Arhīvs birkai: Attīstība

Projekta “Melnsila kvartāls III” jaunbūve nodota ekspluatācijā

Līdz ar Ziemas saulgriežu laiku, noslēgusies projekta “Melnsila kvartāls III” jaunbūves Kristapa ielā 35 būvniecība, un 10 dzīvokļu dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā.

Būvniecība tika uzsākta 2022. gada oktobrī, un, ievērojot tradīciju, 2023. gada pavasarī norisinājās spāru svētki. Līdz ar būvdarbu noslēgšanu neiztrūkstoša bija arī atvērto durvju diena aizvadītā gada 28. septembrī, kas saulainās un siltās dienas izskaņā pulcēja viesus, lai iepazīstinātu viņus ar jauno projektu.

Jaunā desmit dzīvokļu dzīvojamā ēka šarmē ar mūsdienīgo arhitektūru, košo fasādes krāsu un vienlaicīgi tā lieliski iekļaujas tik dažādajā Āgenskalna apbūvē. Projekta koncepcijas galvenā būtība – radīt īpašus, ilgtspējīgus un energoefektīvus mājokļus prasīgiem klientiem – estētiem, kas novērtē gan dzīvokļu pārdomāto plānojumu, gan 3.0 m griestu augstumu, kā arī interjera risinājumu smalkās detaļas.

Jaunbūve izteiksmīgi papildina ēku ansambli, kuru veido kopā ar divām restaurētajām ēkām un labiekārtoto, apzaļumoto un slēgto pagalmu ar bērnu rotaļu laukumu, auto novietnēm. Projektu īpašu padara tas, ka seši no dzīvokļiem ir divlīmeņu apartamenti ar atsevišķām ieejām un privātu ārtelpu, sniedzot tādas priekšrocības, kas raksturīgas privātmājai. Mājas trešajā stāvā ir četri dažādu platību vienlīmeņa dzīvokļi ar plašām terasēm un skatu uz Alīses ielas ūdenstorni.

Pēdējos gados Āgenskalns piedzīvojis strauju uzplaukumu, kas rezultējies vērienīgā vēsturiskās arhitektūras atjaunošanā, jaunu un modernu dzīvojamo ēku būvniecībā. Šī apkaime kļuvusi par ļoti pieprasītu mājvietas izvēli, par ko liecina fakts, ka no jaunbūves 10 dzīvokļiem pārdoti ir gandrīz visi – iegādei pieejams vēl tikai viens trīsistabu dzīvoklis.

“Esam gandarīti par paveikto – par to, ka Āgenskalns un Rīga ieguvusi vēl vienu ilgtspējīgu dzīvojamo kvartālu ar patīkamu vidi tā iedzīvotājiem. Šajā kvartālā savijas Āgenskalna vēsturisko, rūpīgi atjaunoto koka ēku šarms ar modernu arhitektūru, tehniski pārdomātiem risinājumiem, labiekārtotu pagalmu un sajūtām, kas atgādina mazpilsētas dzīves šarmu.”

tā komentē “IMMOSTATE” valdes priekšsēdētājs un projekta koncepcijas autors Vestards Rozenbergs

Projekta koncepcijas autors ir nekustamo īpašumu uzņēmuma “IMMOSTATE” vadītājs Vestards Rozenbergs, arhitekti “Diānas Zalānes projektu birojs”. Projekta attīstītājs ir SIA “Melnsila kvartāls III” un būvdarbu veicējs SIA “Kaims” vadītājs Kaspars Leimanis. Projekta pārdošanu īsteno SIA “I.C.E. Consulting” zīmols “Residence.lv”.

Informāciju sagatavoja:
Anda Igaune
IMMOSTATE mārketinga vadītāja
marketings@immostate.lv

1234

 

 

 

Portālā GEO RĪGA var lejuplādēt pirmās datu kopas par Rīgu un pilsētas ģeodēzisko tīklu

Lai nodrošinātu ātru un ērtu datu pieejamību, Rīgas pašvaldība sper pirmos soļus pašvaldības ģeotelpisko datu atvēršanā, portālā “Geo Rīga” (GEO RĪGA) publicējot pirmās datu kopas par pilsētu un vietējo ģeodēzisko tīklu. Dati lejupielādei pieejami SHP, GPKG, DFX formātos un tos brīvi var izmantot ikviens interesents.

📌 Dati pieejami portāla georiga.eu sadaļā “Atvērtie dati”.

