Pamatojoties uz grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, Rīgas dome 29. jūnijā pieņēma lēmumu izstrādāt pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC un tā AZ) teritorijas plānojumu. Likuma grozījumi maina plānošanas dokumenta veidu, tāpēc Rīgas domes 2022. gada 14. decembra lēmums par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu šajā teritorijā tiek atzīts par spēku zaudējušu, bet uzsāktais plānošanas process turpinās.

Plānojuma izstrāde ir nepieciešama, lai iedzīvinātu pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un iedzīvotāju piesaisti RVC un tā AZ teritorijā. Saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, ir jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un pilnveidojot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību. Nepieciešams arī telpiski nostiprināt stratēģiskos mobilitātes principus pilsētas centrālajā daļā, kur gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta pārvietošanās ir prioritāra attiecībā pret privāto autotransportu. Tāpat ir jāveicina kvalitatīvas ārtelpas un apstādījumu struktūras attīstība RVC un tā AZ teritorijā, pilnveidojot nosacījumus daudzveidīgi izmantojamu un ar augstvērtīgiem augu stādījumiem labiekārtotu teritoriju tīklojuma veidošanai un nostiprināšanai, ietverot ūdensmalas, laukumus, skvērus, parkus un citas teritorijas ārtelpā.

RVC un tā AZ plānošanas process tika uzsākts 2022. gada nogalē. Tā ietvaros Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) ir īstenojis šādas aktivitātes:

  • Notikušas konsultācijas ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi un citām institūcijām par spēkā esošā regulējuma ietekmi uz Rīgas vēsturiskā centra attīstību un rekomendācijas jaunajam plānošanas procesam un konsultācijas ar sabiedrību par plānoto sabiedrības līdzdalības programmu;
  • Pieprasīti un saņemti institūciju nosacījumi plānošanas dokumenta izstrādei;
  • Uzsākot plānojuma izstrādi, organizēts informatīvs vebinārs par RVC un tā AZ plānošanu, ar mērķi informēt sabiedrību par iecerēto plānošanas procesu, iepazīstināt ar paredzēto sabiedrības līdzdalību, kā arī iespējām iesniegt priekšlikumus lokālplānojuma izstrādes sākumposmā;
  • Aicinājums sniegt priekšlikumus RVC un tā AZ teritorijas attīstības plānošanai un centra teritorijas veiksmīgai attīstībai un saglabāšanai. Viedokli, aizpildot speciāli izveidotu anketu, tika aicināts sniegt ikviens interesents. Šobrīd visi rakstiski saņemtie priekšlikumi tiek apkopoti, tos izmantos stratēģisko uzdevumu un virzienu noteikšanai, kā arī turpmākajai teritorijas attīstības plānošanai;
  • Uzsākta pētījuma izstrāde “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izvērtēšana turpmāko plānošanas uzdevumu definēšanai”. kuras ietvaros:

Vēsturiskā centra pētījuma izstrādes ietvaros veiktas sekojošas aktivitātes:

  • noritējušas intervijas ar dažādu nozaru ekspertiem par aktuālākajiem jautājumiem, kas saistīti ar spēkā esošā RVC un tā AZ teritorijas plānojuma īstenošanu,
  • notikušas diskusijas ar institūciju pārstāvjiem par RVC un tā AZ teritorijas plānojuma izvērtējuma rezultātā sagatavotajiem secinājumiem un priekšlikumiem,
  • organizētas diskusijas ar nozaru un interešu organizācijām, valsts un pašvaldības institūcijām un Rīgas domes politiķiem par transporta, publiskās ārtelpas, mājokļa un pakalpojumu attīstību, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un aizsardzības jautājumiem.

Turpmākajā RVC un tā AZ plānošanas procesā sabiedrības līdzdalība tiks īstenota, integrējot notikušajā plānošanas procesā īstenoto sabiedrības līdzdalības pasākumu rezultātus. Līdz šim gan rakstiski saņemtie, gan pasākumos izskanējušie sabiedrības pārstāvju viedokļi un priekšlikumi tiek apkopoti un tiks izmantoti gan spēkā esošā RVC un tā AZ plānojuma īstenošanas problemātikas izvērtēšanai, gan turpmākajai teritorijas plānošanai. Priekšlikumu sniedzējiem atkārtoti tos nav nepieciešams iesniegt. Savukārt institūcijām tiks pieprasīti jauni nosacījumi RVC un tā AZ teritorijas plānojuma izstrādei.

