Arhīvs birkai: Vide

Ar GEO RĪGA var noteikt saulainākos Rīgas jumtus saules paneļu vai kolektoru izvietošanai

Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu par saules paneļu vai kolektoru uzstādīšanu uz ēku jumtiem, Rīgas pašvaldība izstrādājusi 3D karti “Saules enerģijas potenciāls”, ar kuras palīdzību ikviens interesents var noskaidrot saules enerģijas potenciāla vērtību uz ēku jumtiem visā Rīgas teritorijā. Karte pieejama pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv (GEO RĪGA), sadaļā “3D Rīga”.

Ņemot vērā, ka saules paneļu un kolektoru ražība, galvenokārt, ir atkarīga no ēkas atrašanās vietas, apkārt novietotiem objektiem un saules gaismas intensitātes, kartē atspoguļoti dati par saules enerģijas potenciāla vērtību gadā katram ēkas jumta kvadrātmetram (kWh/m2).

Karte ir noderīgs rīks ne vien iedzīvotājiem, bet arī namu apsaimniekotājiem un uzņēmējiem, kuri piedāvā saules paneļu vai saules kolektoru uzstādīšanu vai projektēšanu, jo tā ļauj noteikt precīzas vietas, kur iekārtas nesīs cerētos ieguvumus, bet kurās vietās to uzstādīšana nebūs efektīva. Iedzīvotāji un citi interesenti karti var izmantot, lai novērtētu iekārtu uzstādīšanas lietderību uz savas mājas jumta, tomēr par katru energoefektivitātes ieceri iedzīvotāji aicināti konsultēties ar Rīgas enerģētikas aģentūrās ekspertiem.

Informācija par saules enerģijas potenciālu iegūta ar aerolāzerskenēšanas metodi un tajā iekļautas visas Rīgas apkaimes. Dati aprēķināti, ņemot vērā jumtu slīpumu, novietojumu, noēnojumu u.c. ietekmējošos faktorus. Saules enerģijas potenciāls uz jumtiem aprēķināts 1×1 m režģa šūnās, iegūstot saules enerģijas potenciāla kopējo vērtību gadā (kWh/m²). Datu vizualizācijai izmantota krāsu gradācija – dzeltenā krāsā ir laukumi, kur saules enerģijas potenciāls ir zemāks, sarkanā krāsā – augstāks. Saules enerģijas potenciāla modeli izstrādāja un aprēķinus veica Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes speciālisti.

Lai gan kartē atspoguļoti visi pilsētvidē esošo ēku jumti, tas nebūt nenozīmē, ka uz to jumtiem atļauts uzstādīt saules paneļus. Saules paneļus var izvietot tajās vietās, kur to pieļauj Rīgas teritorijas plānojums, lokālplānojums vai detālplānojums. Vairāk informācijas par saules paneļu izvietošanu un saskaņošanu pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv.

Dati par saules enerģijas potenciālu iegūti, izmantojot no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras 2021. gada aerolāzerskenēšanas datiem sagatavoto digitālo virsmas reljefa modeli, kas savietots ar LOD2 modeļa ēku poligoniem, un apstrādāts ar ArcGIS Pro programmu.

 

Rīga izstrādās pilsētvides zaļināšanas plānu

Lai veicinātu vienotu un sabalansētu zaļās infrastruktūras attīstību visā pilsētas teritorijā, trešdien, 15. maijā, Rīgas dome pieņēma lēmumu sākt Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrādi 2027. – 2031. gadam.

Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns kā politikas plānošanas dokuments nepieciešams, lai, balstoties uz starptautiski pieņemtām praksēm un iedzīvotāju vajadzībām, izvirzītu konkrētus mērķus, virzienus un pasākumus, kuri jāveic pašvaldībai, pilsētvides un rīdzinieku dzīves vides un kvalitātes uzlabošanai visā pilsētas teritorijā.

“Pašvaldības veiktajās aptaujās Rīgas iedzīvotāji kā vienu no iemesliem, kādēļ viņi apsver iespēju pamest Rīgu, norāda zaļās infrastruktūras trūkumu. Lai gan pašvaldība veic mērķtiecīgu parku sakopšanu un labiekārtošanu, ielu telpā un rīdzinieku iecienītās vietās apstādījumu ir maz vai to nav. Apzinot problēmātiskās vietas un efektīvākos zaļās infratsruktūras risinājumus, plāns būs ceļa karte rīcībai visiem departamentiem, lai nodrošinātu rīdziniekiem viņu dzīves vietā zaļo infrastruktūru, un sagatavotu Rīgu klimata pārmaiņām nākotnē”.

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Galvenās problēmas, kuras paredzēts risināt, ir lietus ūdens plūdu un siltumsalu efekta mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana un zaļās infrastruktūras pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem. Problemātiskās teritorijas un risinājumi tām tiks noteikti izpētes laikā, tomēr īpaša uzmanība tiks pievērsta zaļās infrastruktūras attīstīšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā, kur siltummsalas efekts rodas augstā apbūves blīvuma un asfalta īpatsvara dēļ. Tādēļ šajā pilsētas daļā būtiski jāpalielina zaļās infrastruktūras un apstādījumu apjoms, kas ļautu atdzesēt sakarsušo gaisu un veidot patīkamāku uzturēšanos ielu telpā.

Jau šobrīd Rīga meklē dažādus risinājumus, kā pilsētai pielāgoties klimata pārmaiņām, padarot to pievilcīgāku dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam. Piemēram, projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) ietvaros tuvāko gadu laikā Tērbatas iela, kas ir izteikta Rīgas centra siltumsala, kļūs zaļāka, tajā izvietojot tādus inovatīvus risinājumus kā zaļās sienas, lietusdārzus, parkletus un citus zaļās infrastruktūras elementus.

Plāna izstrādi veiks Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, izveidojot ekspertu darba grupu no dažādām pašvaldības struktūrvienībām, tādā veidā nodrošinot, ka plāns pēc tā apstiprināšanas būs saistošs visām pašvaldības institūcijām un aktivitātes tiks realizētas koordinēti. Eksperti meklēs piemērotākos risinājumus un instrumentus, kā veicināt zaļo teritoriju attīstību gan pašvaldības īpašumos, gan privātīpašumos.

Plāna izstrādes termiņš ir 2026. gada 31. augusts. Tā izstrādes gaitā tiks organizēti arī dažādi sabiedrības iesaistes pasākumi – gan plāna publiskā apspriešana, gan fokusa grupu darbnīcas ar pilsētas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nekustamā īpašuma turētājiem, attīstītājiem un iedzīvotāju apkaimju biedrībām. Šī gada nogalē Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna tēmas tiks aktualizētas arī klimata asamblejas ietvaros, par kuru informācija sekos tuvākajā laikā.

Pilsētas zaļināšanas plāna izstrāde kā uzdevums noteikts gan pašvaldības politikas plānošanas, gan starptautiskajos dokumentos, to skaitā Eiropas pilsētu misija “100 viedas un klimatneitrālas pilsētas” un Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, kas paredz pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 20 000 izstrādāt ambiciozus pilsētvides zaļināšanas plānus.

Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrāde tiks realizēta ar starptautiska Eiropas Savienības projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) (PVM ID APS1100) līdzfinansējumu.

 

Pasākumā “Krāsainā pirmdiena” RĪGAS MEŽI atklās šīs vasaras puķu dobju modes galvenās tendences

Pirmdien, 20.maijā, SIA “Rīgas meži” plašākai sabiedrībai atklās 2024.gada vasaras puķu dobju modes galvenās tendences: krāsas, augu salikumus, rakstus un motīvus.

Atklājot puķu dobju sezonu, godināsim slaveno daiļdārznieku, ainavu arhitektu Andreju Zeidaku, kura ieguldījums Rīgas dārzu un parku tapšanā un attīstībā ir jūtams vēl šodien. Šogad aprit 150 gadi kopš A.Zeidaka dzimšanas.

✅ Pasākums “Krāsainā pirmdiena” notiks 20.maijā, plkst. 11.00 – 12.00 “Rīgas mežu” apsaimniekotajā Kanālmalā, netālu no Latvijas Universitātes ēkas Raiņa bulvārī. Pasākuma norises vieta: https://ej.uz/a7xw

Pasākumā piedalīsies Rīgas domes, “Rīgas mežu” un Imanta Ziedoņa fonda pārstāvji, kā arī A. Zeidaka radinieki.

Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un / vai filmēt. Iegūtie vizuālie materiāli var tikt izmantoti publicitātes vajadzībām.

Rīgas vasaras puķu dobes plānojusi un ziedus stādījumiem piemeklējusi “Rīgas mežu” ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, bet dabā tos veidojuši uzņēmuma daļas “Dārzi un parki” dārznieki un darbinieki.

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija – augusta mijā, kad plānots otrais Baltijas Starptautiskais Vasaras puķu dobju festivāls, kura iniciators ir “Rīgas meži”. Šogad šis pasākums plānots vēl plašāks nekā pērn.

2023.gadā “Rīgas mežu” vasaras puķu dobes bija veltītas Dziesmu un deju svētku 150.gadskārtai. Tāpat pērn Kronvalda parkā tika izveidota unikāla puķu dobe, ko īpaši šai vietai radīja māksliniece Elita Patmalniece.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

SIA “Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021. gadā SIA “Rīgas meži” Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021. gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023. gadā SIA “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā, iegūstot Zelta kategoriju, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par visstraujāko izaugsmi gada laikā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023. gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle” ar mērķi rūpēties par SIA “Rīgas meži” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu un piedalījās novērtējumā “Ģimenei draudzīga darbavieta”.

Rīga par Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu sacentīsies ar astoņām pilsētām

Rīgas pašvaldība aprīļa beigās iesniedza pieteikumu konkursā, lai pretendētu uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā. Latvijas galvaspilsētas pieteikums ir pieņemts un tālāk Rīga par titula saņemšanu sacentīsies ar astoņām pilsētām.

“Rīgas pašvaldība ir ieguldījusi daudz darba pilsētas zaļināšanā un gaisa kvalitātes uzlabošanā – ar mērķi veidot labāku vidi rīdziniekiem un arī pilsētas viesiem. Investīcijas un uzlabojumi Rīgas vides kvalitātes pasākumos ļauj padarīt pilsētu gan kā pievilcīgu galamērķi tūristiem, gan arī pievilcīgu mērķi uzņēmējiem un investoriem. Esam nolēmuši spert soli tālāk un šogad pretendēt uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu. Dalība šajā konkursā dod iespēju salīdzināt sevi ar citām līdzvērtīgām pilsētām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Rīgas konkurentes būs Portugāles pilsētas Braga un Gimarainša, Austrijas pilsētas Linca un Klāgenfurte, Spānijas pilsēta Kordova, Rumānijas pilsēta Brašova, Vācijas pilsēta Heilbronna un Polijas pilsēta Ribņika. Divas no pretendentēm uz šo titulu ir daļa no Eiropas misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030.gadam”. Konkursa finālistes tiks noskaidrotas jūlijā, bet uzvarētāju paziņos oktobrī.

Nosaukums “Eiropas Zaļā galvaspilsēta” katru gadu tiek piešķirts Eiropas pilsētai, kurā ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju un kura ir pierādījusi līderību vides ilgtspējas jomā.

Saņemto pieteikumu tehnisko novērtējumu veica neatkarīgu ekspertu grupa. Pēc tam Eiropas Komisija noteica izvēlēto pilsētu skaitu, un tām būs iespēja iesniegt savu pieteikumu un rīcības plānu žūrijai. Žūrija, kuru vada Eiropas Komisija, izvēlēsies uzvarētāju, pamatojoties uz šādiem balvas piešķiršanas kritērijiem: pilsētas saziņas stratēģija un pasākumi Eiropas Zaļās galvaspilsētas lomai; pilsētas vispārējā stratēģija, redzējums un apņemšanās nodrošināt ilgtspēju, īstermiņa un ilgtermiņa īstenošanu praksē; pilsētas ekoloģisko raksturlielumu tehniskais novērtējums. Tituls tiks piešķirts 2024. gada oktobrī svinīgā ceremonijā Valensijā.

Finālisti un uzvarētāji tiks iekļauti vadošo pilsētu tīklā, kas apmainās ar zināšanām un paraugpraksi. Eiropas 2026. gada Zaļās galvaspilsētas titula saņēmējam piešķirs 600 000 eiro lielu naudas balvu, lai atbalstītu vides pasākumus uz vietas un radītu vēl vērienīgāku vīziju.

Balva palīdz veicināt un izplatīt videi draudzīgu rīcību Eiropas pilsētās, cita starpā pievienojoties ES mērķiem attiecībā uz Eiropas Zaļo kursu, Jauno Eiropas “Bauhaus” un Nulles piesārņojuma rīcības plānu. Tas papildina NetZero pilsētu misiju ar taustāmiem rezultātiem iedzīvotājiem redzamajās jomās.

Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukums radies no iniciatīvas, kuru izveidoja pilsētas ar “zaļo redzējumu”. Ideja sākotnēji radās 2006.gadā sanāksmē Tallinā. Par pirmajām uzvarētājām 2010. un 2011.gadā kļuva Stokholma un Hamburga . 2023. gadā šo titulu ieguva Tallina, bet 2025. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta būs Viļņa.

 

Iedzīvotāji aicināti paust viedokli par Anniņmuižas mežaparka apsaimniekošanas un aizsardzības noteikumu projektu

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 9. maijam sabiedriskās apspriešanas laikā paust viedokli par Anniņmuižas mežaparka apsaimniekošanas un aizsardzības saistošo noteikumu projektu.

✅ Iepazīties ar projektu un sniegt atsauksmes iespējams mājaslapā riga.lv sadaļā “Saistošo noteikumu projekti” .

Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt Anniņmuižas mežaparka estētisko, ainavisko, ekoloģisko, vides, kultūrvēsturisko, izglītojošo, rekreācijas un aktīvās atpūtas vērtību saglabāšanu.

Saistošie noteikumi nosaka Anniņmuižas mežaparka apsaimniekošanas un aizsardzības kārtību. Plānots ierobežot invazīvo sugu izplatību paaugā, tādējādi radot labvēlīgākus apstākļu dabisko sugu daudzveidībai. Saistošie noteikumi aizliedz veikt dabas vidi postošas darbības.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments iepriekš ir plaši informējis un iesaistījis iedzīvotājus noteikumu izstrādē – publiskās apspriešanas laikā tika organizētas divas sabiedriskās apspriedes un aptauja.

Rīga pretendēs uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā

Rīgas pašvaldība aprīļa beigās iesniegusi pieteikumu konkursā, lai pretendētu uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā. Nosaukums “Eiropas Zaļā galvaspilsēta” katru gadu tiek piešķirts Eiropas pilsētai, kurā ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju un kura ir pierādījusi līderību vides ilgtspējas jomā.

“Rīgas pašvaldība ir ieguldījusi daudz darba pilsētas zaļināšanā un gaisa kvalitātes uzlabošanā – ar mērķi veidot labāku vidi rīdziniekiem un arī pilsētas viesiem. Investīcijas un uzlabojumi Rīgas vides kvalitātes pasākumos ļauj padarīt pilsētu gan kā pievilcīgu galamērķi tūristiem, gan arī pievilcīgu mērķi uzņēmējiem un investoriem. Esam nolēmuši spert soli tālāk un šogad pretendēt uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu. Pieteikšanās process dod iespēju salīdzināt sevi ar citām līdzvērtīgām pilsētām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Saņemto pieteikumu tehnisko novērtējumu veiks neatkarīgu ekspertu grupa. Pēc tam Eiropas Komisija noteiks izvēlēto pilsētu skaitu, un tām būs iespēja iesniegt savu pieteikumu un rīcības plānu žūrijai. Žūrija, kuru vada Eiropas Komisija, izvēlēsies uzvarētāju, pamatojoties uz šādiem balvas piešķiršanas kritērijiem: pilsētas saziņas stratēģija un pasākumi Eiropas Zaļās galvaspilsētas lomai; pilsētas vispārējā stratēģija, redzējums un apņemšanās nodrošināt ilgtspēju, īstermiņa un ilgtermiņa īstenošanu praksē; pilsētas ekoloģisko raksturlielumu tehniskais novērtējums. Tituls tiks piešķirts 2024. gada oktobrī svinīgā ceremonijā Valensijā.

Finālisti un uzvarētāji tiks iekļauti vadošo pilsētu tīklā, kas apmainās ar zināšanām un paraugpraksi. Eiropas 2026. gada Zaļās galvaspilsētas titula saņēmējam piešķirs 600 000 eiro lielu naudas balvu, lai atbalstītu vides pasākumus uz vietas un radītu vēl vērienīgāku vīziju.

Balva palīdz veicināt un izplatīt videi draudzīgu rīcību Eiropas pilsētās, cita starpā pievienojoties ES mērķiem attiecībā uz Eiropas Zaļo kursu, Jauno Eiropas “Bauhaus” un Nulles piesārņojuma rīcības plānu. Tas papildina NetZero pilsētu misiju ar taustāmiem rezultātiem iedzīvotājiem redzamajās jomās.

Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukums radies no iniciatīvas, kuru izveidoja pilsētas ar “zaļo redzējumu”. Ideja sākotnēji radās 2006.gadā sanāksmē Tallinā. Par pirmajām uzvarētājām 2010. un 2011.gadā kļuva Stokholma un Hamburga . 2023. gadā šo titulu ieguva Tallina, bet 2025. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta būs Viļņa.

Aicina brīvprātīgos iesaistīties bioloģiskās daudzveidības veicināšanā Rīgā

,

Īstenojot ekosistēmas atveseļošanas projektu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina ikvienu interesentu, kuram rūp dabas aizsardzība, kļūt par brīvprātīgo, lai kopīgiem spēkiem veicinātu bioloģisko daudzveidību un sakoptu Jaunciema dabas liegumu un Kazas sēkli.

Kopš 2022. gada Pilsētas attīstības departaments ir iesaistījies starptautiskā projektā “urbanLIFEcircles”, kura mērķis ir veicināt bioloģisko daudzveidību Rīgā, izglītot sabiedrību un sakopt projekta teritorijas – Jaunciema dabas liegumu un Kazas sēkli pie Lucavsalas.

Brīvprātīgajiem kopā ar projekta komandu būs iespēja iegūt praktisku pieredzi starptautiskā dabas daudzveidības veicināšanas un aizsardzības projektā, savukārt studentiem tā ir iespēja integrēt pieredzi un iegūtos datus bakalaura vai maģistra darba izstrādē. Dalībnieki apgūs prasmi strādāt komandā un organizēt savu laiku, kā arī tiks aicināti piedalīties kopīgās talkās un monitoringa norises dienās. Brīvprātīgos plānots iesaistīt invazīvo sugu talkās, demonstrāciju zonu izveidē Kazas sēklī, kā arī citās aktivitātēs vasaras sezonā no maija līdz septembrim līdz 2027.gadam.

🟩 Par projekta brīvprātīgo dalībnieku var kļūt ikviens interesents, kas vēlas ar savu darbu Rīgu padarīt sakoptāku un vietējām sugām bagātāku. Katrs pēc saviem ieskatiem un spējām var atsaukties aicinājumam, kā arī nākt klajā ar savu iniciatīvu. Par konkrētām aktivitātēm dabas sakopšanai tiks uzrunāti tie dalībnieki, kuri aizpildīs reģistrācijas anketu.

Bioloģiskās daudzveidības veicināšana un aizsardzība ir svarīga, jo urbanizācija visā pasaulē ir kļuvusi par vienu no galvenajiem biotopu jeb dzīvotņu zuduma cēloņiem. Starp urbanizācijas nelabvēlīgajām ietekmēm uz dabisko vidi ir apdzīvotās platības un necaurlaidīgās virsmas palielināšanās, dažu atlikušo dabisko biotopu sadrumstalotība, vietējo faunas un floras sugu nomaiņa (līdz izzušanai), nelabvēlīga apstādījumu kopšanas prakse, piesārņojums, dabisko ūdensteču nosēdināšana u.c. To sekas ir bioloģiskās daudzveidības un ar to saistīto ekosistēmu pakalpojumu samazināšanās un līdz ar to arī pašu cilvēku dzīves vides pasliktināšanās.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments piedalās starptautiskā projektā “Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību (urbanLIFEcircles (101074453 LIFE-2021-SAP-NAT)”.

🟩 Vairāk informācijas par projektu Rīgas Attīstības departamenta mājaslapā – skatīt ŠEIT.

 

ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes eksperti iepazīstina Rīgas pašvaldības pārstāvjus ar jaunāko pētījumu datiem

Rīgā, 19. aprīlī, norisinājās starptautisku klimata ekspertu sanāksme, kuras laikā galvaspilsētas pašvaldība organizēja semināru “Klimata pārmaiņas un pielāgošanās tām pilsētās”, kurā Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) eksperti iepazīstināja klātesošos ar speciālo ziņojumu saistībā ar pilsētu pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Tāpat ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) eksperti iepazīstināja klātesošos ar jaunāko pētījumu datiem, tostarp zaļās infrastruktūras un arhitektūras nozīmi pilsētvidē. Tāpat IPCC pārstāvji dalījās ar pilsētu izaicinošo ceļu uz klimatneitralitātes sasniegšanu, pilsētu zaļo zonu risinājumiem un citu valstu pieredzi.

Pasākumu atklāja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, savukārt pārstāvji no Pilsētas attīstības departamenta ziņoja par Rīgas zaļināšanas plānu, kā arī koka un jauno arhitektūru, zaļo infrastruktūru u.c. jautājumiem.

Seminārā piedalījās IPCC eksperti, Rīgas domes pārstāvji, pašvaldību un augstskolu pārstāvji, Latvijas Zinātnes padome, kā arī vides organizāciju pārstāvji.

Seminārs skatāms ierakstā Rīgas pašvaldības Facebook kontā. Pasākumu moderēja žurnāliste, zaļā dzīvesveida atbalstītāja Eva Johansone.

Pasākums tapa sadarbībā ar Rīgas pilsētu, Klimata un enerģētikas ministriju un IPCC. IPCC izveidota 1988. gadā, un tās galvenais uzdevums ir apkopot un analizēt zinātniskos pētījumus par klimata pārmaiņām un sniegt politikas vadītājiem ieteikumus attiecībā uz šo jautājumu. IPCC apvieno 195 dalībvalstis.

Lielās talkas laikā rīdzinieki varēs bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas

,

Lielās talkas dienā, 27.aprīlī, un nākamajā dienā, 28. aprīlī, rīdzinieki bez maksas varēs nodot savāktās koku un krūmu lapas divās Rīgas apkaimēs Daugavas labajā un kreisajā krastā – Torņakalnā un Mežaparkā.

Lapu nodošanas punkti iedzīvotājiem būs pieejami:

🟩 Torņakalna apkaimē – no plkst. 09.00 līdz 17.00 pie Uzvaras bulvāra Nr.16A;

🟩 Mežaparka apkaimē – no plkst. 09.00 līdz 17.00, pie Siguldas prospekta Nr.12 (asfaltēta autostāvvieta).

Nosacījumi lapu nodošanai:

  • Lapas nodošanas punktos jāizber tām paredzētajā konteinerā un jāņem vērā, ka tās nevarēs nodot maisos;
  • Lapu izbēršana konteinerā iedzīvotājiem jāveic pašu spēkiem;
  • Tukšos lapu maisus pēc lapu izbēršanas nedrīkstēs atstāt lapu pieņemšanas punktos.

