Arhīvs birkai: Attīstība

Paziņojums par zemes vienības Priedaines ielā 11 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

18.01.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2184-lē “Par zemes vienības Priedaines ielā 11 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus projekta “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Priedaines ielā 11, Rīgā” īstenošanu.

Lēmums.

Lokālplānojuma ierosinātājs –  Rīgas domes Īpašuma departaments, izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas – no 31.01.2023. līdz 28.02.2023. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 16.02.2023. Plkst.17:00 video konferences režīmā MS Teams videē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 16.02.2023. plkst. 12.00, aizpildot anketu: https://ej.uz/4pb6.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_25046;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 28.02.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_25046;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 28.02.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos:
    • Daugavpils ielā 31;
    • Eduarda Smiļģa ielā 46;
    • Ieriķu ielā 43A;
    • Gobas ielā 6A;
    • Brīvības ielā 49/53, darba dienās darba laikā. 

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Paziņojums par zemes vienības Inčukalna ielā 2 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

18.01.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2183-lē “Par zemes vienības Inčukalna ielā 2 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības sekmīgai attīstībai – publiskās apbūves teritorijas transformācijai par jaukta centra dzīvojamās apbūves/uzņēmējdarbības teritoriju.

Lēmums.

Lokālplānojuma ierosinātājs –  SIA “MI2 development”, izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas – no 31.01.2023. līdz 28.02.2023. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 09.02.2023. Plkst.17:00 video konferences režīmā MS Teams vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 09.02.2023. plkst. 12.00, aizpildot anketu: https://ej.uz/o2uf.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24347;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 28.02.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24347;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 28.02.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā:
    • Daugavpils ielā 31;
    • Eduarda Smiļģa ielā 46;
    • Ieriķu ielā 43A;
    • Gobas ielā 6A;
    • Brīvības ielā 49/53), darba dienās darba laikā. 

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni – 67105443.

Nodos publiskajai apspriešanai pilnveidoto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 30. janvārī atbalstīja Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt un detalizēt pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, lai sasniegtu Rīgas brīvostas attīstības projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” mērķus. Tie paredz mazināt ostas aktivitātes, kas saistītas ar kravu pārkraušanu pilsētas centrā un to radīto negatīvo ietekmi uz vidi, un nodrošināt ostas infrastruktūras efektīvas un racionālas izmantošanas iespējas, t.sk. pasažieru kuģu un ro-ro kuģu piestātņu ierīkošanu.

Lielākā daļa lokālplānojuma teritorijas ir noteikta kā jauktas centru apbūves funkcionālā zona, paredzot plašākas teritorijas izmantošanas iespējas. Piemēram, papildu publiskajai un daudzdzīvokļu māju apbūvei atļauta vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve darbībām, kam nav nepieciešams saņemt atļauju piesārņojošās darbības veikšanai un nav nepieciešama C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija. Atļauts būvēt un ierīkot arī transporta apkalpojošo infrastruktūru, tostarp, ro-ro kuģu un pasažieru kuģu (t.sk. prāmju un kruīza kuģu) termināli un piestātnes.

Lokālplānojums pilnveidots atbilstoši institūciju – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes,  VAS “Latvijas dzelzceļš”, Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas enerģētikas aģentūra”, RD Mājokļu un vides departamenta  –  atzinumos izvirzītajām prasībām, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes sniegtajām rekomendācijām, kā arī Rīgas brīvostas pārvaldes un Satiksmes ministrijas iebildumiem. Lokālplānojuma pilnveidotā redakcija ir izskatīta Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes, kā arī RD Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības padomes ārkārtas sēdēs.

Paziņojums par zemes vienības Grenču ielā 5 lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu

18.01.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2182-lē “Par zemes vienības Grenču ielā 5 lokālplānojuma kā Rīgas teritorijas plānojuma 2006.–2018. gadam grozījumu izstrādes uzsākšanu”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus teritorijas ilgtspējīgai attīstībai un nodrošinātu pilnvērtīgas īpašuma izmantošanas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai (attīstības iecere – noliktavas ar administratīvajām telpām apbūve).

Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “Cella investment 1”.

Lokālpānojuma izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Paziņojums par zemes vienības Gunāra Astras ielā 11 lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu

18.01.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2181-lē “Par zemes vienības Gunāra Astras ielā 11 lokālplānojuma kā Rīgas teritorijas plānojuma 2006.–2018. gadam grozījumu izstrādes uzsākšanu”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības sekmīgai attīstībai (attīstības iecere – slēgta tipa tuneļveida automazgātava).

Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “KNVP LV 4”.