Saskaņā ar iepriekš plānoto, tuvākajā laikā tiks uzsākta iedzīvotāju socioloģiskā aptauja par dzīves kvalitāti RVC un tā AZ teritorijā, kā arī pētījuma izstrāde par RVC un tā AZ pašreizējo izmantošanu, veicot teritorijas apsekošanu un sniedzot aktuālu situācijas raksturojumu.

Aicinām arī turpmāk RD PAD tīmekļvietnes www.rdpad.lv informatīvajā platformā sekot līdzi aktuālajai informācijai par RVC un tā AZ teritorijas plānojuma izstrādi, sabiedrības līdzdalības plānotajiem un notikušajiem pasākumiem.

3. jūlijā uzsāks Latviešu strēlnieku laukuma atjaunošanas projekta 2. kārtas darbus.

Projekta ietvaros iecerēts:

  • atjaunot laukuma daļu 2600 kvadrātmetru platībā;
  • ierīkot laukuma apgaismojumu;
  • izvietot apstādījumus;
  • uzstādīt mazās arhitektūras formas – soliņus, urnas un velosipēdu turētājus.

Būvdarbus plānots pabeigt 2023. gada septembrī. Kopējās 2. kārtas projekta izmaksas veido 696 036 eiro. No tām Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums ir 259 205 eiro, valsts budžeta dotācija ir 8 986 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums ir 427 845 eiro apmērā.

Projekta 1. un 2. kārtas realizācija notiek sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Arī šogad Rīga parūpējusies par dažādiem un priecīgiem vasaras saulgriežu pasākumiem, kuros sev tīkamo atradīs ikvienas paaudzes pārstāvji. Jāņu vainagus un gardus cienastus varēs atrast 22. jūnija Zāļu tirgū Doma laukumā. Jāņu nakti 23. jūnijā pašvaldība aicina jestri pavadīt Mežaparkā “Rīgas zaļumballē”, Grīziņkalna parkā pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” vai arī tradicionālās noskaņās saullēktu sagaidīt Dzegužkalnā.

Kā katru gadu Rīgā norisināsies Zāļu tirgus, kad visa Vecrīga smaržos pēc vasaras saulgriežiem, jāņuzālēm un prieka. Tradicionālajā pasākumā, kas šogad notiks 22. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 19.00, Doma laukumā varēs atrast un iegādāties ozollapu, ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām, piešķirot tirgum īpašu noskaņu. Latvijas zemnieki un amatnieki piedāvās savus ražojumus un darinājumus, kas būs lieliski piemēroti gan svētku galdam, gan noskaņas radīšanai.

No plkst. 10.00 līdz 19.00 norisināsies kultūras programma, kurā sanākušos priecēs pūtēju orķestris “Fanfara”, bērnu deju ansamblis “Teiksmiņa”, bērnu vokālā studija “Knīpas un Knauķi”, orķestris “Rīga”, deju ansamblis “Dancītis”, jauktais koris “Medera”, Siguldas bigbends, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidrabi”, Māsas Dimantas, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Oglīte”, senioru deju kolektīvs “Oglīte”, tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte”, jauktais koris “Konvents”, deju kopa “Marmale”, vokālais ansamblis “Harmonija Rīgai”, tautas deju ansamblis “Lieksma”, grupa “Acumirklis” un Roberts Ošiņs. Līgo noskaņu visas dienas garumā uzturēt palīdzēs aktieri Zane Vaļicka un Ģirts Ķesteris, kuri iejutīsies Jāņu mātes un Jāņu tēva lomās.

Rīgas vasaras Saulgriežu trīs galvenie pasākumi ir “Rīgas zaļumballe”, “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” un Jāņu nakts svinības Dzegužkalnā. Pasākumi norisināsies 23. jūnijā no plkst. 20.00.