Kā pirmie lejuplādei publicēti Rīgas pamatdati, par kuriem iedzīvotāji interesējas visbiežāk – Rīgas, priekšpilsētu un 58 apkaimju robežas; pilsētas adreses ar novietojumu uz ēkas vai zemes vienības; ielu nosaukumi un viduslīnijas; ielu sarkanās līnijas un būves Rīgas administratīvajā teritorijā. Bet, lai nodrošinātu precīzu un ātru informāciju par pilsētas ģeodēzisko tīklu, kas īpaši svarīgi mērniecības darbu veicējiem, portālā lejuplādei turpmāk pieejami arī Rīgas vietējā ģeodēziskā tīkla dati.

Atvērtie dati nodrošina iespēju ātri, ērti un bez maksas iegūt kvalitatīvu un daudzveidīgu ģeotelpisko informāciju par Rīgu, kas ir īpaši svarīgi studentiem un akadēmiskajam personālam pētniecisko darbu veikšanai. Datu avots ir pašvaldības struktūrvienību apkopotā informācija, jauno būvju izpildmērījumu plāni, kā arī ortofotokartes. Tie lejupielādei pieejami SHP, GPKG, DFX formātos, nodrošinot iespēju tos ērti integrēt citās programmās vai datubāzēs. 2024. gadā plānots atvērt lejupielādei lielāko daļu no portālā publicētajiem pašvaldības telpiskajiem datiem. Nākamās datus kopas būs pieejamas gada sākumā un tās būs saistītas ar pašvaldības īpašumiem un darījumiem ar tiem.

Portālā regulāri tiek papildināta informācija par Rīgas administratīvo teritoriju. Gada laikā kopumā izstrādātas jau 16 tematiskās lietotnes un kartes, kurās iezīmēti teritorijas plānojumi, pašvaldības investīciju plāns, nacionālo interešu objektu robežas, ielu tīkli un adreses, veloinfrastruktūra, pašvaldības bērnu rotaļu laukumi u.c. dati, kas interesē iedzīvotājus. Ņemot vērā, ka arvien biežāk iedzīvotāji jautā informāciju, kas ir saistīta ar vides kvalitāti, GEO RĪGA ikvienam pieejama informācija par pilsētas ģeodēziskā tīkla punktiem, dižkokiem, 2024. gadā plānoto koku stādīšanu, īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, telpiskā informācija par piesārņojumu un atkritumu apsaimniekošanu.

Viena no populārākajām portāla sadaļām ir Rīgas apkaimju 3D modeļi, kas sniedz iespēju analizēt objektu novietojumu un vispārējo stāvokli, vērtēt objekta (ēkas) redzamību, noēnojumu un saules ekspozīciju, kā arī izmantot dažādu telpisko risinājumu apspriešanai.
Paplašinot portāla iespējas, decembrī ieviesta jauna funkcija, kas ļaus pašvaldībai organizēt portālā sabiedrības līdzdalības aktivitātes, nodrošinot efektīvu saziņu un atgriezenisko saiti no iedzīvotājiem, piemēram, organizējot sabiedrisko apspriešanu vai aptaujas.

Arī 2024.gadā portālu GEO RĪGA pakāpeniski papildinās gan jauni datu slāņi, gan jaunas tematiskās kartes. Piemēram, iedzīvotājiem pilnā apmērā būs pieejams Rīgas vēsturiskā centra, tā aizsargzonas un 13 apbūves aizsardzības teritoriju realitātes modelis, šo teritoriju ortofotokartes ar izšķirtspēju 2cm/pix. Tāpat uzsākts darbs pie daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes datu un vēsturisko būvju un vēsturisko apstādījumu kultūrvēsturiskās vērtību telpiskošanas, un plānots publicēt informāciju par saskaņotajām sērijveidu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku lodžiju aizstiklošanas skicēm.

GEO RĪGA savu darbību uzsāka 2023. gada februārī. Visbiežāk to izmanto apkaimju aktīvisti, investori un uzņēmēji, inovāciju radītāji un pētnieki, valsts iestāžu darbinieki.

Rīgas filharmonijas starptautiskajā arhitektūras metu konkursā uzvaru gūst mets “Baltic Shine”

Rīgas filharmonijas metu konkursā pirmo vietu iegūst mets ar devīzi BALTIC SHINE, tā autori ir personu apvienība SIA “MARK arhitekti”, SIA “LABIE KOKI projekti” un “Mailītis A.I.I.M.”, kas saņem arī 30 000 eiro lielu balvu.

Trešā vieta un 15 000 eiro piešķirta metam ar devīzi TAKE FIVE, kura autori ir personu apvienība SIA “Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele”, SIA “ALPS ainavu darbnīca”, KAHLE ACOUSTICS SRL, Studio GERTNERS, SIA “ARENSO”, SIA “Ēku inženiertīklu projektēšanas birojs”, SIA “IE.LA inženieri” un AKUKON OY.

