Rīgā tupinās invazīvo augu apkarošana – pašvaldība aicina ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām

, , , , , , ,

Rīgas pašvaldība turpina aktīvi ierobežot invazīvās augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatību galvaspilsētā un aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Vairāk informācijas par ziņošanas kārtību pieejama mājaslapā vaad.gov.lv.

Saņemtie ziņojumi tiek reģistrēti invazīvo augu sugu datubāzē, kas kalpo par pamatu Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta organizētajiem latvāņu ierobežošanas pasākumiem. Šobrīd Sosnovska latvāņa audzes Rīgā konstatētas tādos apkaimēs kā Zolitūde, Ziepniekkalns, Imanta, Čiekurkalns, Ķengarags, Dārziņi, Torņakalns, Bukulti u.c.

Latvāņa apkarošana Rīgā tiek veikta ar mehānisko metodi – pļaušanu četras reizes sezonā gandrīz desmit hektāru platībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un Augu aizsardzības likumu, zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ir pienākums ierobežot latvāņa izplatību savās teritorijās. Privātīpašumos to veic īpašnieks vai valdītājs, izmantojot mehānisko, bioloģisko, ķīmisko vai kombinēto metodi, ievērojot Latvijas normatīvos aktus.

Rīgas pašvaldība katru gadu sezonas sākumā nosūta vēstules ar atgādinājumu privāto teritoriju īpašniekiem par viņu atbildību latvāņu apkarošanā. Ja īpašnieks neveic nepieciešamos pasākumus un nav informējis VAAD par plānoto ierobežošanas metodi, par veikto pārkāpumu var tikt izsludināts administratīvā pārkāpuma process, kuru veic pašvaldības policija.

Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam par latvāņu audzēšanu, izplatīšanu un neierobežošanu var tikt piemērots administratīvais sods:

  • privātpersonām – brīdinājums vai naudas sods līdz 1500 eiro,
  • juridiskām personām – brīdinājums vai sods līdz 3000 eiro.

Par latvāni:

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden.) ir invazīva, Latvijas dabai sveša augu suga, kas apdraud vietējās ekosistēmas, lauksaimniecību un cilvēku veselību. Augs var sasniegt divu līdz trīs metru augstumu, tā lapas ir platas (līdz 1,5 m), ziedkopas – baltas vai viegli rozā, čemurā līdz 50 cm diametrā. Tas bieži sastopams pamestās teritorijās, ceļmalās, grāvjos, pie ūdenstilpēm, gar elektrolīnijām un dzelzceļa līnijām, no kurienes efektīvi izplatās plašākā teritorijā.

Visbiežāk invazīvais augs ir sajaucams ar vietējām čemurziežu sugām – meža zirdzeni un dižzirdzeni. Vieglāk pamanāmā atšķirība ir lapu forma. Zirdzeņu lapas ir vairākkārt plūksnaini saliktas un vizuāli līdzinās oša vai pīlādža lapām. Atšķirības novērojamas arī ziedkopu formā – dižzirdzenes ziedu čemurs ir izteikti izliekts, un auga ziedi ir zaļgandzeltenā krāsā. Meža zirdzenes ziedu čemuri ir kompaktāks un izmēros pamanāmi mazāks.

Sosnovska latvānim radniecīgais Sibīrijas latvānis ir daļa no vietējās Latvijas floras, un cilvēkam ir mazkaitīgs. Sibīrijas latvānis ir kompaktāks par Sosnovska latvāni. Lapas līdzīgi zirdzenēm ir plūksnaini saliktas, un visa auga virszemes daļa, ieskaitot ziedus ir izteikti zaļa.

Lai nepieļautu latvāņa vēl plašāku izplatību, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus sadarboties un laikus ziņot par tā audzēm.

 

Atbalsta jaunu Erasmus+ projektu īstenošanu Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā un Rīgas Valdorfskolā

,

Rīgas pašvaldība turpina atbalstīt izglītības iestāžu iesaisti starptautiskos projektos, piešķirot atbalstu divu jaunu Erasmus+ iniciatīvu īstenošanai, kas stiprinās digitālās un pilsoniskās prasmes, kā arī sekmēs starpkultūru sadarbību un jauniešu piederību Eiropas vērtībām.

