Rīgā atzīmēs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadienu

, , , ,

4.maijā šogad tiks atzīmēta 35. gadadiena, kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas. Rīgas pašvaldība sarūpējusi plašu svētku programmu, ko aicināti apmeklēt gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi.

Vides objekts “Ziedu Latvija”

Jau no deviņiem rītā līdz pat nākamās dienas vakaram pie Brīvības pieminekļa ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis tiek aicināts piedalīties ziedu kompozīcijas “Ziedu Latvija” veidošanā, kur cilvēku atnestie ziedi tiks ievīti Latvijas kontūrā.

Radošās darbnīcas, akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”

Vērmanes dārzā visas dienas garumā no plkst. 12.00 līdz plkst. 17.00 īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem, jo tur norisināsies radošās darbnīcas, lielformāta spēļu zona sadarbībā ar “BigGames” un citas aktivitātes. Plkst. 16.00 izskanēs apvienības “Brīnumskapis” koncerts bērniem.

Savukārt Rātslaukumā no plkst.12.30 līdz plkst.15.00 notiks akcijas “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” 10 gadu jubilejas pasākums, kurā skanēs folkloras kopu “”Kokle”, “Grodi”, “Skandinieki”, “Vilkači”, “Zeidi” un “Rīgas Danču kluba” koncerts.

Tradicionālais gājiens tautas tērpos notiks no plkst.14.30 līdz plkst. 15.30 maršrutā Rātslaukums–Brīvības piemineklis , lai demonstrētu tautas tērpu daudzveidību, krāšņumu un rotātu svētku dienu.

Folkloras kopu sadziedāšanās, lielkoncerts “Saknes, kas sien”

No plkst.13.00 Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīta Latvijas skolu pūtēju orķestru defilē programma, bet jau no plkst.15.00 līdz pat vakaram Brīvības laukumā izskanēs svētku koncerti – to ievadīs folkloras kopu sadziedāšanās, sagaidot pasākuma “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” gājiena dalībniekus, kam plkst. 17.30 sekos valsts amatpersonu svinīgās uzrunas, pēc kurām izskanēs svētku lielkoncerts “Saknes, kas sien”. Tajā uzstāsies tādi tautā iemīļoti solisti kā Ance Krauze, Dināra Rudāne, Igo, Jānis Aišpurs un daudzi citi, solistu balsīm pievienosies dziedātāju balsis no koriem “Anima”, “Aura”, “Aurum”, “SkanTOS”, “Vivere” un “Muklājs” bet norises uz skatuves papildinās dejotāju priekšnesumi. Programmu vadīs Ritvars Logins.

Savukārt vakarpusē, no plkst. 20.00, notiks jestra sadejošanās ar postfolkloras grupu “Rikši”.

Latvijas filmu maratons un svētki apkaimēs

Visas dienas garumā kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies 4. maija Latvijas filmu maratons. Jau divedesmito reizi tiks demonstrētas Latvijas jaunākās filmas gan kinoteātra abās zālēs, gan brīvdabas nakts seansā, piesaistot plašu mērķauditoriju. Ieeja uz filmu seansiem, kā allaž, bez maksas.

Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks džeza koncerts “Improvizācija par tautasdziesmām”, kurā muzicēs Rūtas Dūdumas-Ķirses un Laura Amantova kvartets un kultūras centra “Imanta” jauniešu kamerkoris “Vecrīga.

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” izskanēs koncerts “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”, kurā piedalīsies orķestris “Rīga”, Zemessardzes koris “Stars” un Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” ar solistiem Marlēnu Keini, Ievu Paršu, Emīlu Klaužu un Armandu Siliņu. Koncerta diriģenti: Valdis Butāns, Kaspars Ādamsons, Ārijs Šķepasts.

Savukārt VEF Kultūras pilī koncertprogrammā “Spēka vārdi Latvijai” varēs dzirdēt pianisti Agnesi Egliņu, tenoru Jāni Kurševu un aktrisi Lidiju Pupuri.

No plkst.11.00 līdz plkst.17.00 Rīgas porcelāna muzeja pagalmā Konventa sētā norisināsies tematiskās svētku darbnīcas, ko aicinātas apmeklēt ģimenes ar bērniem, kā arī cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Bezmaksas ielūgumi uz koncertiem no 28. aprīļa pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs.

