Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

Aicina iedzīvotājus ieteikt skrejriteņu novietnes Rīgā

Rīgas iedzīvotāji līdz 31. oktobrim aicināti ieteikt vietas pilsētā, kur nepieciešams izveidot elektrisko skrejriteņu un velosipēdu novietošanas zonas, aizpildot anketu tīmekļvietnē iesaisties.riga.lv.

Saņemtā informācija tiks apkopota un izvērtēta, lai nākamajā gadā plānotu jaunu mikromobilitātes punktu ierīkošanu pilsētā.

Iepriekš ziņots, ka Rīgā ieviestas pirmās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas, lai turpmāk iedzīvotāji un rīku iznomātāji varētu novietot koplietošanas elektriskos skrejriteņus un elektriskos velosipēdus vienuviet. Konsultējoties ar rīku iznomātājiem, pirmās zonas izveidotas populārākajos braucienu sākuma un gala punktos, kā arī vietās, kur koplietošanas mobilitātes rīki visbiežāk rada neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Mikromobilitātes rīku novietošanas zonas veido uz ietvēm starp pilsētvides labiekārtošanas elementiem, kur tās netraucē ne gājējiem, ne velobraucējiem.

📌 Pirmās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas jau izveidotas:

  • 13. janvāra ielā pie Raiņa bulvāra;
  • 13. janvāra ielā – laukumā pie gājēju tuneļa;
  • 13. janvāra ielā pie Raiņa bulvāra;
  • Raiņa bulvārī pie Krišjāņa Barona ielas;
  • Raiņa bulvārī Nr.13;
  • Miera ielā Nr.46 (uz ietves pie ēkas no Tallinas ielas puses);
  • Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā;
  • Uzvaras bulvārī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas;
  • Aleksandra Čaka ielā pie Ziedoņdārza.

Iedzīvotāji aicināti paust viedokli par rīcības plāna projektu trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā

Iedzīvotāji aicināti līdz 5. oktobrim sabiedriskās apspriešanas laikā paust viedokli un ieteikumus par rīcības plāna projektu trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā laikā no 2024. līdz 2028. gadam.

Plānu izstrādāja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma.

📌 Papildus informācija par rīcības plānu skatāma:

● riga.lv mājas lapā – ŠEIT;
● https://environment.lv/lv/aktualitates

Rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par rīcības plāna projektu var iesniegt Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam (adrese: Brīvības iela 49/53, Rīga, LV-1010, interneta mājaslapa: https://mvd.riga.lv/, e-pasta adrese: dmv@riga.lv)

📌Apspriešanas laikā tiek organizēta rīcības plāna projekta publiskās apspriešanas sanāksme, kas norisināsies 25. septembrī plkst. 17.00 Rīgas domes sēžu zālē. To varēs vērot arī tiešraidē pašvaldības mājaslapā https://www.riga.lv/lv/tiesraides-un-ieraksti

Iedzīvotāji aicināti piedalīties aptaujā par suņu pastaigu vietām Rīgā

Rīgas iedzīvotāji līdz 23. septembrim aicināti dalīties ar savu viedokli un pieredzi par suņu staidzināšanu savā apkaimē un ieteikt jaunas vietas suņu pastaigu laukumu ierīkošanai, aizpildot anketu aptauju platformā iesaisties.riga.lv.

Lai izveidotu vienotu pieeju jaunu suņu pastaigu laukumu ierīkošanai Rīgas pilsētā, rīdzinieki aicināti paust savu viedokli platformas iesaisties.riga.lv aptaujā – ŠEIT

Iedzīvotāju aptauja tiks organizēta trijos posmos.

📌Līdz 13. septembrim, aizpildot elektronisku anketu, rīdzinieki aicināti dalīties ar saviem suņu staidzināšanas ieradumiem, pieredzi, piedzīvotajiem negadījumiem, novērtēt savu zināšanu līmeni par suņu staidzināšanas noteikumiem, kā arī sniegt ieteikumus pašvaldībai, kā uzlabot iespējas pastaigām ar suņiem.

📌Otrajā posmā, no 14. septembra līdz 23. septembrim, iedzīvotājiem būs iespēja norādīt konkrētas vietas pilsētā, kur būtu ieteicams ierīkot suņu pastaigu laukumu. Tomēr jāņem vērā, ka pašvaldība var apsvērt suņu laukumu ierīkošanu tikai tai piederošās teritorijās.