Lokālpānojuma izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Lēmums
Darba uzdevums
Lokālplānojuma robeža

Uzsāks būvdarbus projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē,  līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

 ““Rail Baltica” būvniecība dod iespēju Rīgai padarīt cilvēkiem ērtas un mūsdienīgas teritorijas, kas jau sen prasījušās tapt sakārtotas. Plašā teritorijā ap Centrālo staciju – līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. No savā ziņā nošķirtas Rīgas daļas tā kļūs par pilsētas asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi. Šis ir gadījums, kad tā nav kāda tāla vīzija, bet drīza realitāte – būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Būvdarbu zona aptver visu Ģenerāļa Radziņa krastmalu no 13. janvāra līdz Jēzusbaznīcas ielai, kā arī Rīgas autoostai un Centrāltirgum piegulošās teritorijas. Šajā teritorijā tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu.

Projekta ievaros tiks veikta Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – tiks atjaunoti ārējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīkli u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Pēc tam Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Šobrīd jau būvprojektu izstrāde un saskaņošana ir finiša taisnē. Būvuzraudzību veiks SIA “Firma L4”.         

Projekts “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” tiek īstenots ar 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7 specifiskā atbalsta mērķa “Multimodāla transporta sistēmas iespējošana” 6.1.7.1. pasākuma “Ar “Rail Baltica”projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūve”.

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

Slēgs maksas stāvvietu Maskavas ielā pie Rīgas Centrāltirgus

,

No š.g. 20. janvāra tiks slēgta maksas stāvvieta pie Rīgas Centrāltirgus Zivju paviljona, kas atrodas starp Maskavas ielu un Ģenerāļa Radziņa krastmalu. Stāvvieta tiek slēgta saistībā ar drīzumā plānotajiem būvdarbiem projektā “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā”. Autovadītāji aicināti respektēt ierobežojumus un nenovietot automašīnas šajā zonā. Projekta ietvaros stāvvietas teritorijā ir plānots izveidot labiekārtotu atpūtas zonu, kā arī brauktuves savienojumu starp Ģenerāļa Radziņa krastmalu un Maskavas ielu.

Aicina piedalīties Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursā

Lai iegūtu augstvērtīgu, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātu, ilgtspējīgu Rīgas Filharmonijas nākotnes attīstības vīziju, izsludināts starptautisks metu konkurss. Konkursa metu teritorija atrodas Kronvalda parka daļā, uz kuras atrodas Rīgas Kongresu nams.  Teritorija ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietu sarakstā, kā arī atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas daļā. Rīgas Filharmonija būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī VSIA “Latvijas Koncerti”  mājvieta. 

Rīgas Filharmonija būs viens no kultūras un tūrisma enkurobjektiem Latvijas galvaspilsētā. Realizējot projektu,  izveidos valsts nozīmīgāko mūzikas centru – koncertu norises vietu, kas piesaistīs labākos Latvijas un ārvalstu mūziķus – kā arī nodrošinās modernu starptautiska mēroga pasākumu norises vietu. Tas būs ievērojams ieguldījums Rīgas ekonomiskajā attīstībā un starptautiskajā atpazīstamībā.

Valsts, pašvaldības amatpersonas un nozares profesionāļi uzsver notikuma nozīmību

Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Stājoties ministra amatā 2019. gadā, tieši koncertzāle bija mana augstākā prioritāte, tās īstenošana nekad nav bijusi vienkārša. Pēc strīdiem tika realizēts caurspīdīgs novietnes izvēles process, Ministru kabinetā ir skatīts un apstiprināts skaidrs finansējuma modelis, un projekts uzsācis virzību. Mums ir laba sadarbība ar Rīgas domi. Un tikai šādā sadarbībā mums ir kopīgi jāvirzās uz nākamo akūto jautājumu risināšanu – laikmetīgās mākslas muzejs un Nacionālā teātra piebūve. Uz to arī ir mūsu – Kultūras ministrijas un Rīgas domes – kopīgais fokuss.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Ja Rīga kā Latvijas lielākā pašvaldība un valdība sadarbojas, tad varam paveikt daudz vairāk un īstenot daudz lielākus publiskās infrastruktūras projektus. Latvijā koncertzāle gaidīta jau desmitgadēm, un beidzot tai ir iespēja tapt, pateicoties Rīgas domes, Kultūras ministrijas, arhitektu un mūzikas pasaules kopīgajam darbam. Esmu pārliecināts, ka labākā pieeja ir izmantot to, kas pilsētā jau ir, nevis būvēt pilnībā no nulles – tieši šādu pieeju pasaulē īsteno aizvien vairāk, tas ir efektīvāk izmaksu ziņā, kā arī ļauj pilsētai dot jaunu elpu telpām, kas jau ir mūsu rīcībā. Jaunais koncertzāles nosaukums – Rīgas Filharmonija – nesīs Latvijas galvaspilsētas vārdu pasaulē un kļūs par vienu no Rīgas vizītkartēm!”

