Arhīvs birkai: Pilsētvide

Norisināsies diskusijas par Rīgas vēsturiskā centra stratēģiskajām nostādnēm

Plānojot Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, 16., 18. un 23. maijā notiks Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (PAD) organizētas publiskās diskusijas par vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības stratēģiskajām nostādnēm. Interesenti ir aicināti sekot ekspertu prezentācijai tiešsaistē.

Diskusijas tiek organizētas, uzsākot jaunu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC un tā AZ) teritorijas plānošanas procesu. Lēmumu par tā uzsākšanu Rīgas dome pieņēma aizvadītā gada decembrī. Šobrīd SIA “Grupa93” PAD uzdevumā veic pētījumu “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izvērtēšana turpmāko plānošanas uzdevumu definēšanai”. Tā ietvaros šī gada martā un aprīlī profesionālā vidē notika sarunas ar ekspertiem un iesaistīto institūciju pārstāvjiem, lai noskaidrotu viedokli par pozitīvajiem, kā arī konfliktējošajiem un attīstību kavējošajiem aspektiem spēkā esošā RVC AZ teritorijas plānojuma ieviešanas laikā.

Lai iepazīstinātu ieinteresētās puses ar pētījuma atziņām, RD PAD organizē trīs publiskas diskusijas, kurās piedalīsies ieinteresēto nozaru un organizāciju pārstāvji, Rīgas domes deputāti, pašvaldības institūcijas un atbildīgie departamenti:

16. maijā plkst. 15.00 – Transports un publiskā ārtelpa;
18. maijā plkst. 15.00 – Mājoklis un pakalpojumi;
23. maijā plkst. 15.00 – Kultūrvēsturiskais mantojums.

Katras diskusijas ievaddaļā SIA “Grupa93” informēs par pētījuma secinājumiem. Pēc tam pasākuma dalībnieki jauktās darba grupās tiks aicināti sagatavot kopīgu redzējumu par to, kādu redz pilsētas centru nākotnē, kas ir attīstības prioritātes un kas ir jāmaina līdzšinējā praksē.

Prezentācijai varēs sekot līdzi ikviens interesents:

  • Rīgas domes PAD tīmekļvietnē www.rdpad.lv,
  • kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga attīstās”. Tiešsaiste darba grupu norisēs netiks nodrošināta.

Jauna plānošanas dokumenta izstrāde ir nepieciešama, lai Rīgas vēsturiskajā centrā iedzīvinātu mūsdienīgas un ilgtspējīgas mobilitātes un publiskās ārtelpas, kā arī veicinātu kvalitatīvas apbūves attīstību. Mērķis ir padarīt pilsētas centru par pievilcīgu dzīves un darba vidi.  Tas panākams, saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, ir jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un veicinot pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību. Nepieciešams arī telpiski nostiprināt stratēģiskos mobilitātes principus pilsētas centrālajā daļā, kur gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta pārvietošanās ir prioritāra attiecībā pret privāto autotransportu. Tāpat jāveicina kvalitatīvas ārtelpas un apstādījumu struktūras attīstība, pilnveidojot nosacījumus labiekārtotu publikās ārtelpas un apstādījumu teritoriju tīklojuma veidošanai un nostiprināšanai, ietverot ūdensmalas, laukumus, skvērus, parkus un citas teritorijas.

Rīgā veido jaunu atpūtas zonu un atjaunos spēļu laukumus

, , , ,

Rīgā sākusies rekreācijas laukumu labiekārtošanas darbi, paredzot spēļu laukumu atjaunošanu, kā arī jaunas atpūtas zonas ierīkošanu Višķu ielā, Ķengaragā.

Šonedēļ pašvaldības uzsāk jaunas atpūtas vietas labiekārtošanu zemesgabalā Višķu ielā –  starp Rīgas 225. pirmsskolas izglītības iestādi, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi “Dzintariņš” un Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestādi.

  • Jaunajā atpūtas vietā atradīsies spēļu un vingrošanas zonas dažādu vecumu bērniem, smilšukaste ar jumtiņu, kā arī atsevišķa zona ar šūpolēm. Tāpat tiks izveidots senioru vingrošanas laukums un tenisa galds. Tiem, kas vēlēsies baudīt mierīgāku atpūtu, būs pieejami šūpuļtīkli un atpūtas vietas ar soliņiem un piknika galdiem, kā arī tiks ierīkoti jauni apstādījumi – koki un ziedoši krūmi. Tāpat atpūtas vietai tiks ierīkots arī apgaismojums.
  • Atpūtas vietas labiekārtošanas izmaksas Višķu ielā būs aptuveni 430 000 eiro.