Veicināšanas balvas 7 500 eiro apmērā piešķirtas darbiem ar devīzēm RIG199006504 un EKADEFT13. Darba ar devīzi RIG199006504 autori ir personu apvienība “MANUELLE GAUTRAND ARCHITECTURE” (Francija), SIA “Sudraba arhitektūra”, SIA “Landshape”, Marchall Day Acoustics (Francija), The Space factory, IG Kurbads, SIA “Uppe”, SIA “O3FM” un SIA “Citrus solutions”. Otra veicināšanas balva 7 500 eiro apmērā piešķirta darbam ar devīzi EKADEFT13 – “Efrat Kowalsky Architects” (Izraēla) sadarbībā ar “DEFT architects” (Spānija).

Papildu atlīdzības apmērs katram no sešiem otrās konkursa kārtas dalībniekiem par dalību konkursa otrajā kārtā ir 30 000 eiro.

“Reti kura celtne Latvijā ir tik gaidīta kā Rīgas filharmonija. Šodien, atklājot un atzīmējot konkursa rezultātus, mēs varam būt gandarīti gan par daudziem spēcīgiem pieteikumiem, gan par to, ka filharmonijas tālākais stāsts saistāms ne tikai ar gaidām, bet arī ar radošumu, konkrētību un rezultātiem. Rīgas filharmonija dotu ne tikai daiļrades un izaugsmes iespējas mūsu mūziķiem, tā ir iespēja papildināt Rīgas pilsētvidi un ieviest praksē Jaunās Eiropas Bauhaus iniciatīvas vērtības, lai filharmonijas telpas droši kalpotu gan mūsu, gan nākamo paaudžu vajadzībām. Sirsnīgi pateicos visiem, kuri piedalījās šajā metu konkursā, gan kā dalībnieki, gan kā žūrija. Kultūras ministrija sekos līdzi projektēšanas darbiem, lai filharmonijas stāsts turpinātu attīstīties,”

norāda kultūras ministre Agnese Logina.

“Mūzikai un arhitektūrai ir ļoti daudz kopīga – un pirmām kārtām jau komandas kopdarbs. Orķestrim kā komandai uz skatuves, arhitektiem un to piesaistīto visu jomu ekspertiem kā komandai pie Rīgas filharmonijas metu izstrādes. Arī Kultūras ministrijas un Rīgas domes ierēdņiem ir un būs jāstrādā saliedētā komandā, lai virzītu projektu tā nākamajos soļos – sarunu procedūrā ar metu konkursa uzvarētāju, valsts apmaksāta būvprojekta izstrādē, līguma slēgšanā un arī papildu finansējuma rašanā Ministru kabinetā. Saku lielu paldies par līdzšinējo veikumu metu konkursa žūrijas komisijai, Rīgas domei, Latvijas Arhitektu savienībai un kolēģiem ministrijā,”

akcentēja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Rīgas filharmonija būs viens no nozīmīgākajiem pilsētas objektiem, kas sekmēs gan mūsu mūzikas starptautisko prestižu, gan Rīgas pilsētas un valsts atpazīstamību, tā būs vieta, kur satiksies Pasaules mūzikas zvaigznes un varēs vest ikvienu mūzikas baudītāju uz Latviju. Filharmonija atspoguļos mūzikas pērles un talantīgo jaunrades spēku, vienlaikus nesīs nozīmīgu pozitīvu pienesumu mūsu pilsētas un valsts ekonomikai, tūrismam un pašiem iedzīvotājiem. Esam pārliecināti, ka kopā mēs spēsim radīt vietu, kas veicinās kultūras attīstību. Pateicos visiem iesaistītajiem par šī konkursa sagatavošanu un konkursa dalībniekiem par iesniegto metu piedāvājumu. Rīgas filharmonija savā īstenošanas ceļā ir tikusi tik tālu kā nekad. Projekts ir uzlikts uz sliedēm un tālākais ceļš ir tikai uz priekšu līdz tas sasniegs savu galamērķi. Rīgas pašvaldība ar lepnumu īstenos un uzbūvēs Rīgas filharmoniju ar valsts atbalstu. Ne velti filharmonija nesīs Rīgas vārdu un atradīsies Rīgā.”

