas aizsardzības zonas un tie atrodas valsts aizsardzībā.


Kāpēc ir svarīgi panākt papildu aizsardzību Anniņmuižas teritorijai?
Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi, drīkst veikt tikai ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauju, un tas uzliks papildu atbildību potenciālajam jaunajam teritorijas īpašniekam ar lielāku rūpību lūkoties uz Anniņmuižas vēsturisko ēku un teritoriju, iespējams, pat saredzēt citas attīstības perspektīvas. Un pats svarīgākais turpināt stāstīt Anniņmuižas stāstu, nodrošinot iespēju to dzirdēt arvien vairāk vietējās kopienas ļaudīm un galvaspilsētas viesiem.

Diemžēl Latvijas Universitāte izsoles noteikumos neko par to nav minējusi, aprobežojoties vien ar sausu atsauci par “darbnīcu ēku”, kam ir kultūrvēsturiska pieminekļa statuss, un piemērojot 2016. gada Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādījumus. Jāatzīmē, ka arī atkārtotā izsole 2020. gada 6. augustā ir noslēgusies bez rezultāta, proti, Anniņmuiža pagaidām vēl paliek valsts īpašumā.

Jāpiebilst, ka vietnē “Mana Balss” turpinās parakstu vākšana par Anniņmuižas kā vietējās kultūrvietas saglabāšanu. Iniciatīva iesniegta Latvijas Universitātei, Izglītības un zinātnes, kā arī Kultūras ministrijā. Turklāt 2020. gada 31. jūlijā biedrība „Riga Annenhof” ir vērsusies Ministru kabinetā, Latvijas Universitātē un Rīgas domē, aicinot Rīgas domi izvērtēt nepieciešamību Anniņmuižas ansambli pārņemt savā īpašumā, bet Latvijas Universitāti un Ministru kabinetu izslēgt Anniņmuižu no pārdodamo īpašumu saraksta.


Ar gandarījumu var teikt, ka šobrīd Anniņmuižas saglabāšanai ir jau daudz izdarīts, taču bez valsts atbalsta šie centieni būs lemti neveiksmei – ja vēstures mantojums nerūp Latvijas Universitātei, varbūt vairāk izpratnes var sagaidīt no Anniņmuižas patiesā īpašnieka – Latvijas valsts? Šobrīd gaidām!

Rail Baltica tikšanās

Apsekojot visu Rail Baltica trasi posmā starp Imantas un Zasulauka stacijām, Rail Baltica projektētāji iepazīstināja nevalstisko organizāciju pārstāvjus ar aktuālajiem plāniem attiecībā uz dzelzceļa šķērsojumu novietojumu un funkcionalitāti, t.sk., skaidrojot, kā paredzēts nodrošināt ērtu, drošu un visām sabiedrības grupām pieejamu dzelzceļa šķērsošanu, kā arī uzklausīja biedrību jautājumus un viedokļus par vēlamajiem risinājumiem šajā posmā. 

Rail Baltica posmā Imantas stacija–Depo stacija īpaši aktuāls ir jautājums par jaunā Anniņmuižas autotransporta šķērsojuma risinājumu, tranzītsatiksmes organizēšanu nākotnē pēc šī šķērsojuma īstenošanas, kā arī dzelzceļam pieguļošās zaļās zonas  saglabāšanu, pilnveidošanu un pieejamību pēc dzelzceļa izbūves. Posmā Depo stacija–Zasulauks iedzīvotāju pārstāvji diskutēja par optimālāko šķērsojuma novietojumu Zasulauka stacijā, par Depo stacijas šķērsojuma nepieciešamību, kā arī Smārdes ielas pārcelšanu. Tika akcentēta nepieciešamība veidot pilsētas velo infrastruktūru pie jaunajiem šķērsojumiem pār dzelzceļa sliedēm. 

Apsekojuma laikā analizēja arī vairākus nelegālus, bet iedzīvotāju aktīvi izmantotus dzelzceļa infrastruktūras šķērsojumus, jo īpaši Šampētera un Gregora ielu savienojums.  Visus minētos jautājumus nevalstisko organizāciju pārstāvji turpinās apspriest šim posmam paredzētajā darba grupā 3. septembrī.  

Līdz ar Rail Baltica izbūvi projekta ietvaros tiks izveidotas drošas un visiem pieejamas dzelzceļa šķērsošanas vietas. Lai gan par lielāko daļu šķērsojumu vietu skaidrība ir panākta, lokālplājuma izstrādē uzmanība pievēršama šķērsojumiem, kas pašlaik tiek aktīvi izmantoti, bet nav oficiāli,” uzsvēra Ģirts Bramans, “RB Rail” AS reģionālais vadītājs Latvijā. “Šis posms ietver Imantas staciju, kur nākotnē pieturēs arī Rail Baltica reģionālā satiksme. Nesen apstiprinātais jaunais finansējums Rail Baltica projektam dod iespēju jau drīzumā uzsākt darbu pie Rail Baltica reģionālo staciju plānošanas un projektēšanas.”         