Spēļu laukumu atjaunošana šobrīd notiek Melnsila ielā 22 un 24A un Kristapa ielā 12A. Spēļu laukumos jau demontētas novecojušās un nolietotās spēļu iekārtas, un notiek jaunu iekārtu uzstādīšana. Tāpat atjaunos arī spēļu laukumu segumu. Spēļu laukumu atjaunošanas izmaksas kopā būs aptuveni 50 000 eiro.

Šogad pašvaldība paredzējusi papildus atjaunot vēl četrus bērnu laukumus – Zundānu ielā 2, Rostokas ielā 42A, Slimnīcas ielā 8 un Bastejkalnā, kā arī, īstenojot Līdzdalības budžeta projektu, izveidot jaunu bērnu rotaļu laukumu Brasā.

Uzsācies projekts – efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)

Dažādu neparedzamu krīžu apstākļos ir svarīgi, lai pilsēta ir dzīvotspējīga, noturīga un ilgtspējīga un, lai pilsētas attīstība ir balstīta uz vietējo kopienu vajadzībām. Projekts Liveability galvenokārt fokusējas uz sadarbības veicināšanu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, stiprinātu pilsonisko līdzdalību un uzlabotu labklājību pilsētās.

PROJEKTA MĒRĶIS
Projekta vispārīgais mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus.

PROJEKTĀ PLĀNOTĀS AKTIVITĀTES
Projekta laikā tiks izstrādāts sabiedrības līdzdalības dizaina harta, sabiedrības līdzdalības dizaina metožu pielietošanas rokasgrāmata, kā arī kapacitātes stiprināšanas apmācību programma, ko veiksmīgi varēs pielietot gan iesaistītās pašvaldības, gan iedzīvotāji.
Rīgas pilotprojektā – tiks izveidota vietējā rīcības grupa un izstrādāta sabiedrības virzīta vietējās attīstības stratēģija un rīcības plāns izvēlētajā pilotteritorijā.
Īstenota iesaistīto pušu pieredzes apmaiņa un kapacitātes celšana darba semināros un darba grupās, kā arī starptautiskajās konferencēs.

PROJEKTA PARTNERI:

  • Vācija: Heinrich Böll Foundation SH un REM (vadošais partneris); Ķīles pilsēta; Politics for Tomorrow (NVO).
  • Dānija: Business Kolding (privāts partneris); Goldborgsundas pašvaldība; Dānijas Kultūras institūts.
  • Somija: Pori pilsēta.
  • Latvija: Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
  • Polija: Gdaņskas Tehnoloģiju universitāte; Gdiņas pilsēta.
  • Igaunija: Igaunijas Mākslas akadēmija.


FINANSĒJUMS

  • Projekta kopējais budžets ir 3 280 395, 23 EUR
  • Rīgas valstspilsētai paredzēti 280 156, 80 EUR

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ: 01.01.2023. – 31.12.2025. (36 mēneši)

Kontaktinformācija: Ivonna Orlova, ivonna.orlova@riga.lv

Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

Pagarināts metu konkurss par Teātra laukuma atjaunošanu un Aspazijas pieminekļa izveidi

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgus risinājumus pilsētvides sakārtošanā, metu konkurss par Teātra laukuma atjaunošanas risinājumiem un Aspazijas pieminekļa izveidi pagarināts līdz 14. jūnijam.

«Teātra laukumā autostāvvietu aizstājām ar atpūtas vietu pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Tagad turpinām šo transformāciju, veicot papildu labiekārtošanu laukumā, kā arī paredzot, ka šeit būs piemineklis izcilajai latviešu dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai. Aicinu profesionāļus piedalīties metu konkursā — mērķis ir cilvēkiem ērts un patīkams laukums, kuru papildina mākslinieciski augstvērtīgs vides objekts,»

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

«Ar vārdu «piemineklis» šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus, gan mūsdienu tehnoloģijas, gan abu iepriekš minēto paņēmienu kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts Teātra laukumā izveidot mūsdienīgu un pievilcīgu publisko ārtelpu,»

skaidro Pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola.

Aspazija (1865–1943) ir talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc četrpadsmit trimdas gadiem. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas «Vaidelote», gan pēc Raiņa libreta veidotās operas «Uguns un nakts» iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot.

