Arhīvs birkai: Pilsētvide

Zasulauka manufaktūras parks pie dzelzceļa stacijas “Zasulauks” šoruden ieguvis jaunu vizuālo akcentu – izkrāsots sienas fragments, kurā attēlotas Šampētera un Zasulauka vietzīmes un iedzīvotāju ierosinātās idejas.

Septembrī biedrība “Zasulaukam un Šampēterim” aicināja iedzīvotājus aptaujā dalīties ar savām pārdomām, ko iedzīvotājiem nozīmē šī apkaime. Oktobrī ikviens varēja arī praktiski piedalīties – izmēģināt ielu mākslas tehnikas un papildināt sienu ar saviem zīmējumiem.

Apvienojot iedzīvotāju gleznojumus un aptaujas rezultātus, mākslinieki izveidojuši vienotu sienas gleznojumu, kurā iestrādātas atpazīstamas apkaimes vietas un simboli. Tajā redzama LU Botāniskā dārza teritorija ar Taureņu māju, Zasulauka stacija un pat garāmbraucošs vilciens. Attēlā atrodama arī vietējo iecienīts ziemas galamērķis – kāpa, bērnu un jauniešu grāmatu namiņš, kafejnīcas, mežs, basketbola laukums un bieži sastopamie eži. Zinošākie pamanīs arī norādes uz kosmonautikas pionieri Frīdrihu Canderu, kura vārdā nosaukta tuvējā iela un kurā viņš ir dzīvojis bērnībā.

Zasulauka manufaktūras parks pēdējo gadu laikā piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – no mazapmeklētas teritorijas tas kļuvis par iedzīvotāju iecienītu vietu sportošanai, pastaigām un atpūtai. Drīzumā parkā plānots īstenot nākamo attīstības soli – uzstādīt apgaismojumu.

Projektu īsteno biedrība “Zasulaukam un Šampēterim”, un tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Vairāk par biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” aktualitātēm var uzzināt un sekot līdzi biedrības Facebook lapā – ŠEIT.


 

Nākamnedēļ, 1. decembrī, pie Raiņa pieminekļa Esplanādē piemērotu laikapstākļu gadījumā sāks darboties publiskā slidotava, kas būs atvērta līdz pat nākamā gada 1. martam. Slidotava rīdziniekiem un Rīgas viesiem ar savu inventāru izmantojama bez maksas, slidotavā būs pieejama arī inventāra noma.

Slidotava darbosies līdz 1. martam Esplanādē pie Raiņa pieminekļa apkārt rožu dobei. Slidotavas darbības režīmu būtisks ietekmējošs faktors ir meteoroloģiskie apstākļi.

Slidotavas izmantošana interesentiem ar personīgo inventāru būs bez maksas.

pieaugušajiem nomas izmaksas par vienu slidu pāri ir 2,49 eiro stundā;

bērniem 2,00 eiro.

Slidotavā iespējams iznomāt publiskai slidošanai paredzētās slidas.

Publiskajā slidotavā būs arī apsildāmas garderobes un labierīcības.

Slidotavas plānotais darba laiks:

  • darba dienās būs no plkst. 11.00 līdz 22.00 ar tehniskajām pauzēm ledus atjaunošanai.
  • brīvdienās slidotava darbosies no plkst. 9.00 līdz 22.00.
  • Vecgada vakarā slidotavas plānotais darba laiks ir līdz plkst. 2.00 naktī.

Slidotavas ierīkošanas un uzturēšanas darbus veic iepirkuma rezultātā izvēlētā personu apvienība “ABMxAVIAN”.

 

Lai veicinātu elektromobilitātes un elektrotransporta uzlādes tīkla attīstību pilsētā, Rīgas pašvaldība izsludina zemes nomas tiesību izsoli uz 20 zemes gabalu daļām elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un tiem nepieciešamo autostāvvietu izbūvei, uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Izsole tiek organizēta četrās lotēs, katrā no tām nomai tiek piedāvātas piecas zemes gabalu daļas ar iespēju operatoriem kopumā uzstādīt 45 uzlādes iekārtas ar 90 pieslēgvietām gan pilsētas centrā, gan apkaimēs.

Pirmajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dreiliņu, Centra, Purvciema, Imantas, Daugavgrīvas – Buļļu apkaimēs ar kopējo platību 360 m2.

Otrajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Lucavsalas (Salas), Latgales, Centra, Teikas, Ķīpsalas apkaimēs ar kopējo platību 288 m2.

Trešajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dzirciema, Ķengaraga, Ziepniekkalna, Vecpilsētas, Āgenskalna apkaimēs ar kopējo platību 372 m2.

Ceturtajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Boderājas, Sarkandaugavas, Šampētera, Pļavnieku, Andrejsalas apkaimēs ar kopējo platību 327 m2.

Pašvaldība noteikusi, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijām jābūt publiski pieejamām visu diennakti. Vienai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 22 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 11 kW.

Ar izsolē uzvarējušo pretendentu nekustamā īpašuma nomas līgums tiks slēgts uz 15 gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas. Savstarpēji vienojoties, ja to pieļaus normatīvie akti un nomnieks labticīgi pildījis nomas līgumā noteiktos pienākumus, nomas līguma termiņu varēs pagarināt.

Zemesgabalu nomas tiesības tiks izsolītas elektroniskā izsolē Elektronisko izsoļu vietnē ar augšupejošu soli. Izsoles noris šeit:


Pretendentiem katrai lotei jāiesakās atsevišķi līdz 4. decembra plkst. 23.59.

Izsole visās lotēs noslēgsies 15. decembrī plkst. 13.00.


Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu, katrai no četrām lotēm ir noteikta sākuma nomas maksa un izsoles solis 5% apmērā no izsoles sākumcenas. Izsolāmo mantu iegūst izsoles dalībnieks, kurš nosola visaugstāko zemes nomas maksu.

Detalizētāka informācija par izsoli un tās nosacījumiem pieejama Rīgas pašvaldības mājas lapas riga.lv sadaļā “Jaunumi”, apakšsadaļā “Izsoles” un ģeotelpisko datu portāla georiga.lv sadaļā “Satiksme un mobilitāte” – “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Izvēlētās vietas un to sadalījums lotēs nodrošina, ka visā Rīgas teritorijā tiek attīstīts vienmērīgs elektrotransporta uzlādes staciju tīkls, nodrošinot gan pieejamu pakalpojumu, gan veicinot konkurenci. Vietas, kurās nepieciešams izbūvēt elektrotransporta uzlādes stacijas, noteiktas atbilstoši izstrādātajai “Elektrotransporta uzlādes infrastruktūras tīkla attīstības koncepcijai Rīgas administratīvai teritorijai”, kas pieejama pašvaldības tīmekļvietnē www.sus.lv.

Rīgas pašvaldības elektrotransporta uzlādes infrastruktūras koncepciju izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, bet zemes gabalu nomas tiesību izsoli organizē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu un Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu.

 

Ikviens mazs un liels rīdzinieks aicināts uz patiesu prieka mirkli 29. novembrī plkst. 16.00 Rātslaukumā, kur tiks iedegta Rīgas Ziemassvētku egle, kas aizsāks skaistāko un brīnumiem piepildītāko laiku gadā – Ziemassvētku gaidīšanas laiku.

Par īpašu svētku noskaņu rūpēsies bērnu un ģimeņu iemīļoti mākslinieki. Uz skatuves uzstāsies “Brīnumskapis” ar visiem labi zināmām un mīļām dziesmām, kā arī Tuta un Lapsa, kuri kopā ar bērniem izdziedās populārās dziesmas no raidījuma “Tutas lietas”. Tāpat publiku priecēs KTMC “Mazā ģilde” bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri”.

Egles iedegšanas brīdī klātesošos uzrunās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, kurš kopā ar visiem klātesošajiem priekpilnās gaismiņās liks iedegties pilsētas galvenajai svētku eglei Rātslaukumā. Vakaru vadīs aktieris un raidījumu vadītājs Oskars Florencs-Vīksne.

Piektdienā pirms Pirmās Adventes iemirdzēsies arī lielā egle Doma laukumā un vienlaikus, pirmo reizi Ziemassvētku gaidīšanas laikā, tiks izgaismota arī Doma baznīcas fasāde.

Pirmās Adventes pasākumi apkaimēs

Rīdzinieki laipni gaidīti arī pašvaldības sarūpētajos Pirmās adventes pasākumos:

  • rūķu gājienā un masku veidošanas darbnīcā kultūras centrā “Iļģuciems”;
  • egles iedegšanas pasākumā kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā;
  • koncertos koncertzālē “Ave Sol”;
  • Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”.

