Pārdaugavas kultūras apvienība meklē un definē Pārdaugavas identitāti un aicina to darīt arī Pārdaugavas iedzīvotājus, viesus un dokumentētājus.

2024. gada aprīlī tika izsludināta fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” pirmā kārta. Šobrīd noslēgusies pirmā kārta, kurā darbus četrās kategorijās pieteikuši 46 autori.

Konkursa mērķis ir iepazīt Pārdaugavu no dažādiem rakursiem, pirmajā konkursa kārtā tam pieteiktas jau vairāk kā 200 fotogrāfijas. Konkursa noslēgumā darbus vērtēs žūrija, notiks arī skatītāju balsojums. Konkursam noteikts arī balvu fonds, kura kopējā vērtībā 1800 EUR.

Aicinām piedalīties fotokonkursa otrajā kārtā, darbus iesūtot līdz 20. jūlijam!

Dalieties ar saviem Pārdaugavas iespaidiem, asociācijām un redzējumiem, kas izteikti fotogrāfijas valodā. Fotogrāfijas aicināti uzņemt un iesniegt gan amatieri, gan profesionāļi, nenospraužot fotogrāfiju tapšanas laika robežas. Dalībnieki aicināti ļauties radošiem risinājumiem gan fotogrāfiju saturā, gan tehniskajā izpildījumā.

Fotokonkursā darbi tiks vērtēti četrās kategorijās:

  • Pilsētvide
  • Daba
  • Cilvēki
  • Notikums

Iesūtītās fotogrāfijas vērtēs profesionāla žūrija un tās piedalīsies skatītāju simpātiju balsojumā. Labākās fotogrāfijas tiks izstādītas izstādē.

Fotokonkurss “Meklējot Pārdaugavu” no dažādiem skatupunktiem atklās Pārdaugavas identitāti, cilvēkus, dabu, pilsētvidi un notikumus, atklājot Pārdaugavai raksturīgās noskaņas. Fotogrāfija iemieso sevī gan dokumentālu informāciju, gan ir neizsmeļams resurss radošiem eksperimentiem un mākslas formām. Noteikta vide, šajā gadījumā Pārdaugava, var ietekmēt fotogrāfijas estētiku, bet vēstījums ir pakļauts autora iecerei un redzējumam.

🟩 Fotogrāfijas jāiesniedz failus augšuplādējot failiem.lv, faila nosaukumā norādot autora vārdu un uzvārdu, kategoriju un darba nosaukumu. Saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu”, minot autora kontaktinformāciju un vietu, kur uzņemta fotogrāfija.

🟩 Ar konkursa nolikumu var iepazīties – ŠEIT

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
Ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola īsteno Sabiedrības integrācijas projektu “Svinam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu – sports un radošums”.

Projekta mērķis – veicināt Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimes iedzīvotāju saliedētību, piederības izjūtas stiprināšanu, demokrātiskas nacionālas valsts vērtību izpratni, latviešu valodas vides stiprināšanu.

2024. gada 2. maija pasākumā plkst. 16.00 dalībnieki pulcējās pie 3. autobusa pieturas “Daugavgrīvas DP” un devās 4 km garā pastaigā pa pludmali līdz Vakarbuļļu pludmalei. Tur gājiena dalībniekus plkst.17.15 sagaidīja sagatavotās sporta, radošās un spēļu aktivitātes “Kopā sporto, kopā radi Latvijai”, kurās piedalījās daudz cilvēku. Pasākuma dalībnieki izspēlēja lielformāta spēles “Dambrete”, “Latvijas daba”, “Mērķis” un “Sports”. Ļoti interesanta bija arī orientēšanās spēle “Latvijas pilsētas”, kurā bērniem bija jāatrod lielākās Latvijas pilsētas, izmantojot Latvijas kontūru ar pilsētu nosaukumiem un ģērboņiem.

Radošajās darbnīcās varēja uzzīmēt, izgatavot savu nozīmīti un veidot vēja dzirnaviņu Latvijas vai Ukrainas karoga krāsās. Izmantojot smiltis, tika veidotas smilšu skulptūras.