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks

“Domāju, ka šodien vispriecīgākie ir LNSO mūziķi, jo viņi uzzina un ierauga, kāda būs viņu jaunā mājvieta – koncertzāle ar izcilu akustiku, kurā spēlējot, attīstīt un pilnveidot māksliniecisko sniegumu arvien augstākā kvalitātē. Šis ir Marisa Jansona astoņdesmitās jubilejas gads, kuru tikko atzīmējām ar viņa piemiņai veltītu koncertu. Mēs visi zinām, ka viens no Maestro Jansona sapņiem bija ieraudzīt Rīgā jaunu, izcilu koncertzāli, tādēļ uzskatu to par laimīgu likumsakarību, ka Rīgas koncertzāles ceļš sākas tieši tagad un novēlu tai veiksmīgu un ātru ceļu, lai visā drīzumā LNSO varētu aicināt klausītājus uz Rīgas filharmonijas atklāšanas koncertu!”

“Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina

Pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes Rīgas domes Īpašuma departaments pārbaudīs 2. kārtas metu konkursa dalībnieku atbilstību konkursa nolikumā noteiktajām profesionālās klasifikācijas prasībām.

✅ Konkursa 2. kārtas meti būs apskatāmi līdz 15. janvārim Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes 4. stāvā darbdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

✅ Metu konkursa mērķis bija iegūt labāko, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātāko, ilgtspējīgāko Rīgas filharmonijas nākotnes attīstības vīziju, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu Krišjāņa Valdemāra ielā 5, un izvēlēties būvprojekta izstrādātāju. Kopumā Rīgas filharmonijas arhitektūras metu konkursam bija iesniegti 38 meti, un 6 no tiem bija virzīti konkursa 2. kārtai.

Maksimālā līguma summa, ko Kultūras ministrija piesaistījusi no valsts budžeta līdzekļiem un Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas filharmonijas projektēšanai un autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir nedaudz virs 3,5 miljoniem eiro.

Sāks Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūvi

,

Šonedēļ uzsāksies viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, kura ietvaros paredzēts rekonstruēt Mūkusalas ielas krastmalu 2,3 km garumā un izbūvēt labiekārtotu promenādi. Būvdarbu laikā paredzēts nostiprināt Daugavas krastmalu, izbūvēt drošu gājēju un veloinfrastruktūru, tajā skaitā gājēju pārejas tiltu zem Akmens tilta, atjaunot inženierkomunikācijas, labiekārtot vidi, padarot vēl vienu pilsētas vietu par pievilcīgu un mūsdienīgu ārtelpu. Promenādes pārbūvi plānots pabeigt līdz 2025. gada novembra beigām.

Viens no pašvaldības mērķiem, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, ir attīstīt Daugavas krastmalu kā iecienītu iedzīvotāju atpūtas vietu. Līdz 2025. gadam degradētā Mūkusalas ielas krastmala kļūs par vizuāli pievilcīgu, modernu un labiekārtotu promenādi, kurā būs patīkami un droši uzturēties gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.

“Mūkusalas ielas krastmalas pārbūve ir viens no lielākajiem projektiem, lai attīstītu un pilnvērtīgi izmantotu funkcionāli daudzveidīgo Mūkusalas teritoriju, kas šobrīd strauji attīstās. Ieguvēji pēc projekta realizācijas būs Mūkusalas un Torņkalna apkaimes, jo tiks labiekārtota vide, izveidots turpinājums veloceļam “Centrs – Ziepniekkalns”, un cilvēki no tuvākās apkaimes varēs ātri un ērti nokļūt labiekārtotā Daugavas krasta promenādē. Tāpat teritorijas apkārtnē tiek plānoti vairāki stratēģiski nozīmīgi projekti, kas nākotnē vēl jo vairāk palielinās Mūkusalas teritorijas nozīmi Rīgas pilsētas kontekstā,”

projekta nozīmīgumu uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Pirmais un sarežģītākais būvdarbu posms – krastmalas nostiprināšana

Projekta teritorija ir Mūkusalas ielas krastmala 2,3 km garumā – no tilta pār Bieķeņgrāvi jeb Mūkusalas apļa līdz Akmens tiltam. Ņemot vērā, ka Mūkusalas promenādes izbūve iespējama tikai pēc krasta aizsargkonstrukciju pārbūves, decembrī tiks uzsākts nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms – krastmalas nostiprināšana, jo būvdarbi jāveic gan uz sauszemes, gan ūdens daļā. Viens no pirmajiem darbiem, kas jāveic, ir esošo margu demontāža. Tās nogādās būvnieka novietnē padomju simbolikas noņemšanai, savukārt to margu daļu, ko plānots saglabāt, atjaunos. Krasta aizsargkonstrukcijā ūdens ir atstājis izskalojumus un dažāda veida bojājumus, tādēļ būvdarbu laikā paredzēts stiprināt promenādes pamatus, atjaunot hidrobūves konstrukcijas, stiprinājumus, margas un citus elementus. Projekta ietvaros plānots izbūvēt jaunu rievsienu posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu, tā pasargājot krastmalu no ūdens izskalojumiem. Paralēli tiks veikta inženierkomunikāciju – ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, vājstrāvas tīklu, ielu apgaismojuma, pārbūve.