Izstāde “Esam brīvi, neatkarīgi” un pirms svētku koncerts “Mēs esam sacerēti”

Pirms svētkiem, no 30. aprīļa līdz 30. maijam Līvu laukumā būs aplūkojama Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienai veltīta dokumentāro liecību izstāde “Esam brīvi, neatkarīgi”, kas vēstīs par deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanu un Latvijas valsts atjaunošanas periodu sākot no Latvijas Tautas frontes uzvaras Augstākās Padomes vēlēšanās līdz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai de facto.

Savukārt 3. maijā plkst. 16.00 Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē izskanēs koncerts “Mēs esam sacerēti” – godinot tautā iemīļoto dzejnieku un Atmodas laika līderi Jāni Peteru, skaistākie latviešu komponistu skaņdarbi savīsies ar dzejnieka dzejas rindām. Uz skatuves satiksies izcili kori un mākslinieki – Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Rīgas Doma zēnu koris, jauktie kori “Balsis” un “Juventus”, koncerta vadītājs un solists Zigfrīds Muktupāvels un instrumentālisti Uģis Tirzītis (akustiskā ģitāra) un Jēkabs Jančevskis (klavieres), lai radītu aizkustinošu svētku noskaņu diriģentu Romāna Vanaga, Inta Teterovska, Valda Tomsona, Artūra Mitrevica un Georga Zujeva vadībā.

Ieeja bez maksas.

📌 Vairāk par 4. maija pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīdzinieki aicināti izteikt viedokli par astoņu publisku vietu vizualizāciju Minecraft vidē

, , , , , ,

Līdz 7. maijam (ieskaitot) rīdziniekiem ir iespēja piedalīties aptaujā par astoņu Rīgas vietu nākotni. Aptaujas rezultāti palīdzēs bērniem un jauniešiem iztēloties šīs vietas un radoši tās attēlot Minecraft vidē.

No 2023. līdz 2025. gadam Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments īsteno Erasmus+ projektu “Elastīgas pilsētas ar Minecraft: novatorisks jaunatnes vadīts politikas process ilgtspējīgai Eiropai” (MC-YOU). Tā ietvaros 20 bērnu un jauniešu komandas no vairāk nekā 10 mācību iestādēm Rīgā izstrādā attīstības vīzijas Minecraft Education vidē dažādām publiskām vietām pilsētā.

Aptaujā ir piedāvāts izteikt viedokli par to, kādas funkcijas un kādas vajadzības varētu tikt īstenotas astoņās vietās Rīgā:

• Bolderājas filiālbibliotēkā;
• Saules dārzā;
• Briāna/Palīdzības ielas skvērā;
• Vidzemes tirgū;
• Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas pagalmā;
• Jaunatnes dārzā;
• Ēbelmuižas parkā;
• Zirņu salā – Dārziņu atpūtas vietā.

📌 Aptauju var aizpildīt – ŠEIT , ievadot īpašu Rīgas kodu – vC7OiLM. Aptaujas titullapa ir angļu valodā (tā ir vienāda visām projekta pilsētām Portugālē un Bulgārijā), bet pati aptauja ir latviešu valodā.

Iedzīvotāju sniegtās atbildes ietekmēs komandu vīzijas šīm konkrētām Rīgas vietām, ņemot vērā arī iepriekšējās diskusijas un idejas. Pēc tam šīs vīzijas vērtēs žūrija, un labākajām komandām būs iespēja tās prezentēt “Rīgas bērnu un jauniešu konferencē”, kas norisināsies jūnijā.