Mežaparka Zaļajā teātrī notiks “Rīgas zaļumballe”, kur sev tīkamo atradīs ikvienas paaudzes svētku svinētājs. Visu Jāņu nakti kopā ar Jāņu bērniem pavadīs Jāņu tēvs – Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis un Jāņu māte – Latvijas Nacionālā teātra aktrise Anna Klēvere. Par svētku noskaņu rūpēsies tādi populāri mūziķi kā Marts Kristiāns Kalniņš, Daumants Kalniņš, Ivo Fomins un grupas “Citi zēni”, “Jauno Jāņu orķestris”, “Apvedceļš”. Tiem svētku svinētājiem, kuri nebūs paspējuši novīt Jāņu vainagu, būs iespēja pievienoties zāļu vainagu meistarklasei kopā ar profesionālu floristi.

Savukārt pasākums “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” apvienos gan tautisko, gan mūsdienīgo, radot svētkus ikvienam galvaspilsētas jāņubērnam. Programmā – muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” uzstāšanās, tautas mūzikas grupas “Teikas muzikanti”, muzikālās apvienības “Dzilna” un folkloras kopas “Kokle” priekšnesumi, aktivitātes visiem vecumiem un noskaņojumiem – danči, uguns iedegšanas rituāls, Rīgas etnoballīte kopā ar DJ Kasparu Zaviļeiski līdz pat saullēktam.

Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanu, vainagu pīšanu, zīlēšanu, uguns svētīšanu. Plānota postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanās, rotaļās iešana kopā ar Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšana, tumsas kliedēšana muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautra saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”. Pasākumu vadītāji – Jāņa māte Zoja Heimrāte un Jāņa tēvs Edgars Lipors aktīvi iesaistīs publiku dažādās svētku norisēs, līdz ar to katram ir iespēja līdzdarboties.

Pasākumus organizē pašvaldība sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām. Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Rīga saposusies svētkiem, un ar plašu ielīgošanas pasākumu programmu ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs līdz 22. jūnijam dažādās Rīgas apkaimēs ir aicināts baudīt svētku gaisotni ar tradicionālām dziesmām un dejām, vainagu pīšanu un brīvdabas kino vērošanu.

“Rīgas pašvaldība šogad Jāņos izsaka vēlējumu: lai zied visa pasaulīte! Jāņu svinēšana pilsētā notiks ziedos un zaļumos – Mežaparka Zaļajā teātrī, Dzegužkalnā un Grīziņkalnā, un pirms tam pilsētniekus priecēs arī tradicionālais Zāļu tirgus. Vienlaikus virkne ielīgošanas pasākumu, pilsētvides noformējums un daudzi citi pārsteigumi pilsētas laukumos, pļavās un parkos uzburs ziedošu svētku gaisotni pilsētā jau tagad. Turklāt svētku burvība Rīgā nepazudīs, jo uzreiz pēc Jāņiem pilsētā sāksies Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku aktivitātes,”

saka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Rīga šajos saulgriežos uzzied un pilsētvides noformējumu rotā pļavu ziedi. Jāņos viens no svarīgākajiem elementiem ir vainags – aizsardzības, saules un spēka simbols – tāpēc ar pilsētvides stendu palīdzību simboliski pilsēta ievīta ziedošā aizsardzības aplī. Pilsētas karogu konstrukcijas rotā saules elementi.

  • Vasaras saulgriežos, 21. jūnija vakarā, kultūrtelpā “Strops” Lucavsalā brīvdabas kino seansā rādīs kulta filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tāpat kultūrtelpā “Strops” pļavnieku Zaļajā birzī uzstāsies folkloras kopa “Putni”. Šajā dienā arī pie kultūras centra “Imanta” ielīgošanas pasākumā “Sit, Jānīti, vara bungas” varēs iesaistīties spēļu aktivitātēs kopā ar “Lielās koka spēles” un skatīties etno kompānijas “Zeidi”, deju kolektīvu “Imantieši”, “Mazais Andžiņš” un “Artava” koncertu.
  • Jau tradicionāli 22. jūnijā Doma laukumā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt “Zāļu tirgu”. Doma laukumā varēs atrast un iegādāties Latvijas zemnieku un amatnieku ražojumus un darinājumus, ozollapu un ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām, kas piešķir Zāļu tirgum īpašu noskaņu.
  • Ielīgošanas pasākumu programmu, 22. jūnijā pirms Līgo nakts, noslēgs kultūrtelpas “Strops” ielīgošana Ķengaragā, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas teritorijā, kopā ar jauniešu folkloras kopas “Banga” koncertu.