Mūkusalas ielas krastmala izbūvēta pirms 62 gadiem un ir kritiskā stāvoklī

Lai gan Mūkusalas ielas krastmalas teritorija ir vieta ar skaistu skatu uz Daugavu, līdz šim tās potenciāls nav izmantots un tā nav kļuvusi par iedzīvotāju iecienītu atpūtas vietu. Mūkusalas ielas krastmala ir fiziski un morāli novecojusi, to šķērso novecojis gājēju ceļš ar bojātu segumu, bez jebkādiem labiekārtojuma elementiem. Teritorija ir vienmuļa, rīdzinieki tur neuzturas un šķērso krastmalu tikai pārvietojoties. Krastmalu norobežo aptuveni 60 gadus vecas margas ar elementiem, kuros attēloti padomju laika simboli. Krastmalas stiprinājumi izbūvēti 1961. gadā un, veicot ekspertīzi, tika secināts, ka to kopējais nolietojums ir vidēji 70%. Tie ir sliktā un pat kritiskā stāvoklī, kas tuvāko gadu laikā var izraisīt bīstamus krastmalas bojājumus un iegruvumus.

Tiks izbūvēta mūsdienīga promenāde ar pontoniem ūdenī, skatu laukumu, labiekārtotu un pieejamu vidi

Būvdarbu laikā paredzēts veikt pandusu, ūdenī peldošu pontonu un skatu laukuma izbūvi Daugavā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi ūdenstilpnei un iespēju īslaicīgi novietot kuģošanas līdzekļus – laivas. Kopumā paredzēts izbūvēt pontonus 3 vietās. Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas plānots izbūvēt 1950 m2 lielu dzelzsbetona skatu laukumu, kur iedzīvotāji un tūristi varēs atpūsties un baudīt skatu uz Vecrīgu. Pontoni būs pieejami iedzīvotājiem visos gadalaikos. Mūkusalas promenādes zaļajā zonā izveidos pilnvērtīgu gājēju un veloinfrastruktūru ar nodrošinātām vides pieejamības prasībām. Visā promenādes garumā paredzēts izbūvēt energoefektīvu apgaismojumu, padarot šo vietu pievilcīgāku un drošāku arī diennakts tumšajā laikā. Lai gājējiem būtu ērti nokļūt no Mūkusalas promenādes uz AB dambi, zem Akmens tilta paredzēts papildus izbūvēt jaunu pārejas tiltu gājējiem, kā arī atjaunot esošo gājēju ietvi, padarot ceļu drošāku.

📸 Projekta vizualizācijas skatāmas – ŠEIT

Būvdarbi ceļu satiksmi būtiski neietekmēs

Būvdarbu laikā nav paredzēts ieviest būtiskus satiksmes ierobežojumus, jo lielākā daļa būvdarbu tiks veikti Mūkusalas ielas zaļajā zonā – no brauktuves malas līdz Daugavai. Projekta ietvaros paredzami lokāli satiksmes ierobežojumi, kas var skart brauktuves daļu, piemēram, izbūvējot inženierkomunikāciju pieslēgumu vietas, gājēju pārejas un autobusu pieturvietas, pārbūvējot esošos stāvlaukumus un sakārtojot zaļās zonas, kas atdala Mūkusalas ielas brauktuves kustību virzienus. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka būvdarbu zona tiks norobežota, tādējādi ierobežojot gājēju un velobraucēju kustību.

Projektu realizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Paredzēts, ka Mūkusalas ielas krastmalas pārbūve tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. novembrim. Kopējais Mūkusalas ielas krastmalas nostiprināšanai un saistītās infrastruktūras būvniecībai plānotais finansējums ir ap 20 miljoniem eiro bez PVN un būvdarbus veiks SIA “Tilts”. 85% no izmaksām tiks finansēti ar Valsts kases aizdevumu, bet 15% ir Rīgas pašvaldības finansējums.

Rīgā šoruden ieviestas vēl trīsdesmit mikromobilitātes rīku novietošanas zonas

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka galvaspilsētā ieviestas vēl trīsdesmit mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Mikromobilitātes rīku novietošanas zonas ieviestas uz ietvēm starp pilsētvides labiekārtošanas elementiem, kur tās netraucē ne gājējiem, ne velobraucējiem. Šajā sezonā jaunu zonu ieviešana ir noslēgusies, tomēr nākamā gada siltajā sezonā darbs atsāksies, uzmanību pievēršot gan pilsētas centram, gan apkaimēm.

