Arhīvs birkai: Attīstība

Līdzdalības budžeta konkursa radošajām darbnīcām šogad atjaunots koncepts

Lai nodrošinātu praktisku atbalstu ideju sagatavošanas laikā, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs arī šogad vairākās apkaimēs organizēs radošās darbnīcas līdzdalības budžeta konkursa ideju izstrādei.

Pirms radošo darbnīcu norises, Rīgas apkaimju biedrības un aktīvie rīdzinieki aicināti identificēt un savas apkaimes koordinatoriem iesūtīt informāciju par potenciālo zemesgabalu teritorijām, kuras būtu piemērotas vai kurās būtu nepieciešams veikt uzlabojumus.

Radošo darbnīcu laikā iesūtītās zemesgabalu idejas būs iespēja izskatīt kopā ar pašvaldības departamentu pārstāvjiem, lai novērtētu to atbilstību dažādu projektu ieceru īstenošanai un gūtu atbalstu tālākā ideju izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

Iepriekšēja ideju iesūtīšana tiek veidota ar mērķi, lai paaugstinātu iedzīvotāju iesaisti un izceltu tās vietas apkaimēs, kurās nepieciešams veikt labiekārtojumus un kuras līdz šim projektu konkursā nav tikušas pieteiktas.

Radošās darbnīcas norisināsies visu marta mēnesi, trešdienās, no plkst. 17.30 līdz 20.00.

PAR DARBNĪCĀM

✅ Pirmā darbnīca notiks jau 5. martā, E. Smiļģa ielā 46. Informāciju par Āgenskalna un tam tuvējo apkaimju zemesgabaliem, kurus ieteiktu izskatīt projektu ideju realizācijai, nepieciešams nosūtīt Āgenskalna punkta koordinatorei Lienei Siņickai (liene.sinicka@riga.lv) līdz 19. februārim.

Nākamās radošās darbnīcas gaidāmas:

✅ 12. martā NVO namā Ieriķu ielā 43a (idejas projektu īstenošanai piemērotajiem zemesgabaliem apkaimēs iedzīvotāji aicināti pieteikt līdz 26. februārim tās nosūtot Teikas punkta koordinatorei Daigai Mežalei (Daiga.Mezale@riga.lv) un Latgales punkta koordinatorei Marijai Krasovskai (Marija.Krasovska@riga.lv));
✅ 19. martā Slokas ielā 161 k-2 (idejas projektu īstenošanai piemērotajiem zemesgabaliem apkaimēs iedzīvotāji aicināti pieteikt līdz 5. martam tās nosūtot Imantas punkta koordinatorei Dairai Bitei (daira.bite@riga.lv) un Bolderājas punkta koordinatoram Gaidim Balodim (gaidis.balodis@riga.lv));
✅ 26. martā Sīmaņa ielā 14 (idejas projektu īstenošanai piemērotajiem zemesgabaliem apkaimēs iedzīvotāji aicināti pieteikt līdz 12. martam tās nosūtot Centra punkta koordinatoram Villiamam Kursītim-Vrobļevskim (villiams.vroblevskis@riga.lv) un Vecmīlgrāvja punkta koordinatoram Jānim Tirziņam (janis.tirzins@riga.lv)).

Arī šogad projektu iesniedzējiem būs iespēja sadarboties ar RTU Arhitektūras fakultātes studentiem, kas palīdzēs iedzīvotājiem sagatavot ideju vizualizācijas konkursa pieteikumiem. Studentiem tā ir iespēja gūt praktisku pieredzi, izstrādājot ideju, kuru pēc tam, ja rīdzinieki to atbalsta balsojumā, var redzēt īstenotu dzīvē.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Būvēs jaunus luksoforus 11 vietās Rīgā

Lai gājējiem nodrošinātu drošu pārvietošanos un ielu šķērsošanu, gājēju luksoforus izbūvēs Lāčplēša ielā pie Rūsiņa ielas, Lāčplēša ielā pie Abrenes ielas, Gustava Zemgala gatvē pie Vairoga ielas, Juglas ielā starp Ūdeļu un Biķernieku ielu, kā arī Melnsila ielā pie nama Nr.21.