Pirmajā adventē tiks atvērts arī Ziemassvētku dārzs Torņakalnā “12 Svētās naktis”, kurš tradicionāli teritorijā pie Rīgas Lutera baznīcas apmeklētājiem būs atvērts līdz pat 31. decembrim.

Vairāk par Rīgas pašvaldības rīkotajiem un atbalstītajiem Ziemassvētku gaidīšanas laika pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu interesentu uz ikgadējo lekciju ciklu “Koka Rīgā”, Krāsotāju ielā 12, kas  veltīts ēku saglabāšanai un ilgtspējīgai atjaunošanai.

Trīs vakaru garumā lektori – pieredzējuši būvpētnieki un universitāšu docētāji – dalīsies ar zināšanām un praktiskiem padomiem par krāsām, siltināšanu un hidroizolāciju, skaidrojot, kā vēsturiskos materiālus un metodes iespējams apvienot ar mūsdienu prasībām.

27. novembrī, plkst. 18.00

Būvpētnieks Juris Zviedrāns – “Tradicionālās un mūsdienu krāsas: saderība, atšķirības un pielietojums”.

Lekcijā tiks aplūkoti tradicionālo un mūsdienu krāsu veidi, to saderība, pielietojums un galvenās atšķirības, īpaši pievēršoties ēku ārējo daļu apdarei. Tiks skaidroti krāsu pamatkomponenti, piedevas, krāsu izgatavošanas principi, kā arī pašu gatavotu krāsu priekšrocības un iespējamie izaicinājumi.

1. decembrī, plkst. 18.00

Dr.sc.ing. Mārtiņš Vilnītis – “Hidroizolācija pamatiem: kā pasargāt ēku no mitruma un bojājumiem”.

Lektors skaidros mitruma avotus un risinājumus horizontālajai un vertikālajai hidroizolācijai. Tiks apskatītas membrānas, injekcijas, drenāžas risinājumi, kā arī biežāk sastopamie bojājumi un to novēršanas metodes.

2. decembrī, plkst. 18.00

Dr.sc.ing. Anatolijs Borodiņecs – „Dabīgie siltināšanas materiāli: energoefektivitāte, ilgtspēja un salīdzinājums ar sintētiskajiem risinājumiem”.

Lekcijā tiks analizēti dabīgie siltināšanas materiāli, piemēram, ekovate, kokšķiedra un kaņepes. Tiks skaidrota to siltumvadītspēja, priekšrocības un tehniskās īpatnības Latvijas klimatiskajos apstākļos, kā arī salīdzinājums ar sintētiskajiem risinājumiem.

Lekcijas notiks “Koka Rīgas” ēkā, Krāsotāju ielā 12, Rīgā.

Anketa reģistrācijai klātienes apmeklējumam – ŠEIT.  

Dalība lekcijās bez maksas. Lekcijas tiek organizētas informatīvos nolūkos un neparedz apliecības vai sertifikātu izsniegšanu.

 

Lai saglabātu Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu un veidotu arhitektoniski un vizuāli vienotu pilsētvides tēlu, 2024. gada 11. maijā stājās spēkā Rīgas domes saistošie noteikumi “Par reklāmas, reklāmas objektu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā”, ar kuriem tika mainītas prasības reklāmu, tostarp izkārtņu, izvietošanai uz ēku fasādēm kultūrvēsturiski nozīmīgajās teritorijās. Rīgas pašvaldība atgādina, ka 2028. gada 1. janvārī beigsies noteiktais pārejas periods un uz ēku fasādēm drīkstēs būt izvietotas tikai tādas izkārtnes, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

No 2028. gada kultūrvēsturiski nozīmīgajās teritorijās uz ēku fasādēm (tajā skaitā uz sienām un jumtiem) drīkstēs būt izvietoti tikai tādi reklāmas objekti:

 kas veidoti ar telpiskiem burtiem un logotipiem;

ir bez fona pamatnes vai ar fona pamatni, kas ir caurspīdīgā vai fasādes tonī (Vecrīgā tikai caurspīdīgā tonī);

ir materiālā, piemēram, metālā, kokā vai stiklā atveidoti burti vai arī burti ir krāsoti tieši uz fasādes, ja tie netraucē ēkas arhitektonisko uztveri un iekļaujas pilsētvidē.