Metu konkursa balvu fonds ir EUR 14 000. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz EUR 60 000 (bez PVN).

Plašāka informācija par metu konkursa nolikumu pieejama   Elektroniskajā iepirkumu sistēmā

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc sekojošiem kritērijiem:
• laukuma funkcionālais plānojums;
• arhitektoniski, mākslinieciski, ainaviski iekļaujošs pilsētvidē;
• apstādījumu risinājumi;
• ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumi;
• oriģinalitāte;
• atbilstība ilgspējības principiem;
• Aspazijas pieminekļa mākslinieciskais, emocionālais un idejiskais vēstījums, tehniskais risinājums un iekļaušanās Teātra laukuma vidē.

Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādā Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS “Valters un Rapa”, Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

Rīgas parkos darbu sākušas strūklakas

Ātrāk nekā citus gadus šajā pavasarī darbu sākušas visas Rīgas pašvaldības strūklakas, kas ne vien sniedz estētisko baudījumu iedzīvotājiem un galvaspilsētas viesiem, bet arī veldzi karstajā laikā.

Pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, pie kurām vasarā rīdzinieki un pilsētas viesi labprāt uzturas vai satiekas ar draugiem. Ņemot vērā laika apstākļus, pagājušā gada rudenī strūklakas tika ieziemotas divas nedēļas ātrāk, nekā ierasts, savukārt šajā pavasarī tās sākušas darbu ātrāk. Līdz šim strūklakas sāka pakāpeniski darboties no maija līdz jūnijam.

“Klimata izmaiņu dēļ mums vasaras kļūst aizvien karstākas un veidojas arī ilgāki sausuma periodi, tāpēc mums strūklakas ir svarīgas ne vien kā estētiskais pilsētvides elements, bet arī praktiski – kā iespēja atveldzēties. Pēdējo gadu laikā esam ieguldījuši lielu darbu, atjaunojot darbību vairākām vēsturiskajām strūklakām Vērmanes dārzā, pie Kongresu nama un Esplanādē. Tāpat, domājot par iedzīvotāju iespējām atveldzēties, pērn izveidojām septiņus jaunus brīvkrānus un šovasar izvietosim vēl desmit jaunus dzeramā ūdens krānus dažādās apkaimēs,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne
  • Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē, kas pēc remonta atsāka darboties pagājušajā gadā. Šo strūklaku  arhitekts un projekta autors ir Kārlis Plūksne.
  • Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums –  vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un  bija  tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā.  Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi  vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko  pašvaldība  uzstādīja 1978. gadā. Pērn tika pabeigti strūklakas atjaunošanas darbi un tā atkal iepriecina pilsētas iedzīvotājus un viesus.
  • Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas  Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.
  • Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un  rekonstruētais  Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās  dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus.  Ziedoņdārzā atrodas arī  atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas  būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu. Grīziņkalna baseinam šovasar plānots nomainīt hidroizolāciju.
  • Vecākajā  Rīgas parkā – Viesturdārzā atrodas 1973. gadā uzstādītais, bet vēlāk restaurētais un papildinātais Dziesmu svētku simtgadei veltītais piemineklis, kura ansambli veido arī baseins. Līdz šā gada Dziesmu un deju svētkiem paredzēts veikt baseina tīrīšanu.
  • Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

No šī gada Rīgas pašvaldības strūklakas apsaimnieko uzņēmums “Rīgas meži”.

Plašāka informācija par strūklakām: https://mvd2021.riga.lv/nozares/apsaimniekosanas-parvalde/struklakas/

Rīga ietērpusies īpašā pilsētvides noformējumā

Gatavojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Rīga ietērpjas tradicionālajās valsts svētku krāsās – pilsētu rotā sarkanbaltsarkanie karogi pie ielu apgaismojuma stabiem, karogu konstrukcijas un pilsētvides plakāti, kā arī vairākās vietās ikviens aicināts apskatīt īpaši veidotus vides dizaina objektus.

Šogad svētku noformējuma galvenais vēstījums ir “Arī Tu esi no svara”. Lai akcentētu Latvijas cilvēku dažādību un nozīmi, pilsētas plakātos izvietoti starptautiski atzītās fotogrāfes Intas Rukas veidotie cilvēku portreti. Informatīvajos stendos, kas izvietoti Rīgas apkaimēs, var iepazīties ar 4. maija pasākumu programmu. 