Iedzīvotājiem jāievēro, ka lapas nedrīkstēs iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu.

Koordinējot lapu nodošanu, katrā no lapu nodošanas norises dienām piedalīsies Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes darbinieki.

Citu neatbilstošu atkritumu atstāšanas novēršanai pie šiem lapu nodošanas punktiem pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija. Tāpat plānots uzstādīt videonovērošanas kameras, lai novērstu noteiktajai kārtībai neatbilstošu lapu un atkritumu atstāšanu ārpus plānotajām lapu nodošanas dienām un laikiem.

Neskaidrību gadījumā lūgums zvanīt Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes kontaktpersonai pa tālr. +37167037025 (darba dienās, darba laikā vai lapu nodošanas noteiktajās dienās un laikos), vai rakstīt uz e-pastu: ptl@riga.lv.

🟩 Rīgas dome atgādina, ka Lielā Talka šogad norisināsies 27. aprīlī. Iedzīvotāji līdz 22. aprīlim (ieskaitot) var pagūt pieteikt savas izvēlētās talkošanas vietas mājaslapā www.talkas.lv vai sazināties ar Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinatoriem, lai gūtu vairāk informāciju par talkas vietu pieteikšanu un citiem interesējošiem jautājumiem.

’’Lielā talka” ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos.

REA rīkotais kultūrskrējiens gūst lielu atsaucību

Veiksmīgi aizritējis Rīgas domes, Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) un Klimata un enerģētikas ministrijas darbinieku un ārvalstu partneru kopīgais skriešanas treniņš, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēki un kas tika apvienots ar ekskursiju pa Rīgu.

“Dalībnieki bija pozitīvi noskaņoti, izbaudīja skrējienu un interesantos stāstus par Rīgas vēsturi, arhitektūru un kultūru. Daudzi atzina, ka šādu pasākumu vajadzētu organizēt ik gadu, popularizējot veselīgu dzīvesveidu un saliedējot darbiniekus. Ārvalstu viesi, kas skaita ziņā bija aptuveni puse no visiem dalībniekiem, izteica prieku par inovatīvo pieeju pilsētas iepazīšanai,”

norāda Rīgas enerģētikas aģentūras projektu vadītāja Ieva Kalniņa.

Kultūrskrējiena mērķis bija popularizēt veselīgu dzīvesveidu, dodoties lēnā skrējienā pa Rīgas vēsturiskajām ielām, izzinot arhitektūras, vēstures un kultūras pērles. Šī ekskursija gida un trenera vadībā bija vieglas fitnesa un kultūras izziņas sajaukums. Tā bija lieliska iespēja sākt fiziskas aktivitātes tiem, kuri meklē papildu pamudinājumu, vai papildināt savu treniņu grafiku tiem, kuri jau ikdienā sporto.

Kultūrskrējienā piedalījās Rīgas enerģētikas aģentūras, Rīgas domes, Klimata un enerģētikas ministrijas darbinieki, kā arī viesi no Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) un URBACT projekta “Let’s Go Circular!” 10 pilsētām. IPCC pārstāvji no 15.-19. aprīlim viesojas Rīgā, lai piedalītos dažādos klimata tēmai veltītos pasākumos.

🟩 Piektdien, 19. aprīlī Rīgas domē norisināsies IPCC ekspertu sanāksme, kuras laikā galvaspilsētas pašvaldība organizēs semināru “Klimata pārmaiņas un pielāgošanās tām pilsētās”, kurā IPCC eksperti iepazīstinās ar speciālo ziņojumu saistībā ar pilsētu pielāgošanos klimata pārmaiņām, jaunāko pētījumu datiem, tostarp zaļās infrastruktūras un arhitektūras nozīmi pilsētvidē.

📸 Pasākuma aktivitātes fotoattēlos var skatīt – ŠEIT