Regulāras diskusijas ar NVO pārstāvjiem tiek rīkotas saskaņā ar “RB Rail” AS un Rīgas domes sadarbības memorandiem. Diskusiju grafiku var lasīt šeit  un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļa vietnē. 

Aicina iedzīvotājus uz sarunu par izstrādātajiem publiskās ārtelpas labiekārtošanas risinājumiem

Interesentiem klātienē būs iespēja apskatīt piedāvātās idejas, tikties ar ekspertiem un uzzināt par risinājumu izstrādes procesu, Rīgas Tehniskās universitātes  un  Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas „RISEBA” studentu darbiem, iedzīvotāju izteikto viedokļu iekļaušanu risinājumos un turpmākajām plānotajām darbībām. 

Tikšanās notiks:

  • Pirmdien, 6. jūlijā, plkst. 17.30 Imantas 16. līnijas 18 pagalmā Imantas apkaimē;
  • Otrdien, 7. jūlijā, plkst. 17.30 zaļajā zonā starp Duntes ielu un Ozolu ielu Sarkandaugavā;
  • Trešdien, 8. jūlijā, plkst. 17.30 Lomonosova ielas 12C pagalmā Maskavas priekšpilsētā.

Jau ziņots, ka  projektā Daudzfunkcionālas publiskās ārtelpas attīstība Rīgas pilsētas apkaimēs” trīs Rīgas pilsētas teritorijās – Maskavas forštates, Zolitūdes un Sarkandaugavas apkaimēs šogad plānots realizēt jaunus labiekārtojuma un teritoriju attīstības projektus. Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA” un Rīgas Tehniskās universitātes studenti, augstskolu mācībspēku, profesionālu arhitektu un ainavu arhitektu vadībā kopā ar Rīgas pašvaldības speciālistiem kopš 2019. gada pētīja izvēlētās projektu vietas, uzklausīja iedzīvotāju vēlmes un izstrādāja labiekārtojuma un teritoriju attīstības priekšlikumus. Tos šī gada sākumā vērtēja žūrija, un piemērotākajiem risinājumiem tiks izstrādāta būvniecības ieceres īstenošanas dokumentācija, lai jau rudens pusē uzsāktu to realizēšanu. 

Apkaimju labiekārtojuma un teritoriju attīstības projekti tiks finansēti no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda.

Vairāk par projektu lasiet šeit: https://www.rdpad.lv/portfolio/daudzfunkcionalas-publiskas-artelpas-attistiba-rigas-pilsetas-apkaimes/

Informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai pasākumā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļa vietnē www.rdpad.lv un kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter.

Aicinām novērtēt arhitektūras studentu projektu ieceres publiskās ārtelpas labiekārtošanai

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, piesaistot augstskolu studentus no Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA” un Rīgas Tehniskās universitātes, profesionālus ainavu arhitektus no ALPS ainavu darbnīcas un vietējos iedzīvotājus, šogad uzsāka jaunu iniciatīvu – “Daudzfunkcionālas publiskās ārtelpas Rīgas pilsētas apkaimēs”. Projekta mērķis ir izveidot daudzfunkcionālu publisko ārtelpu katrā Rīgas izpilddirekcijas administratīvajā teritorijā, radot ērtu, drošu un iedzīvotājiem patīkamu pilsētvidi.

Līdz 20.maijam aicinām iedzīvotājus iepazīties un sniegt viedokli par studentu izstrādātajiem publiskās ārtelpas labiekārtošanas priekšlikumiem Maskavas forštates, Zolitūdes un Sarkandaugavas apkaimēs: www.rdpad.lv/skaties-un-verte/.

Balstoties uz studentu projektu idejām, iedzīvotāju izteikto viedokli un profesionālas žūrijas vērtējumu tiks izstrādāta būvniecības tehniskā dokumentācija un 2020.gada laikā īstenota trīs teritoriju labiekārtošana. Teritorijas, kurās plānots realizēt studentu projektu ieceres, ir izvēlētas sadarbojoties ar Rīgas pilsētas izpilddirekcijām. Visu trīs teritoriju attīstības ieceru izstrādei un īstenošanai kopā paredzēts 600 000 EUR  liels finansējums no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Ilze Purmale, “Projekts “Daudzfunkcionālas publiskās ārtelpas attīstība Rīgas pilsētas apkaimēs” ir pašvaldības iniciatīva, kurā  tiek iesaistītas dažādas ieinteresētās puses publiskās ārtelpas veidošanā, lai veicinātu projektu realizācijā daudzpusīgu skatījumu un turpinātu attīstīt jau aizsākto sadarbības formu starp pilsētu, nozares profesionāļiem un apkaimju iedzīvotājiem. Ceram, ka šo iniciatīvu būs iespēja turpināt arī nākamajos gados.”