Bet Līgo vakarā, 23. jūnijā, jau no plkst. 20.00, rīdzinieki un pilsētas viesi šogad gaidīti veselās trīs svētku svinēšanas vietās:

  • Mežaparka Zaļajā teātrī pasākumā “Rīgas zaļumballe” uzstāsies tādi populāri mūziķi, kā Marts Kristiāns Kalniņš, grupas “Citi zēni” un “Jauno Jāņu orķestris”, Ivo Fomins, grupa “Apvedceļš”.
  • Savukārt pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” par svētku noskaņu parūpēsies muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, kā arī folkloras kopas un īpaši šai diena sarūpēta DJ programma Rīgas etno ballītei.
  • Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanos, postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanos, rotaļās iešanu kopā ar Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšanas rituālu, tumsas kliedēšanu muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautru saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”.

Pasākumus organizē Rīgas pašvaldība sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām. Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis, kam rūp Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas turpmāka attīstība, veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi, līdz 3. martam ir aicināts sniegt priekšlikumus teritorijas attīstības plānošanai.

Priekšlikumu sniegšana norisinās, uzsākot jauno Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu. Plānotājiem ir svarīgi zināt, kas iedzīvotāju skatījumā ir nepieciešams Rīgas centra sekmīgai attīstībai un vēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Lai  vienkāršotu priekšlikumu iesniegšanu, ir izstrādāta īpaša anketa, aicinot domāt par teritorijas attīstības plānošanā risināmajām tēmām. 

Elektroniski aizpildāma priekšlikumu anketa pieejama šeit.

Priekšlikumu apkopojums tiks izmantots stratēģisko uzdevumu un virzienu noteikšanai un turpmākajai Rīgas centra attīstības plānošanai. Šis ir pirmais priekšlikumu sniegšanas posms, kam sekos vēl citi priekšlikumu sniegšanas posmi par tematiskajiem un teritoriālajiem risinājumiem, kas tiks izziņots atsevišķi, aicinot sabiedrību iesaistīties.

Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir teritorija, ko ietver dzelzceļa loks, Maskavas forštates daļa līdz Lāčplēša ielai, kā arī Pārdaugavas teritorijas – Ķīpsala, Klīversala, Mūkusala, Zaķusalas un Lucavsalas daļa starp dzelzceļa un Salu tiltu (detalizēti teritorija kartē apskatāma šeit: https://ej.uz/xhad).

Jau ziņots, ka Rīgas dome aizvadītā gada 14. decembrī pieņēma lēmumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Tā mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi

Jaunu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonai ir nepieciešama, lai iedzīvinātu mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, plānošanas nosacījumiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību. Lokālplānojums būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plašāka informācija par lokālplānojuma izstrādi: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/.

2022. gada 14. decembrī Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-22-2069-lē “Par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokāplānojuma izstrādes uzsākšanu”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. Lokālplānojuma izstrāde ir pamatota ar nepieciešamību iedzīvināt pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.

Lokālplānojums noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, attēlojot pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu, izmantošanas aprobežojumus un prasības kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšanai. Tas būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas aprobežos īpašuma tiesības Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā.

Lokālplānojuma ierosinātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Lokālplānojuma izstrādātājs – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Lēmums

Vairāk informācijas par lokālplānojuma izstrādes procesu pieejama: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/

Pirmajā adventē, 27. novembrī, skanot svētku koncertiem, iedegta Rīgas galvenā Ziemassvētku egle. Pēc divu gadu pārtraukuma atklāts arī Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš.

“Kad ārā ir tumšs, Adventes laikā gaismu radām mēs paši. Katrs no mums to var radīt, darot labus darbus citiem un priecējot savus mīļos un līdzcilvēkus ar svētku brīnumiem. Pilsēta šogad tērpta jaunos svētu rotājumos, un tajā atgriezies arī Rīgas Ziemassvētku tirdziņš. Gan centrā, gan tālu un plaši apkaimēs izskanēs skaisti un sirsnīgi kultūras pasākumi. Šim lielo un mazo brīnumu laikam startu dodam tieši tagad – iededzot galveno Rīgas Ziemassvētku eglīti,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Ziemassvētku egles un tematisks tirdziņš

Ar virkni muzikālu pārsteigumu un pēc Rīgas mēra Mārtiņa Staķa aicinājuma palīgos Pirmajā adventē spožāko svētku eglīti Doma laukumā iededza bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri”. Līdztekus tam iemirdzējusies arī galvaspilsētas atslēgu motīviem rotāta egle Rātslaukumā.