Septembra pirmajā pusē tika ziņots, ka Rīgā ieviestas pirmās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas, lai turpmāk iedzīvotāji un rīku iznomātāji varētu novietot koplietošanas elektriskos skrejriteņus un elektriskos velosipēdus vienuviet. Pirmās zonas izveidotas, konsultējoties ar rīku iznomātājiem populārākajos braucienu sākuma un gala punktos, kā arī vietās, kur koplietošanas mobilitātes rīki visbiežāk rada neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem.

“Ar koplietošanas skrejriteņu novietnēm Rīgā mainām līdz šim ierastos paradumus – ejam uz sakārtotu vidi ikdienas gaitās, lai droši un bez apgrūtinājuma viens otram līdzāspastāv kā kājāmgājēji, tā mikromobilitātes rīku izmantotāji. Mainot braukšanas kultūru un uzvedību uz ielām, ietvēm, parkos, novietnes ir tikai viens no instrumentiem, kas nāk komplektā ar ātruma ierobežojumu vietās, kur mēdz būt vairāk cilvēku. Rīdziniekiem šī ir arī iespēja iesaistīties ar savu viedokli, piesakot vietas, kur apkaimēs vēlamas jaunās novietnes,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

📌 Pašvaldības datu publicēšanas portālā “Geo Rīga” pieejama karte, kurā apskatāmas šobrīd Rīgā ieviestās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Karte apskatāma – ŠEIT.

Tāpat oktobrī iedzīvotāji tika aicināti iesaistīties aptaujā, sniedzot ieteikumus par vietām, kur būtu nepieciešams ieviest mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Šobrīd pašvaldība saņemto informāciju apkopo un izvērtē, lai jaunās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas ieviestu nākamā gada siltajā sezonā.

Informēs par Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānošanas aktualitātēm

Lai sniegtu informāciju par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVCAZ) plānošanas procesa aktualitātēm, 30. novembrī plkst. 16 Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments tiešsaistē MS Teams vidē organizē informatīvu vebināru, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents.

Vebinārā tiks sniegta informācija par paveikto darbu RVCAZ teritorijas plānojuma izstrādē – plānošanas procesa virzību, notikušajām sabiedrības līdzdalības aktivitātēm un saņemtajiem priekšlikumiem, kā arī iedzīvotāju līdzdalības iespējam 2024. gadā.

📌 Vebinārs tiks pārraidīts Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

📌 Lai būtu iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā MS Teams vidē, vebināra dalībnieki aicināti reģistrēties līdz 30. novembra, plkst. 12.00, aizpildot reģistrēšanās formu – ŠEIT .

Jau ziņots, ka Rīgas dome šā gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu uzsākt RVCAZ teritorijas plānojuma izstrādi ar mērķi veicināt pilsētas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi.

RVCAZ teritorijas plānojums būs galvenais pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā tiks noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi. Tas nepieciešams, lai iedzīvinātu mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti RVCAZ teritorijā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, teritorijas plānojuma izstrādes procesā tiek risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, teritorijas plānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Teritorijas plānojums tiek apstiprināts ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem un ir saistošs jebkurai fiziskai un juridiskajai personai, tādēļ tā izstrādē ir svarīga sabiedrības līdzdalība.

🔎 Plašāka informācija par teritorijas plānojuma izstrādi pieejama Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv – skatīt ŠEIT.

Aicina piedalīties diskusijā par Rīgas zaļās infrastruktūras plānošanu

Plānojot zaļās infrastruktūras attīstību Rīgā, 27. novembrī plkst. 14 “Koka Rīga” namā, Kŗāsotāju ielā 12, notiks Pilsētas attīstības departamenta organizēts seminārs, lai diskutētu ar iedzīvotājiem par risinājumiem zaļās infrastruktūras attīstībā un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā.

Seminārs tiek organizēts Eiropas Savienības projekta “LIFE LATESTadapt” ietvaros, kura īstenošanas laikā tuvākajos divos gados Tērbatas ielas apkārtnē tiks uzstādītas un testētas zaļās sienas, zaļais jumts, lietusdārzs un citi zaļās infrastruktūras risinājumi.

Seminārā sniegs pārskatu par līdz šim Rīgā realizētajiem projektiem un ieviestajiem risinājumiem, kā arī ieskats, kā pašvaldība plāno “zaļināt” Tērbatas ielas apkārtni un Rīgu kopumā. Pašvaldības pārstāvji demonstrēs aptaujas rezultātus par zaļās vides teritorijām, kas iedzīvotāju vērtējumā ir īpaši nozīmīgas.

📌 Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents, līdz 23. novembrim aizpildot reģistrēšanās anketu. Anketa pieejama – šeit.

Seminārs tiek organizēts īstenojot LIFE Klimata pasākumu apakšprogrammas projektu “Dabā balstītu risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt, LIFE-2021-SAP-CLIMA-CCA uzsaukums), ar finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda un Igaunijas Vides ministrijas.

“LIFE LATESTadapt” projekta mērķis ir uzlabot klimatnoturību Latvijas un Igaunijas pilsētu teritorijās. Projektā izvirzīti četri zaļās infrastruktūras attīstības virzieni: dabā balstīti risinājumi, digitālās pārmaiņas, plānošanas kvalitāte un kopienu iesaiste.

Eksperti dalīsies pieredzē par alternatīvām pieejām ēku un objektu pagaidu izmantošanā

Seminārā 14. un 15. novembrī eksperti, pilsētplānotāji, politikas veidotāji un ieinteresētās puses no Latvijas, Spānijas, Rumānijas, Itālijas, Francijas un Polijas dalīsies pieredzē par alternatīvām pieejām pagaidu izmantošanas regulēšanai reģionālajā un pilsētu līmenī programmas Interreg Europe projekta IMPETUS ietvaros.

Semināra laikā katrs IMPETUS partneris iepazīstinās ar dažiem izvēlētiem labās prakses piemēriem, kas saistīti ar pagaidu izmantošanu un apkopoti ieinteresēto pušu darba grupu sanāksmēs, kas notiek periodiski visā projekta laikā katrā iesaistītajā reģionā.

Projekta IMPETUS mērķis ir pilnveidot pieeju, kā pilsētas un reģioni izstrādā politiku, lai atbalstītu ilgtspējīgu un iekļaujošu pilsētvides dzīvināšanu Eiropas pilsētās. Starp vairākiem pilsētvides atjaunošanas virzieniem IMPETUS projekts īpaši koncentrējas uz pagaidu izmantošanu pamestām vai nepietiekami izmantotām ēkām un teritorijām.

“Tāpat kā visā Eiropā, arī Rīgā trūkst kopējas izpratnes par vienotu pagaidu ēku un vides izmantošanas politiku. Degradēto ēku atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs ēkas paliek neizmantotas un pamestas gadiem. Tas pats attiecas arī uz pamestajām zemēm un degradēto infrastruktūru. Jauns pielietojums pamestajiem objektiem tiek atzīts par vienu no rīkiem, kas ļauj pilsētai viegli pielāgoties pārmaiņām un dot iedzīvotājiem iespēju īstenot savas iniciatīvas. Turklāt degradētie un pamestie objekti var kļūt par labu vietu, kur izmēģināt dažādus inovatīvus un negaidītus risinājumus, kurus jaunceltnēs bieži vien neriskētu ieviest,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

Termins “labā prakse” attiecas uz veiksmīgām un novatoriskām politikām un iekļauj metodes vai stratēģijas, kas pārbaudītas un piemērotas pilsētu un teritoriju plānošanā un pārvaldībā, īpaši koncentrējoties uz pilsētu reģenerācijas projektiem. Šādai praksei ir jābūt pierādījušai savu efektivitāti pilsētu dzīvināšanas problēmu risināšanā un tai ir jābūt pielāgojamai citiem reģioniem vai pilsētām.

Izvēlētās labās prakses nodrošinās pamatu starpreģionu pasākumam Lillē, Francijā, kas ir nākamais notikums IMPETUS partneru darba kārtībā. Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir viens no projekta partneriem un piedalās ar mērķi pilnveidot Rīgas attīstības programmu 2022.–2027. gadam kā galveno normatīvo ietvaru, kas atbalsta pagaidu izmantošanu galvaspilsētā.