Latvijas karogi

Rīgas ielas rotā sarkanbaltsarkanie karogi – apgaismojuma un kontakttīklu balstos, mastos un septiņās dizaina konstrukcijās.  Pie autoceļu robežzīmēm “Rīga” kopā ar valsts karogiem braucējus sagaida pilsētas karogi.

Vides objekti

Brīvības pieminekļa pakājē līdz 5. maijam ikviens aicināts turpināt tradīciju – ar ziediem piepildīt Latvijas kartes kontūru, kopīgi radot simbolisku dekoru “Ziedu Latvija”. Tas attēlo mūsu Latviju kā pļavu, ko ar ziediem piepilda tās iedzīvotāji, kopā radot krāšņu un ziedošu savas zemes tēlu.

Brīvības pieminekļa laukumā pie vides objekta “Latvija” var iemūžināt sevi, tuviniekus un draugus kā Latvijas sastāvdaļu Latvijas vārda fotoattēlā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas laukumā eksponēts “NOMAD architects” radītais koka dizaina objekts “Brīvības karogs”. Tā autori katru garāmgājēju aicina pietuvoties karoga simbolā iemiesotajam Latvijas tēlam, saklausīt gaisā virmojošo saspringumu, koka latu klakšķināšanai mijoties ar pilsētas trokšņiem, un doties dažus soļus caur šo karogu, kļūstot par daļu no tā, lai atcerētos, ka mēs katrs veidojam daļu no valsts un nesam tās brīvību.

Vecrīgā, Neatkarības laukumā izvietots mākslinieces Kristīnes Plaudes veidotais vairākus metrus augstais dizaina objekts “Liesma” Latvijas valsts karoga krāsās.

Svētku pasākumi galvaspilsētā

Svētku dienā pilsētā piedāvā ļoti daudzveidīgu svētku programmu vairākās Rīgas apkaimēs:

  • Brīvības laukumā pie Brīvības pieminekļa būs izvietots vides dizaina objekts “Ziedu Latvija”, notiks pūtēju orķestru defilē un svinīgā ziedu nolikšana.
  • Rātslaukumā norisināsies akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”, kurā ikviens aicināts ietērpties tautas tērpā un piedalīties tradicionālajā svētku gājienā, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pēc tam apmeklēt svētku koncertu Rātslaukumā. Koncertā uzstāsies grupa “Auļi”, Katrīna Dimanta, etnofolka grupa “TKP”.
  • Neatkarības laukumā norisināsies pasākums “Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai”, kura laikā, solidarizējoties ar Ukrainas tautu cīņā par savas brīvības un neatkarības atjaunošanu, Valsts un pašvaldības amatpersonas ziedu piramīdā iestādīs pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” sarūpētus ziedus Ukrainas karoga krāsās. Pasākumā muzikālu sveicienu sniegs jauniešu koris “Balsis” diriģenta Inta Teterovska vadībā.
  • Esplanādē notiks vakara lielkoncerts “Es tevi ieraudzīju zeltā”, kurā uzstāsies vairāki Latvijā atpazīstami mūziķi: Alise Joste, Goran Gora, grupa “Zāle”, “Čipsis un dullais”, “Laika suns”, bet vakara koncertu noslēgs grupa “Turaidas Roze”. Pasākumu varēs vērot arī tiešraidē Rīgas domes Facebook kontā.
  • Nordeķu parkā un Latgales parkā apmeklētāji tiks aicināti piedalīties radošajā darbnīcā visai ģimenei “Radi zaļu Latviju!” un varēs baudīt jauniešu pūtēju orķestru koncertu.
  • Vērmanes dārzā notiks spēļu diena bērniem kopā ar Ziedoņa klasi, varēs piedalīties radošajās darbnīcās, dažādās aktivitātēs un orientēšanās spēlē “Ziedonis. Neatkarība. Rīga.”

Visas dienas garumā Rīgas kultūras centros varēs apmeklēt svētku koncertus,  izstādes, un 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros vērot bezmaksas spēlfilmas “Māsas” un animācijas filmas “Lielais Indriķis” seansus.

Svētku programma

Papildu informācija par 4.maija norisēm Rīgā:

Ar visiem Valsts svētku pasākumiem un to programmu Rīgā var iepazīties:

Rīgā plānots investēt 60 miljonus apgaismes modernizācijai

2024. gadā plānots izsludināt Publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkumu, kas paredz Rīgā vērienīgu ielu apgaismes sistēmas modernizāciju, atjaunojot 80 % apgaismes, paaugstinot energoefektivitāti un samazinot CO2 izmešu daudzumu. Par šo jautājumu trešdien, 26. aprīlī, Rīgas domes sēdē lems pašvaldības deputāti.

Iecerēts, ka projekta gaitā 40 000 nātrija gaismekļu būs nomainīti pret LED gaismekļiem, 20 000 veco koka, dzelzsbetona, metāla apgaismes balstus nomainīs pret jauniem metāla cinkotiem balstiem, uzlabos apgaismes vadības sistēmu. Apgaismes modernizācijas rezultātā paplašināsies arī tehniskās iespējas, piemēram, apgaismes dimēšana, gaismekļu darbības monitorēšana, kā rezultātā būs iespējama ātrāka bojājumu konstatēšana un arī novēršana.

“Rīga var kļūt par līderi un celmlauzi publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā. Pārdomāti, veiksmīgi ieviesti PPP projekti nākotnē kļūs par vienu no galvenajām veiksmes atslēgām, lai piesaistītu finansējumu vērienīgu Rīgas projektu īstenošanai. Tāpēc pirmais šāda veida projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tas būs paraugs arī līdzīgiem ieguldījumiem turpmāk. Sadarbība ar privāto sektoru ļaus mums apgaismojuma nomaiņu veikt ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Vēlamies, lai šajā un citos PPP konkursos nākotnē pieteiktos gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi. Lai strādātu ilgtspējīgi un mūsdienu tendencēm atbilstoši, pilsētai nepieciešams moderns un energoefektīvs ielu apgaismojums. Šī būs būtiska investīcija nākotnē – samazinot enerģijas patēriņu, mēs samazināsim arī pašvaldības izmaksas un CO2 izmešu daudzumu!” 

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis

“No CFLA kā PPP kompetences centra skatpunkta lieliski redzam, ka Rīgai ir liels potenciāls PPP projektu īstenošanai: lielais iedzīvotāju skaits, plaša pilsētas teritorija un finanšu iespējas. Ļoti ceram, ka jau šī gada rudenī Rīgas pašvaldība iesniegs CFLA plānotā apgaismojuma projekta finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai projekta rezultātā Rīga kļūtu gaišāka un drošāka. No savas puses nodrošināsim konsultācijas un atbalstu, lai palīdzētu pašvaldībai operatīvi un savlaicīgi sagatavoties projekta īstenošanai.”

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis

Lielākā daļa (aptuveni 83%) no kopējā gaismekļu skaita Rīgā ir dažādu jaudu nātrija gaismekļi, šos nātrija gaismekļus nomainot pret LED gaismekļiem, elektroenerģijas patēriņa samazinājums būs 65% un vairāk, tas ļoti būtiski ietekmēs gan  pašvaldības budžetu. Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānā aprēķināts, ka visu veco gaismekļu nomaiņa pilsētā samazinās enerģijas patēriņu par 12 617 MWh/gadā, bet sasniegtais emisiju ietaupījums būs 1 409 tCO2 gadā.

Šobrīd ir pieņemts lēmums par Finanšu un ekonomisko aprēķinu (FEA) izstrādi. Tas ir PPP likumā noteikts dokuments, kurš obligāti jāizstrādā, lai noteiktu ekonomiski izdevīgāko projekta īstenošanas scenāriju un publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas lietderību. Tāpat šogad turpināsies jau 2022. gadā sāktais energoaudits, kur 90 % no audita izmaksām sedz finanšu institūcijas “Altum” grantu programma “Energogrants”. Energoaudita rezultātā būs iegūts scenārijs ielu apgaismes sistēmas modernizācijai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī veikti nepieciešamo investīciju aprēķini. 2024. gadā norisināsies PPP procedūras sagatavošana, plānots, ka iepirkumu PPP projekta realizācijai varētu izsludināt 2024. gada beigās.

Provizoriskās projekta izmaksas varētu būt 60 miljoni eiro.

Projekts atbilst Rīgas attīstības plānā noteiktajām pilsētas attīstības prioritātēm un Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plāna 2022.- 2030. gadam definētajām aktivitātēm.

Noslēdzies iepirkums par metrobusa līnijas projektēšanu Dzelzavas ielā

,

Noslēdzies iepirkums par projekta “Neatkarīgas sabiedriskā transporta līnijas un ar to saistītās veloinfrastruktūras izbūves Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai” jeb “metrobusa” līnijas būvprojekta izstrādi. Par iepirkuma procedūras uzvarētāju atzīta piegādātāju apvienība SIA „Vertex projekti” un SIA „BRD projekts”.

Īstenojot projektu, galvenais rīdzinieku ieguvums būs ātrs un no autosatiksmes neatkarīgs sabiedriskais transports vienā no pilsētas lielākajām artērijām – Dzelzavas ielā –, veidojot nodalītu infrastruktūru ap 6 km garā posmā starp J. Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā pie tirdzniecības centriem IKEA un “Sāga”. Pa nodalīto brauktuvi, piešķirot luksoforu prioritāti, plānots organizēt visu sabiedrisko transportu Dzelzavas ielā, bet uz jauno galapunktu Juglas ielā plānots pagarināts 23. trolejbusa maršruts no Centrālās stacijas.

Projekts uzlabos sabiedrisko transportu Purvciemā – apkaimē ar lielāko iedzīvotāju skaitu Rīgā – un nodrošinās jaunu savienojumu uz strauji augošo Dreiliņu apkaimi. Savukārt Zemitānu stacijā iecerēts, ka pasažieri varēs arī ērti pārsēsties uz jaunajiem, bieži kursējošajiem elektrovilcieniem un īsā laikā nokļūt Pārdaugavā, tostarp pat Bolderājā.

Vienlaicīgi projekta ietvaros tiks izbūvēts neizbūvētais Dzelzavas ielas posms. Ielas garumā tiks sakārtotas ietves un krustojumi, pieturvietu labiekārtojums, izbūvēti kvalitatīvi veloceļi un jaunas gājēju pārejas. Paredzēta iespēja perspektīvā pielāgot izbūvēto infrastruktūru tramvaja satiksmei. Plānojot jauno “metrobusa” līniju, liela uzmanība tiek veltīta mūsdienīga sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai un pievilcīgai pilsētvidei, piešķirot jaunus vaibstus Purvciema apkaimei.

Projektu realizācija paredzēta trīs kārtās:

  • 1. kārta – “metrobusa” līnijas būvniecība Dzelzavas ielā no J. Zemitāna tilta līdz TC “IKEA” un TC “Sāga” Juglas ielā (~5,7 km, finansēta no Atveseļošanas fonda līdzekļiem);
  • 2. kārta – Saistītā pārbūve Ieriķu ielai no J. Zemitāna tilta līdz Vaidavas ielai un Vaidavas ielai no Ieriķu ielas līdz Dzelzavas ielai, paredzot ielas pārbūvi un veloceļu izbūvi (~1,3 km);
  • 3. kārta – Saistītā pārbūve Juglas ielai no Dreiliņu apļa līdz Dzelzavas ielai, paredzot otrās brauktuves izbūvi (~0,6 km).

Projektēšana jāveic 15 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža, būvprojekta izmaksas – 2 755 062 eiro ar PVN. Projekts ir daļa no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas aktivitātēm, kas īstenojama līdz 2026. gada 2. ceturksnim, un reformas mērķis ir veicināt paradumu maiņu, ieviešot satiksmes plūsmu pārstrukturizāciju t.sk. pasažieru autotransporta lietotāju novirzīšanu uz sabiedrisko, sliežu un velo transportu, tādējādi sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Mobilitātes punkts pie t/c “Domina”

Jaunās telpās atgriežas RCB Torņakalna filiālbibliotēka

22. aprīlī plkst. 10.00 pēc vairākus gadus ilgas prombūtnes lasītājus atkal gaida Rīgas Centrālās bibliotēkas Torņakalna filiālbibliotēka. Bibliotēkas jaunā adrese ir Ojāra Vācieša iela 2, kur bibliotēka aizņem ēkas pirmo stāvu.

Pagājušā gadsimta sākumā celtās ēkas mūsdienīgi iekārtotajās un aprīkotajās telpās ir saglabāti atsevišķi vēsturiskā dizaina elementi, kas piešķir tai īpaša stila skanējumu.

Lielos un mazos lasītājus gaida plašas, gaišas un siltas telpas un krājums, kurā viegli atrast vajadzīgo grāmatu vai preses izdevumu. Tāpat kā citas RCB filiālbibliotēkas, arī Torņakalna filiālbibliotēka ir ģimenes bibliotēka.