Rīgas Zolitūdes ģimnāzija īstenos Eiropas Savienības programmas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ projektu “Pārmaiņu balsis digitālajā laikmetā”.  Projekta mērķis ir stiprināt skolēnu un pedagogu spēju aktīvi piedalīties sabiedriskajos procesos digitālajā vidē, uzsverot Eiropas Savienības vērtības, digitālo līdzdalību un pilsonisko iesaisti. Tā ietvaros tiks attīstītas skolēnu digitālās prasmes un zināšanas par aktīvu līdzdalību mūsdienu sabiedrībā.

Savukārt Rīgas Valdorfskolas īstenos Eiropas Savienības programmas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ projektu “IekļautiES!” Šī iniciatīva vērsta uz skolēnu personības izaugsmi, starpkultūru sadarbības attīstīšanu un piederības sajūtas stiprināšanu Eiropas Savienībai. Projekts iedrošinās jauniešus pieņemt izaicinājumus, izprast Eiropas dažādību un apzināt savu lomu sabiedrībā.

Lēmums pieņemts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā 17.jūlijā.

Rīgā krāšņi zied pilsētas pļavas

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

Rīgas pašvaldība uzstādīs saules paneļus skolās un sociālās aprūpes centros

, , , , , ,

Lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas, CO₂ emisijas un veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldības ēkās, Rīgas pašvaldība 2025. gadā uzstādīs saules paneļu un akumulatorus piecās vidusskolās, sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” un dienas aprūpes centrā Priedaines ielā 11.

“Rīga turpina īstenot pasākumus, lai uzlabotu savos īpašumos energoefektivitāti, jo tieši tie patērē visvairāk enerģijas. Ar šo projektu palīdzību būtiski samazināsim enerģijas patēriņu un ietaupīto naudu varēsim ieguldīt, piemēram, skolās. Rīgas pašvaldības rūpīgi izstrādāto klimata neitralitātes plānu ir atzinīgi novērtējusi arī ES, piešķirot pilsētai nozīmīgu starptautisku atzinību – “Mission Label”,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns paredz, ka līdz 2030. gadam visas pašvaldības ēkas izmantos tikai atjaunojamo elektroenerģiju, tā samazinot izmaksas par enerģiju un īstenojot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus.

Saules paneļu un akumulatoru kombinācija ļaus gudrāk izmantot saražoto elektroenerģiju – patērēt elektroenerģiju no publiskā tīkla laikā, kad tās cena ir zema, un vienlaikus šajā laikā uzlādēt akumulatorus, lai diennakts stundās, kad elektroenerģija ir dārgāka, patērētu ar saules paneļiem saražoto un akumulatoros uzglabāto.

Elektroenerģijas patēriņš izglītības iestādēs veido būtisku daļu no ēkas enerģijas patēriņa un izmaksām. Saules paneļi un akumulatori tiks izvietoti piecās vidusskolās:

  • Rīgas 72. vidusskolā;
  • Rīgas Teikas vidusskolā;
  • Rīgas 49. vidusskolā;
  • Rīgas Hanzas vidusskolā;
  • Rīgas Imantas vidusskolā.

Kopumā tiks izvietoti 1918 saules paneļi. Saules paneļu jauda noteikta, lai 80% saražotā saules enerģijas apjoma tiktu patērēts uzreiz, bet neizlietoto enerģiju uzkrās akumulatoros izmantošanai vēlāk. Kopējā paredzētā uzstādītā jauda būs 458 kWp un akumulatoru sistēma ar kopējo ietilpību 250 kWh.

Saules paneļus ar akumulatoriem paredzēts izvietot arī pašvaldības sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”, kas atrodas Hipokrāta ielā 6, Rīgā un Rīgas sociālo pakalpojumu centrā Priedaines ielā 11. Sociālās aprūpes centram “Gaiļezers” saules paneļu jauda noteikta, lai 84,4% no saražotās saules enerģijas tiktu patērēti uzreiz, bet neizmantoto enerģiju uzkrās akumulatoros. Kopējā paredzētā uzstādītā saules paneļu jauda aprūpes centrā paredzēta 200 kWp un akumulatoru sistēma ar kopējo ietilpību 50 kWh.

Savukārt jaunajā Rīgas pašvaldības dienas aprūpes centrā un grupu dzīvokļu mājā Priedaines ielā 11, kas jau šobrīd ir teju 100% klimatneitrāla ēka, paredzēts uzstādīt 50 kWp saules paneļus ar 50 kWh akumulatoriem, nodrošinot, ka 100% no saražotās saules enerģijas apjoma tiks patērēts uzreiz. Dienas aprūpes centra un grupu dzīvokļu mājās ēkām jau šobrīd ir ļoti zems enerģijas patēriņš, jo apkure tiek nodrošināta ar elektrību, un nepieciešamā saules paneļu jauda noteikta, ņemot vērā energoauditora aprēķinus par elektroenerģijas patēriņu pēc ēkas atjaunošanas.