Logo

Uzvaras parkam 100 gadi un jauns veidols

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu. Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,”

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Projekta pirmās kārtas ietvaros ir izveidota un labiekārtota parka ainaviskā daļa deviņu hektāru platībā. Ierīkota 0,5 hektāru liela ūdenstilpe ar labiekārtotu krastu un izbūvētu tiltiņu. Ūdenstilpi nākotnē ir paredzēts savienot ar Mārupīti. Viena kilometra garumā izbūvēts slēpošanas/skrituļošanas celiņš, kas nekrustojas ar gājēju celiņiem, jo krustojuma vietās izveidots tilts un trīs tuneļi. Jau šoziem iedzīvotāji varēs izmēģināt jauno slēpošanas trasi.
Teritorijā ierīkota arī Ziemeļeiropā unikāla ainaviskā skeitborda trase, bet pavasarī uzstādīs ielu vingrošanas elementus. Teritorija labiekārtota, uzstādot jaunus soliņus, velo statīvus, atkritumu tvertnes, kā arī nomainot apgaismojumu. Projekta ietvaros izbūvēti batuti, šūpoles un smilšu kaste bērniem, bet pieaugušajiem un jauniešiem – galda tenisa galdi, dambretes un šaha galdi. Iestādīti 202 koki un gandrīz 4000 krūmi un citi augi, kā arī 20 000 sīpolpuķu. Bijušā pieminekļa vietā iestādītas sakuras. Teritorijas apzaļumošanas darbi pilnā apmērā noslēgsies pavasarī.

Svinot parka nosaukuma simtgadi, 11. novembrī pie Uzvaras parka no plkst. 17.00 notiks Lāčplēša dienai veltīts pasākums “Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100”. Pasākuma apmeklētāji varēs sildīties pie ugunskuriem, būs pieejami karstie dzērieni un zupas virtuve. Par patriotisku noskaņu un možu garu parūpēsies “Radio Skonto” dīdžeji.

Vērienīgajā koncertā skatītājus priecēs mūsdienu tautas mūzikas apvienība “Raxtu Raxti”, hiphopa mākslinieks Fiņķis ar pavadošo grupu, kā arī ar īpaši šai dienai sagatavotu koncertprogrammu uzstāsies folkmetāla grupa “Skyforger”. Uzstāšanās laikā paredzēti dažādi vizuāli efekti īpašā skatuves iekārtojumā 1. Pasaules kara kauju noskaņā. Pasākumu vadīs aktieris Andris Bulis.

Šobrīd parkā vēl notiek pēdējie darbi, un iedzīvotāji aicināti saudzīgi izturēties pret apstādījumu zonām. Tāpat, apmeklējot 11. novembra pasākumus un apsverot izvietot sveces parka teritorijā, iedzīvotājiem nevajadzētu tās novietot uz koka konstrukcijām vai apstādījumos, jo tas rada ugunsdrošības riskus.
Uzvaras parka pirmās kārtas izmaksas ir 8,5 miljoni eiro. Projekts paredz arī otro projekta kārtu jeb aktīvās atpūtas zonas izveidi aptuveni 5 hektāru platībā, kas atradīsies Hermaņa ielas pusē. Kopējā Uzvaras parka labiekārtojamā teritorija ir 14 hektāri.

Sagatavo teritoriju Zolitūdes Atceres dārza izveidei

Zolitūdes traģēdijai veltītās piemiņas vietas izbūvi Rīgas pašvaldība plāno uzsākt 2024. gada būvniecības sezonā, taču, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju, šonedēļ ir sākta pazemes stāvvietas demontāža.

Pašvaldība demontēs tikai to pazemes autostāvvietas daļu, kas ir nepieciešama piemiņas vietas izbūvei un kas saskaņā ar noslēgto līgumu starp pašvaldību un juridisko personu SIA “Prana Property” pēc īpašumu sadales un apvienošanas nonāks pašvaldības īpašumā. Darbu laikā veiks pastāvīgu gan pazemes autostāvvietas, gan blakus esošo ēku monitoringu. Šīs nedēļas nogalē plānots sākt dzelzsbetona konstrukcijas demontāžu un būvdarbu zonā ir izvietots žogs, uz kura piestiprinātas Zolitūdes Atceres dārza vizualizācijas.

Šobrīd tuvojas noslēgumam Zolitūdes Atceres dārza būvprojekta izstrāde. Nākamā gada sākumā plānots izsludināt iepirkumu piemiņas vietas izbūvei, lai nākamās būvniecības sezonas laikā varētu sākt izbūves darbus. Atceres dārza atklāšana plānota 2025.gadā.

Metu konkursa risinājums Zolitūdes Atceres dārza izveidei

Jau ziņots, ka 2022. gadā Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas metu konkursā par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums Zolitūdes Atceres dārza izveidei, kura galvenā ideja nosaka, ka šī vieta kalpos kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus sniedzot būtiskāko informāciju par notikušo. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Demontāžas projekta pasūtītājs ir igauņu kompānija SIA “Prana Property.” Līgumu par būves demontāžu Rīgas domes Īpašumu departaments noslēdzis ar SIA “Apsa būve”. Plānots, ka objekta demontāžas būvdarbu izmaksās nepilnus 160 000 eiro.