“Šī projekta ietvaros mēs vēlamies bērnos un jauniešos radīt sajūtu, ka mums interesē viņu idejas un vajadzības. Pilsētas darbā viņi ir tikai attāli konsultanti, un līdzdalība aprobežojas ar parastu vietu atveidošanu Minecraft Education platformā vai nepielietojamu, nepabeigtu vīziju radīšanu. MC-YOU ietvaros jau sākumā mēs vēlamies bērniem un jauniešiem iemācīt to, ka viņiem ir tiesības būt par līdzdalībniekiem vietu attīstībā Rīgā, taču jāņem vērā, ka šī partnerība balstīta arī uz dažādiem ārējiem nosacījumiem, piemēram, jāieklausās vietējo vajadzībās, jāņem vērā ilgtspējīgu pilsētu principi (labāki materiāli, dabai draudzīgāki un klimatnoturīgāki risinājumi u.c.) vai jāseko pilsētattīstības vadlīnijām (piemēram, UNESCO noteikumi vai apakšzemes komunikācijas). Rezultātā dalībnieki jau laikus ir gatavi piedāvāt tādas vīzijas, no kurām pašvaldībās ir grūtāk atteikties, un bērni var “ielikt kāju durvīs” sev vēlamai pilsētu attīstībai,”

stāsta Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Mārtiņš Eņģelis, projekta MC-YOU eksperts

Projekts ilgst divus gadus no 2023. gada novembra līdz 2025. gada novembrim. Projekta kopējās izmaksas Rīgā ir 48 675 eiro (Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 10 %). Projekta vadošais partneris ir Eiropas tīklojums Out of the Box International (Polija). Citi projekta partneri ir Faru pašvaldība (Portugāle), Sandanski pašvaldība (Bulgārija), organizācija INA EUROPE (Francija); nevalstiskā organizācija CESIE Palermo (Itālija), Baltijas pilsētu savienība (UBC) un SIA LINK DMT SRL, Modena (Itālija).

 

Ar Rīgas centra uzņēmējiem un iestādēm pārrunās 13. janvāra ielas publiskās ārtelpas priekšizpētes projektu

, ,

Sākot 13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstības priekšizpēti, Rīgas pašvaldība ceturtdien, 10. aprīlī, tiksies ar priekšizpētes teritorijā un tiešā tuvumā esošo iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem, lai informētu par teritorijas attīstību tuvāko gadu laikā un uzklausītu ieinteresēto pušu vajadzības, ieceres un viedokļus.

Rīgas pašvaldība šogad sāka 13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstības priekšizpēti, lai nodrošinātu gājējiem, mikromobilitātes rīku lietotājiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu kustību pilsētas centrā. Priekšizpētes laikā pašvaldība organizēs tikšanās ar dažādām ieinteresētajām pusēm, lai projekta izstrādēs laikā iespēju robežās ņemtu vērā viņu vajadzības. Pirmā no tām tiek organizēta ceturtdien, 10. aprīlī. Tikšanās laikā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji ar teritorijas attīstības ieceri iepazīstinās projekta teritorijā esošos uzņēmējus un iestādes. Plānots, ka projekta priekšizpēte tiks pabeigta līdz 2026. gada sākumam, pēc kā tiks organizēts gan metu konkurss, gan projektēšanas darbi. Būvniecības darbus atkarībā no pieejamā finansējuma plānots sākt 2028. gadā.

Projekts “13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstība”  ir tpinājums pašvaldības realizētajam projektam Ģenerāļa Radziņa krastmalas apkaimē, kas īstenots “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Lai veicinātu pilsētas telpas pievilcību un ekonomisko aktivitāti, Rīgas Centrālās stacijas pieguļošās teritorijas sakārtošana ir nākamais solis, lai pilsētas kodols, kuru katru dienu šķērso desmitiem tūkstošu cilvēku, būtu mūsdienīgs, ērts un drošs gājējiem, mikromobilitātes rīku lietotājiem un sabiedriskajam transportam.

13. janvāra un Marijas ielas telpā paredzēts izveidot bulvāri ar koku aleju, tādējādi turpinot Bulvāru loku apkārt Vecrīgai, bet Rīgas Centrālās stacijas laukumu un apkārt esošo ielu savienojumus padarīt par pievilcīgu un drošu vidi rīdziniekiem un tūristiem. Divām projekta zonām – Rīgas Centrālās stacijas laukumam un 13. janvāra ielai, kas atrodas starp dzelzceļu, Vecrīgu un Prāgas ielu,- 2026. gadā plānots organizēt metu konkursu, ar mērķi saņemt labākās un kvalitatīvākās idejas Rīgas vēsturiskā centra publiskās ārtelpas attīstībai.