Ilze Rukšāne, ainavu arhitekte “ALPS ainavu darbnīca”, RISEBA pasniedzēja, “Sadarbīga plānošana vienmēr met savus izaicinājumus un vēl jo vairāk šajā ārkārtas situācijā. Esam priecīgi, ka semestra sākumā vēl izdevās noorganizēt tikšanos ar iedzīvotājiem konkrētajās teritorijās, lai noskaidrotu viņu vēlmes un pašu redzējumu par saviem pagalmiem. To, kā arī rūpīgu vietas izpēti, studenti ņēma vērā, izstrādājot savus priekšlikumus. Teritorijas ir ļoti atšķirīgas, katra ar savu specifiku, tāpēc esam priecīgi, ka varējām sadarboties arī ar RTU APF fakultātes studentiem un pasniedzējiem, lai  kopīgiem spēkiem radītu pārdomātākos un radošākos piedāvājumus katrai vietai. Projekts šajā ārkārtas  situācijā bija izaicinājums mums visiem un esam gandarīti par studentu aizrautību, ieinteresētību un attālināti komunicējot paveikto. Ir labi padarīts darbs, bet tagad sāksies otrā projekta daļa – kad, izvērtējot un sabalansējot studentu idejas, iedzīvotāju intereses un profesionāļu skatījumu, tiks izstrādāta realizācijai nepieciešamā dokumentācija. Tāpēc ļoti svarīga šobrīd ir iedzīvotāju atsaucība izsakot savu viedokli par priekšlikumiem internetā, lai mēs to iespēju robežās varētu ņemt vērā tālākajā projektu attīstībā. No visas sirds ceram, ka šis pilotprojekts vainagosies panākumiem, jo tā ir fantastiska iniciatīva Rīgai, kas var būt par pamatu ilgtspējīgai publiskās ārtelpas attīstībai un iedzīvotāju aktivitātes veicināšanai.”

Studentu konkursa darbu vērtēšanā piedalījās – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, izpilddirekciju, SIA ”Rīgas meži” pārstāvji, Rīgas pilsētas arhitekta birojs, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes un “RISEBA” Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāni  un profesionāli ainavu  arhitekti.

Projekta aktivitātes ir pielāgotas šobrīd valstī noteiktajiem ierobežojumiem, tāpēc izstrādāto priekšlikumu vērtēšanas visi posmi noris elektroniskajā vidē.

Visi studentu priekšlikumi, pēc ārkārtas stāvokļa valstī atcelšanas, būs aplūkojami arī klātienē Rātsnamā (Rātslaukumā 1).

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, piesaistot augstskolu studentus, nozares speciālistus un vietējos iedzīvotājus, ir uzsācis projektu “Daudzfunkcionālas publiskās ārtelpas attīstība Rīgas pilsētas apkaimēs”, kuras ietvaros paredzēts rast un realizēt piemērotākos publiskās ārtelpas risinājumus trīs Rīgas teritorijās.

Lai noskaidrotu iedzīvotāju vajadzības un vēlmes, aicinām uz pirmo tikšanos 17.februārī plkst. 16.30 Imantas 16.līnijas 18 pagalmā Imantas apkaimē, zaļajā zonā starp Duntes ielu un Ozolu ielu Sarkandaugavā un Lomonosova ielas 12C pagalmā Maskavas priekšpilsētā.

Projekta “Daudzfunkcionālas publiskās ārtelpas attīstība Rīgas pilsētas apkaimēs”ietvaros divu augstskolu – Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA un Rīgas Tehniskās universitātes – studenti, augstskolu mācībspēku, profesionālu arhitektu un ainavu arhitektu vadīti, kopā ar Rīgas pilsētas speciālistiem pētīs izvēlētās projektu vietas, uzklausīs iedzīvotāju vēlmes un izstrādās labiekārtojuma un teritoriju attīstības projektus, kurus vērtēs starpdisciplināra žūrija. Žūrijā paredzēts aicināt pilsētvides speciālistus, iedzīvotājus un Rīgas pilsētas pārstāvjus. Izvēlētajiem risinājumiem tiks izstrādāta būvniecības ieceres īstenošanas dokumentācija, lai jau rudens pusē uzsāktu ieceru realizāciju.

Teritorijas, kurās tiks realizētas projekta ieceres, ir izvēlētas kopā ar Rīgas pilsētas izpilddirekcijām, un šo trīs teritoriju attīstības ieceru izstrādei un īstenošanai kopā paredzēts 600 000 EUR  liels finansējums no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda.

“Daudzfunkcionālas publiskās ārtelpas attīstība Rīgas pilsētas apkaimēs” ir pašvaldības iniciatīva, kurā tiek iesaistītas dažādas ieinteresētās puses publiskās ārtelpas veidošanā, ar mērķi nodrošināt projektu realizācijā daudzpusīgu skatījumu un attīstīt jaunu sadarbības formu starp pilsētu, augstskolām, nozares profesionāļiem un iedzīvotājiem.

Papildu informācija par projektu pieejama mājaslapā:https://www.rdpad.lv/portfolio/daudzfunkcionalas-publiskas-artelpas-attistiba-rigas-pilsetas-apkaimes/ .