Doma laukumā, uzstājoties Ričijam Rū, Reiniku ģimenei un draugiem, atklāts arī Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš. Tajā līdz pat 1. janvārim varēs iegādāties ne tikvien dažādu amatnieku, mājražotāju un rokdarbnieku sarūpētu produkciju, bet nedēļas nogalēs baudīt arī dažādus muzikālus priekšnesumus.

Tikmēr laikā līdz 6. decembrim 18 pašvaldības sarūpētās Ziemassvētku egles būs izvietotas arī pie kultūras centriem, parkos un skvēros, bet vēl 20 vietās galvaspilsētā pašvaldības dāvātās eglītes rotās apkaimju iedzīvotāji.

Adventa ieskaņas koncerti

Svētdien Adventa ieskaņas koncertā no Rātsnama balkona pasaulē atzītu komponistu skaņdarbus izpildīja muzikālā apvienība “TrombonsLV”, savukārt ar muzikālu performanci Vērmanes dārzā klausītājus priecēja diksilenda grupa “Sunny Groove Dixie” un soliste Marta Monta Zūdiņa.

Vēl šajā dienā koncertzālē “Ave Sol” muzicē Rīgas vokālā džeza grupa “Assembly singers” un Latvijas Mākslas akadēmijas jauktais koris “Senais kalns”. Pirmās adventes koncerts izskan arī Rīgas Domā ar orķestra “Rīga” un solistes Marlēnas Keinas uzstāšanos, bet Kultūras centrā “Mazā ģilde” uzstājas ģitāristi Gints Smukais un Rihards Lībietis.

Mākslinieces ilustrācijas pilsētvides noformējumā

Ziemassvētku vizuālo noformējumu un svētku apsveikumu rīdziniekiem šogad radījusi latviešu māksliniece, ilustratore un arhitekte Anna Vaivare. Mākslinieces veidotie svētku motīvi un tēli, kas aicina sastapt Ziemassvētku brīnumus Rīgā, rotā pilsētvidē skatāmos vides stendus un afišu stabus. Decembra sākumā atsevišķi afišu stabi rotāsies ar mākslinieces ilustrāciju iedvesmotām Ziemassvētku rūķu micēm.

Decembrī īpaši izgaismoti būs 20 galvaspilsētas parki, skvēri un bērnu rotaļu laukumi. Svētku noskaņu šajos parkos papildinās ne tikvien ar LED energoefektīvām spuldzīšu virtenēm, bet arī izgaismotām 3D zvaigznēm, sniegavīriem un citiem gaismas dizaina objektiem.

No 17. decembra mirdzošus Ziemassvētku gaismas brīnumus ikkatrs rīdzinieks un pilsētas viesis varēs apskatīt kanālmalā izvietotā Ziemassvētku gaismas takā, bet ar Ziemassvētku goda vārtiem svētku gaidīšanas laikā tiks papildināts Vērmanes dārza noformējums.

Papildu informācija

Ar Rīgas pašvaldības organizētiem Ziemassvētku gaidīšanas laikam veltītiem pasākumiem vairāk jau pavisam drīz varēs iepazīties tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālā tīkla Facebook lapā “Rīgā notiek”. Drukātas svētku programmas no nākamās nedēļas būs pieejamas Rīgas pašvaldības bibliotēkās, kultūras centros, Apkaimju iedzīvotāju centru klientu apkalpošanas punktos, kā arī Rīgas Tūrisma informācijas centrā.

Sestdien, 20. augustā, sākot no plkst. 12.00, Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti piedalīties Rīgas 821. dzimšanas dienas svinībās Vecrīgā, kur notiks viens no šīs vasaras nozīmīgākajiem notikumiem – Rīgas dzimšanas dienas pikniks. Šajā dienā noritēs arī apkaimju svētki Pļavnieku, Purvciema un Imantas iedzīvotājiem.