Viens no projekta uzdevumiem būs sakārtot infrastruktūru ap Rīgas Centrālo staciju, Rīgas starptautisko autoostu, Rīgas Centrāltirgu un Vecrīgu, veidojot šajā apvidū efektīvus transporta sistēmas mezglus un ērtus sabiedriskā transporta savienojumus.

Ņemot vērā, ka projekta laikā plānots risināt virszemes gājēju pāreju izveidošanu, pazemes būvēm (tuneļiem) nepieciešams atrast lietderīgu izmatošanu veidu, tādēļ priekšizpētē plānots veikt pazemes būvju (tuneļu) tehniskā stāvokļa izpēti, kā arī izstrādāt priekšlikumus tuneļu pielāgošanai citu lietderīgu funkciju nodrošināšanai.

Projekta teritorija ir gan 13. janvāra iela, gan tai pieguļošās teritorijas. Publiskās ārtelpas, ielu un satiksmes infrastruktūras uzlabojumi paredzēti 13.janvāra ielā starp 11.novembra krastmalu un Emīlijas Benjamiņas ielu (ieskaitot ielu savienojumu), Prāgas ielā līdz Centrāltirgus ielai, Radio ielā līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Aspazijas bulvārī līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Marijas ielā no Raiņa Bulvāra līdz Satekles ielai, Raiņa bulvārī līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Merķeļa ielas savienojumā, Satekles ielas posmā no Marijas ielas līdz Elizabetes ielai, Marijas ielas posmā no Merķeļa ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai, Merķeļa ielas posmā no Marijas ielas līdz Krišjāņa Barona ielai.

 

Astoņām Rīgas ielām un skvēram Čiekurkalnā piešķirs jaunus nosaukumus

, , , , , , ,

Lai uzlabotu adresāciju un orientēšanas iespējas pilsētvidē, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 7. aprīlī lēma piešķirt jaunus nosaukumus piecām Rīgas ielām un skvēram Čiekurkalnā, bet trīs ielas pārdēvēt.

Skvēram, kurš atrodas Čiekurkalna 4. šķērslīnijā 9A, tiks piešķirts Brāļu Irbīšu skvēra nosaukums. Nosaukums izvēlēts, godinot brāļus Kārli un Ādolfu Irbīšus, kuri dzīvojuši ēkā, kas atradās uz blakus zemes gabala. Jaunais skvērs atklāts 2024. gada decembrī un tajā izbūvēts sanākšanas laukums, atpūtas vietas, iekopti apstādījumi un paplašināta esošā spēļu un aktivitāšu laukuma zona.

Sarkano līniju posmam bez nosaukuma, kas atzarojas no Duntes ielas, uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 01000172067, 01000242091 un 01000240409, tiks piešķirts Vecās Skanstes ielas nosaukums. Šāds nosaukums izvelēts, jo tā ir vēsturiskā Skanstes ielas atrašanās vieta.

Ziepniekkalnā būs Margaritas Stārastes iela. Rakstnieces vārdā tiks nosaukts sarkano līniju posms starp Bauskas ielu un Dignājas ielu. Margarita Stāraste dzīvojusi Rīgā un viena no viņas dzīvesvietām bija arī ēka Bauskas ielā (iepriekš Ziepniekkalna ielā).

Ņemot vērā, ka Lucavsalā ir vairākas jaunas ielas bez nosaukuma, pašvaldība piešķirs Ivandes Kaijas ielas nosaukumu sarkano līniju posmam starp Lucavsalas ielu un Kārļa Ulmaņa gatvi.

Vecrīgā tiks atjaunots Gūtenberga ielas nosaukums tā vēsturiskajā vietā no Jaunielas līdz Bīskapa gātei atbilstoši ielas sarkanajām līnijām.

Bertas Pīpiņas ielas nosaukums tiks piešķirts sarkanajām līnijām no Krasta ielas līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0100 043 0095.