“Rīgas Filharmonijai ir liels potenciāls būt vienam no pilsētas svarīgākajiem objektiem. To sekmēs gan mūsu mūzikas tradīciju augstais starptautiskais prestižs, gan filharmonijas izdevīgā lokācija. Filharmonija sniegs nozīmīgu pozitīvu pienesumu mūsu ekonomikai, kā arī valstij un pilsētai kopumā. Paldies Rīgas pašvaldības darbiniekiem, un visiem mūsu partneriem par šī konkursa sagatavošanu, lai mēs varētu spert jau nākamo soli, un nonākt līdz visām starptautiskajām prasībām atbilstošam, augstas kvalitātes projektam,” Edvards Ratnieks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga: “Sasniegts nākamais posms – nacionālās koncertzāles – Rīgas Filharmonijas – realizācijas posms. Pirmajā posmā 2021. gadā tika panākta vienošanās par projekta realizācijas vietu, šai procesā tika plaši iesaistīta arī sabiedrība. Otrajā posmā tika formulēti jaunās koncertzāles uzdevumi, telpu programma, starptautiskā arhitektūras skiču projekta nosacījumi, lai konkursa rezultātā sagaidītu labāko no labākajām nākotnes koncertzāles vīzijām. Līdz mērķa sasniegšanai vēl atlikuši trīs posmi – konkurss, kas sākas šodien, būvprojekta izstrāde, kurai ir jāsākas jau nākamā gada sākumā, un, visbeidzot, būvniecība, jaunās Rīgas Filharmonijas materializācija.”

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina: “Ir patiess gandarījums, ka pēc ilgstoša darba posma, kurā tika profesionāli analizēts, diskutēts, kurā neizpalika strīdi un dažkārt arī pretēji viedokļi, tomēr esam nonākuši pie kopsaucēja, kas ticis meklēts jau gadu desmitiem. Vienotais redzējums starp valsti un pašvaldību un apņēmība sadarboties dod cerību, ka beidzot koncertzāle Rīgā būs.  Lai top! ”

Konkurss norisināsies divās kārtās

Konkursa 1. kārtas sasniedzamais mērķis ir izvēlēties 6 metus, kuru autori žūrijas komisijas vērtējumā ir iesnieguši labāko Rīgas Filharmonijas funkcionālo un arhitektonisko risinājumu Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē, lai konkursa otrajā  kārtā attīstītu iesniegto metu piedāvājumu augstākā detalizācijas pakāpē. Pirmajā kārtā žūrija vērtē pilsētvides, pārbūves un funkcionālo konceptu. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Konkursa otrās kārtas sasniedzamais mērķis – noteikt konkursa uzvarētājus, kurus aicinās uz sarunu procedūru. Meti  jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma dalībai konkursa otrajā kārtā.

Nolikums un projektēšanas programma latviešu un angļu valodā būs pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv/EIS/  un konkursa mājaslapā https://rf.metukonkurss.lv .

Meti jāiesniedz Latvijas Arhitektu savienībā (Torņa ielā 11, Rīgā ) līdz 2023. gada 10. maija plkst. 17.00.

Godalgu fonds

Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa otrajā kārtā ir 240 000 eiro. 30 000 eiro katram no 6  metu iesniedzējiem. Ja konkursa otrajā kārtā iesniegt metus tiek uzaicināti mazāk nekā 6 dalībnieki, žūrijas komisijai ir tiesības kopējo paredzēto atlīdzības apmēru sadalīt  otrās kārtas  konkursa dalībniekiem vienlīdzīgās daļās. Konkursa otrās kārtas godalgu fonds ir 60 000eiro: 1. vietas (uzvarētāja) godalga ir 30 000 eiro;  2. vietas godalga  – 20 000  eiro; 3. vietas godalga – 10 000 eiro.

Metu konkursa žūrija

Metu konkursa žūrijā ir 11 žūrijas locekļi, tostarp 4 ārvalstu jomas speciālisti: Pēteris Ratas, arhitekts, Rīgas pilsētas arhitektu dienesta vadītājs; Juris Dambis, arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve; Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle; Guntars Ķirsis, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis; Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis; Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve; Deivids Kuks (David Cook), arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA pārstāvis; Aivar Mäe, diriģents, menedžeris, Igaunija; Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore; Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Gatis Didrihsons, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis. Juris Poga – rezerves žūrijas komisijas loceklis, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis.

Projektēšanas izmaksas

Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un   autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir 3 511 209 eiro.  Paredzams, ka līgums par projektēšanu un autoruzraudzību tiks noslēgts 2023. gada nogalē.

Jautājums par to, ka akustiskā koncertzāle Rīgai ir akūti nepieciešama, ir bijis aktuāls kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām. 2020. gadā Latvijas Arhitektu savienība, atsaucoties uz Kultūras ministrijas aicinājumu, veica jaunu izpēti par koncertzāles projekta īstenošanai piemērotu vietu, veicot padziļinātu izpēti vairākos posmos. Bija identificētas 36 potenciālās vietas, no kurām par atbilstošāko bija izraudzīta Rīgas Kongresu nama teritorija. Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti parādīja, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko vietu koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu nama teritoriju.

2022. gada 8. martā Ministru kabinets apstiprināja kultūras ministra Naura Puntuļa un Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa kopīgi virzītu iniciatīvu – valstij sadarbībā ar Rīgas domi īstenot koncertzāles projektu Rīgas Kongresu nama vietā. 2022. gada 3. augustā Kultūras ministrija, Rīgas dome un SIA “Rīgas nami” (Rīgas Kongresu nama īpašnieks) parakstīja nodomu protokolu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas Kongresu nama teritorijā ,kā arī tam pieguļošajā teritorijā.

Rīga investēs pašvaldības informācijas tehnoloģiju risinājumu attīstībā

Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra” (RDA) izsludinājusi atklātu konkursu “Pašvaldību vienotās IKT platformas attīstība un esošo informācijas sistēmu RDVIS un PKIP uzturēšana”. Tādējādi īstenojot jaunu pieeju publiskā sektora sistēmu attīstībā, organizējot programmatūras izstrādi ar vairākiem piegādātājiem un nodrošinot pasūtītāja koordinētu, kopēju izstrādes vidi.

Iepirkums organizēts divās daļās. Par pirmo daļu plānots noslēgt vispārīgo vienošanos ar vairākiem piegādātājiem, kuriem tiks pasūtīti neatkarīgu risinājumu attīstības darbi. Savukārt iepirkuma otrajā daļā tiks izvēlēts viens piegādātājs, ar kuru tiks noslēgts līgums par jau esošo risinājumu uzturēšanu un pilnveidojumiem. Līgumi par katru no iepirkuma daļām tiks slēgti uz četriem gadiem.

Publiskajā sektorā šī ir jauna pieeja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumiem, un Rīgas pašvaldība ir pirmā publiskā iestāde Latvijā, kas to plāno izmantot. Iepirkums paredz slēgt vispārīgo vienošanos ar līdz pieciem pretendentiem, kuri visi turpmāk varēs piedalīties konkursos par jaunu moduļu un sistēmu attīstību.

Šādā veidā Rīgas pašvaldība cer piesaistīt plašāku loku ar mūsdienīgiem un konkurētspējīgiem IT uzņēmumiem, kuriem ir pieredze darbā ar šādiem sistēmu attīstības projektiem.

Iepirkums paredz investīcijas 10 miljonu eiro apjomā jaunu Rīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu attīstībā turpmāko četru gadu laikā. Esošo sistēmu RDVIS un PKIP, kuras apvieno vairākus desmitus lietotņu, uzturēšanai un attīstībai uz četriem gadiem paredzēti 15 miljoni eiro. Šī ir pirmā reize, kad pašvaldība izsludina tik apjomīgu informācijas tehnoloģiju publisko iepirkumu. Iepriekš lielākie līgumi par sistēmu uzturēšanu un attīstību tika slēgti ierobežotas konkurences apstākļos.

Izsludinātais iepirkums ir daļa no plašākas RDA digitālās transformācijas stratēģijas – veidot modernus un lietotājiem ērtus digitālos produktus, kurus izmantos gan pašvaldības darbinieki, gan rīdzinieki.

Pārmaiņas pašvaldības pieejā tās pārraudzībā esošo IKT resursu attīstībai un uzturēšanai ievadīja 2022. gadā veiktā reorganizācija, kuras rezultāta tika izveidota Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra”. Reorganizācijas mērķis ir attīstīt modernas IKT pārvaldības metodes Rīgas domē, tai skaitā izmantojot Agile pieeju jaunu sistēmu izstrādē.

Pieteikumus iepirkumam uzņēmumi var iesniegt līdz 23. janvārim plkst. 10.00 Elektronisko iepirkumu sistēmā. Vairāk informācijas par iepirkumu šeit: https://bit.ly/3Wa0ovU.

Informēs par Rīgas filharmonijas starptautisko metu konkursu

Trešdien, 18. janvārī, plkst. 12.00 Rīgas rātsnama 5. stāva vestibilā notiks preses konference, kurā informēs par izsludināto Rīgas filharmonijas starptautisko metu konkursu.

Preses konferencē un informatīvajā pasākumā piedalīsies Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga, metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Didrihsons, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Dace Kalvāne.