● Pēdējā posmā tiks organizēts vebinārs, kurā kopā ar pašvaldības pārstāvjiem tiks pārrunāta iedzīvotāju sniegtā informācija un iezīmēti nākotnes plāni par jaunu suņu pastaigu laukumu ierīkošanu. Vebināra norises laiks tiks precizēts oktobrī.

Rīgas mērs tiksies ar Dārziņu apkaimes iedzīvotājiem

Lai pārrunātu pilsētvides attīstības iespējas un meklētu jaunas idejas teritorijas labiekārtošanai, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis šodien, 15. septembrī, tiksies ar Dārziņu apkaimes iedzīvotājiem.

“Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība ir ļoti aktīva un kalpo kā labs paraugs iedzīvotāju līdzdalībai pilsētas attīstībā. Šajā apkaimē jau ir realizēti līdzdalības budžeta projekti un tikšanās laikā kopā meklēsim risinājumus jaunām attīstības iespējām. Šī būs mana kā Rīgas mēra pirmā tikšanās ar iedzīvotājiem apkaimēs un pakāpeniski apmeklēšu arī citas apkaimes, lai uz vietas uzklausītu iedzīvotājus un runātu par pilsētvides uzlabojumiem,”

norāda V. Ķirsis.

📌 Saruna ar biedrības pārstāvjiem plānota plkst.16.00 pie “Dūmu kroga” (Mārsila ielā 58), bet no plkst.17.30 jebkurš apkaimes iedzīvotājs varēs tikties ar Rīgas mēru Vladimira Kudojara parkā.

DĀRZIŅU APKAIME – ir Rīgas pilsētas apkaime, kura atrodas pilsētas dienvidaustrumu perifērijā starp Ogres virziena dzelzceļu un Daugavu. No Rīgas pilsētas apkaimēm tā robežojas tikai ar Rumbulu. Dārziņu apkaimes kopējā platība ir 4,348 km² un tajā dzīvo vairāk nekā 3000 rīdzinieku. Dārziņi ir specifiska rakstura Rīgas apkaime, jo tajā pārsvarā ir savrupmājas un ģimenes dārziņi.

Kā iesaistīties būvniecības projektu sabiedriskajā apspriešanā?

Ikviens rīdzinieks ir aicināts izmantot likumos iestrādātās un praksē nodrošinātās iespējas iepazīties un izteikt viedokli par sev tuvumā plānotajiem būvniecības projektiem. Sabiedrības līdzdalība Rīgā nav formalitāte, tā atvieglo pilsētas plānotāju darbu, jo gala rezultātā top pilsēta, kas ir iedzīvotājiem draudzīga un radīta balstoties uz reālajām cilvēku vajadzībām un vēlmēm.

Saistībā ar būvniecību un pilsētas attīstību normatīvie akti nosaka pienākumu pašvaldībām nodrošināt sabiedrības līdzdalību daudzos darba procesos, tostarp: teritorijas plānošanas procesā, piemēram, izstrādājot teritorijas plānojumus, lokālplānojumus, detālplānojumus, tematiskos plānojumus; īstenojot būvniecības ieceru publiskās apspriešanas; koku ciršanas publiskās apspriešanas u.c. Taču ar to ne vienmēr ir pietiekami, lai veidotos dialogs ar sabiedrību, tādēļ Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) sabiedrības līdzdalību organizē gan normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā, gan īsteno plašākus, departamenta speciālistu ierosinātus pasākumus.

Pilsētas plānošanas dokumentu izstrāde

Pilsētai nozīmīgu plānošanas dokumentu izstrādes laikā ir būtiski dažādas sabiedrības mērķa grupas iesaistīt dokumenta redakcijas sagatavošanas posmā, lai, to nododot publiskajai apspriešanai, risinājumi būtu maksimāli izdiskutēti. Lai saņemtu sabiedrības viedokli pirms dokumenta redakcijas nodošanas publiskajai apspriešanai, RD PAD īsteno dažāda formāta pasākumus: darba grupas, darbnīcas, publiskas diskusijas, individuālas tikšanās, teritoriju apsekošanu, informējošus un skaidrojošus vebinārus, rakstisku priekšlikumu iesniegšanu u.c. Pēc pasākumiem tiek sagatavoti sanāksmes protokoli un saņemtie priekšlikumi tiek iekļauti kopējā priekšlikumu apkopojumā un izvērtēti darba procesā.

