Arhīvs birkai: Pilsētvide

Āgenskalna apkaimes biedrība kopā ar iedzīvotājiem un Pārdaugavas radošo centru ir izveidojusi pastaigu ceļvedi “Āgenskalna vietzīmes”, kas iepazīstina ar interesantām un iedzīvotāju iecienītām vietām, piedāvā vairākus pastaigu maršrutus un saistošus faktus par Pārdaugavas zaļāko apkaimi un tās vēsturi.

Ceļvedis “Āgenskalna vietzīmes” aktualizē kultūras un rekreācijas iespējas Āgenskalnā, vienlaikus rosinot iepazīt un novērtēt apkaimes savdabību un kultūrvēsturisko vērtību, stiprinot āgenskalniešu lokālpatriotismu un veicinot mūsdienīgas un pagātnes vērtības cienošas kultūrvides veidošanos Pārdaugavā.

Nākotnē plānots radīt arī digitālu ceļveža versiju, kas būtu ērti lietojama viedierīcēs un piedāvātu bagātīgāku ieskatu Āgenskalna kultūras, arhitektūras, sabiedriskās dzīves, pagātnes un nākotnes ainavā.

Jaunizveidotais ceļvedis bez maksas vasaras sezonā būs pieejams Āgenskalna tirgū, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla vīnu veikalā un kafejnīcā, laikmetīgās mākslas festivālā “Survival kit” Zeļļu ielā 25, kā arī citās publiskās vietās un pasākumos. Tāpat ceļvedi ikviens var aplūkot un lejupielādēt Pārdaugavas radošā centra mājaslapā pardaugavasradosais.lv.

Ceļvedis “Āgenskalna vietzīmes” ir tapis ar “Gandrs” poligrāfijas atbalstu un līdzfinansēts Rīgas domes Kultūras projektu finansēšanas konkursa ietvaros.

Āgenskalna apkaimes biedrība ir 2018. gadā dibināta nevalstiskā organizācija ar mērķi pārstāvēt apkaimes iedzīvotāju viedokli dažādos jautājumos, kas saistīti ar apkaimes vides problēmu risināšanu, kultūrvēsturiskā mantojuma un kultūrvides saglabāšanu un attīstīšanu, infrastruktūras sakārtošanu, labiekārtošanu un attīstību. Nolūkā attīstīt Āgenskalna apkaimi un bagātināt tās dzīvi un daudzveidību, biedrībā apvienojušies dažādu profesiju pilsoniski aktīvi apkaimes iedzīvotāji.

Aicinām Vecmīlgrāvja iedzīvotājus piedalīties interneta aptaujā par dzīvi savā apkaimē, vides vērtībām un tās kvalitāti. Aptauja ir daļa no lielāka četru Rīgas ostas apkaimju (Kundziņsala, Mangaļsala, Vecmīlgrāvis un Bolderāja) pētījuma, ko īsteno Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Latviski: https://ej.uz/AptaujaV
Krieviski: https://ej.uz/OprosV

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” darbojas folkloristikas, socioloģijas, antropoloģijas un vides zinātņu pārstāvji, un tā mērķis ir pētīt Daugavas lejteces kopienu dzīvi, cilvēku stāstus un rīcību līdzās Rīgas brīvostai, pētījuma centrā paturot ekoloģisko perspektīvu un attīstot vides cilvēkzinātnes pieeju pētniecībai.

Projekta ietvaros tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: kādas vērtības Daugavas lejteces iedzīvotāji saista ar vides kvalitāti; kādas ir cilvēku atmiņas par apkaimes vēsturi un noteiktiem vides objektiem; kādi vides stāsti cirkulē mutvārdu saziņā; kā cilvēki sadzīvo ar vides pārmaiņām?

“Līdzās ostai” tiek veidots kā rīcības pētījums, kurā svarīga loma ir vietējo kopienu iesaistei. Aptauja sagatavota, sadarbojoties ar “Vecmīlgrāvja attīstības biedrību”.

Par aptauju:

  • Tā ir anonīma, un tās aizpildīšana aizņems aptuveni 12-18 minūtes;
  • Viegli pildāma gan datorā, gan planšetē vai viedtālrunī;
  • To var pildīt gan latviski, gan krieviski;
  • Aptaujājam tikai pilngadīgos;
  • Iesāktu, bet nepabeigtu anketu var turpināt pildīt vēlāk, vēlreiz to atverot;

Aptauja izstrādāta projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” (lzp-2018/1-0446). Projektu īsteno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, atbalsta Latvijas Zinātnes padome.