Projektus līdz 2025. gada 30. novembrim īstenos Rīgas enerģētikas aģentūra un Rīgas pašvaldības Īpašumu departaments.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides komiteja maijā atbalstīja finansējuma piešķiršanu saules paneļu uzstādīšanai: 817 013 eiro izglītības iestādēm, 324 560 eiro sociālās aprūpes centram “Gaiļezers” un 102 038 eiro Sociālo pakalpojumu centram Priedaines ielā.

 

Jūnijā sāksies Zolitūdes Atceres dārza būvniecība

Jūnijā sāksies Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” būvniecība, un tā ilgs 12 mēnešus.

“Ir pagājuši jau vairāk nekā vienpadsmit gadi kopš traģiskākā notikuma Rīgas jaunāko laiku vēsturē, un mums kā pašvaldībai ir pienākums godināt bojāgājušo piemiņu, atbalstīt viņu tuviniekus un sabiedrību kopumā. Tieši tāpēc šis projekts pašvaldībai vienmēr bijis svarīgs un pret to izturamies ar īpašu cieņu un atbildību. Protams, būtu vēlējušies, lai procesi virzās ātrāk, taču šajā gadījumā kvalitāte un idejas nozīme ir svarīgāka par steigu. Tagad visi nepieciešamie sagatavošanās darbi ir pabeigti, un jau jūnijā sāksies būvniecība. Novēlu projekta autoru komandai un būvniekiem veiksmīgu, mierīgu procesu – lai bez aizķeršanās taptu vieta, kur pieminēt un godināt tos, kuru dzīvības šī traģēdija pārtrauca,”

sacīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Idejas konceptuālā atslēga – gaiša atceres vieta, kas veltīta cilvēkiem, nevis traģēdijai, ar dziedinošas ainavas pieeju.

Zolitūdes atceres dārza ainavisko ansambli veidos Kopābūšanas laukums ar perimetrāliem apstādījumiem, ar bagātīgiem stādījumiem klāts Klusuma pakalns un priekšlaukums, kā arī dārzam piegulošais lineārais parks.

Kopābūšanas telpā brīvi būs izkārtotas 54 dažāda izmēra nerūsējošā tērauda sfēras. Tās netraucēs šķērsot laukumu, bet piesaistīs gājēju uzmanību un liks palēnināt kustību, tādējādi sekmējot apcerīgu noskaņojumu.

Atceres dārza ainaviskais un simboliskais centrs atradīsies lielveikala jumta nogruvuma vietā – izveidots uz bagātīgi apzaļumota Klusuma pakalna, kas paredzēts meditatīvai vienatnei. Pakalna virsotnē, ķiršu koku ieskauts, tiks izvietots sekls apaļš ūdens spogulis, kurā redzams debesu atspulgs.

Izvēloties Atceres dārza un pieguļošā lineārā parka materiālus un risinājumus, par būtisku prioritāti atzīta ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos. Parka celiņu un dārza laukuma izbūvē izmantoti ilgmūžīgi un viegli kopjami materiāli –betons, nerūsējošais tērauds, granīts.

Atceres dārza gaismas scenogrāfiju veidos gan atmosfēriskais apgaismojums Klusuma pakalnā, kas rada maigu, viegli noteiktu gaismēnu saspēli, gan funkcionālais apgaismojums Kopābūšanas laukumā un piegulošo ielu telpā.

Martā noslēdzās atkārtoti izsludinātais konkurss “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā””. Konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, un vērtēšanas rezultātā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas Pilnsabiedrība “3A”. 30.aprīlī tika noslēgts līgums par būvniecības darbu veikšanu. Līguma izpildes termiņš ir 12 mēneši no darbu uzsākšanas brīža.

Būvniecības projekta kopējās izmaksas, iekļaujot arī autoruzraudzību un būvuzraudzību, ir aptuveni divi miljoni eiro.

Pirmie plānotie darbi objektā būs esošo elementu demontāža un esošās piemiņas zīmes pārvietošana, sagatavošanās darbi teritorijas segumu izbūvei, esošo stādījumu (dzīvžoga) izņemšana, esošo koku aizsardzības pasākumu veikšana un inženiertīklu izbūves uzsākšana.