Tāpat arī plānota luksoforu izbūve Pērnavas un Vārnu ielas krustojumā, Biķernieku un Burtnieku ielas krustojumā, Ģimnastikas, Vaiņodes un Tadaiķu ielas krustojumā un Dzelzavas un Kaivas ielas krustojumā.

Savukārt, Eksporta, Muitas ielas un 11.novembra krastmalas krustojumā, kā arī Duntes ielā pie nama Nr.8 tiks pārbūvēti esošie luksoforu objekti.

Luksoforu objektu (regulējamas gājēju pārejas vai regulējama krustojuma) izbūve spēj nodrošināt augstāku satiksmes dalībnieku drošības līmeni nekā neregulējams objekts – atsevišķi satiksmes dalībnieki kustību veic nodalītās kustības fāzēs. Turklāt līdz ar satiksmi regulējošo luksoforu izbūvi neregulējamos krustojumos, vienlaikus tiek arī nodrošināta visu atļauto satiksmes virzienu kontrolēta vadība, kas neregulējamos krustojumos bez luksoforu palīdzības nav iespējama, kā arī nodrošināta sabiedriskā transporta kustības prioritāte.

Plānots, ka luksoforu objektu remontdarbu rezultātā tiks paaugstināta satiksmes drošība, samazinātas elektroenerģijas izmaksas un nodrošināta nepārtraukta luksoforu darbība, samazinot to tehnisko bojājumu skaitu.

Tāpat arī tiks nodrošināta esošo luksoforu objektu modernizācija atbilstoši attiecīgās apkaimes mūsdienu vajadzībām – izveidotas jaunas gājēju pārejas, nodrošināta adaptīva (no reālām plūsmām atkarīga) satiksmes vadība, nodrošināta luksoforu redzamība un izveidotas jaunas kustības fāzes.

Plānots, ka būvniecība varētu sākties šā gada vasaras otrajā pusē pēc veiksmīgu iepirkuma procedūru un līgumu noslēgšanas. Tāpat plānots, ka tam tiks atvēlēti nepilni divi miljoni eiro.

 

Stājas spēkā jauni saistošie noteikumi līdzdalības budžeta konkursam Rīgā

Trešdien, 29. janvārī, Rīgas domes sēdē apstiprināti jauni saistošie noteikumi, kas nosaka kārtību kādā tiek organizēts Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkurss 2025. gadā.

Stājoties spēkā jaunajam Pašvaldību likumam, kas no šī gada paredz noteikt līdzdalības budžeta konkursu kā obligātu visās pašvaldībās Latvijā, jauni saistošie noteikumi konkursam pieņemti arī Rīgas pašvaldībā.

Turpmāk konkursā iesniedzamie projekti iedalīsies trīs kategorijās:

🟣 infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);

🟣 iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);

🟣 sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Atšķirībā no līdzšinējiem projektu iesniegšanas nosacījumiem, turpmāk projektus varēs iesniegt arī uz privātā īpašumā esošām zemēm ar nosacījumu, ka zemes īpašnieki lēmuši par projektu un piekrīt nodomam slēgt līgumu ar pašvaldību par zemesgabala izmantošanu.

Projektu iesniegšana un balsošana par tiem vairs nenotiks mājaslapā balso.riga.lv, bet gan Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv, sadaļā Līdzdalības budžets, kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Balsot par projektiem varēs mēneša garumā – novembrī, par katru projektu nobalsojot ne vairāk kā vienu reizi. Balsošanai klātienē joprojām būs pieejami arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punkti.

Līdzdalības budžeta konkursu plānots izsludināt aprīļa sākumā. Pirms tam, jau februārī gaidāms seminārs, kura laikā iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar būtiskākajām izmaiņām projektu iesniegšanas, vērtēšanas un balsošanas kārtībā un varēs uzdot sev interesējošus jautājumus, savukārt, martā tiks organizētas radošās darbnīcas projektu sagatavošanai. Pašvaldība par tālāko konkursa gaitu informēs atsevišķi.