Adreses un kontakti:

Projekta lapa Facebook (https://www.facebook.com/DziveLidzasOstai)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1423, tālr. 67229017; lulfmi.lv)
Aptaujas kontaktpersona: Jānis Daugavietis (m. tālr.: 24664770; e-pasts: Janis.daugavietis@lulfmi.lv).

foruma infografika

Sestdien, 13. aprīlī, no plkst. 13.00 līdz 16.00 notiks iedzīvotāju forums “Āgenskalna publiskās ārtelpas attīstības risinājumi”, kurā aicināti piedalīties apkaimes un Rīgas iedzīvotāji, lai diskutētu par videi draudzīgu Āgenskalna attīstības vīziju, apzinātu citu apkaimju pieredzi, un kopīgi radītu konkrētus priekšlikumus publiski pieejamiem uzlabojumiem. 

Labākās iedzīvotāju idejas tiks pieteiktas un pretendēs uz pašvaldības finansējumu un īstenošanu līdzdalīgas budžetēšanas projekta ietvaros. Šogad pirmo reizi Rīgā arī pilsētas iedzīvotāji varēs lemt par līdzekļu piešķiršanu konkrētiem labiekārtošanas projektiem. Iecere paredz, ka projektus iesniegs apkaimju biedrības, tos izvērtēs komisija, kurā strādās arī sabiedrības pārstāvji, un labākās pieteiktās idejas nodos iedzīvotāju balsojumam. Lielāko iedzīvotāju atbalstu guvušās idejas pašvaldība īstenos par budžeta līdzekļiem.

Iedzīvotāji var piedāvāt visdažādākās idejas, kas uzlabo apkaimi, piemēram, skvēra labiekārtošanu, bērnu laukuma izveidi, gājēju pārejas ierīkošanu. Svarīgākais nosacījums – piedāvātajam objektam ir jābūt publiski pieejamam un jāatrodas uz pašvaldībai piederošas zemes.

Forumā par iedzīvotāju ideju ietērpšanu konkrētās aprisēs rūpēsies iniciatīvas “IdejuTALKA” autors, vietrades eksperts Mārcis Rubenis.

Iedzīvotāju forums “Āgenskalna publiskās ārtelpas attīstības risinājumi” notiks Talsu ielā 1, “Dirty Deal Teatro” telpās.

Iedzīvotāju forumu rīko Āgenskalna apkaimes biedrība. Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

https://www.facebook.com/agenskalnam/

Dzīve līdzās ostai infografika

Aicinām Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotājus piedalīties interneta aptaujā par dzīvi savā apkaimē, vides vērtībām un tās kvalitāti. Aptauja ir daļa no lielāka četru Rīgas ostas apkaimju (Kundziņsala, Mangaļsala, Vecmīlgrāvis un Bolderāja) pētījuma, ko īsteno Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Latviski: https://ej.uz/AptaujaB
Krieviski: https://ej.uz/OprosB

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” darbojas folkloristikas, socioloģijas, antropoloģijas un vides zinātņu pārstāvji, un tā mērķis ir pētīt Daugavas lejteces kopienu dzīvi, cilvēku stāstus un rīcību līdzās Rīgas brīvostai, pētījuma centrā paturot ekoloģisko perspektīvu un attīstot vides cilvēkzinātnes pieeju pētniecībai.

Projekta ietvaros tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: kādas vērtības Daugavas lejteces iedzīvotāji saista ar vides kvalitāti; kādas ir cilvēku atmiņas par apkaimes vēsturi un noteiktiem vides objektiem; kādi vides stāsti cirkulē mutvārdu saziņā; kā cilvēki sadzīvo ar vides pārmaiņām?

“Līdzās ostai” tiek veidots kā rīcības pētījums, kurā svarīga loma ir vietējo kopienu iesaistei. Aptauja sagatavota, sadarbojoties ar Bolderājas un Daugavgrīvas aktīvistiem.

Par aptauju:

  • Tā ir anonīma, un tās aizpildīšana aizņems aptuveni 12-18 minūtes;
  • Viegli pildāma gan datorā, gan planšetē vai viedtālrunī;
  • To var pildīt gan latviski, gan krieviski;
  • Aptaujājam tikai pilngadīgos;
  • Iesāktu, bet nepabeigtu anketu var turpināt pildīt vēlāk, vēlreiz to atverot;
  • Ja uz aptaujas jautājumiem Jums vieglāk atbildēt pa tālruni, lūdzu sazinieties ar mums (Jānis Daugavietis, m.t.: 24664770; e-pasts: janis.daugavietis@lulfmi.lv).

Saites uz aptaujas anketu:

Latviski: https://ej.uz/AptaujaB (http://aptauja.garamantas.lv/index.php/993596?lang=lv)
Krieviski: https://ej.uz/OprosB (http://aptauja.garamantas.lv/index.php/993596?lang=ru)

Aptauja izstrādāta projektā “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” (lzp-2018/1-0446). Projektu īsteno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, atbalsta Latvijas Zinātnes padome.

Adreses un kontakti:

Projekta lapa Facebook (https://www.facebook.com/DziveLidzasOstai)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1423, tālr. 67229017; http://lulfmi.lv)
Aptaujas kontaktpersona: Jānis Daugavietis (m. tālr.: 24664770; e-pasts: Janis.daugavietis@lulfmi.lv).

Kokašķiedras infografika

Koka ēku renovācijas centrs KOKA RĪGA aicina interesentus uz lekciju par dabīgo materiālu izmantošanu ēku siltināšanā. Šoreiz lekcija veltīta kaņepēm un kokšķiedrai.

Lekcija būs interesanta ikvienam, bet jo īpaši cilvēkiem, kam ir savs īpašums un jārisina dažādi ar siltināšanu saistīti jautājumi – sākot no logu siltināšanas beidzot ar ārsienu siltināšanu.  Par materiāliem un to pielietojumu stāstīs Harijs Tučs no uzņēmuma ”RBB Būve”

Ar šo lekciju KOKA RĪGA turpina lekciju ciklu, kas veltīts praktiskajai koka ēku uzturēšanai un renovācijai. Turpmākajos mēnešos paredzētas lekcijas par regulāri veicamajiem darbiem fasādes sakopšanā, lineļļas krāsām un vaskiem, kā arī namīpašnieku pieredzes stāsti, kas iedvesmos nebaidīties ķerties pie sen atliktajiem renovācijas darbiem.

Lekcijas norises laiks un vieta: 21.marts plkst. 18.00  koka ēku renovācijas centra KOKA RĪGA telpās Krāsotāju ielā 12.  Dalība bez maksas.

Pieteikšanās, rakstot e-pastu uz irita.antonevica@riga.lv

 

Kanepju šķiedra

Trīsciemieši un citu Rīgas apkaimju iedzīvotāji, kuri vēlas uzlabot dzīvi savā apkārtnē, aicināti noskatīties īsfilmu, kas tapusi, uzsākot Trīsciema biedrības piektās darbības gadu. Filma veidota, lai parādītu mūsu apkaimes skaistumu, tās iedzīvotāju aktivitāti, aicinātu piebiedroties Trīsciema biedrības pasākumiem, kā arī rosinātu pārējās apkaimes rast vienojošu enerģiju savu interešu piepildīšanai. Īsfilma balstīta uz ticamiem faktiem, lomās – Trīsciema iedzīvotāji. Filma tapusi, izmantojot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas programmas projektu finansējumu. Trīsciema biedrības valde pateicas visiem iesaistītajiem par atbalstu.

STRAZDUMUIŽAS NEREDZĪGO CIEMATĀ UZSTĀDA INFORMATĪVO NORĀŽU STABUS

Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas teritoriālās organizācijas projekta «Būt Strazdumuižā!» ietvaros veicām Strazdumuižas Neredzīgo ciemata labiekārtošanas darbus — ierakām informatīvos norāžu stabus, kuri apkaimes iedzīvotājiem,  sadarbības partneriem un vienkārši ciemata apmeklētājiem palīdzēs atrast šādas organizācijas:

– Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB),
– LNB Tiflotehnikas nodaļa,
– LNB Strazdumuižas teritoriālā organizācija,
– LNB Rīgas pilsētas teritoriālā organizācija,
– LNB Strazdumuižas dienas centrs,
– LNB Strazdumuižas klubs,
– SIA «LNB Rehabilitācijas centrs»,
– Latvijas Neredzīgo bibliotēka,
– LNB žurnāls Rosme,
– LNB Rehabilitācijas centrs dienesta viesnīca.

Esam atkal guvuši ko vērtīgu šīs apkaimes attīstībai, tāpēc leposimies ar to un sargāsim!

Esam no sirds pateicīgi mūsu stiprajiem palīgiem Vilim Hofmanim un Andrejam Dābolam! Un sakām lielu, lielu paldies mūsu stiprajam atbalstam — SIA «Strazdumuiža»! Bez jūsu visu palīdzības šis nebūtu panākts! Paldies arī par sadarbību SIA „Latsign”.

Informatīvās norāžu zīmes  uzstādītas ar finansiālu atbalstu no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

STRAZDUMUIŽAS NEREDZĪGO CIEMATĀ UZSTĀDA INFORMATĪVO NORĀŽU STABUS STRAZDUMUIŽAS NEREDZĪGO CIEMATĀ UZSTĀDA INFORMATĪVO NORĀŽU STABUS

Āgenskalna apkaimes biedrība aicina iedzīvotājus iesniegt priekšlikumus apkaimes uzlabošanai

 

Āgenskalna apkaimes biedrība aicina apkaimes iedzīvotājus iesniegt savus priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem Āgenskalna publiskajā ārtelpā, vides pieejamībā, apstādījumu uzturēšanā, aktīvās atpūtas zonu pieejamībā bērniem un pieaugušajiem, satiksmes organizācijā, gājēju un velotransporta infrastruktūrā un citās jomās. Āgenskalna apkaimes biedrība pēc priekšlikumu apkopošanas izvērtēs, kurus no tiem kopā ar iedzīvotājiem un pašvaldību ir iespējams sākt īstenot nekavējoties, bet kuru ierosinājumu realizācijai nepieciešama nopietnāka izpēte un saskaņošana.

 

“Iedzīvotāji savas dzīvesvietas apkārtni pārzina vislabāk, tādēļ plānojot un uzsākot apkaimes biedrības aktivitātes, vispirms vēlamies uzklausīt un apkopot Āgenskalna iedzīvotāju priekšlikumus savas apkārtnes uzlabošanai. Tie var būt visdažādākie ierosinājumi, kas dzīvošanu mūsu apkaimē padara patīkamāku, ērtāku, drošāku, piemēram, par jaunu koku stādīšanu, bērnu laukuma ierīkošanu, soliņu uzstādīšanu, gājēju pārejas vai “guļošā policista” izveidošanu. Iedzīvotāju idejas un priekšlikumi var būtiski palīdzēt pašvaldības dienestiem, labiekārtojot apkaimi, tādēļ Āgenskalna apkaimes biedrība iecerējusi cieši sadarboties arī ar Pārdaugavas izpilddirekciju,” skaidro Āgenskalna apkaimes biedrības valdes locekle Inese Roze.

 

Āgenskalna iedzīvotāji savus priekšlikumus līdz šā gada 31. oktobrim aicināti nosūtīt uz Āgenskalna apkaimes biedrības e-pasta adresi agenskalnam@gmail.com. Ar biedrību iespējams sazināties arī sociālajā tīklā Facebook facebook.com/agenskalnam un sociālajā tīklā Twitter twitter.com/agenskalnam.

 

Āgenskalna apkaimes biedrība izveidota šā gada vasarā. To dibinājuši Āgenskalna iedzīvotāji, kuri, iesaistot un aktīvi sadarbojoties ar citiem iedzīvotājiem, vēlas veicināt apkaimes ilgtspējīgu attīstību. Biedrība iecerējusi nodarboties ar Āgenskalna vides un infrastruktūras pilnveidošanu un aizsardzību, veicināt zinātnes, kultūras un mākslas attīstību Āgenskalna apkaimē, darboties kā kontaktpunkts ideju apmaiņai starp pilsoniski aktīviem Āgenskalna iedzīvotājiem, apzināt Āgenskalna apkaimē esošās kultūrvēsturiskās vērtības un sekmēt to saglabāšanu, kā arī īstenot citas aktivitātes.

 

“Rīgas iedzīvotāji arvien biežāk vēlas iesaistīties savas dzīvesvietas, savas apkaimes sakopšanā, sakārtošanā un uzlabošanā. Arī Āgenskalnā pēdējos gados ir pieaugusi pilsoniskā aktivitāte, iedzīvotāji vēlas piedalīties dažādu ar apkaimi saistītu jautājumu lemšanā, dzīves vides kvalitātes uzlabošanā. Apkaimes biedrības izveide ir svarīgs solis, lai iedzīvotāju vēlmes un idejas apkopotu, un ievirzītu daudz organizētākā gultnē nekā tas bijis līdz šim. Par cilvēku ieinteresētību līdzdarboties savas apkaimes attīstībā pārliecinājāmies Āgenskalna tirgus darbības atjaunošanas pasākumos, kuru laikā informējām par biedrības dibināšanu. Biedrība ir atvērta gan jauniem biedriem, gan kopīgam darbam ar apkaimes iedzīvotājiem,” stāsta Āgenskalna apkaimes biedrības valdes priekšsēdētājs Roberts Kārkliņš.

 

Āgenskalna apkaimes biedrība ir kļuvusi par Rīgas Apkaimju alianses biedru. Līdzdalība šajā nevalstiskajā organizācijā stiprina apkaimju biedrību darbības jaudu un pozīcijas, pārstāvot iedzīvotāju intereses komunikācijā ar valsts un pašvaldības iestādēm. Patlaban Rīgas Apkaimju alianses dienaskārtībā ir jautājums par līdzdalības budžetēšanas sistēmas ieviešanu Rīgā, kas ļautu rīdziniekiem lemt par pilsētas budžeta noteiktas daļas izlietojumu.

 

 

 

Noslēgusies aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem. Pētījumā galvenokārt analizēta rīdzinieku attieksme kontekstā ar Rīgas attīstības programmā definētajiem ilgtermiņa mērķiem un līdz 2020.gadam sasniedzamajiem rādītājiem.

Šogad iedzīvotājiem aptaujas ietvaros tika lūgts nosaukt dzīvošanai pievilcīgākās apkaimes. Aptaujas rezultāti parādīja, ka par vispievilcīgāko iedzīvotāji atzinuši Mežaparku (27,9%), tad seko Centra apkaime (19,6%), Imanta (16,7%) un Purvciems (16,1%). Savukārt starp dzīvošanai nepiemērotākajām iedzīvotāji visbiežāk minējuši Bolderāju (34%), Maskavas forštati (34%) un Ķengaragu (18%).

Aptaujas ietvaros rīdziniekiem tika lūgts nosaukt arī trīs lietas, kas būtu pirmām kārtām jāuzlabo viņu apkaimē. 36% aptaujāto respondentu minējuši vajadzību tomēr papildu uzlabot satiksmes infrastruktūru, 23% norādījuši uz vajadzību veikt pilsētas labiekārtošanu (tai skaitā daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu labiekārtošanu, graustu, māju remontu un bērnu laukumu ierīkošanu), 17% minējuši vides jautājumu papildu risināšanu (visbiežāk nosaucot parku un zaļās zonas nepietiekamību).

Lūdzot nosaukt trīs lietas, kas uzlabojušās Rīgā pēdējā gada laikā, 31% respondentu minējuši satiksmes infrastruktūras uzlabošanos (tiek remontētas ielas, uzlabojusies sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte un gājējiem domātā infrastruktūra), 23% norādījuši, ka tā ir pilsētas labiekārtošana (tai skaitā bērnu laukumu ierīkošanu, atpūtas vietu iekārtošanu un graustu, māju remontu), kā trešo lietu -17% respondentu minējuši vides jautājumu veiksmīgu risināšanu (parki, zaļās zonas, kā arī tīrība un sakoptība pilsētā).

Kopumā vispozitīvāk no iedzīvotāju puses tiek vērtēti tādi pašvaldības darba aspekti kā kultūras pasākumu pieejamība un to norise Rīgā (89%), dabas vides daudzums un kvalitāte pilsētā (86%), sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība (86%) un citi. 2018.gadā (salīdzinot ar iepriekšējo, 2016.gadā veikto aptauju) paaugstinājies iedzīvotāju vērtējums par iespējām iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos pieaugušajiem (+7%) un iespēju ietekmēt pašvaldības lēmumus (+7%), kā arī par iespējām pārvietoties ar velosipēdu Rīgas pilsētā (+6%); sportošanas un aktīvās atpūtas iespējām apkaimē (+7%); mājokļu kvalitāti Rīgā (+6%); mājokļu piedāvājumu Rīgā (+5%); iespējām iegūt jaunas zināšanas, papildināt savas prasmes/ kompetences (+4%); iespējām saņemt informāciju par pašvaldības darbu (+4%) un iespēju piedalīties pilsētas attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā, izteikt viedokli (+4%).