Trīs ielu posmos pašvaldība mainīs to nosaukumus. Lai novērstu adresācijas nepilnības, Austuves ielas posms – krastmala gar Daugavu, no Kaņiera ielas līdz Grāpju pussalas galam, tiks pārdēvēts par Saulrieta krastmalu. Tas nepieciešams, lai sakārtotu pilsētā adresāciju un uzlabotu orientēšanās iespēju, jo Austuves ielas nosaukums patlaban ir divās vietās. Austuves ielas nosaukums tiks atstāts ielas posmam, kas atzarojas no Ķengaraga ielas starp adresēm Austuves iela 1C un 2A, jo tā ir vēsturiski senāka, savukārt krastmalai piešķirts jauns nosaukums – Saulrieta krastmala.

Lai uzlabotu orientēšanās iespējas Mežaparka ielu tīklā, pašvaldība turpina izvērtēt ielu nosaukumu struktūru Mežaparkā. Galveno Mežaparka gājēju ceļu gar estrādi – Ostas prospekta posmu no Janševska prospekta līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 01000680099, pārdēvēs par Lūcijas Garūtas aleju. Ielas posms tiek pārdēvēts izcilās latviešu komponistes un pianistes Lūcijas Garūtas vārdā, jo viens no pazīstamākajiem viņas darbiem ir kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”, kas ir kļuvusi par tautas lūgšanu un asociējas ar tautas vienotību un Dziesmu un deju svētkiem.

Kandavas ielas posms pie Botāniskā dārza zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 01000642926 tiek pārdēvēts par Jāņa Šteinhauera ielu. Jau 2023. gada beigās netālu esošā Rīgas 41. vidusskola tika pārdēvēta par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, tādēļ pašvaldība vērtēja tuvumā esošās ielas, kurai varētu piešķirt lieluzņēmēja Jāņa Šteinhauera vārdu. Kandavas ielas posms ir ģeogrāfiski vistuvākā iela bijušajiem Šteinhaueru ģimenes īpašumiem, kā arī viņš atdusas netālu esošajos Mārtiņa kapos.

Jaunos oficiālos vietvārdus izvērtēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija un tie saskaņoti ar Valsts valodas centru. Jautājumi vēl tiks skatīti Rīgas domes sēdē.

 

Vides objekts “RĪGA” ar animācijas filmas “Straume” kaķi pārvietots uz Rātslaukumu

Vides objekts “RĪGA” ar animācijas filmas “Straume” kaķi pārvietots no Brīvības laukuma uz Rātslaukumu, kur tas turpinās priecēt rīdziniekus un tūristus.

Paredzēts, ka animācijas filmas “Straume” galvenais varonis – kaķis uz vides objekta “RĪGA” Rātslaukumā atradīsies līdz tūrisma sezonas beigām, bet nepieciešamības gadījumā tas īslaicīgi var tikt noņemts sakarā ar citu pasākumu norisi.

📸 FOTOGALERIJA

 

Šonedēļ Vecrīgā izvietos 42 atkritumu urnas

Turpinot Vecrīgas labiekārtošanas darbus, šonedēļ Vecrīgā tiks uzstādītas 42 slēgta tipa atkritumu urnas.

Atkritumu urnas izvietos visā Vecrīgas teritorijā, tā uzlabojot tīrību pilsētvidē. To dizains apgrūtinās putnu piekļūšanu atkritumiem, vienlaikus tās ir ērtas gan atkritumu izmešanai, gan savākšanai.

Pavasarī Vecrīgā paredzēts izvietot vēl aptuveni 30 apstādījumu konteinerus ar kokiem un krūmiem, jaunus solus, kā arī ierīkot jaunas vietas atpūtai. Divas lielākās labiekārtojuma elementu grupas ar mazo augu apstādījumiem parādīsies Reformācijas laukumā un Vaļņu/Smilšu ielas krustojumā.

Lai Vecrīgas vide būtu ērta un pievilcīga iedzīvotājiem un tūristiem, tās labiekārtošana sākta 2024. gadā. Pērn Vecrīgā izvietoti jauni soli, velonovietnes un vairāk nekā 50 apstādījumu konteineri ar koku un krūmu stādījumiem. Tika nomainīti gan savu laiku jau nokalpojušie elementi, gan izveidotas pavisam jaunas atpūtas zonas.