No mūzikas līdz gaisa virves mākslai

Vecrīgā visas dienas garumā noritēs dažādi muzikāli priekšnesumi, radošās darbnīcas, izstādes, dzejas lasījumi, kā arī sadancošanās un pat gidu cīņas. Kā jau dzimšanas dienā, sēdīsimies pie gariem svinību galdiem, uzsauksim tostus, atzīsimies mīlestībā un skanīgi sadziedāsimies!

Doma laukumā ar pūtēju kvinteta skanējumu no balkoniem notiks dzimšanas dienas piknika svinīgā atklāšana, uzstāsies pūšamo instrumentu orķestris “Auseklītis”, “Tenoru trio”, noritēs sadziedāšanās, kurā skanēs Imanta Kalniņa dziesmu izlase, bet vakarā klausītājus priecēs Sonora Vaice ar dzimšanas dienas galā koncertu.

Rātslaukumā varēs baudīt jauniešu kora “Balsis”, solistes Ilonas Bageles un akordeonistes Initas Āboliņas sniegumu. Interesenti varēs vērot arī Slackline/gaisa virves mākslinieku paraugdemonstrējumus, kā arī sadancoties ar Rīgas danču klubu.

Torņa ielā muzicēs Laimis Rācenājs un “Mariachi Baltica”, zvanu ansamblis “Campanella”, MARTA un KATŌ, kā arī skanēs kontrabasista Staņislava Judina soloprogramma.

Viscaur Vecrīgai atradīsies piknika galdi. Svētku dalībnieki aicināti cienastu ņemt līdzi no mājām vai iegādāties to tuvumā esošajās kafejnīcās un pie tirgotājiem. Rīgas piknika programma.

Atklāsim Rīgai savu prieku un mīlestību

Dienas gaitā noritēs piecas dažādas aktivitātes, kurās būs ne vien iespēja īpaši izpaust savu mīlestību Rīgai, bet arī radīt svētku prieku citiem.

Visi radošie kulināri gaidīti konkursā Rīgas gardākā kūka, pašcepto meistardarbu nogādājot konkursa žūrijai plkst. 14.00 Doma laukumā.

Uz Drosmīgo dziesmu svētku sadziedāšanos aicina diriģents Artūrs Gailis. Tā notiks plkst. 13.15, plkst. 16.45 un plkst. 18.15 Doma laukumā.

Rīgas gardākos smieklusnoskaidros plkst. 16.00 Rātslaukumā. Līdz 20. augustam tie jānosūta vismaz 7 sekunžu garā ierakstā uz epastu smiekli@riga.lv  vai jāpublicē sociālajos tīklos ar mirkļa birku #rigassmiekli. Gardākos smieklus atskaņos svētkos!

Lai publiski izteiktu sirsnīgus dzimšanas dienas tostus Rīgai un rīdziniekiem, piknika laikā aktieris Dainis Grūbe aicinās svētku viesus kāpt “tostu tornī” Rātslaukumā.

Visas dienas garumā atzīties mīlestībā Rīgai, mammai, draugiem vai jebkuram mīļajam Līvu laukumā aicinās aktieri Meinards Liepiņš un Artis Jančevskis.

Rīgas vasaras kultūras programmu īsteno pašvaldība sadarbībā ar dažādām nozares organizācijām un biedrībām. Kultūras pasākumu programma pieejama tīmekļvietnē vasara.riga.lv un Facebook lapā “Rīgā notiek”.

Zāļu tirgus

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība izsludina pieteikšanos tirdzniecībai tradicionālajā pasākumā “Zāļu tirgus”, kas norisināsies 22. jūnijā Doma laukumā.

Tirgum aicināti pieteikties amata meistari – individuālie latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetu izgatavotāji, zemnieki ar vasaras ražas veltēm, gaļas, zivju, maizes, siera un to pārstrādes produktu individuālie komersanti, biškopības produkcijas, kā arī no dabīgām izejvielām gatavotas kopjošās kosmētikas, pirtslietu un piparkūku individuālie ražotāji. Tirgū, kā allaž, būs gaidīti arī jāņuzāļu un vainagu tirgotāji.