Pasākuma gaitā bija daudz jautrības, īpaši piedaloties sporta stafetēs, kurās varēja aktīvi izkustēties un sacensties. Pēc aktīvas darbošanās darbnīcās un sportošanas neizpalika arī svētku cienasts.

Pasākuma noslēgumā, skanot dziesmai “1836” kopā ar burbuļu salūtu, visi dalībnieki sadevās rokās un izstaigāja Latvijas kontūru. Tas bija patiesi īpašs mirklis, kurā sajutāmies vienoti, kā viena liela ģimene.

Kopīgi darbojoties tika nojauktas barjeras starp dažādām nacionalitātēm, kuras rada dažādās valodas, kultūras un mentalitātes atšķirības, vienojot visus kopīgās aktivitātēs, veicinot sabiedrības saliedētību, iesaistot kopīgā valsts svētku svinēšanā un popularizēšanā. Projekta ietvaros atzīmējām Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu ar kopīgiem pasākumiem, kuros iesaistījās interešu izglītības audzēkņi kopā ar ģimenēm, ukraiņi un citi interesenti.

Projektu finansē Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, kas veic īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārraudzību un apsaimniekošanu galvaspilsētā, aicina lauksaimniekus līdz 12. februārim pieteikties zālāju noganīšanai dabas liegumos 2024. gada sezonā. Vēlams būtu piedāvāt noganīšanu ar liellopiem vai zirgiem.

🟩 Departaments aicina pieteikties interesentus, kas spētu sniegt pakalpojumu noganīšanai no 15. maija līdz 15. septembrim, nodrošinot ganīšanas blīvumu ganību platībā no 0,5 līdz 0,8 liellopu vienībām uz hektāru, kā arī nodrošinot arī elektriskā ganību žoga uzlikšanu teritorijās un lopu uzraudzību. Tā kā gandrīz visas pļavas atrodas pie ūdenstilpēm, tās var izmantot arī lopu dzirdināšanai.

🟩 Piedāvāts noganīt dažāda izmēra pļavas (platības no 1 – 18 ha), kurām var piekļūt ar transportu un kas iepriekš jau ir tikušas pļautas vairākus gadus dabas parka “Piejūra” dabas lieguma zonās “Vakarbuļļi” un “Daugavgrīva”, kā arī dabas liegumā “Jaunciems”.

Jāņem vērā, ka visas pļavas ir daļēji slapjas, jo atrodas blakus ūdenstilpēm, slapjajās daļās ir sastopamas arī niedres un grīšļi. Daļa no pļavām ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie zālāju biotopi ar lielu bioloģisko vērtību.

Pēc pieteikumu saņemšanas tiks veikta cenu aptauja par piedāvātajām cenām šāda pakalpojuma izpildei, iespējams noslēgt pakalpojumu līgumu arī uz vairākiem gadiem.

Pieteikumus var iesūtīt e-pastā: dmv@riga.lv līdz 12. februārim, norādot kadastra numurus, ko vēlētos apsaimniekot un savu kontaktinformāciju.

Papildu informācija: Līga Apsēna, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dabas un apstādījumu nodaļas galvenā speciāliste-eksperte, tālrunis +371 67181399, e-pasts: liga.apsena@riga.lv

Pļavu saraksts:

🟩 Dabas parks “Piejūra”, dabas lieguma zona “Vakarbuļļi” , kad.nr. 01001090071, 01001090112, 01001090094, kopā divas pļavas, viena – 9 ha, otra 18 ha.
🟩 Dabas parks “Piejūra”, dabas lieguma zona “Daugavgrīva”, kad.nr. 01001032060, šeit ir vairākas pļavas platībās no 3 līdz pat 18 ha.
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001130634, Trīsciemā , pļava 8 ha
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001142087, pļava 1 ha
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001282136, Sužos, pļava 9 ha.

Zemesgabalu indikatīvās atrašanās vietas kartē:

 

 

Dabas parka Piejūra” teritorijā Vakarbuļļos ir izveidota labiekārtota Veselības taka, kurā dažāda vecuma cilvēki ar atšķirīgu fizisko sagatavotību var izkustēties, atrodoties dabā, vienlaikus mazinot apmeklētāju antropogēno slodzi uz Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem.