Jau ziņots, ka ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā, kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

🔎 Metu konkursa vizualizācijas skatāmas – ŠEIT.

 

Prezentēs Zolitūdes Atceres dārza metu konkursa ideju

Piektdien, 23. maijā, plkst. 10.00 rātsnama 5.stāva vestibilā notiks preses konference, kurā prezentēs Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” metu konkursā uzvarējušo ideju, kā arī informēs par piemiņas vietas būvniecības uzsākšanu.

Pasākumā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, meta idejas autori, kā arī Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes un infrastruktūras pārvaldes Teritoriju labiekārtošanas projektu attīstības nodaļas vadītāja Madara Andrejeva.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā, kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

Pasākumā laipni aicināti piedalīties mediju pārstāvji.

Jau ziņots, ka 2025.gada 30.aprīlī noslēgts būvniecības līgums par Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” būvniecību, plānots, ka tā ilgs līdz nākamā gada maijam.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

 

Maijā plānots sākt Zolitūdes Atceres dārza būvniecību

Ceturtdien, 10.aprīlī, Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē deputāti piešķīra teju divus miljonus eiro Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas būvniecībai. Finansējums tiks ņemts no budžeta programmas “Investīciju programmas realizācija”.

Martā noslēdzās atkārtoti izsludinātais konkurss “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā””. Konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, un vērtēšanas rezultātā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas pretendentam, kurš piedāvāja arī zemāko cenu.

Iepirkuma procedūra nosaka, ka līdz 23.aprīlim ir nogaidīšanas posms, iekams ar uzvarētāju drīkst noslēgt līgumu. Plānots, ka būvdarbi varētu sākties maija otrajā pusē, pēc līguma noslēgšanas un atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi saņemšanas. Darbus plānots pabeigt 2026.gada maijā.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas vietā, kur plānots izveidot Atceres dārzu, noslēgusies pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Vienlaikus noslēgusies būvprojekta izstrāde.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

 

Atkārtoti izsludina konkursu Zolitūdes Atceres dārza izbūvei

Atkārtoti izsludināts konkurss Zolitūdes Atceres dārza izbūvei Priedaines ielā 20, veicot grozījumus iepirkuma dokumentācijā. Pretendenti savus piedāvājumus varēs iesniegt līdz šā gada 21.februāra plkst. 10.00.

Iepriekš izsludinātais konkurss par Atceres dārza izbūvi tika pārtraukts saistībā ar konstatētajām neatbilstībām konkursa dokumentācijā, kas attiecās uz vienotu finanšu rezervju apjoma norādīšanu. Ņemot vērā projekta nozīmību un nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu piedāvājumu izvērtēšanu, tika pieņemts lēmums pārskatīt un precizēt konkursa nosacījumus.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas vietā, kur plānots izveidot Atceres dārzu, noslēgusies pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Vienlaikus noslēgusies būvprojekta izstrāde.

Pazemes autostāvvietas daļas demontāžu organizēja Īpašuma departaments. Demontēta tika pazemes autostāvvietas daļa, kas ir nepieciešama piemiņas vietas izbūvei, kas saskaņā ar noslēgto līgumu starp pašvaldību un otru nekustamā īpašuma kopīpašnieku – SIA “Prana Property”, pēc īpašumu sadales un apvienošanas nonāks pašvaldības īpašumā. Demontāžas darbu dokumentācija tika izstrādāta pēc SIA “Prana Property” pasūtījuma, bet demontāžas darbus veica SIA “Apsa būve”. Patlaban sadarbībā ar SIA “Prana Property” tiek veikta nepieciešamās dokumentācijas izstrāde, kas nepieciešama nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20 reālajai sadalei, kuras procesu plānots pabeigt nākamgad.

Atceres dārza atklāšana plānota 2025. gadā. Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

 

Rīgā sāk strādāt dienas aprūpes centrs un grupu māja

Šonedēļ Priedaines ielā 11 darbu sāk jauns dienas aprūpes centrs un grupu dzīvokļu māja, kuras iekārtojumā ir izmantoti specifiski un inovatīvi risinājumi. Rīgā šī ir tikai otrā grupu māja, kas paredzēta cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuri nevar dzīvot patstāvīgi. Vēl plānots izveidot līdzīgu kompleksu Pārdaugavā, Spilves ielā 19.