Rīgas pašvaldība līdzdarbosies, īstenojot Okupācijas muzeja projektu par piemiņas vietu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem

Otrdien, 18. martā, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis tikās ar Latvijas Okupācijas muzeja vadītāju Solvitu Vību un arhitektiem Kristapu Gulbi un Andri Kronbergu, lai pārrunātu sadarbību pieminekļa “Svešo varai spītējot” izveidē un teritorijas labiekārtošanā.

Muzejs un Rīgas pašvaldība ir vienisprātis, ka šo teritoriju jāattīsta kā piemiņas vietu ne tikai Bruno Javoiša varoņdarbam, bet arī kā simbolu visai nacionālās pretošanās kustībai okupētajā Latvijā. Muzejs ir sācis darbu pie pieminekļa izveides Rīgā, Radio ielā 1, kur 1963. gada 5. decembra rītā tolaik 22 gadus vecais Rīgas Aviācijas institūta students Bruno Javoišs 76 metrus augstajā radiotornī pretī Rīgas pilsētas Galvenajai milicijas pārvaldei uzvilka neatkarīgās Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.

“Rīgas dome pilnībā atbalsta Okupācijas muzeja ieceri izveidot piemiņas vietu Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, turklāt esmu pārliecināts, ka līdz ar pieminekļa uzstādīšanu pilsētai ir laba iespēja līdzdarboties, lai skvēru kanālmalā, kur plānots piemineklis, labiekārtotu pamatīgāk. Goda lieta būtu ar šo projektu virzīties raiti, lai šogad varam tikt pie gatava tehniskā projekta, bet nākamgad ķerties klāt būvniecībai,” pēc tikšanās norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Muzejs jau ir veicis plānošanas un saskaņošanas darbus ar atbilstošajām institūcijām, kā arī sācis līdzekļu piesaistes kampaņu pieminekļa izveidei. Šīs pašlaik nepievilcīgās vietas attīstīšanā iesaistīsies arī Rīgas pašvaldība, iekārtojot teritoriju tiktāl, lai tajā var uzstādīt pieminekli un pārveidot to par pievilcīgu un cilvēkiem draudzīgu vietu pilsētas kanāla malā. Latvijas Okupācijas muzejs saņēma konceptuālu Rīgas pašvaldības atbalstu turpmākajiem darbiem – projektēšanai, materiālu iegādei u.tml., ko veiks pakāpeniski. Projekta gaitā varētu labiekārtot plašāku teritoriju, nojaucot vai pārceļot dažas maznozīmīgas būves.

Plānots, ka šogad tiek veikti visi nepieciešamie tehniskie un sagatavošanas darbi, bet nākamgad – uzstādīts piemineklis.

Pieminekli veido tēlnieks Kristaps Gulbis, kurš ar metu “Svešo varai spītējot” uzvarēja Latvijas Okupācijas muzeja rīkotajā publiskajā konkursā 2021. gadā.

Kopš 2021. gada 16. jūnija, atsaucoties sabiedrības iniciatīvai un toreizējā Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumam, 17. marts ir noteikts par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Nacionālā pretošanās nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības okupācijām ir spilgta un nozīmīga Latvijas valstiskuma vēstures daļa, kad gadu desmitiem ilgajā okupāciju laikā gan Latvijā, gan trimdā tika uzturēta neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas ideja.

Izsludināts metu konkurss par Neatkarības laukuma attīstību

,

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par Neatkarības laukuma telpisko attīstību. Metu konkursā iecerēts gūt labāko pilsētvides, ainavisko un māksliniecisko risinājumu laukumam un neatkarību simbolizējošam vides objektam, kas tajā tiktu izveidots.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, un konkurss ir nozīmīgs solis ceļā uz šim vēsturiskajam notikumam veltītas vietas izveidi galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4. maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018. gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.

Neatkarības laukums atrodas Vecrīgā līdzās Latvijas Bankas ēkai un izstāžu zālei “Arsenāls”. No 18. līdz pat 20. gadsimtam tas izmantots galvenokārt militārām mācībām un parādēm, dažkārt arī publiskiem sarīkojumiem, bet 1880. gadā tajā norisinājušies Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki. 20. gadsimta sākumā pēc ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta laukumā izveidoti apstādījumi un diagonāli celiņi, kas tā plānojumā redzami vēl šodien. Padomju okupācijas gados laukums pārdēvēts par Černiševska laukumu, bet 1987. gadā atjaunots Jēkaba laukuma nosaukums.