📌 Veselības takā pieejami:
● vingrošanas elementi un bērnu rotaļu elementi;
● soliņi;
● izveidotas velosipēdu novietnes;
● uzstādīti informatīvi stendi, kas ir kā pieturas punkti, kuros ir norādīti viegli saprotami, uz vietas izpildāmi un visām vecuma grupām pielāgoti vingrinājumi, t.sk. informatīvais stends, kurā iekļauta informācija par dabas parku “Piejūra”.

Informācija par vingrojumiem ir pieejama arī braila rakstā. Lai jauno taku varētu izmantot pastaigām diennakts tumšajā laikā, tā marķēta ar gaismu atstarojošām norādēm.

“Veselības taka ir lieliska iespēja Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būt fiziski aktīviem un baudīt dabas tuvumu. Jaunā taka ir paredzēta ikvienam, neatkarīgi no dzimuma un vecuma – bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Tā piemērota arī māmiņām ar ratiņiem un personām ar kustību traucējumiem, jo pieejama infrastruktūra ērtai taku lietošanai ratiņos un ratiņkrēslos,”

stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

Veselības taka ir izveidota, pateicoties Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projektam “Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras attīstība un biotopu statusa uzlabošana dabas parka “Piejūra” (Natura 2000 vieta)” (Projekta Nr.5.4.3.2/22/A/008). Tā mērķis ir attīstīt antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru dabas parkā “Piejūra” iedzīvotāju, pilsētas viesu un teritorijas apsaimniekotāju vajadzībām, kā arī veikt kompleksus apsaimniekošanas pasākumus. Projektā arī izbūvēti jauni ceļa segumi operatīvā transporta vajadzībām, kā arī plānota piejūras kāpas kvalitātes uzlabošana Mangaļsalā un zālāju biotopa apsaimniekošana un atjaunošana.

PAR DABAS PARKU

Dabas parks “Piejūra” ir izveidots 1962. gadā un tā platība ir 4315 ha. Dabas parks “Piejūra” ir Natura 2000 teritorija, putniem starptautiski nozīmīga vieta, kas ietver trīs lielāko Latvijas upju — Lielupes, Daugavas un Gaujas — ietekas Rīgas jūras līcī. Dabas parks izveidots, lai saudzētu vecos piejūras mežus un kāpas, kā arī retas augu un dzīvnieku sugas. Projekts “ Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras attīstība un biotopu statusa uzlabošana dabas parka “„Piejūra” (Natura 2000 vieta)” Nr. Nr.5.4.3.2/22/A/008 ir īstenots ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Natura 2000 tīkls Eiropā izveidots ar mērķi aizsargāt un pārvaldīt apdraudētās sugas un biotopus to dabīgajā areālā Eiropā, neatkarīgi no valsts robežām. Vienotajā Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā iekļaujas katra dalībvalsts ar savu aizsargājamo teritoriju sistēmu. Latvija Natura 2000 tīklā ir kopš 2004.gada – tās ir 333 Natura 2000 teritorijas (326 sauszemes un septiņas jūras teritorijas) un kopumā aptver 12% Latvijas teritorijas.

Informatīvais stends

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta darbinieki, Dabas aizsardzības pārvalde un vides draugi jau ceturto gadu rīko talku, lai cīnītos ar skaisto, bet nevēlamo augu jūras piekrastē – Tatārijas salātu.

Tatārijas salāta ierobežošanas talka notiks 21. jūlijā no plkst. 10.00 līdz 13.30 Rītabuļļos. Talciniekus nodrošinās ar darba cimdiem un maisiem, kā arī ūdeni un uzkodām. Tatārijas salātam raksturīga gara mietsakne un jāuzmanās no sulas, kas var iztecēt no auga tā novākšanas laikā, tāpēc talkas dalībnieki aicināti izvēlēties atbilstošu apģērbu.