Priedaines ielā 11 uzbūvētas divas ēkas: dienas aprūpes centrs ar 20 vietām un grupu dzīvokļi 16 cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Šai personu grupai pakalpojumu līdz šim bijis vismazāk. Uz šo pakalpojumu izveidojusies rinda: uz dienas aprūpes centru 26 cilvēki, to skaitā ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, uz grupu dzīvokli – 108 cilvēki. Jaunais centrs pašlaik ļauj būtiski samazināt rindu uz dienas aprūpes centru.

“Ar šo grupu dzīvokļu un dienas centra atvēršanu virknei ģimeņu esam devuši skatu uz nākotni, jo viņi var atgriezties sociālajā dzīvē un pilnvērtīgi darbā. Par to liecina pašu ģimenes locekļu teiktais atklāšanas pasākumā. Nenoliedzami, ka pakalpojuma izmaksas ir būtiskas, un nākamā gadā tam tiks paredzēti 673 540 eiro, taču tās ir investīcijas cilvēkkapitālā. Viennozīmīgi var teikt, ka pakalpojums ir pieprasīts, jo uz to ir izveidojusies rinda. Un, ja ir rinda, tātad nepieciešami vēl citi dienas aprūpes centri un grupu dzīvokļi. Līdzīgs kompleksu plānots izveidot arī Spilves ielā 19, bet ēka Burtnieku ielā 37 tiks atjaunota un pielāgota sociālo pakalpojumu funkciju veikšanai, un tur būs iespējams izveidot trīs papildu vietas grupu dzīvoklī jauniešiem. Aiz katra skaitļa ir ģimenes ar savām rūpēm un cilvēki, kuru tuviniekiem ir nepieciešams īpašs atbalsts,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs

“Aprūpes centrs un grupu māja ir uzbūvēta ar skaidru mērķi – sniegt cilvēcisku, drošu un pieejamu vidi pilngadīgiem jauniešiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tā ir vieta, kur šie cilvēki saņems rūpīgu atbalstu un telpu, kas maksimāli pietuvināta ģimeniskai videi. Centrs ir aprīkots ar jaunākajām tehnoloģijām un palīdzības sistēmām. Pašvaldība turpinās strādāt pie jauniem centriem, kāds jau tiek plānots arī Spilves ielā, lai radītu līdzīgas iespējas vēl lielākam skaitam cilvēku,”

pauž Rīgas vicemērs un šobrīd mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks

Atšķirībā no jau esošajiem jaunie grupu dzīvokļi ir pietuvināti ģimeniskai videi un nodrošināti daudzveidīgi drošības pasākumi, savukārt dienas aprūpes centrā cilvēkiem attīsta vienkāršas pašaprūpes un citas prasmes, lai viņi varētu dzīvot pēc iespējas patstāvīgi. Grupu dzīvokļu mājā ir četri atsevišķi bloki, kur katrā dzīvo ne vairāk kā četri cilvēki. Katram ir savs dzīvoklis ar istabu un vannas istabu, katrā blokā ir koplietošanas un rehabilitācijas telpas. Mājā ir nodrošināta diennakts uzraudzība un palīdzība, un to sniedz biedrības “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” darbinieki, izmantojot modernus tehnoloģiskus risinājumus, bet nepārkāpjot iemītnieku privātumu.

Šāds atbalsts cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem palīdz nenonākt ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, bet viņu tuviniekiem būs iespēja atgriezties vai pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū. Ar katru pakalpojuma saņēmēja ģimeni notika individuālas sarunas, tika noskaidrotas katra grupu dzīvokļa iemītnieka vajadzības, tuvinieki varēja apskatīt telpas un pašvaldības sagādāto aprīkojumu istabās un koplietošanas telpās.

Atšķirībā no esošajām grupu mājām un dienas aprūpes centriem jaunā pakalpojumu infrastruktūra ir izstrādāta, ievērojot mūsdienīgus universālā dizaina principus – pieejama, droša un humāna vide, kurā ērti jūtas ikviens, neskatoties uz iespējamām uztveres vai veselības problēmām:

  • piekļuve visām telpām. Ēka ir veidota tā, lai pakalpojuma saņēmēji un darbinieki varētu viegli sasniegt visas telpas;
  • mājas sajūta. Katram pakalpojuma saņēmējam tiek nodrošinātas privātas telpas, kas nav mazākas par 22 kvadrātmetriem;
  • pārskatāmība. Telpām un ārtelpai ir jābūt pārskatāmām, lai klienti viegli orientētos un darbinieki varētu efektīvi uzraudzīt notiekošo;
  • koplietošanas telpas. Nodrošinātas koplietošanas telpas fiziskām aktivitātēm, relaksācijai, individuālām nodarbēm, atpūtai un brīvā laika pavadīšanai, arī veļas mazgāšanai un žāvēšanai;
  • tehnoloģiju izmantošana. Telpas ir aprīkotas ar informācijas tehnoloģiju sistēmām un palīglīdzekļiem, kas palīdz uzraudzīt iemītniekus un veicina viņu neatkarību un pašaprūpes spējas;
  • videi draudzīgi materiāli. Ēkās un vidē ir izmantoti draudzīgi, atjaunojami materiāli, tiek nodrošināta energoefektivitāte.

📸 FOTO

2022. gada nogalē Rīgas pašvaldība parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un sāka projektēšanu par dzīvokļu un dienas aprūpes centra pakalpojumu infrastruktūras izveidi Priedaines ielā 11. Projektu īstenoja Eiropas Savienības darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem”.

 

Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā atklāts multifunkcionāls sporta laukums

Otrdien, 15. oktobrī, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā, Ruses ielā 22, sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) atklāts atjaunotais sporta laukums, kurā kopējās ieguldītās investīcijas sasniedz 2,6 miljonus eiro (ar PVN).

“Rīga kopā ar Latvijas Futbola federāciju ir izbūvējusi modernu futbola laukumu, multifunkcionālos laukumus, skrejceliņus un citas sporta zonas, kas dos iespēju bērniem gan trenēties, gan piedalīties sacensībās. Tāpat mazākajiem būs iespēja pavadīt brīvo laiku, aktīvi darbojoties bērnu rotaļu laukumā. Ar šo projektu mēs uzlabojam skolas teritoriju un radām iespēju iedzīvotājiem aktīvai un veselīgai dzīvei. Sporta laukums būs pieejams ne tikai izglītības iestādes audzēkņiem, bet arī visiem Rīgas iedzīvotājiem pēc mācību stundām. Lai šis stadions kļūst par jauno sportistu panākumu atslēgu,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas āra sporta kompleksa atklāšana, tostarp arī FIFA kvalitātes standartiem atbilstoša futbola laukuma izveide, ir lielisks piemērs, kā Latvijas Futbola federācijas (LFF) un pašvaldības veiksmīga sadarbība var sniegt būtisku ieguldījumu sabiedrības labā. Šāda līmeņa infrastruktūra ne tikai veicina veselīga un aktīva dzīvesveida popularizēšanu, bet arī rada iespējas bērniem un jauniešiem attīstīt savas prasmes un potenciālu. Tā ir ilgtermiņa investīcija mūsu nākotnē, kas sekmēs sporta attīstību un sabiedrības saliedētību,”

norāda LFF viceprezidents Olafs Pulks.

Kopējā sporta laukuma platība ir 32 742 m2, kurā labiekārtošanas darbu ietvaros veikts sekojošais:

  • izbūvēts futbola laukums (66×43 metri);
  • ierīkoti 2 multifunkcionālie laukumi;
  • ierīkots Minipitch laukums (13×20 m);
  • ierīkots skrejceliņš ar četrām joslām;
  • izbūvēts tāllēkšanas sektors;
  • uzstādīti ielu vingrošanas rīki, galda spēles – teniss un tekbols;
  • uzstādīti moduļi – ģērbtuves, sanitārais un WC;
  • ierīkots bērnu rotaļu laukums;
  • atjaunots segums, zāliens;
  • uzstādīti soliņi ar un bez atzveltnēm;
  • uzstādītas atkritumu urnas, velonovietnes, skeitbordu un skrejriteņu turētāji;
  • ierīkota velo remonta stacija;
  • labiekārtotas saimniecības zonas;
  • žoga izbūve;
  • apgaismojuma un videonovērošanas izbūve.

📸  FOTO

Sporta laukuma atklāšanā piedalījās Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks, Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, Izglītības kultūras un sporta departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis, Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Māris Mežzīle, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktore Svetlana Semenko, kā arī Latvijas Futbola federācijas viceprezidents Olafs Pulks.

Projekts īstenots, piesaistot valsts kases aizdevumu un noslēdzot līgumu 2023. gada 13. jūnijā ar pilnsabiedrību “Guliver Construction”. Kopējās investīcijas stadiona būvniecībā 2 600 069.79 miljoni eiro ar PVN.