Ar saistošo noteikumu projektu iespējams iepazīties Rīgas pašvaldības mājaslapā riga.lv.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas posmos.

Jaunie saistošie noteikumi skatāmi – ŠEIT.

 

Aicina uz tikšanos par Esplanādes parka attīstību

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 30. janvārī aicina interesentus uz tikšanos, kurā iepazīstinās ar Esplanādes parka attīstības ieceri un uzklausīs tuvumā esošo iestāžu un ekspertu priekšlikumus.

Martā Rīgas pašvaldība plāno izsludināt metu konkursu, lai iegūtu ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgu un ekonomiski pamatotu publiskās ārtelpas dizaina priekšlikumu Esplanādei. Parka vēsturisko vērtību saglabāšanai svarīgi, lai izstrādātie meti būtu balstīti uz parka vēsturisko apstādījumu struktūru un vietu pilsētbūvnieciskajā kontekstā un identitātē. Vienlaikus parkā nepieciešams veidot pārdomātu zaļo infrastruktūru ar inovatīviem, atraktīviem un laikmetīgiem risinājumiem, kas atbilstu kvalitatīvas un ilgtspējīgas pilsētvides prasībām.

Pirms metu konkursa īstenošanas Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina tuvumā esošo iestāžu pārstāvjus uz tikšanos, kurā paredzēts iepazīstināt ar parka attīstības ieceri un uzklausīt priekšlikumus.

„Esplanādes parks ir viens no vērtīgākajiem zaļajiem dārgakmeņiem Rīgas centrā, kurā iedzīvotāji un viesi ne tikai atrod patvērumu dabā, bet arī piedzīvo pilsētas kultūru un vēsturi. Šī parka rūpīga un pārdomāta attīstība ir svarīga, lai saglabātu mūsu vēsturisko mantojumu, vienlaikus radot vietu, kas atbilst mūsdienu ilgtspējīgās pilsētvides prasībām. Pirms metu konkursa izsludināšanas vēlamies uzklausīt ekspertu un iedzīvotāju priekšlikumus, lai radītu parku, kas atbilst visām mūsu kopīgajām vajadzībām un vēlmēm,”

uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Esplanādes parkam ir liela nozīme pilsētas iedzīvotāju un viesu rekreācijas nodrošināšanai, vides piesārņojuma mazināšanai, mikroklimata uzlabošanai, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai un pilsētas koptēlam. Esplanādes parks ir viena no lielākajam zaļajām zonām pilsētas centrā, kurā regulāri notiek dažādi pasākumi, kā arī atpūtai un pastaigām to ik dienu izmanto tūkstošiem cilvēku. Esplanādes parks ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis “Esplanāde”, turklāt parks atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs”, kā arī UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā.

Ņemot vērā parka vēsturisko vērtību, tajā ir pieļaujama sabalansēta attīstība un meti jāizstrādā, nodrošinot parka vēsturisko elementu aizsardzību, paredzot laikmetīgus labiekārtošanas pasākumus un panākot zaļo struktūru daudzveidību un ilgtspējīgu izmantošanu.

Pasākuma sākumā notiks kopīga Esplanādes parka teritorijas apskate un pēc tās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā kopīgā sarunā dalībnieki varēs izteikt savus priekšlikumus un vērtējumu par attīstības ieceri. Pasākuma sākums Esplanādes laukumā paredzēts plkst.15.30. Plānotais pasākuma norises laiks ir divas stundas.

📌 Interesenti, kuriem ir vēlme piedalīties pasākumā, aicināti pieteikt savu dalību līdz 28.janvārim, rakstot uz e-pastu: inese.gasone@riga.lv.