  • Tikšanās vieta: plkst. 10:00 Rītabuļļu pludmales stāvvietā (Dzinatara ielā) – atrašanās vietu kartē skatīt – Šeit
  • Lai piedalītos talkā un lai organizatori varētu plānot darbus, līdz 19. jūlijam talkas dalībnieki aicināti pieteikties, aizpildot pieteikšanās veidlapu – Šeit

PAR TATĀRIJAS SALĀTU

Tatārijas salāts ir svešzemju suga, kas izplatījusies Baltijas jūras piekrastē un sāk veidot lielas audzes dabas parka “Piejūra” teritorijā, tostarp Rītabuļļu – Daugavgrīvas pludmalē. Šis augs, kas sastopams galvenokārt valsts austrumos un vidusdaļā, pieder pie invazīvas un agresīvas sugas, kas apdraud Latvijas bioloģisko daudzveidību.

Tatārijas salāts ir aptuveni 60 centimetru garš daudzgadīgs lakstaugs, kura zilganzaļās, rukolveidīgās lapas un zili violetie ziedi nereti priecē atpūtniekus Rīgas līča piekrastē, tomēr auga straujā izplatība izteikti nomāc vietējos augus un var radīt neatgriezenisku ķēdes reakciju uz apkārtējo pludmales vidi un mainīt piejūras biotopu struktūru.

Tatārijas salāts ir konstatēts starp tādām Latvijas kāpās pastāvošām sugām, kā smiltāju kāpu niedre, biezlapainā sālsvirza, smiltāju kāpu kviesis, bet pelēkajās kāpās tas aug starp lauku vībotni, kāpu auzeni un smilts grīsli.

PAR PROJEKTU

Dabas parka “Piejūra” teritorijā no 2016.-2020. gadam tika īstenots projekts LIFE CoHaBit – Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā. Dabas parka teritorija plešas no Vakarbuļļiem līdz Inčupei, trīs pašvaldību robežās – Rīgā, Carnikavas novadā un Saulkrastu novadā. Šajās teritorijās projekta gaitā tika veikta ES nozīmes piekrastes biotopu un sugu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu ieviešana. Aktivitātes tika vērstas galvenokārt uz jūras piekrastes kāpu biotopu t.sk mežainu piejūras kāpu, vai dabisku boreālo mežu, priekškāpu, embrionālo kāpu, palienu zālāju un piejūras zālāju aizsardzību.

Viena no nozīmīgām problēmām dabas parkā ir invazīvo sugu izplatīšanās piekrastes biotopos. Projekta gaitā veikti vairāki pasākumi, lai ierobežotu tādu invazīvo sugu izplatību kā Tatārijas salāts, krokainā roze, vārpainā korinte, Kanādas zeltgalvīte.

Pēc projekta beigām nepieciešams darbu turpināt, lai biotopu stāvoklis arī turpmāk uzlabotos. Tāpēc Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde aicina LIFE CoHaBit projektā iesaistītos un jebkuru, kuram nozīmīga dabas aizsardzība, uz Tatārijas salāta ierobežošanas talku Rītabuļļos.

Šogad Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) ir piesaistījis vēsturiski lielāko finansējumu no ārējiem avotiem, kas dod iespēju Rīgā izmēģināt un nākotnē ieviest inovatīvus risinājumus, kas uzlabos pilsētvides kvalitāti un palīdzēs pielāgoties klimata pārmaiņām.

Šogad uzsākts darbs pie vairākiem zaļās infrastruktūras attīstības projektiem Rīgā:

  • LIFE LATESTadapt projektā Tērbatas iela tuvāko piecu gadu laikā sekos pasaules metropoļu piemēram un veidos vairākas apzaļumotas zonas, tostarp zaļās sienas, zaļos jumtus un lietusdārzu, lai karstajās vasaras dienās iedzīvotāji varētu atveldzēties un Rīgas centrs labāk pielāgotos klimata pārmaiņām;
  • LIFE projektā urbanLIFEcircles plānota zālāju biotopu atjaunošana Jaunciema dabas liegumā, kā arī plašas aktivitātes Lucavsalā, veidojot publiskos augļu un ogu dārzus, kur demonstrēt klimata pārmaiņas, kā arī ar dažādām aktivitātēm atbalstīt mazdārziņu entuziastus;
  • Paralēli notiek darbs pie Mustbe projekta, kur tiks rasti risinājumi inovatīvai lietusūdens attīrīšanai un tā novadīšanai Daugavā, kā arī otrreizējai izmantošanai. Satsdisfaction projektā plānots izmantot satelītdatus pilsētvides kvalitātes un izmaiņu uzraudzībai.