2018. gadā Saeima pieņēma lēmumu pārsaukt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja “4. maija Deklarācijas klubs” — biedrība, kura apvieno Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver projekta nozīmi: “Šajā trauksmainajā laikā, kas mums atgādina, ka neatkarība ir jālolo un jāsargā, mēs meklēsim risinājumus, kā pilsētvidē iemūžināt Latvijas neatkarībai vissvarīgākos notikumus, kas norisinājušies 18. novembrī un 4. maijā, vienlaikus strādājot pie Neatkarības laukuma labiekārtošanas. Mums ir jāizceļ šī laukuma vēsturiskā nozīme, lai tas kļūtu par vietu, kur ikviens var atcerēties un godināt mūsu valsts vēsturi”.

Neatkarības laukuma atjaunošanas priekšlikumā konkursa dalībniekiem jāmeklē līdzsvars starp klasicisma laikmetam raksturīgā plānojuma kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un plašāku pasākumu norises un pulcēšanās vietas funkcionālajām nepieciešamībām, jāsniedz priekšlikumi apstādījumu, gājēju celiņu, apgaismojuma un ārtelpas mēbeļu atjaunošanai. Laukumu iecerēts papildināt ar valstisko un personīgo neatkarību simbolizējošu vides objektu. Neatkarībai veltītajam vides objektam jābūt iedvesmojošam, vienojošam, jēgpilnam un estētiski pievilcīgam. Tā semantiskajai nozīmei un vēstījumam jāsasaucas ar laukuma nosaukumu un vēsturisko kontekstu.

Metu konkursā aicinātas piedalīties starpdisciplināras komandas ar pieredzi publiskās ārtelpas projektēšanā. Pretendentu iesniegtajos metos konkursa žūrija vērtēs Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, vides objekta māksliniecisko vērtību un oriģinalitāti, tā emocionālo un idejisko vēstījumu, kā arī piedāvātos tehniskos risinājumus un to ilgtspēju.

Meti jāiesniedz līdz 10. jūnijam.

Metu konkursa balvu fonds ir 20 000 eiro.

Žūrijas komisijā strādās biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

 📌 Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā – ŠEIT.

Papildu informācija: Tatjana Smirnova, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: tsmirnova11@riga.lv

 

Marta sākumā rīdzinieki aicināti uz vērienīgām Meteņu svinībām Vecrīgā

Šī gada 2. martā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti uz vērienīgām Meteņu svinībām Rātslaukumā, ļaujot ikvienam ieraudzīt, sajust, sagaršot un sadzirdēt to, kā senās latviešu pavasara gaidīšanas tradīcijas mijiedarbojas ar mūsdienām.

Meteņi ir pavasara gaidīšanas svētki – brīdis, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi. Sabiedrībā dažādi izvēlas, kad svinēt Meteņus. Vieni stingri turas pie kristīgā kalendāra noteiktajiem datumiem, Meteņus svinot 7 nedēļas pirms Lieldienām, savukārt latviešu gadskārtā Meteņi ir laiks starp Ziemassvētkiem un Lieldienām un Meteņa dienu senāk noteica, skatoties pēc mēness fāzēm. Metenis atnāk otrajā jaunajā mēnesī pēc ziemas saulgriežiem. Ja gadās, ka tas iekrīt janvārī, kā šogad, tad Meteņi svinami trešajā jaunajā mēnesī februāra nogalē vai pat marta sakumā. 2025. gadā Meteņu jaunais mēness būs 2. martā, kas sakrīt arī ar kristīgo kalendāru, tādēļ ikviens aicināts uz lielākajiem pavasara gaidīšanas svētkiem Rīgā.

Pasākumā “Meteņi Vecrīgā” varēs iepazīt Meteņdienas tradīcijas, būs sadziedāšanās un danči, masku grupu izrādes uz skatuves, masku izstāde, bet Rātes pasāžā darbosies radošās darbnīcas – tiks darinātas ķekatu maskas, tradicionālās lupatu lellītes, būs iespēja pie maskas tikt arī pašiem mazākajiem.