Noteikumu prasības attiecas uz:

• Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu;
• apbūves aizsardzības teritorijām;
• valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijām;
• būvēm, kas iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Šīs prasības mazinās reklāmas objektu negatīvo ietekmi uz ēku fasādēm un nodrošinās, ka tie harmoniski iekļaujas pilsētvidē, vienlaikus saglabājot ēku arhitektoniskās un vēsturiskās vērtības. Pašlaik reklāmas objektu daudzveidība, stils un izvietojums bieži rada vizuālu troksni, traucē uztvert vēsturiskās apbūves un arhitektūras detaļas un mazina pilsētvides estētisko pievilcību. Līdzīgas prasības kultūrvēsturiskās teritorijās noteiktas arī citās Eiropas pilsētās, piemēram, Helsinkos, Stokholmā vai Amsterdamā, kur noteikumi ir pat vēl stingrāki, aizliedzot reklāmas objektos izmantot ārējus gaismas avotus.


Noteikumi attiecas uz organizācijām, kafejnīcām, restorāniem, skaistumkopšanas saloniem, veikaliem, bāriem u.c. uzņēmumiem,

kuru izkārtnes izvietotas kultūrvēsturiski nozīmīgajās teritorijās.


Prasības neattiecas uz izkārtnēm, kuras atrodas uz kultūras, sporta iestāžu un tirdzniecības centru ēkām, izkārtnēm (plāksnītēm) ar informāciju par personām, kuras ēkā veic saimniecisko darbību, izkārtnēm, kas izvietotas perpendikulāri fasādei, kā arī uz reklāmu, ko izvieto uz ēkas fasādes sienas vai tās daļas bez logiem.

Reklāmas objekti un izkārtnes, kas neatbilst noteikumiem, jānomaina līdz 2028. gada 1. janvārim. Rīgas pašvaldība aicina uzņēmējus un organizācijas, kas darbojas minētajās teritorijās, pievērst uzmanību šīm prasībām un jau tagad izvērtēt savu esošo reklāmas izkārtņu atbilstību. Plānojot ēku fasāžu atjaunošanu vai remontdarbus, uzņēmēji tiek aicināti izmantot šo brīdi arī reklāmas objektu nomaiņai.

Vēsturiski izsniegtajām reklāmas atļaujām nav noteikts derīguma termiņš, tāpēc Rīgas pašvaldība par izmaiņām individuāli informē uzņēmējus, kā arī izsniedzot atļaujas reklāmas objektu izvietošanai piemēro jaunās prasības. Izkārtnes maiņa jāsaskaņo ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu. Jauno izkārtnes risinājumu komersanti konsultācijai var sūtīt uz e-pastu: izkartnes@riga.lv, lai pārliecinātos par tā atbilstību saistošo noteikumu prasībām.

Detalizētāka informācija par kultūrvēsturiski nozīmīgajām teritorijām pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā rdpad.lv sadaļā “Kultūrvēsturiskā vide”, savukārt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts pieejams Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājas lapā: www.mantojums.lv.

Piemēri, kādiem jābūt reklāmas izkārtnēm kultūrvēsturiskās teritorijās no 2028. gada 1. janvāra – ŠEIT.

 

Pēc grandiozajiem animācijas filmas “Straume” panākumiem pasaulē un ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” saņemšanas, Rīgas pilsētvidē bija sastopami četri filmas varoņi – kaķis, suns, kapibara un lemurs. Patlaban visi viņi devušies ziemas guļā, taču filmas galvenais varonis – kaķis līdz pavasarim būs sastopams pie kinoteātra “Splendid Palace” ieejas.


Tikmēr rīdzinieki līdz 20. decembrim aicināti izteikt savus priekšlikumus un nobalsot par filmas varoņu pastāvīgo atrašanās vietu Rīgas pilsētvidē – ŠEIT.


Šobrīd Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļa strādā pie tā, lai nākamajā pavasarī visus filmas varoņus varētu eksponēt kopā.

Rīdzinieki aicināti iesaistīties balsošanā, izraugoties piemērotāko vietu, kur turpmāk vēlētos redzēt animācijas filmas “Straume” tēlus – Uzvaras parks, Mežaparks, Mūkusalas ielas krasta promenāde vai cits variants.

Savukārt kinoteātris “Splendid Palace” no šī gada 12. decembra piektdienās rīkos īpašu filmu seansu ciklu “Visas filmas par kaķiem. “Straumes” komandas izlase”, kurā piedāvās kinoteātra apmeklētājiem īpaši atlasītus kino darbus no pasaules kinematogrāfijas klāsta.