Attēls no www.liveriga.com

 

Rīdzinieki aicināti piedalīties bērnu veidotajās Rīgas nākotnes vīzijās Minecraft vidē

No 28. janvāra līdz 5. februārim ikvienam Rīgā būs iespēja pievienoties pieciem tiešsaistes pasākumiem, lai palīdzētu bērnu komandām izstrādāt attīstības vīzijas vairākām Rīgas vietām Minecraft vidē.

No 2023. līdz 2025. gadam Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments īsteno Erasmus+ projektu “Elastīgas pilsētas ar Minecraft: novatorisks jaunatnes vadīts politikas process ilgtspējīgai Eiropai” (MC-YOU). Tā ietvaros 20 bērnu komandas no 10 mācību iestādēm Rīgā izstrādā attīstības vīzijas Minecraft Education vidē dažādām publiskām vietām pilsētā.

Jau šobrīd bērni iepazīstas ar šīm vietām, pēta to vēsturi un satiekas darbnīcās par pilsētvides tēmām, lai labāk sagatavotos savas vīzijas sagatavošanai. Taču, lai vīzijas atspoguļotu arī rīdzinieku vajadzības, idejas un iespējamos ierobežojumus, no 28. janvāra līdz 5. februārim katra bērnu komanda piedalīsies “Randiņos ar pilsētu” un tiksies ar dažādiem pašvaldības, iedzīvotāju un profesionāļu pārstāvjiem.

Katrs rīdzinieks, kam interesē savas apkaimes attīstība, aicināts pievienoties pieciem tiešsaistes “randiņiem”, palīdzēt bērniem stiprināt viņu vīzijas un adresēt iedzīvotāju vajadzības.

Semināri norisināsies MS Teams vidē šādos laikos:

✨ Palīdzības jeb Briāna parks, Vidzemes tirgus un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas pagalms – 28. janvārī plkst. 15.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Jaunatnes dārzs un Ēbelmuižas parks – 29. janvārī plkst. 16.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Saules dārzs Mežaparkā – 3. februārī plkst. 14.45 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Bolderājas filiālbibliotēkas teritorija – 3. februārī plkst. 16.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Zirņu salas atpūtas teritorija Dārziņos – 5. februārī plkst. 15.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit).

Pēc tam līdz marta beigām katrai no komandām būs jāiesniedz sava oriģinālā vīzija par šīm Rīgas vietām, ņemot vērā arī visu iepriekš dzirdēto un apspriesto. Katru vīziju aprīlī anonīmi vērtēs žūrija, un noslēgumā par tām balsot varēs arī ikviens iedzīvotājs.

“Šī projekta ietvaros mēs vēlamies bērnos radīt sajūtu, ka mums interesē viņu idejas un vajadzības. Šādos projektos bērni visbiežāk ir tikai attāli konsultanti un viņu līdzdalība aprobežojas ar parastu vietu atveidošanu Minecraft Education platformā vai nepielietojamu, nepabeigtu vīziju radīšanu. MC-YOU ietvaros jau sākumā mēs vēlamies bērniem iemācīt to, ka viņiem ir tiesības būt par līdzdalībniekiem vietu attīstībā Rīgā, taču jāņem vērā, ka šī partnerība balstīta arī uz dažādiem ārējiem nosacījumiem, piemēram, jāieklausās vietējo vajadzībās, jāņem vērā ilgtspējīgu pilsētu principi (labāki materiāli, dabai draudzīgāki un klimatnoturīgāki risinājumi u.c.) vai jāseko pilsētattīstības vadlīnijām (piemēram, UNESCO noteikumi vai apakšzemes komunikācijas). Rezultātā bērni jau laikus ir gatavi piedāvāt tādas vīzijas, no kurām pašvaldībās ir grūtāk atteikties, un bērni var “ielikt kāju durvīs” sev vēlamai pilsētu attīstībai,”

stāsta Mārtiņš Eņģelis, projekta MC-YOU eksperts no Pilsētas attīstības departamenta.