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par tendencēm mājokļa un ikdienas pārvietošanās jomā, kas joprojām izraisa plašas diskusijas, aptaujā tika iekļauti jauni jautājumi. Vaicājot par mājokļa  jautājumu, vairums jeb 74% respondenti atzīmēja, ka  pašlaik dzīvo savā vai savas ģimenes īpašumā. Savukārt jautājot par viedokli vai labāk īrēt vai pirkt nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu sevi ar mājokli, vairums jeb 78,2% veica izvēli par labu īpašuma iegādei, nevis īrei.

Tāpat aptaujā tika uzdoti jautājumi, lai noskaidrotu iemeslus, kas mudinātu iedzīvotājus automašīnas vietā vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā populārākie iemesli ieraduma maiņai būtu: lētākas biļetes (38,8%), sabiedriskā transporta kustības ātrums, jeb iespēja nokļūt galamērķī ātrāk nekā ar automašīnu (21,6%), sabiedriskā transporta kursēšanas biežums (13,8%), ērtāki transporta savienojumi (12,6%).

Papildu informācija:

Rīgas iedzīvotāju aptauju organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Tā norisinājās 2018.gada aprīlī un maijā. Aptauju, kurā tika aptaujāti 2163 respondenti realizēja pētījumu centrs SIA “SKDS”.

Ar aptaujas pilno versiju iespējams iepazīties Stratēģijas uzraudzības sistēmas mājaslapā www.sus.lv sadaļā “Pētījumi”.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) ļoti atzinīgi vērtē Rīgas apkaimju biedrību darbību un vēlmi iesaistīties pilsētas plānošanas procesos, līdz ar to aicina apkaimju iedzīvotājus, kuriem nav vēl savas biedrības vai aktīvistu grupas, tādas veidot, jo tā ir iespēja tapt uzklausītam.

Lai iedrošinātu rīdziniekus un popularizētu veiksmes stāstus, mājaslapā www.rdpad.lv un sadaļā Jaunais teritorijas plānojums, kā arī Departamenta Facebook profilā tiek publicētas intervijas ar aktīvāko biedrību pārstāvjiem, iztaujājot par gūto pieredzi.

Šoreiz savā pieredzē dalījās Mežaparka Attīstības biedrības (MAB) valdes locekļi Līga Puriņa, Andis Zīlāns, un biedrs Kristīne Āboliņa. Ceram, ka pēc šī raksta izlasīšanas, arī citu apkaimju iedzīvotāji gūs piemēru no Mežaparka Attīstības biedrības un veidos savā apkaimē kopienas, lai savstarpēji saliedētos un risinātu apkaimei nozīmīgus jautājumus.

Kā kļuvāt par šīs apkaimes iedzīvotāju?

Mežaparkā kā jebkurā vietā iedzīvotāji pamazām mainās. Papildus šim dabiskajam procesam vēsturiski Mežaparks ir piedzīvojis divus un pašlaik piedzīvo trešo plašāko iedzīvotāju maiņu.

Pirmā plašākā iedzīvotāju nomaiņa bija saistīta ar baltvācu ģimeņu aizbraukšanu no Latvijas pirms otrā pasaules kara. Otrs izmaiņu vilnis bija padomju laika izsūtīšana, īpašumu nacionalizācija un vienģimeņu savrupmāju sadalīšana vairākos dzīvokļos.

Trešais iedzīvotāju nomaiņas vilnis aizsākās ar Latvijas neatkarības atjaunošanu un vēsturisko īpašumu atgūšanu un denacionalizāciju, turpinājās nekustamo īpašumu burbuļa laikā un nav beidzies saistībā ar iedzīvotāju maksātspējai nesamērīgo nekustamā īpašuma nodokļu politiku un tādiem pilsētas attīstības projektiem kā Austrumu maģistrāle un ostas darbības, kas negatīvi ietekmē vides kvalitāti. Senās Mežaparka iedzīvotāju paaudzes ir īpaša vērtība vietas atmiņas, zināšanu un kultūrvēstures kontekstā.

Jūsu domas par Mežaparka apkaimi un Rīgu kopumā?

Mežaparks ir bijis viena no izcilākajām vietām Rīgā dzīves vides kvalitātes ziņā. Rīgai ir izvēle, vai izvēlēties to kā labu piemēru un arī pārējās apkaimēs uzlabot apstākļus iedzīvotājiem, vai arī turpināt pieļaut ostas un ceļubūves destruktīvo ietekmi, kā rezultātā Rīgas iedzīvotāji aizplūst uz kvalitatīvākām dzīvesvietām.

Kā radās ideja par to, ka Mežaparkā jāveido biedrība?

Mežaparkā arī pirms biedrības bija aktīvi cilvēki. Bez Mežaparka sabiedrības ar tās daudzveidīgajiem tīklojumiem, bez aktīvas priekšvēstures biedrība būtu blāvs un vājš veidojums. 1997. gada pavasarī Mežaparka iedzīvotāja, literatūrzinātniece Saulcerīte Viese lika iemirdzēties Mežaparka vārdam plašāk, sadarbībā ar Latvijas Kultūras fondu, a/s Mežaparks un RVKM noorganizējot konferenci „Mežaparks – pirmā dārzu pilsēta Eiropā” (http://www.lkf.lv/index.php?lapa=konferences). Pēc konferences Latvijas Zēģelētāju savienības toreizējais prezidents Māris Dāle uzaicināja savā dārzā uz omulīgām sarunām gan pazīstamus, gan pilnīgi svešus cilvēkus, kurus vienoja idejas par Mežaparka nākotni. Māra aizrautība un pamatīgums – neatstāt labas lietas pusdarītas – palīdzēja desmit iesācējiem jau 1997. gada rudenī nodibināt Mežaparka Attīstības biedrību, un viņš pats uzņēmās arī daudz dot citiem – kļuva par biedrības pirmo valdes priekšsēdētāju. Mežaparka Attīstības biedrībā milzu ieguldījumu ir devusi arī Saulcerīte Neilande, kuras veidotais vēstures arhīvs ir ne tikai pamatā grāmatai par Mežaparku, bet arī gadskārtējiem un regulārajiem laikrakstiem par Mežaparka cilvēkiem, ēkām un notikumiem. Oficiāli biedrība tika nodibināta, lai vieglāk īstenotu projektus un sadarbotos ar Rīgas domi.

Kā notiek biedrības veidošanas process no sākuma līdz beigām?

Kā iepriekš minēts, Mežaparka Attīstības biedrība veidojās jau uz stabila un pamatīga pamata. Izveidot ir vienkārši, izaicinājums ir turpināt kvalitatīvu darbu. Domubiedri pievienojas paši, ja ir labs mērķis. Svarīgs ir respekts pret daudzveidību, saglabājot vienojošo pamatu – mūsu gadījumā Mežaparks. Nozīme ir vietējiem sociālajiem tīklojumiem, šajā ziņā MAB valdē jau no paša sākuma bija Mežaparka sākumskolas direktore Līga Norde, un tādēļ arī Mežaparks ļoti cīnās par skolas saglabāšanu apkaimē – tas ir neatsverams sociālais tīklojums un tikšanās vieta, līdzīgi kā draudze. Saiknei un informācijai būtiska bija avīzes izdošana divas reizes gadā, tagad to daļēji aizvieto mājaslapa.

Biedrība pievelk cilvēkus, kas vēlas iepazīt savus kaimiņus, saprast vidi, kurā būs jādzīvo. Cilvēkus, kas nevadās no uzskata – mana privātmāja, dārzs un mauriņš – tos es kopju, bet par pārējo – lūdzu, lieciet mani mierā! Taču arī šādi cilvēki spiesti mainīt uzskatus, ja izejot iekoptajā piemājas dārzā nākas ieelpot naftas produktu dvingu no ostas. Ko darīt, ja zaļajā zonā izaug atkritumu kaudzes? Ko darīt, ja pastāv draudi, ka tiks likvidēta skola? Ko darīt, ja valstī tiek kalti plāni noteikt milzīgus nekustamā īpašuma nodokļus, tādējādi izskaužot iedzīvotājus ar vidējiem ienākumiem no savām mājām? Tad arī aktivizējas daži iedzīvotāji, kam ir iespēja veltīt šiem jautājumiem laiku, un pievienojas atbalstītāji, kuru skaits mērāms desmitos un dažkārt – simtos.

Kādi ir biedrības galvenie mērķi un nākotnes ieceres?

Saskaņā ar Biedrības statūtiem galvenais darbības mērķis ir ar izglītojošu, kultūras un citu pasākumu palīdzību veicināt tādu Mežaparka attīstību, kas saglabātu tā esošo kultūrvēsturisko un dabas mantojumu un nodrošinātu kvalitatīvu dzīves visi pašreizējiem un nākamajām Mežaparka iedzīvotāju paaudzēm.

Nākotnes ieceres vienmēr ir saistītas ar Mežaparka attīstību, tās iezīmējas gadskārtējās sapulcēs, kā arī domubiedru neformālās sanākšanās, arī valdes sēdēs. Diemžēl biedrībai ievērojamu daļu no darbības nākas veltīt „sabiedrības sargsuņa” funkcijām, kad apkārtējo procesu vai plānošanas dēļ tiek apdraudētas Mežaparka vērtības. Tas saistās gan ar gaisa kvalitāti tuvējo naftas termināļu darbības un pilsētas attiecīga regulējuma trūkuma dēļ, gan Ķīšezera pieejamību ezera aizbēršanas vai megaprojektu plānošanas dēļ, gan centieniem saglabāt Mežaparkā sākumskolu. Nevienam valdes loceklim, iesaistoties aktīvā darbā, nav sapnis rakstīt neskaitāmas juridiski noslīpētas vēstules institūcijām, tas grauj iedzīvotāju radošumu un patērē vērtīgāko resursu – laiku. Nākotnes perspektīva ir ļoti atkarīga no Rīgas domes un institūciju attieksmes pret iedzīvotājiem.

Liels potenciāls ir vietējie ielu svētki bērniem un ne tikai bērniem, dažādi kultūras pasākumi, kaimiņu tirdziņi, vietējo iedzīvotāju visdažādākās iniciatīvas, arī sadzīvisku lietu uzlabošana.

Biedrības mērķu izvirzīšana un to sasniegšana pārsvarā balstās uz attiecīgā entuziasta pleciem. Ja biedrības biedrs ir izvirzījis kādu jēdzīgu un pārējiem pieņemamu mērķi, tad pats arī darbojas, bet pārējie – atbalsta. Pastāv risks, ka apzinīgam cilvēkam darbs biedrībā varētu pārvērsties par ikdienas darbu – jo ir tik daudz, ko paveikt! Žēl tikai, ka neviens par šo darbu nemaksā! Līdz ar to cilvēki gatavi šādi darboties sabiedrības labā tikai sava brīvā laika un iespēju robežās. Un mums, biedrības biedriem, nav tiesību pārmest viens otram kādas neizdarības.

Pastāstiet par līdzšinējiem biedrības sasniegumiem – veiksmes stāstiem.

Gandrīz desmit gadus Biedrība apsaimnieko Rīgas pilsētai piederošos ”Sudrabu Edžus” ģimenes dārziņus. Dārziņus lieto aptuveni 50 iedzīvotāji no Mežaparka un apkārtējām apkaimēm.

Katru pavasari notiek zaļo zonu sakopšanas talkas Mežaparka dzīvojamā rajonā. Par saviem līdzekļiem nopērkam darbam vajadzīgās lietas, bet Rīgas Dome atbalsta ar savākto atkritumu un žagaru izvešanu. Pusdienlaikā pulcējamies pie zupas katla un tējas trumuļa, lai labāk iepazītu viens otru un uzzinātu Mežaparka aktualitātes. Katru rudeni notiek Mežaparka ielu svētki.

Jau vairāku gadu garumā SIA „Domuss” un Mežaparka Attīstības biedrībai ir lietišķa un konstruktīva sadarbība Jaunā Mežaparka teritorijas nākotnes plānošanā, kur kopīgi un profesionāli tiek meklēti risinājumi apkaimes vērtībām un iedzīvotāju vajadzībām paredzamās attīstības kontekstā.

Novēlējums savas un citu apkaimju iedzīvotājiem – gan jau Jūsu apkaimē ir kādi jautājumi, kuru atrisināšana uzlabotu Jūsu dzīvi. Ķerieties klāt! Vai arī atbalstiet entuziastus, kuriem uzticaties un kuru mērķi Jums šķiet tuvi!