Būvniecības ieceres

Attiecībā uz būvniecības iecerēm, regulāri tiek rīkotas publiskās apspriešanas, kuru mērķis ir saskaņot sabiedrības un būvniecības ierosinātāja intereses. Publiskās apspriešanas laikā, pamatojoties uz sabiedrības viedokli, var tikt identificēti nosacījumi šādas ieceres realizēšanai dabā, piemēram, papildu apstādījumi, celiņu savienojumi un u.c., ja iedzīvotāji ir tā vēlējušies. Tiek dokumentēti un ņemti vērā visi saņemtie viedokļi.

Kā notiek balsojums?

Apspriežot būvniecības ieceres, sabiedrības viedokļa izteikšanas veidi ir iesniegums brīvā formā vai aptaujas lapa. Apspriežot koku ciršanu, jāaizpilda rakstveida atsauksmes (aptaujas anketas) un jāiesniedz RD PAD vai Apkaimju iedzīvotāju centrā, vai arī elektroniski portālā eriga.lv.

Šajās anketās nepietiek ar “jā”  vai “nē”. RD PAD sagaida argumentētus viedokļus un priekšlikumus par konkrēto jautājumu, kas palīdz pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošākus lēmumus. Būvniecības iecerēs ir jānorāda, kā un cik lielā mērā iecerētā būvniecība aizskar personas tiesības vai likumiskās intereses, kā arī jāsniedz priekšlikumi, ierosinājumi vai nosacījumi, lai, īstenojot būvniecības ieceri, netiktu aizskartas šīs personas tiesības vai likumiskās intereses.

RD PAD  pēc publiskas apspriešanas norises beigām sagatavo pārskatu, kurā iekļauj  pausto viedokļu apkopojumu un ekspertu vai institūciju atzinumus, kā arī publiski izteikto viedokļu izvērtējumu, atsauksmju, priekšlikumu vai ierosinājumu apkopojumu būvniecības ieceres pilnveidošanai vai īstenošanai. Pamatojoties uz šo pārskatu, RD PAD pieņem lēmumu par ieceri, izvirzot nosacījumus tās realizācijai. Šo lēmumu var apstrīdēt pie RD PAD direktora vietnieka administratīvajos jautājumos, pēc tam vērsties tiesā. Līdzīgi ir arī ar koku ciršanas publiskajām apspriešanām – komisijas lēmumu iespējams apstrīdēt RD priekšsēdētājam, pēc tam vērsties tiesā.

Publiskās apspriešanas skaitļos

Attiecībā uz pilsētas plānošanas dokumentu apspriešanu, šogad īstenotas 5 lokālplānojumu un 2 detālplānojumu apspriešanas. 2022. gadā notika 3 lokālplānojumu apspriešanas. Koku ciršanas publiskās apspriešanas ir vidēji divas nedēļā, šogad ir bijušas jau 20 un pērn 37. Apkopojot informāciju par būvniecības ieceru publiskajām apspriešanām, 2022.gadā notika 3, bet šogad notikušas 4.

Paziņojums par zemes vienības Bukaišu ielā 2A detālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

14.08.2023. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-23-20792-nd “Par zemes vienības Bukaišu ielā 2A (kadastra apzīmējums 0100 073 0529) detālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas attīstībai – mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un biroju ēku kompleksu apbūves izvietošanai, paredzot zemesgabala parcelāciju un atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu, kā arī nodrošināt Bieķengrāvja krastmalas publisko pieejamību un labiekārtošanu, izvērtējot ūdensmalas izmantošanas un jaunu piestātņu izbūves iespējas.

  • Detālplānojuma ierosinātājs – SIA “BLP”, izstrādātājs – SIA “METRUM”.
  • Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 28.08.2023. līdz 24.09.2023.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 11.09.2023. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

  • Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 11.09.2023. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT .

🔎 Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 24.09.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 24.09.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā:
    • Daugavpils ielā 31;
    • Eduarda Smiļģa ielā 46;
    • Ieriķu ielā 43A;
    • Gobas ielā 6A;
    • Brīvības ielā 49/53), darba dienās darba laikā.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

Iznācis “NVO nama ziņu” augusta numurs!

Mēs – NVO nams – pošamies dalībai Daugavgrīvas apkaimes svētkos 26. augustā un, gatavojoties tiem, sadarbojamies ar kolēģiem Apkaimju iedzīvotāju centra Bolderājas punktā. Tādēļ augusta ziņu numurā uz sarunu par gaidāmajiem svētkiem, dzīvi Bolderājā un tuvējās apkaimēs, kā arī par sadarbību ar NVO un vietējiem aktīvistiem, aicinājām apkaimju koordinatoru Gaidi Balodi.