Meteņu izdarības ir saistītas ar spēles elementa klātbūtni, tajās būtisku lomu ieņem arī dažāda veida vizināšanās, tādēļ Rātslaukumā būs iespēja izvizināties gan ponija vilktās ragavās, gan izbaudīt kaut ko pavisam nebijušu un īpašu – Rātslaukumā darbosies grieztavas, kur bērni ragavās varēs baudīt īstu un tradicionālu Meteņu vizināšanos.

Pasākuma ietvaros notiks arī masku gājiens cauri Vecrīgai maršrutā Rātslaukums–Skārņu iela–Audēju iela–Vaļņu iela–Kaļķu iela–Līvu laukums–Rātslaukums. Metenis ir vienīgais brīdis tradicionālajos svētkos, kur var izpausties un vērt vaļā plašāk tos vārtus, aiz kuriem tradicionālā kultūra satiekas ar mūsdienām, tādēļ ikviens apmeklētājs aicināts nākt un piedalīties gājienā sev pieejamā maskā – vai kā kādas profesiju pārstāvim, dzīvai radībai, aktierim, dziedātājam vai kam citam. Galvenais – piedalīties!

Metenis vienmēr nāk ar jautru raksturu un jokošanos, tādēļ par nebēdnīgu pasākuma atmosfēru rūpēsies pasākuma vadītāji Nauris Brikmanis un Andris Kapusts. Ar kvalitatīvu un jestru programmu uz dančiem aicinās etnofolka grupa “Tā kā pērn”, kuras sastāvā darbojas atraktīvie Julgī Stalte un Ēriks Zeps, uzstāsies arī grupa “Rahu the Fool”, bet pasākumu noslēgs grupa “Olas” un dziedātāja Esmeralda.

Pasākuma teritorijā varēs baudīt Meteņa laika ēdienus un dzērienus pie ugunskuriem.

Pasākumu “Meteņi Vecrīgā” ar Rīgas pašvaldības atbalstu rīko Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību.

Pasākuma programma:

• 12.00 Pasākuma atklāšana, ugunskuru iedegšana, masku gājiens
• 13.00 Masku grupu “Ķekatas” un “Meteņdienas čigāni” izrāde, lielīšanās sacīkstes, grupas “Tā kā pērn” koncerts
• 14.00 Spēkošanās sacīkstes, masku grupas “Budēļi” izrāde, grupas “Rahu The Fool” koncerts
• 15.00 Uguns bumbas sadedzināšana, grupas “Olas” koncerts

Dalība pasākumā bez maksas.

 

Norisināsies Rīgas domes konsultatīvās padomes sēde sabiedrības integrācijas jautājumos

Trešdien, 26. februārī, no plkst. 15.00 līdz 17.00 Rātsnama Zvanu zālē notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sēde sabiedrības integrācijas jautājumos.

Sēdes darba kārtība:

  1. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra aktivitātes Rīgas apkaimju attīstības veicināšanai.
    Ziņo: Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne.
  2. Rīgas apkaimju attīstības komisijas darbība un aktivitātes Rīgas apkaimju attīstības veicināšanai.
    Ziņo: Rīgas apkaimju attīstības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Spunde.
  3. Par Rīgas apkaimju biedrību paveikto un iespējām iesaistīt dažādas sabiedrības grupas, stiprinot piederības sajūtu apkaimei un pilsētai, veicinot pašiniciatīvu un sadarbību ar pašvaldību.
    Ziņo:
    • biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons;
    • biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” valdes loceklis Miķeļis Cinis;
    • biedrības “Brasa” valdes priekšsēdētājs Raivis Dejus;
    • Pļavnieku apkaimes biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Radziņa.
  4. Dažādi jautājumi.

Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos mērķis ir nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir vairāku Rīgas domes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas darbojas sabiedrības integrācijas jomā.

Vairāk par Rīgas domes Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēdi 26.02.2025. – pa tālruni 67012614 vai e-pastā dace.paegle@riga.lv.