“Ceram, ka līdz ar bibliotēkas atvēršanu O. Vācieša ielā 2, sāk darboties jauns apkaimes centrs, kurā iedzīvotāji un viesi varēs baudīt sportu, mākslu un kultūru.”

saka RCB direktore Dzidra Šmita.

“Prieks, ka mana ideja par Torņkalna bibliotēkas atjaunošanu ir noslēgusies pozitīvi. Liels paldies pašvaldības darbiniekiem un deputātiem! Bez viņu atbalsta tas nebūtu iespējams,”

uzsver Torņakalna attīstības biedrības vadītājs un Rīgas domes deputāts Valdis Gavars.

 

Lasītājiem tiek piedāvāts vairāk nekā 12 tūkstoši vienību liels krājums un 29 nosaukumi preses izdevumu. Lietotāju rīcībā būs 6 datori. Bibliotēkā bez maksas varēs izmantot datorpakalpojumus, dažādas datubāzes un bezvadu internetu.

Atrast nepieciešamo informāciju gan plauktā, gan datorā palīdzēs profesionāli bibliotekāri, kuri vajadzības gadījumā konsultēs arī datora lietošanā.

Tradicionāli bibliotēka rīkos izstādes un dažādas tikšanās un pasākumus bērnu un pieaugušo auditorijām.

Bibliotēka strādās:

  • P.,T., Pk. no plkst. 10:00 – 18:00;
  • O., C. no plkst. 11:00 – 19:00;
  • Sestdien no plkst.10:00 – 17:00;
  • Svētdiena – brīvdiena.

Kontakttālrunis bibliotēkā: 67026211, e-pasts: rcb.tornakalns@riga.lv

Bibliotēkas skats no pagalma puses

Rīgas pašvaldība atbalsta iekšpagalma labiekārtošanu Purvciemā

Rīgas pašvaldība sākusi vērtēt iespējamās neapbūvētās teritorijas iekšpagalmos, kuras varētu labiekārtot un apzaļumot iedzīvotāju atpūtas nodrošināšanai. Kā viena no šādām teritorijām atzīta iekšpagalms Purvciemā, Nīcgales ielā 13a, tāpēc Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 18. aprīlī, atbalstīja šī zemesgabala izmantošanu rekreācijas vajadzībām.

“Atbalstām iedzīvotāju vēlmi pēc zaļās zonas un labiekārtojuma pagalmā! Paldies Purvciema iedzīvotājiem, kas pamanīja iespēju un rosināja saglabāt zemes gabalu pašvaldības īpašumā ar mērķi to labiekārtot. Šādā veidā blīvi apdzīvotu teritoriju izdodas pasargāt no pārmērīgas apbūves un iekārtot to iedzīvotāju vajadzībām!”

uzsver komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne

Purvciema apkaimē dzīvo vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju un šajā apkaimē trūkst publiskās ārtelpas teritoriju, t.sk. koplietošanas pagalmu, kurus būtu iespējams izmantot rekreācijai.

Teju 1000 kvadrātmetru plašais zemesgabals ir neapbūvēts, tas atrodas iekškvartālā starp daudzdzīvokļu mājām. Zemesgabalā aug koki, savulaik bijuši izbūvēti gājēju celiņi, kas šobrīd ir tehniski sliktā stāvoklī.

Iekšpagalmu labiekārtošana ir komplicēts process, jo īpašumi ir ļoti sadrumstaloti. Piemēram, Nīcgales ielā 13.a patlaban puse zemesgabala domājamo daļu pieder pašvaldībai, bet pārējās – privātpersonām. Lai būtu iespējama teritorijas labiekārtošana, vispirms ir jāatrisina zemes piederības jautājums un pašvaldībai jāiegūst īpašumā viss zemesgabals, jo, neizbeidzot kopīpašumu ar privātpersonām, pašvaldībai ar tām būtu jāsaskaņo jebkura rīcība ar zemesgabalu.

Tāpēc komiteja, ņemot vērā Purvciema attīstības biedrības ierosinājumu, atbalstīja nepieciešamību  šo zemi rezervēt pašvaldības vajadzībām un lūgt budžetā piešķirt līdzekļus pagalma labiekārtošanai. Labiekārtošanas laikā varētu tikt veidoti celiņi, soliņi, stādījumi un tālākā nākotnē arī rotaļu laukums. Tālākās darbības saistībā ar zemesgabala piederības maiņu veiks Rīgas domes Īpašuma departaments.