“Dalība NVO un it īpaši iesaiste apkaimes biedrībā sniedz iespēju apzināt apkaimes kultūrvēsturi un dabas bagātības, pārstāvēt apkaimju iedzīvotāju vairākuma viedokli, kā arī iesaistīties vismaz daļas apkaimju iedzīvotāju ikdienas uzlabošanā un apkaimes pilsētvides labiekārtošanā”,

tā par darbošanos NVO stāsta Gaidis Balodis.

Aicinām izlasīt pilnu interviju!

🔎 Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, jaunu telpu piedāvājumu NVO, NVO aktualitātes, informāciju par izsludinātajiem projektu konkursiem un citas noderīgas ziņas!

🌿 Ieskatieties augusta “NVO nama ziņās”!

Apkaimes iedzīvotāju satikšanās Nordeķu parkā

Nordeķu prieka mirkļu parka 19. augusta programmas centrā ir II Nordeķu kongress jeb iedzīvotāju forums par apkaimei un Pārdaugavai aktuāliem jautājumiem. Forumā norisināsies trīs diskusijas, kurās piedalīsies Rīgas domes pārstāvji, jomu speciālisti un apkaimes biedrības pārstāvji.

Rīgas pilsētas arhitekta biroja pārstāvji iepazīstinās ar plāniem Iļģuciema apkaimes attīstībai. Ar uzskatāma konceptplāna palīdzību iedzīvotāji būs aicināti balsot par nepieciešamiem uzlabojumiem. Sarunā par iedzīvotāju iesaisti Pārdaugavas parku un dārzu attīstībā tiks risināti jautājumi par veiksmīgāku un ciešāku sadarbību starp pilsētniekiem un atbildīgajiem dienestiem. Savukārt diskusijā par apkaimes kultūras norisēm tiks runāts par iespējām padarīt apkaimi bagātāku ar dažāda veida kultūras notikumiem.

🌿 Pēcpusdienā notiks ekskursija – literārā pastaiga pa Nordeķu parka apkaimi, kas pievērsīs uzmanību tuvējās apkaimes nozīmīgajiem rakstniekiem. Sarunā ar dzīvesstāstu pētnieci Baibu Belu apkaimes iedzīvotāji ir aicināti atnest sev nozīmīgu fotogrāfiju un pastāstīt par to citiem. Nordeķu kongresa dienu noslēgs līksma zaļumballe kopā ar ekoloģiskās mūzikas orķestri “Ducele”.

🌿 Visas dienas garumā bērniem un jauniešiem norisināsies radošās darbnīcas. Arvien būs skatāmas arī apkaimē dzīvojošās fotogrāfes Intas Rukas izstāde “Pārdaugava”, kā arī to papildinošā mākslinieces Vikas Ekstas darbnīcas dalībnieču izstāde “Pārdaugava 15/07/2023”.

  • 10.00–11.00 – Dejas nodarbība ar akrobātikas elementiem, vada dejotājs Aigars Larionovs;
  • 11.00–14.00 – Mākslas un kustību darbnīcas bērniem;
  • 11.00–15.00 – II Nordeķu kongress;
  • 11.00–12.00 – Saruna par Iļģuciema apkaimes attīstības plānu;
  • 12.00–13.00 – Saruna par iedzīvotāju iesaisti Pārdaugavas parku un dārzu attīstībā;
  • 13.00–14.00 – Saruna par apkaimes kultūras norisēm;
  • 14.00–14.30 – Kongresa noslēgums;
  • 14.30–17.30 – Skaņu mākslinieka Maksima Šenteļeva meistardarbnīca;
  • 15.00 un 17.00 – Ekskursija – literārā pastaiga pa Nordeķu parka apkaimi;
  • 18.00–19.00 – Apkaimes dzīvesstāsti ar dzīvesstāstu pētnieci Baibu Belu;
  • 19.00–21.00 – Zaļumballe ar ekoloģiskās mūzikas orķestri “Ducele”.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras un Rīgas dzimšanas dienas kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē https://vasara.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Pasākumos ieeja ir bez maksas.

Kā rīkoties namu apsaimniekotājam, ja ir aizdomas par daudzīvokļu ēkā patvaļīgi uzstādītu gaisvadu?

Rīgā daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem raizes sagādā nevienam nepiederoši un patvaļīgi gaisvadi – starp ēkām izvilkti vadi un kabeļi – sagādā raizes daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem. Nereti gaisvadi ierīkoti vismaz pirms desmit gadiem un par to izbūvi nav pieejama nekāda dokumentācija. Gaisvadi bieži vien apgrūtina gan ēkas remonta darbus, gan arī tās uzturēšanu kārtībā, piemēram, ziemā tīrot sniegu no jumta. Kā pareizi rīkoties namu apsaimniekotājam, ja ir aizdomas par daudzīvokļu ēkā patvaļīgi uzstādītu gaisvadu?

Situācijas risinājumam Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis ieteikumus un aicina rīkoties sekojoši:

🔎 Pirmais solis ir pārliecināties, vai gaisvads ir marķēts jeb apzīmēts kā piederošs kādam telekomunikāciju operatoram. RD Pilsētas attīstības departaments ir vairākkārt aicinājis pakalpojumu sniedzējus marķēt savus vadus un kabeļus, lai tos varētu atpazīt.

🔎 Otrais solis ir vērsties RD Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD) ar lūgumu konstatēt patvaļīgu būvniecību, veicot nesaskaņotu gaisvadu uzstādīšanu. Konstatējot patvaļīgu gaisa kabeļu un vadu izvietošanu, RD PAD būvinspektors pieņems lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu un uzliks par pienākumu gaisvada īpašniekam saskaņot patvaļīgo būvniecību, ja to pieļauj normatīvie akti vai arī atjaunot iepriekšējo tiesisko stāvokli un demontēt gaisvadu. Katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, parasti tam tiek dots termiņš 6 mēneši.

🔎Trešais solis – nama pārvaldniekam pēc iedzīvotāju pieprasījuma ir tiesības organizēt gaisavada demontāžu, piesaistot būvdarbu veicēju vai pašu spēkiem. Lai to paveiktu, nepieciešams sagatavot darba zīmējumu, kurā redzams gaisavada novietojums. Ja gaisavads ir savienots ar blakusesošajām ēkām, tā demontāža ir jāsaskaņo ar to pārvaldniekiem vai īpašniekiem, lai gaisvada demontāža būtu droša.

🔎 Ceturtais solis – pēc kabeļa demontāžas RD PAD jāiesniedz izpildmērījums, kurā redzams, ka gaisa vadi ir demontēti. Tas nepieciešams, lai veiktu izmaiņas topogrāfiskajos datos.

Ja rodas jautājumi, RD PAD speciālisti aicina sazināties ar departamentu, zvanot pa tālruni 67 105 800 vai sūtot e-pastu: pad@riga.lv.

Infografika

Rīdzinieki aicināti paust viedokli par plānotajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanā

Rīgas pašvaldība sagatavojusi izmaiņas saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, kas paredz veicināt dalīti vākto atkritumu šķirošanu un ieviest obligātus bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) konteinerus pie daudzdzīvokļu mājām, kā arī nosaka stingrākus noteikumus atkritumu konteineru izvietošanai.

Par iecerētajām izmaiņām rīdzinieki aicināti līdz 14. augustam paust viedokli pašvaldības mājaslapā https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti/grozijumi-rigas-domes-2019gada-29novembra-saistosajos-noteikumos-nr-87-par-sadzives-atkritumu-apsaimniekosanu-rigas-pilseta

Pēc sniegto viedokļu apkopošanas un izvērtēšanas noteikumu projekts tiks vērtēts Mājokļu un vides komitejas sēdē.

“Gan nesen saņemtais Eiropas Komisijas agrīnais brīdināšanas ziņojums, gan atkritumu poligonu piepildīšanās rādītāji, gan vienkārši veselais saprāts rāda, ka bioakritumu dalītajai vākšanai ir jābūt pieejamai arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Šo atkritumu dalītā vākšana ir modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamats. Tajā pašā laikā ir svarīgi arī sakārtot pilsētvidi, novēršot atkritumu konteineru izvietošanu tiem nepiemērotās vietās,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Saistošo noteikumu mērķis ir veicināt bioatkritumu dalīto vākšanu. Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir aptuveni 30% no visiem sadzīves atkritumiem, bet patlaban dalīti savāktie bioatkritumi ir tikai 2% no visiem atkritumiem. Lai veicinātu šo atkritumu dalīto vākšanu, saistošie noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt arī bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi un tajās ēkās, kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem, ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Pieņemot līdzīgu lēmumu un nosakot kā obligātus konteinerus vieglā iepakojuma un stikla vākšanai, Rīgai izdevās palielināt dalīti vākto atkritumu apjomu, kas nu jau pārsniedz 30%.

Saistošajos noteikumos jau ir iestrādāta prasība, ka atkritumu radītājiem, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem, ir pienākums dalīti vākt BNA. Ir daļa pārtikas ķēdes dalībnieku, kuru telpas atrodas daudzdzīvokļu namu pirmajā stāvā un ir saņemtas sūdzības, ka ir grūti vienoties ar namu apsaimniekotājiem par konteineru uzstādīšanu, tāpēc saistošajos noteikumos tiek iekļauta papildu prasība attiecībā uz pārtikas ķēdes dalībniekiem.

Ņemot vērā, ka šobrīd BNA konteineru uzstādīšana ir brīvprātīga un līdz ar to dalīti savāktais apjoms ir zems, ir nepieciešams šo prasību iestrādāt saistošajos noteikumos, lai veicinātu dalīti savāktā apjoma pieaugumu. Līdz ar dalīti savāktā atkritumu apjoma pieaugumu, samazināsies apglabājamo atkritumu apjoms un palielināsies resursu izmantošanas efektivitāte, radot pozitīvu ietekmi uz vidi.

Prasības attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, jo tajās dzīvo visvairāk iedzīvotāju. Privātmājās pastāv arī BNA kompostēšanas iespēja, kas visbiežāk nav pieejama daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Saistošie noteikumi tiek papildināti arī ar skaidrojumu, kas ir bioloģiskie atkritumi.

Saistošo noteikumu mērķis arī ir veicināt pārskatāmu tekstilmateriālu plūsmu un apsaimniekošanu pašvaldībā, iesaistot gan atkritumu apsaimniekotājus, gan sabiedriskā labuma organizācijas. Ņemot vērā, ka pašvaldības teritorijā tekstilmateriālus vāc arī labdarības organizācijas, saistošajos noteikumos tiek iestrādāts punkts par prasībām attiecībā uz tekstilmateriālu konteineru izvietošanu, lai pašvaldība varētu veikt pilnvērtīgu uzraudzību par savākto tekstilmateriālu daudzumu un lai novērstu to, ka negodprātīgi komersanti izvieto konteinerus pašvaldības teritorijā.

Tāpat plānots veicināt sakoptāku apkārtējo vidi, izbūvējot atkritumu konteineru novietnes. Bieži tiek saņemtas sūdzības, ka atkritumu konteineri atrodas zaļajā zonā vai pārāk tuvu mājas fasādei, logiem. Konteineru novietnēs mētājas atkritumi vai konteineri netiek novietoti atpakaļ vietā pēc to iztukšošanas. Tāpat arī tiek saņemtas sūdzības par nepiederošām personām, kuras izmet atkritumus daudzdzīvokļu namu atkritumu konteineros.

Ņemot vērā visas šīs sūdzības, saistošajos noteikumos ir iestrādāta prasība izbūvēt atkritumu konteineru novietnes pie daudzdzīvokļu mājām uz cieta seguma, ar jumtu un ierobežotu piekļuvi tikai konkrētās mājas iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājam. Konteineriem būs jāatrodas vietā, kur var netraucēti piekļūt atkritumu apsaimniekotāja specializētais transportlīdzeklis, lai nebojātu apkārtējo infrastruktūru. Šādas prasības veicinās vides sakopšanu un vizuāli estētiskāku izskatu atkritumu konteineru novietnēm.

Saistošie noteikumi paredz retāku un vienkāršotu obligāto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu. Noteikumi arī tiek papildināti ar minimālo izvešanas biežumu dalītajiem sadzīves atkritumiem.

Noteikumu projekts arī paredz samazināt prasības degvielas uzpildes stacijām attiecībā uz atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi: atcelt šo prasību tajās degvielas uzpildes stacijās, kurās nav operatoru, jo nav, kas uzrauga atkritumu konteinerus un to piepildījumu, kā arī rodas risks ļaunprātīgam rīcībām, piemēram, konteineru dedzināšana; noteikt prasību uzstādīt tikai vieglā iepakojuma konteineru.

Tāpat plānotās izmaiņas paredz atkritumu apsaimniekotājiem reaģēt uz nekustamā īpašuma lietotāja, valdītāja, īpašnieka, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma, tiks noteikts ilgāks laiks lielgabarīta un būvgružu atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.