Uzsākti arī vairāki projekti, kuros plānots uzlabot esošo infrastruktūru.

  • Vairākos no projektiem paredzēts veikt uzlabojumus Rīgas centrā, gan optimizējot piegādes transportu vēsturiskajā centrā (Horizon Unchain), gan arī citos projektos attīstot un labiekārtojot gājēju infrastruktūru.
  • Projekta Natura 2000 ietvaros paredzēts pārbūvēt dabas parka “Piejūra” Rīgas pašvaldības teritoriju Buļļu un Daugavgrīvas apkaimēs, tostarp veikt ceļa seguma izbūves darbus, un veikt biotopu apsaimniekošanas pasākumus Buļļu, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēs. Projekta ietvaros plānotas darbības saskaņā ar dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plānu 2020.-2031.gadam un ir vērstas uz darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.4.3. specifiskā atbalsta mērķa “Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai” 5.4.3.2. pasākuma “Kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās” mērķa sasniegšanu – mazināt antropogēnās slodzes, tai skaitā tūrisma, eitrofikācijas, erozijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, veidojot kvalitatīvu, epidemioloģiski drošu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu, kā arī kompleksu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanu Natura 2000 teritorijās, lai veicinātu Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu.

RD PAD strādā arī pie vairākiem sadarbības projektiem sabiedrības līdzdalības uzlabošanā, dodot iedzīvotājiem iespēju pašiem lemt kā veidot vidi sev apkārt. Projektā Desire mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas tiks iesaistītas sociālās mājas Ziepju ielā 11 un tās apkārtnes zaļās renovācijas plānošanā, bet projektā Impetus tiks izveidots atbalsta mehānisms, lai veicinātu un regulētu pagaidu ēku un teritoriju izmantošanu līdz tām atrasts pastāvīgs pielietojums. Projektā Liveability pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem meklēs risinājumus kā veicināt dzīvotspējīgākas pilsētas attīstību, balstoties uz vietējās kopienas vajadzībām.

16. maijā Vakarbuļļu dabiskajās pļavās ganību ceturto sezonu sācis Latvijas Dabas fonda (LDF) mobilais Galovejas šķirnes govju ganāmpulks. Šī gada ganību sezona tiek atklāta Rīgas pilsētas Vakarbuļļos – pļavā pie Buļļupes ietekas Lielupē, kā arī Lielajās Vakarbuļļu pļavās. Noganīšana plānota tā, lai mazajā Vakarbuļļu pļavā var izziedēt pļavu augi, kuru sēklas plānots izmantot Daugavgrīvas pļavu atjaunošanai.

LDF eksperte Baiba Strazdiņa skaidroja, ka arī šajā gadā LDF ganāmpulku izmantos īpaši aizsargājamās teritorijās iekļautu īpaši aizsargājamo biotopu noganīšanai. Ganīšanas laikus un intensitāti pielāgojot zālāju biotopu atjaunošanas vajadzībām, tiks veikta ne tikai noganīšanas, bet arī biotopu atjaunošanas darbs.

Noganīšanu sāks ar aizaugušo Lielo Vakarbuļļu pļavas tālāko pļavas galu, kur pagājušā gada rudens un ziemas mēnešos veikta niedru pļaušana. Tā kā jaunie niedru dzinumi ir saldi un barojoši, LDF cer, ka vismaz daļu no jaunajām niedrēm govis noēdīs, tā dodot iespēju niedru pārņemtajās pļavas daļās sadīgt un izaugt citiem pļavu augiem, tai skaitā gladiolām, kuru sēklas šīs pļavas augsnē ir sadīgušas lielā skaitā.