Projekts ilgst divus gadus – no 2023. gada novembra līdz 2025. gada novembrim. Projekta kopējās izmaksas Rīgā ir 48 675 eiro (Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 10 %). Projekta vadošais partneris ir Eiropas tīklojums Out of the Box International (Polija). Citi projekta partneri ir Faru pašvaldība (Portugāle), Sandanski pašvaldība (Bulgārija), organizācija INA EUROPE (Francija); nevalstiskā organizācija CESIE Palermo (Itālija), Baltijas pilsētu savienība (UBC) un SIA LINK DMT SRL, Modena (Itālija).

 

Rīgā apsekots vairāk nekā 500 iespējamo patvēruma vietu un turpinās to marķēšana; domes vadība kopā ar iekšlietu ministru novērtē progresu

Rīgā pašvaldībai un valstij piederošajos īpašumos apsekotas 552 iespējamās patvēruma vietas, no kurām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par atbilstošām vai daļēji atbilstošām atzinis vairāk nekā pusi jeb 377 vietu. Šajās telpās, neskaitot privātos īpašumus, varētu izvietoties aptuveni 200 000 iedzīvotāju. Tāpat turpinās patvēruma vietu marķēšana un šobrīd Rīgā nomarķētas 32 patvēruma vietas, par to ceturtdien, 23. janvārī, patvēruma vietu apsekošanas laikā mediju pārstāvjus informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Lai iepazītos ar situāciju un novērtētu progresu patvēruma vietu apzināšanā, sakārtošanā un marķēšanā, amatpersonas apmeklēja iespējamās patvertnes – Rīgas 49. vidusskolā, blakus pamatskolai “Rīdze” esošajā aizsargbūvē Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī 1 un bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Kaļķu ielā 1.

“Patvertņu apjoms, kas ir apsekots, un to teritoriālais pārklājums pašlaik ir ļoti labs un blīvi apdzīvotās Latvijas vietās patvērumam piemērotas telpas ir ar ietilpību vismaz ap pusmiljonu cilvēku. Esmu gandarīts par Rīgā paveikto patvertņu apzināšanā un sakārtošanā. Rīgā ir lielākais iedzīvotāju blīvums un es redzu, ka pašvaldība pret šo sadaļu civilajā aizsardzībā izturas ļoti atbildīgi. Nākamais solis pēc patvertņu apzināšanas ir to marķēšana, lai iedzīvotājiem ir nepārprotami skaidrs, kur patvēruma vietas atrodas. Pašvaldību uzdevums ir marķēt esošās patvertnes, tādēļ es tiekos ar Latvijas pašvaldību vadītājiem un mudinu šajā procesā būt efektīviem un iesaistīties.”

pēc patvertņu apsekošanas uzsvēra Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

“Rīgas pašvaldības budžetu vakar apstiprinājām ar drošību un civilo aizsardzību kā vienu no galvenajām prioritātēm – esam paredzējuši finansējumu patvertņu apzināšanai un patvērumam drošu vietu sakārtošanai, tāpat pilsētas Īpašumu departamentā tiks izveidota četru cilvēku vienība, kuras uzdevums būs strādāt tieši ar patvertņu projektiem, lai pašvaldības īpašumos, tai skaitā skolās, sociālās aprūpes iestādēs un citās sabiedriskajās ēkās patvērumam drošas vietas būtu gan iekārtotas, gan atbilstoši marķētas. Rīga civilajai aizsardzībai un ar to saistītajai infrastruktūrai pievērš lielu vērību un mūsu Civilās aizsardzības pārvalde jau līdz šim ir izdarījusi ļoti daudz, vienlaikus apzināmies, ka šis process ir pastāvīgi pilnveidojams. Par patvēruma vietām, protams, jārūpējas arī privātīpašumos. Esmu jau iepriekš atgādinājis un turpināšu to darīt – iedzīvotājiem šajā procesā ir jāiesaistās un privātīpašumos patvēruma vietas, kas ir māju pagrabi, jāsakārto pašiem. Papildus Rīgā no šī gada ieviests jauns instruments, lai mudinātu ierīkot patvēruma vietas jaunbūvējamās ēkās – ja šāda vieta tiks izbūvēta, tad pašvaldība piešķirs nekustamā īpašuma atlaidi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīga dažos gados faktiski no nulles ir attīstījusi efektīvu civilās aizsardzības sistēmu. Jaunajā pašvaldības budžetā civilajai aizsardzībai esam atvēlējuši sešas reizes lielāku finansējumu, nekā pērn. Šogad Rīgā plānojam sakārtot un labiekārtot 30 droša patvēruma vietas, audzēt materiāltehnisko bāzi un reizē turpināsim arī iedzīvotāju informēšanas kampaņu, īpaši pievēršoties dažādajām Rīgas apkaimēm,”

uzsvēra Rīgas vicemēre Linda Ozola

Rīgā šogad gaidāms ievērojams izrāviens civilās aizsardzības stiprināšanā, palielinot ieguldījumus šajā jomā aptuveni sešas reizes un pašvaldības pieņemtajā budžetā tam atvēlot kopā 2,5 miljonus eiro. No šīs summas 1,5 miljoni eiro paredzēti droša patvēruma vietu labiekārtošanai, remontam, pielāgošanai un pašvaldības iestāžu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, piemēram, ģeneratoru piegādei sociālās aprūpes centros un pašvaldības slimnīcās.

📸 FOTO

 

Atkārtoti izsludina konkursu Zolitūdes Atceres dārza izbūvei

Atkārtoti izsludināts konkurss Zolitūdes Atceres dārza izbūvei Priedaines ielā 20, veicot grozījumus iepirkuma dokumentācijā. Pretendenti savus piedāvājumus varēs iesniegt līdz šā gada 21.februāra plkst. 10.00.

Iepriekš izsludinātais konkurss par Atceres dārza izbūvi tika pārtraukts saistībā ar konstatētajām neatbilstībām konkursa dokumentācijā, kas attiecās uz vienotu finanšu rezervju apjoma norādīšanu. Ņemot vērā projekta nozīmību un nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu piedāvājumu izvērtēšanu, tika pieņemts lēmums pārskatīt un precizēt konkursa nosacījumus.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas vietā, kur plānots izveidot Atceres dārzu, noslēgusies pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Vienlaikus noslēgusies būvprojekta izstrāde.

Pazemes autostāvvietas daļas demontāžu organizēja Īpašuma departaments. Demontēta tika pazemes autostāvvietas daļa, kas ir nepieciešama piemiņas vietas izbūvei, kas saskaņā ar noslēgto līgumu starp pašvaldību un otru nekustamā īpašuma kopīpašnieku – SIA “Prana Property”, pēc īpašumu sadales un apvienošanas nonāks pašvaldības īpašumā. Demontāžas darbu dokumentācija tika izstrādāta pēc SIA “Prana Property” pasūtījuma, bet demontāžas darbus veica SIA “Apsa būve”. Patlaban sadarbībā ar SIA “Prana Property” tiek veikta nepieciešamās dokumentācijas izstrāde, kas nepieciešama nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20 reālajai sadalei, kuras procesu plānots pabeigt nākamgad.

Atceres dārza atklāšana plānota 2025. gadā. Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

 

Rīga šogad turpinās ielu atjaunošanas darbus: plānots uzlabot segumu 46 asfaltētajās ielās vai to posmos

Rīga šogad turpinās pērn aizsākto vērienīgo ielu atjaunošanu – plānots, ka šosezon asfalta ielu seguma atjaunošana notiks 46 ielās vai to posmos, tam atvēlot 32 miljonus eiro.

Vieni no lielākajiem remontiem šajā sezonā sagaidīs:

  • Firsa Sadovņikova ielu no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
  • Cesvaines ielu;
  • Vietalvas ielu un Sesku ielu posmā no Piedrujas ielas līdz Dārzciema ielai;
  • Lielirbes ielu no Ventspils ielas līdz Kauguru ielai;
  • Kleistu ielas posmu no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
  • Vecāķu prospektu posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
  • Baldones ielu posmā no Slokas ielas līdz Gregora ielai;
  • Granīta ielu no Krustpils ielas līdz Dzirkaļu ielai un no Dzirkaļu ielas līdz pilsētas robežai;
  • Roberta Feldmaņa ielu posmā no Ezermalas ielas līdz Briges ielai;
  • Kārļa Vatsona ielu;
  • Klaipēdas ielu;
  • Poruka ielu;
  • Glika ielu;
  • Stokholmas ielu un citas.

Plānots, ka teju visām ielām, reizē ar brauktuves atjaunošanu, tiks atjaunotas arī piegulošās ietves.

Tostarp, patlaban tiek veikta izpēte vairāk nekā 70 grants ielām – izvērtētas tehniskās iespējas veikt dubultās virsmas apstrādes šajās ielās un apzināti plānotie inženierkomunikāciju darbi šo ielu tīklos. Pašvaldības budžetā šim mērķim tiek prasīti 3 miljoni eiro, un ja šis finansējums tiks piešķirts, tad darbi varētu tikt veikti 70-80 grants ielās vai to posmos Bieriņos, Dārziņos, Beberbeķos, Juglā, Berģos, Jaunciemā un citur.

Jau vēstīts, ka pērn ielu seguma atjaunošana tika veikta 32 ielās ar asfalta segumu un 86 grantētajās ielās. Atjaunotā platība grants ielās sasniedza 90 tūkstošus kvadrātmetru, bet asfalta ielās – 630 tūkstošus kvadrātmetru.

 

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve; darbi norit atbilstoši plānam

, ,

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve. Pērnā gada decembrī sākta centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana pār Sarkandaugavu, kuru plānots pabeigt šī gada maijā. Tāpat objektā vienlaicīgi tiek būvētas visas astoņas estakādes, vispirms izbūvējot pāļus, tad balstus un laidumus. Pārvada izbūvi plānots pabeigt līdz 2026. gada sākumam.

Centrālā tērauda laiduma uzbīdīšanas process pāri Sarkandaugavai sākas pēc starpbalstu ķermeņu izbūves. Vispirms krastā tiek samontēta pārvada laiduma konstrukcija, kuru tālāk pa posmiem virza pāri ūdens zonai. Laiduma uzbīdīšanas procesu sāka pērnā gada decembrī un to plānots pabeigt līdz šī gada maijam.

Patlaban pārvadā arī turpinās būvkonstrukcijas darbi, kas ietver veidņu izbūvi starpbalstu ķermenim, stiegrojuma izbūvi strapbalstiem un laidumam, betonēšanas darbus starpbalstam un gala balstam, kā arī balstīklas izbūvi. Tāpat turpinās inženiertīklu – gāzesvada, vājstrāvas un elektrosadaļas izbūve.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots
apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Skanstē izbūvēts jauns daudzfunkcionāls parks un jaunas pilsētas ielas

Skanstē pabeigti jaunā parka būvdarbi un rīdziniekiem tagad pieejama jauna teju 18 hektāru plaša teritorija, kas piedāvā dažādus atpūtas un aktīvās izklaides elementus – ūdens ainavas, pastaigu takas, skeitparku, volejbola laukumus, bērnu rotaļu laukumus. Skanste ir ieguvusi ne tikai jaunu zaļo oāzi, bet labiekārtotā teritorija arī veicinās apkaimes attīstību, piedāvājot iedzīvotājiem un viesiem modernu un ilgtspējīgu vietu brīvā laika pavadīšanai.

Skanste ir viena no pašvaldības prioritāri attīstāmām teritorijām apkaimes un uzņēmējdarbības attīstībai, un līdz ar parka izbūvi izveidots labiekārtots un ērts savienojums ar citām pilsētas daļām. Šī pilsētas daļa, kas kādreiz bija aizaugusi un degradēta, ir pārtapusi par sakoptu, pieejamu un labiekārtotu vidi, kur rīdzinieki var pavadīt savu laiku.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver projekta vērtību: “Skanstē esam radījuši jaunu un ilgtspējīgu vietu mūsu pilsētā – ne tikai vietu jauniem mājokļiem un biznesa attīstībai, bet arī skaistu un mūsdienīgu parku, kas būs lieliska atpūtas vieta visiem Rīgas iedzīvotājiem. Šis ir vēl viens solis uz priekšu, lai Rīga kļūtu zaļāka un pievilcīgāka ikvienam, jo, labiekārtojot vidi, mēs radām apstākļus, kuros attīstās uzņēmumi un cilvēki vēlas dzīvot un strādāt.”

“Īstenotais Skanstes teritorijas revitalizācijas projekts ir viens no priekšnosacījumiem turpmākai Skanstes apkaimes ilgtspējīgas teritorijas attīstības nodrošināšanai, kas izriet no Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Skanstes apkaimes pēdējo gadu attīstības dinamika sevi ir pierādījusi kā vieta, kurā tiek stiprināta Rīgas ekonomiskā izaugsme, veidojot Rīgas jauno biznesa centru. Tādēļ pilsētas atbilde uz šo ir kvalitatīvas publiskās ārtelpas pieejamības nodrošināšana, tai skaitā izbūvējot daudzfunkcionālu parku un jaunus ielu tīkla savienojumus. Vienlaikus, gan jāatzīst, ka projekta īstenošana bijusi pilna dažādiem izaicinājumiem, taču mūsu komanda ir gandarīta par panākto rezultātu,”

norāda Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale

Centrālā vieta ir jaunais Skanstes parks, kas atrodas kvartālā starp Laktas, Zirņu un Skanstes ielu. Tajā vairāk nekā 7 hektāru platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa, kur brīvo laiku tajā varēs pavadīt dažāda vecuma bērni un pieaugušie, jo ir izbūvētas rotaļu iekārtas, bērnu rotaļu laukumā ieklāts gumijas segums, izveidoti divi pludmales volejbola laukumi, kā arī ierīkoti āra trenažieri. Atpūtas vietas aprīkotas ar zviļņiem un soliem, atkritumu urnām, uzstādīti velosipēdu statīvi. Parka apmeklētājiem pieejama publiskā tualete un dzeramā ūdens brīvkrāns ar pretaizsalšanas vārstu, ko varēs izmantot arī ziemas periodā.

Projekta laikā veikta arī četru jaunu ielu izbūve, kā arī izbūvēti jauni inženiertīkli. Lapeņu, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa un Jāņa Daliņa ielās izbūvēti ūdensapgādes, lietus kanalizācijas, elektronisko sakaru tīkli, ielu apgaismojums, kā arī ieklāts jauns asfalta segums.

Projekta teritorijā izbūvēta Skanstei un Rīgai tik nepieciešamais ilgtspējīgs lietus ūdens savākšanas sistēmas modelis dīķu un kanālu veidā, jo vēsturiski šajā vietā atradās palieņu pļavas, kas pasargās teritoriju no applūšanas spēcīgās lietusgāzēs, uzlabos publisko ārtelpu, regulēs pilsētas mikroklimatu un dzesēs karstajās dienās, kā arī nodrošinās bioloģisko daudzveidību.

Zaļā teritorija veidota, lai maksimāli pielāgotu to dabiskiem apstākļiem. Gar lietus ūdens savākšanas sistēmu ir izveidota apzaļumota teritorija ar atpūtas soliņiem, kas veicinās arī bioloģisko daudzveidību.

📸 FOTO

Parka oficiālā atklāšana paredzēta pavasarī.

Par projektu

Projekts “Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta” realizēts ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21 723 645 eiro, no tām, Eiropas Reģionālās attīstība fonda finansējums – 4 601 880 eiro, Valsts budžeta dotācija 670 334 eiro; Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums – 16 451 431 eiro.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.645 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” 13.1.3.3. pasākuma “Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” īstenošanas noteikumi”.