Pieteikties tirdzniecībai iespējams tikai elektroniski no 26. maija plkst. 10.00 līdz 30. maija plkst. 17.00, pieteikumus nosūtot uz e-pasta adresi avesol@riga.lv.

“Zāļu tirgus” tirdzniecības noteikumi un citi ar to saistītie dokumenti pieejami tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv un www.avesol.riga.lv.

Pasākums “Zāļu tirgus” notiks 22. jūnijā no plkst. 09.00 līdz plkst. 19.00 Doma laukumā, Herdera laukumā, Tirgoņu, Jēkaba un Pils ielā. To organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība; atbalsta Rīgas dome.

Papildu informācija par tirdzniecības organizēšanu ir pieejama darba dienās no plkst. 09.00 līdz plkst. 17.00 pa tālruni 67181130 vai e-pastā avesol@riga.lv.

Aicinām izdzīvot Rīgas leģendas un teikas Rīgas svētkos 11. novembra krastmalā!

17. un 18. augustā rīdzinieki un pilsētas viesi ir aicināti uz Rīgas svētku centrālo pasākumu 11. novembra krastmalā, kur varēs izzināt un izdzīvot pilsētas leģendas, teikas un nostāstus, iepazīt galvaspilsētas bagāto vēsturi un baudīt daudzveidīgu kultūras programmu.

Sestdien, 17. augustā, no plkst. 13.00 līdz 23.15 norisināsies pasākums “PILSĒTAS LEĢENDAS. LEĢENDU TIKŠANĀS”. Tā laikāapmeklētāji varēs iepazīt populārākās Rīgas leģendas un teiksmainos stāstus par Rīgas rašanos, par to, vai Rīga jau gatava, par Rīgas kalniem un apkaimēm, pazemes ejām zem Daugavas, par aizstāvjiem, par spokiem, par pirmo Ziemassvētku egli, par Lielo Kristapu un leģendārām personībām. Teikas palīdzēs izstāstīt un iedzīvināt DJ [Ex] da Bass, grupas “The Rolltones”, “Trio 3 LIVE PROJECT”, “Laime pilnīga”, “Indygo”, “Laika suns”, Līga Rīdere ar pavadošo grupu un Kriss Noa (Chris Noah). Pasākumu vadīs Aivis Ceriņš un Mārtiņš Kozlovskis.

Plkst. 21.30 VAKARA LIELKONCERTS “LIELPILSĒTAS STUDENTU LEĢENDAS” tiksveltīts leģendārajiem Rīgas studentiem.Rīga jau izsenis uzskatāma par Latvijas studentu galvaspilsētu. Šogad trīs Rīgas augstskolas – Latvijas Universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – svin 100 gadu jubileju, bet Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Jūras akadēmijas un Rīgas Doma kora skolas vēsture iestiepjas vēl senākā pagātnē. Nostāsti un liecības par lielpilsētas studentu dzīvi ir kļuvuši par leģendām. Šīs leģendas ļauj ticēt, ka visos laikos studentu galvenais vadmotīvs bijusi neremdināma dziņa izzināt, atklāt, saprast un iekarot pasauli. Pateicoties studentiem, sirmā Rīga līdzās savam senatnīgajam majestātiskumam ir ieguvusi mūžīgās jaunības, dzīvesprieka un nebēdnības auru. Vakara koncerts būs kā muzikāls ceļojums minētajās vērtībās, par centrālo asi izraugoties studenta skatu punktu un viņa virzību nākotnē pa iedomātajām izaugsmes kāpnēm.

Muzikālo programmu veidos dažādu laikmetu dziesmas un skaņdarbi, kas bijuši un aizvien ir populāri studentu vidū. Tos izspēlēs solisti Ieva Akuratere, Ginta Krievkalna, Antra Stafecka, Raimonds Bartaševičs, Ralfs Eilands, Daumants Kalniņš, Viktors Lapčenoks, Zigfrīds Muktupāvels, Ģirts Rozentāls (OZOLS), Mārtiņš Ruskis un Kaspars Upaciers (UFO), Rīgas kamerkoris AVE SOL, instrumentālā grupa Kristapa Krievkalna vadībā, svētku orķestris un deju grupa Ingas Kurcišas vadībā.