“Noēdot daļu no ātri augošajām niedrēm, grīšļiem, augstajām graudzālēm un vīgriezēm, tiks dota labāka iespēja izziedēt zemākiem augiem, kuri savādāk būtu augsto un ātri augošo augu nomākti”

stāsta Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Vakarbuļļu pļavas LDF apsaimnieko un atjauno sadarbībā ar Rīgas domi, kuras īpašumā ir šī teritorija. Šīs pļavas ir sarežģītas pļaušanai ar traktortehniku, kā arī nopļautā izvākšana ir apgrūtināta. Noganīšana samazina no pļavas aizvācamās zāles un siena apjomu, kas būtiski atvieglo tās apsaimniekošanu.

Abas Vakarbuļļu pļavas ir pieejamas pastaigām. Govis ir miermīlīgas, draudzīgas un radinātas pie cilvēku klātbūtnes. Ganāmpulka koordinatori ganības regulāri uzrauga, turklāt govis aprīkotas ar raidītājiem, lai tās var pieskatīt arī attālināti.

Mobilā ganāmpulka veiktā noganīšana ir viens no labākajiem veidiem dabisko pļavu atjaunošanai. Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām – augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Latvijā vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas atrastas apmēram 50 augu sugas. Šovasar mobilais ganāmpulks darbu dabisko pļavu labā veiks arī citviet Latvijā – Daugavgrīvā un Priekuļos, kur šogad ganīsies pirmo reizi, kā arī Vakarbuļļos, Jelgavā, Līgatnē, Jūrmalas pilsētas Priedaines pļavā, Randu pļavās un Ziemeļgaujas Marsos, kur ganīšana notikusi jau iepriekš.

Dabisko pļavu un ganību Latvijā pašlaik palicis ļoti maz. Pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30% no Latvijas teritorijas, taču šobrīd tās aizņem tikai 0,9% no Latvijas teritorijas (jeb 67 000 hektāru). Līdz ar to ir ļoti svarīgi saglabāt un uzturēt visas dabiskās pļavas, lai Latvija nezaudētu šo dabas, kultūrvēstures un arī ekonomisko vērtību!

Vienas no dabas daudzveidības ziņā izcilākajām vietām Rīgā ir Vakarbuļļu pļavas, kas vēsturiski saglabājušās no tiem laikiem, kad pilsēta vēl tik tālu nebija izpletusies. Tomēr nepiemērotas apsaimniekošanas dēļ dabas vērtībām Vakarbuļļos draud izzušana, tāpēc Latvijas Dabas fonds jau vairākus gadus tajās veic apsaimniekošanu dabas atjaunošanai. Arī šajā pavasarī veikti vairāki darbi, arī niedru pļaušana.

Vakarbuļļos sastopams unikālais biotops Piejūras zālāji, kas ir izplatīts tikai Baltijas jūras piekrastē. Latvijā šis biotopa veids ir ļoti rets – to kopējā platība nepārsniedz 180 ha. Piejūras zālāji izceļas ar lielu sugu daudzveidību, jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs. Vakarbuļļu zālājos aug tādas aizsargājamo augu sugas kā jūrmalas armērija, purva mātsakne, gmelina alise un jumstiņu gladiola. Tomēr lielu teritorijas daļu ir pārņēmušas parastās niedres un parastās vīgriezes, kas nomāc sugu daudzveidību. Tas saistīts ar nepietiekamo pļavu apsaimniekošanu iepriekšējās desmitgadēs un izmaiņām vietas hidroloģiskajā režīmā.