“Straumes” varoņus līdz šim varēja sastapt pie vides objekta “RĪGA” burtiem – Brīvības laukumā, Rātslaukumuā, Uzvaras parkā un Mežaparkā.

Kaķa un lemura tēlu skulptūras veidojis mākslinieks Kristaps Andersons, kapibaras tēlu darinājis lietuviešu mākslinieks Donats Mockus, savukārt suns ir mākslinieces Ineses Valteres darbs. “Straumes” tēlus mākslinieki izgatavojuši nepilna mēneša laikā.

Sezonas laikā kaķis trīs reizes piedzīvoja labošanas darbus – tam divreiz tika nolauzta aste un vienreiz ķepa. Pārējie dzīvnieki necieta no vandālisma.


Režisors Gints Zilbalodis, kurš 2024. gadā tika godināts ar titulu “Gada rīdzinieks”, sasniedzis līdz šim nepieredzētu panākumu Latvijas kino vēsturē — viņa animācijas filma “Straume” kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas nominēta un arī saņēmusi ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Oskara ceremonija kļuva par kulmināciju pasaules kinoindustrijas balvu sezonai, kurā “Straume” līdz šim ieguvusi jau vairāk nekā 70 starptautisku apbalvojumu gandrīz visos kontinentos. To vidū ir Eiropas Kinoakadēmijas balva par labāko pilnmetrāžas animācijas filmu, ASV Golden Globe, divas Annie Awards, ko piešķir Starptautiskā animācijas asociācija Holivudā, vairāk nekā 10 balvas no ASV kinokritiķu apvienībām, Francijas nacionālā kino balva “Cēzars” un daudzi citi nozīmīgi apbalvojumi.


 

Rīgā sākusies ziemas sezona, kam raksturīgas straujas gaisa temperatūras izmaiņas, snigšana un apledojuši ceļi, un tā mēdz ietekmēt arī atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu, kas tiek nodrošināta nepārtrauktā režīmā jebkuros laikapstākļos.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem ir apkopojis biežākās situācijas, kas var traucēt savlaicīgai atkritumu konteineru tukšošanai ziemas periodā un dalās ar padomiem, kā tās ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem novērst.

Parūpējies, lai atkritumi nepiesalst pie konteinera malām

Nereti ziemā rodas situācijas, kad atkritumi (īpaši sadzīves un bioloģiskie atkritumi) ilgstoša sala apstākļos piesalst pie konteineru malām, kas apgrūtina to iztukšošanu. Taču no tā var izvairīties, sekojot vienkāršiem soļiem.

Pirmkārt, nepieciešams parūpēties, lai konteinera vāks vienmēr būtu aizvērts, otrkārt, pirms atkritumu izmešanas, ievietot vai jau sākotnēji uzkrāt maisā (bioloģisko atkritumu gadījumā – papīra vai bioloģiski kompostējamā maisā) un, ja iespējams, pirms atkritumu izmešanas konteinerā, paturēt maisu ar atkritumiem vēsumā, lai tie atdzistu. Īpaši aktuāli rūpēties par atkritumu nepiesalšanu ir, šķirojot bioloģiskos atkritumus.

Lai no tā izvairītos, aicinām lietot specializētos biokompostējamos maisiņus bioloģisko atkritumu šķirošanai vai lietot specializēto maisu, kas tiek ieklāts konteinerā. Šādus maisus piedāvā iegādāties visi atkritumu apsaimniekotāji Rīgā. SIA “Clean R” un SIA “Eco Baltia vide” piedāvā arī maisu ieklāšanas pakalpojumu.

Notīri piebraucamo ceļu

Gan nenotīrīta sniega kārta, gan apledojis ceļa segums var traucēt izvest atkritumus, tāpēc, lai atkritumu vedējs varētu piekļūt pie konteinera, svarīgi parūpēties, lai piebraucamais ceļš ir attīrīts no sniega, savukārt ledus apstrādāts ar pretslīdes vielām – smilti, sāls maisījumu u.c. Īpaši svarīgi tas ir mazāk apdzīvotās vietās, kur ceļi ir šauri, līkumoti un grūtāk izbraucami. Jāņem vērā, ka atkritumu vedēja auto masa un izmēri ir salīdzinoši lieli, kas apgrūtina tā manevrēt spēju pa neatbilstošu segumu un rada drošības riskus auto vadītājam.

Attīri konteineru laukumu no sniega pareizi

Jāatceras, ka svarīgi no sniega un ledus notīrīt ne tikai piebraucamo ceļu, bet arī ietvi un konteineru laukumu, pa kuru jāvelk konteiners. Ja segumu klāj sniegs, konteineru pavilkt nav iespējams, jo sniegs bloķē konteinera ritenīšus. Reizēm ap konteineru laukumu, šķūrējot ceļu, tiek savelti sniega vaļņi, kuri padara neiespējamu konteinera izvilkšanu no laukuma līdz specializētajam transportam. Tā kā piepildīta konteinera svars var būt ievērojams, šādu smagumus celšana pāri sniega vaļņiem apdraud drošu darba izpildi un ir risks darbinieku veselībai. Tāpēc svarīgi pārskatīt vietu, pa kuru konteiners ir jāaizvelk līdz atkritumu vedējam un notīrīt arī to.

Ziņo, ja piekļuve konteineram ir traucēta

Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka kādu apstākļu dēļ specializētā transporta piekļuve konteineram varētu būt traucēta – putenis, spēcīgs apledojums u.c. – nekavējoties jāsazinās ar savu atkritumu apsaimniekotāju:

 SIA “Clean R” – 67111001, kc@cleanr.lv;

SIA “LAUTUS VIDE” – 600 000 11, info@lautusvide.lv;

SIA “Eco Baltia vide” – 8717; 67 799 999, info@ecobaltiavide.lv .

Tas piedāvās risinājumus turpmākai atkritumu konteineru tukšošanai pēc tam, kad apstākļi būs uzlabojušies.

Daudzdzīvokļu namu pagalmos savu auto novieto pārdomāti

Vēl viens faktors, kas apgrūtina atkritumu izvešanu ziemā, ir uz ceļiem un pagalmos nepārdomāti novietotie auto, kas kopā ar sniega kupenām bloķē piekļuvi konteineriem. Tāpēc īpaši ziemā, izvēloties auto novietošanas vietu daudzdzīvokļu māju pagalmos, aicinām pārliecināties, ka tam netraucēti varēs garām pabraukt atkritumu izvedējs, kā arī krāvējs varēs netraucēti piekļūt atkritumu konteineriem un to aizstumt līdz atkritumu vedējam.

Pareizi novietoti auto pagalmos ir svarīgs aspekts ne tikai atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanai, bet arī piekļuvei pie nama specializētajiem un glābšanas dienestiem.


Vairāk par atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – ŠEIT.


 

Veiksmīgi noslēdzies atklāts konkurss par satiksmes pārvada pār Altonavas ielu būvprojekta izstrādi. Būvprojekta izstrāde jāveic deviņu mēnešu laikā. Atbilstoši ekspertu sniegtajam atzinumam, transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada tomēr neatjaunos. Automašīnu satiksmei pārvads paliks slēgts, bet gājēju un velosipēdistu kustībai – atvērts.

Satiksmes pārvads pār Altonavas ielu transportlīdzekļu satiksmei ir slēgts jau gandrīz gadu un šajā laika periodā nepārtraukti ir veikts konstatēto plaisu monitorings, lai sekotu līdzi pārvada tehniskajam stāvoklim. Pārvada inspekcijā, ņemot vērā monitoringa laikā iegūtos datus, eksperti izvērtēja iespējamos risinājumus pārvada turpmākajai ekspluatācijai.

Inspekcijā tika konstatēts, ka, gada laikā kopš satiksme pār pārvadu ir slēgta, pārvada tehniskais stāvoklis turpina pasliktināties. Atbilstoši ekspertu sniegtajam atzinumam, pārvadu ir atļauts ekspluatēt tikai ar ikdienas gājēju un velosipēdu slodzi, kā arī nav pieļaujama nekāda transporta kustība pār pārvadu – ne vieglā autotransporta satiksme vienā joslā, ne divās joslās.

Tāpat kā iepriekšējās inspekcijās par pārvada tehnisko stāvokli, arī šajā pašvaldība ir saņēmusi rekomendācijas veikt esošās konstrukcijas nojaukšanu un jauna pārvada būvniecību.

Attiecībā uz jauna pārvada būvniecību, šobrīd norit līguma slēgšanas process ar “Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas biroju “VEKTORS T” SIA” par Altonavas ielas satiksmes pārvada būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Līgums paredz būvprojekta izstrādi veikt deviņu mēnešu laikā, pēc tam sekos iepirkums par projekta realizāciju un tā realizācija.

Pašvaldība atgādina, ka Altonavas pārvada apkārtnē lielākā daļa ielu ir dzīvojamās zonas, tādēļ apbraucamie ceļi netika izveidoti. Mārupes iedzīvotāji, kuriem ikdienā ir jānokļūst Rīgā, aicināti izmantot maģistrālās ielas, piemēram, Lielo ielu, Kārļa Ulmaņa gatvi, Vienības gatvi, Upesgrīvas ielu, nevis Bieriņu apkaimes mazās ieliņas.

Iepriekš jau ziņots, ka pērn lēmumu par satiksmes slēgšanu uz satiksmes pārvada pār Altonavas ielu pieņēma pēc ekspertu sniegtajām rekomendācijām pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē. Atskaitē eksperti rekomendēja slēgt pārvadu autotransporta kustībai, bet atļāva gājēju un velosipēdistu kustību, kā arī ieteica turpināt plaisu monitoringu līdz pārvada konstrukciju demontāžas uzsākšanai.

 

Trešdien, 19. novembrī, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs kopā ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” pārstāvjiem, kā arī bērnu un jauniešu vokālās studijas “RASA” dalībniekiem izraudzīja galvenās Ziemassvētku egles. Šogad Rīgas svētku rotas atrastas Tīreļu mežniecības teritorijā netālu no apdzīvotas vietas Cielavas, un tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Izraudzītās egles ir aptuveni 35 gadus vecas, un to augstums ir līdz 21 metram. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koki auguši auglīgā un mitrā augsnē.

“Izraudzīties galvenās Ziemassvētku egles ir liela atbildība, tāpēc prieks, ka man līdzi devās aktīvā vokālā grupa Cepums, kuri ar dziesmām un prieku palīdzēja mums kopā ar “Rīgas mežiem” atrast tās īstās un vienīgās egles, kas rotās pilsētu svētku laikā. Arī man ģimenē ir tradīcija kopā ar bērniem meklēt eglīti, un parasti mēs pasakāmies dabai, atstājot burkānus un ābolus meža zvēriem. Šoreiz kā pateicību kopā ar mazajiem dziedātājiem iestādījām vietā vairāk nekā piecpadsmit kokus. Paldies “Rīgas mežiem” un visiem iedzīvotājiem, kuri rūpējas, lai mūsu meži būtu tīri un sakopti,”

izraugoties pilsētas galvenās egles, atzina V. Kleinbergs

Egles uz pilsētu tiks atvestas un rotātas jau tuvākajā laikā un paredzēts, ka egļu iedegšanas pasākums norisināsies 29.novembrī.

“Lai egle kļūtu par galvaspilsētas centrālo svētku rotu, tai jāatbilst vairākiem būtiskiem kritērijiem: eglei jābūt tik augstai kā četrus līdz piecus stāvus augstai ēkai, tumši zaļai, kuplai, vienlīdz skaistai no visām pusēm un ar vienu izteiktu galotni,”

saka “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra un piebilst:

“Mēs aicinām Ziemassvētku egļu meklēšanas un pušķošanas tradīciju padarīt aizvien ilgtspējīgāku un svētkos pušķot to eglīti, kas aug pie mūsu mājas, pagalmā vai apkaimē. Tādēļ mēs aicinām iedzīvotājus, uzņēmumus un arī pašvaldības stādīt eglītes, skatīties, kā tās katru gadu pastiepjas garumā, un šādi sargāt tās egles, kas aug mežos, rūpējoties par Pierīgas bioloģisko daudzveidību.”

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās aptuveni 20 Ziemassvētku egles, kas augušas “Rīgas mežu” teritorijās. Tās izvietos gan galveno Rīgas svētku pasākumu norises vietās un apkaimēs, gan pie izglītības un kultūras iestādēm.

Katru gadu uz Rīgu tiek vestas arvien mazāk egļu, jo šā gada pavasarī pašvaldības Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar “Rīgas mežiem” un apkaimju biedrībām iestādīja septiņas egles, kas turpmāk Ziemassvētkos tiks rotātas turpat, kur tās aug. Jaunās svētku rotas iestādītas Iļģuciemā, Torņakalnā, Bišumuižā, Rumbulā, Juglā un Jaunciemā, kā arī Nordeķu parkā.