Lielkoncertu vadīs Gundars Āboliņš. Mākslinieciskais vadītājs un diriģents – Romāns Vanags, režisors – Kārlis Anitens.

Koncerta noslēgumā plkst. 23.00 būs skatāma SVĒTKU UGUŅOŠANA.

Visas dienas garumā Akmens tilta pusē norisināsies amatnieku darinājumu tirdziņš, darbosies izbraukuma kafejnīcas, būs skatāms tēlniecības objekts “Rīga” un smilšu skulptūra “Burinieks”.

Savukārt svētdien, 18. augustā, no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00 norisināsies pasākumsPILSĒTAS TEIKAS. MŪSU TEIKAS”, kurIevas Florences un Oskara Vīksnes vadībā notiks dažādas aktivitātes un darbnīcas, tādēļ jo īpaši ir gaidītas ģimenes, bērni un jaunieši.

Piepalīdzot duetam “Signe un Jānis” ar pavadošo grupu, būs iespējams ar “vēršādu” izmērīt Rīgu, savukārtkopā ar grupu “The Originals”varēs izzināt teiku par Rīgas torņu gaiļiem un atrast lielo velna akmeni. Pasākuma apmeklētāji aicināti vērot režisora Reiņa Suhanova veidoto deju lieluzvedumu “Rīgas kalnu teikas”,ko izdejostautas deju kolektīvi “Teiksma”, “Ačkups” un “Vektors” horeogrāfa Jāņa Ērgļa vadībā un izdziedās koris “Anima” diriģentes Lauras Leontjevas vadībā. Tam sekos Rīgas jauniešu teikas – iespējams, kādas no lietām, ko mūsdienās dara jaunieši, ar laiku kļūs par leģendām vai teikām, tādēļ uz lielās skatuves kopā ar DJ Ex [Da] Bass būs absolūtās brīvības laiks: ielu dejas, “shuffle” un “bordu” izrādīšana. Mūzikas pavadījumā tiks demonstrēts labākais no Rīgas cirka studijas “Jaunība” repertuāra. Mazākos svētku apmeklētājus īpaši iepriecinās krāšņais lielo leļļu un talismanu gājiens. Programmu noslēgs stāsts par tiem Rīgas simboliem, kas radīti šīs dienas radošajās darbnīcās. Stāstu palīdzēs izkrāsot grupa “Dziļi violets”. 

Tāpat kā sestdien, visas dienas garumā Akmens tilta pusē norisināsies amatnieku darinājumu tirdziņš un darbosies izbraukuma kafejnīcas, kā arī varēs iesaistīties tādās aktivitātēs kā tēlniecības objektu “Rīga” apvilkšanā ar “vēršādas” strēmelēm, Rīgas torņu gaiļu siluetu izlikšanā ar apgleznotiem oļiem, Lielā Kristapa “klasīšu” čempionātā un mazo smilšu skulptūru veidošanā profesionālu tēlnieku vadībā.

Pasākuma režisors – Kārlis Anitens, scenogrāfs – Kristaps Skulte, video mākslinieki – Māris Mīlgrāvis un Rihards Gēcis.

Rīgas svētkus piedāvā Rīgas dome sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi un nodibinājumu “Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs”. Svētku programmu 11. novembra krastmalā organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācija “Ave Sol” kopā ar uzņēmumiem un sabiedriskajām organizācijām.

Detalizēti ar 17. un 18. augusta svētku programmu RĪGAS LEĢENDAS UN TEIKAS 11. novembra krastmalā var iepazīties Rīgas svētku oficiālajā interneta vietnē www.rigassvetki.lv.

Aktualitātēm varēs sekot līdzi arī sociālo tīklu kontos: www.twitter.com/rigassvetki, www.facebook.com/RigasSvetki un www.instagram.com/rigas_svetki.

Visi pasākumi 11. novembra krastmalā ir publiski, līdz ar to norises tajos tiks fotografētas un filmētas. Iegūtie attēli un video var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai un publicitātei. Plašāka informācija: http://kulturasapvieniba.riga.lv/lv/publicitate/.

Rīgas svētku dienās, 17. un 18. augustā, sabiedriskais transports Rīgā būs bez maksas.