“Rīga ir ne tikai mūsu lielākā metropole, bet arī pilsēta, kuras teritorijā ir sastopamas daudzas dabas vērtības, starp tām arī dabiskās pļavas. Šobrīd visā pasaulē un arī Latvijā dabas nozīme urbānajā vidē iegūst arvien lielāku nozīmi – pilsētās veidojas vietas, kurās var augt un izplatīties dažādas savvaļas sugas, dabas klātbūtne arī nodrošina dažādus ekosistēmu pakalpojumus – tīru gaisu, ūdens attīrīšanu, plūdu regulāciju, oglekļa uztveršanu, un, protams, sniedz pilsētu iedzīvotājiem iespēju atpūsties un stiprināt savu mentālo labsajūtu,”

stāsta Ģirts Strazdiņš

Lai dabas daudzveidība šajās teritorijās atgrieztos, Latvijas Dabas fonds jau vairākus gadus apsaimnieko šīs teritorijas, veicot dažādus darbus. Sadarbībā ar Rīgas domi jau vairākus gadus LDF organizē pļavas noganīšanu ar mobilā ganāmpulka palīdzību. Tomēr balti melnās Galoveju šķirnes govis, kuras vietējie iedzīvotāji jau iepazinuši, ar niedrēm aizaugušās daļas nevar pievārēt, tāpat šīs teritorijas ir ļoti sarežģīti nopļaut mitruma dēļ. Tāpēc šajā pavasarī Latvijas Dabas fonds, izmantojot speciālu pļaušanas tehniku, kas īpaši piemērota darbam pārmitrās vietās, veica niedru pļaušanu 3 ha platībā.

Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, īstenojot projektu “Pļavu biotopu atjaunošana Vakarbuļļos” Latvijas Dabas fonds turpinās apsaimniekot pļavas, likvidējot niedres un atjaunojot pļavu hidroloģisko režīmi.

“Vakarbuļļu pļavas parāda, cik viegli un ātri mēs zaudējam dabas vērtības un arī to, cik sarežģīti ir tās atjaunot. Tomēr mūsdienu situācijā, kad valda dabas un klimata krīze, šādas teritorijas ir ārkārtīgi būtiskas, un ceram, ka jau drīzumā mūsu apsaimniekotajās teritorijās daba būs ieguvusi jaunu iespēju,” saka Ģirts Strazdiņš, projekta vadītājs Latvijas Dabas fondā.

Latvijas Dabas fonds ir viena no lielākajām dabas aizsardzības nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Tā misija – Latvijas dabas daudzveidības saglabāšana un atjaunošana.

Pļava ar pīpenēm

Lai uzzinātu vairāk par pļavu nozīmi bioloģiskajā daudzveidībā, ceturtdien, 2. jūlijā, plkst. 14.00–18.00 notiks izzinošs pasākums ģimenēm un citiem interesentiem – Vakarbuļļu dabas diena.

Ekskursijās, spēlēs un citās aktivitātēs lieli un mazi interesenti kopā ar dabas ekspertiem varēs uzzināt, ar ko īpašas ir tieši dabas parka “Piejūra” Vakarbuļļu pļavas, kādas dabas vērtības tajās var novērot, kā pļavas un dabas vērtības tajās sadzīvo ar jūras tuvumu.
Piedalīšanas pasākumā – bez maksas.

Lai plānotu pasākuma norisi, lūgums pieteikties iepriekš, līdz 29. jūnijam aizpildot anketu šeit: https://ej.uz/vakarbulludabasdiena

Vairāk par pasākumu šeit: https://dabasparkspiejura.lv/…/lv/255-vakarbullu-dabas-diena

Pasākums tiek organizēts ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu projektā LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra””.

Projekta darbības paredz ierobežot invazīvo svešzemju sugu izplatību dabas parka “Piejūra” piekrastes teritorijās un mazināt to ietekmi uz piekrastes biotopiem. Dabas lieguma zonā “Vakarbuļļi” 4,47 ha platībā atjaunoti Piejūras zālāji un augstie lakstaugi. Ar apsaimniekošanu ir uzlaboti augšanas apstākļi vairākām Eiropā un Latvijā aizsargājamām augu sugām, piemēram, armērijām, dzegužpirkstītēm, purva mātsaknei un citām. Ir ierobežotas svešzemju augu sugas (krokainā roze, korinte), tādejādi palielinot dabisko pļavu platības.

Informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai pasākumā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļa vietnē www.rdpad.lv un kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter.