Arhīvs birkai: Vide

Rīgas apkaimēs stādīs egles; tās varēs rotāt Ziemassvētkos

, , , , ,

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, atsaucoties uz apkaimju biedrību iniciatīvu, šajā pavasarī pirmo reizi galvaspilsētas apkaimēs stādīs egles, kuras varēs rotāt Ziemassvētkos.

Kopš 2021. gada Rīgas pašvaldība pirms Ziemassvētkiem piedāvā Rīgas apkaimju biedrībām cirstās egles, kuras uzstādīt savās apkaimēs un izrotāt kopā ar iedzīvotājiem. Vairākas apkaimju biedrības ir izteikušas vēlmi pēc stādītas eglītes, tādēļ šajā pavasarī pašvaldības Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” organizēs pirmo septiņu egļu stādīšanu vietās, kuras ierosinājušas apkaimju biedrības un kuras saskaņotas ar pašvaldības speciālistiem. Līdz šim egļu stādīšana ir veikta tikai atsevišķu parku vai skvēru labiekārtošanas darbu laikā.

Šīs Ziemassvētku egles priecēs Iļģuciema, Torņakalna, Bišumuižas, Rumbulas, Juglas un Jaunciema apkaimju iedzīvotājus, tādējādi ienesot svētku sajūtu arī no centra tālākās apkaimēs.

“Mazjumpravas muižas komplekss ir īpaša vieta, kas ir gandrīz tik pat veca kā Rīga. Dzirnavas simbolizē nemitīgu kustību, pagātnes klātbūtni un kluso maģiju, kas spēj savienot dažādas paaudzes vienotā pieredzē, ko apliecina arī radošais kvartāls, kas dzirnavās darbojas jau trīs gadus. Mazjumpravas muižas kvartāls ar dārzu un dīķi ir izveidojies par iecienītu apkaimes iedzīvotāju satikšanās vietu – vietu, kur pavadīt brīvo laiku, baudīt kultūras notikumus un stiprināt savstarpējo saliedētību pēc pastaigām pa Ķengaraga promenādi. Eglītei izraudzīta vieta, lai tā būtu redzama no visiem ceļiem, kas ved uz muižas kompleksu, un apkārtējā vide ir lieliski piemērota dažādu kultūras pasākumu norisei svētku laikā, aktīvi iesaistot vietējos iedzīvotājus,”

uzsver biedrības “Rīgas Mazjumprava” vadītāja Inese Grandāne

Pirmdien, 28. aprīlī, egles stādīs četrās vietās:

  • Nordeķu parkā
  • Gramzdas ielā pie Imantas 15. līnijas 7
  • Friča Brīvzemnieka ielas un Vienības gatves stūrī
  • Bauskas ielā 149A

Trešdien, 30. aprīlī, egles stādīs trijās vietās:

  • Mazjumpravas muižā (plkst.11.00)
  • Malienas ielā 60
  • Gaileņu ielā 14

Rīgas pašvaldība aicina apkaimju iedzīvotājus piedalīties jauno eglīšu stādīšanā.

 

RĪGAS MEŽI šogad Lielajā talkā sakops vēsturisko Strazdumuižas parku

Lielās talkas dienā, 26. aprīlī, SIA “Rīgas meži” kopā ar “Lielās talkas” organizatoriem, Dabas aizsardzības pārvaldi, Latvijas Neredzīgo biedrību un apkaimju biedrībām kopīgi strādās vēsturiskajā Strazdumuižas parkā. Talkas laikā plānots sakopt gan parku, gan Juglas ezera krastu. Darbos pie ūdenstilpes piedalīsies arī profesionāli ūdenslīdēji.

Šī gada talka Strazdumuižā būs ne tikai praktiska, bet arī sirsnīgi iedvesmojoša. Doma par harmoniju ar dabu iemiesosies arī konkrētos darbos – tiks izvietota kukaiņu māja, kā arī kopīgiem spēkiem sagatavosim vairākus desmitus putnu būrīšus, kuri pēc talkas tiks izvietoti “Rīgas mežu” apsaimniekotajās teritorijās.

“Rūpes par vidi sākas ar attieksmi – ar ikdienas darbiem, ko veicam šodien. Lielā talka “Rīgas mežiem” ir veids, kā iemiesot šo pārliecību praktiskā rīcībā – kopjot pilsētas zaļās teritorijas un vienlaikus turpinot latviskās darba tikuma un kopā būšanas tradīcijas. Talkošana, mūsuprāt, nav tikai par lapu grābšanu vai atkritumu savākšanu, ko mēs jau darām ikdienā. Tā ir par apziņas veidošanu, par atbildību pret zemi, kurā dzīvojam. Tādēļ šajā gadā aicinām sakopt Strazdumuižas parku, kas ikdienā ir ļoti nozīmīga vieta ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī Latvijas Neredzīgo biedrībai”

stāsta SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra

Līdzīgi kā citus gadus, talkas atklāšana solās būt īpaši jestra – par pacilātu noskaņu parūpēsies Rīgas 6. vidusskolas pūtēju orķestris Haralda Bārzdiņa vadībā. Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis aicinās talku sākt ar tautasdziesmu, stiprinot kopības sajūtu. Savukārt sirsnīgu muzikālu sveicienu sniegs Neredzīgo biedrības vīru vokālais ansamblis “Senozols”, kā arī citi mūziķi, kuri akcentēs Strazdumuižas parka ciešo saikni ar Latvijas Neredzīgo biedrību.

Par Strazdumuižu un parku

Strazdumuiža atrodas Rīgas ziemeļaustrumu daļā, Juglas apkaimē. Tā pirmo reizi rakstītos avotos minēta jau 16. gadsimtā kā Thoravestenhof. Vēlāk šī teritorija ieguva vairākus nosaukumus, līdz nostiprinājās latviskotais vārds “Strazdumuiža”.

Teritorija laika gaitā piedzīvojusi dažādas pārvērtības. 19. gadsimtā šeit darbojās kokvilnas manufaktūra. Šodien pie Strazdumuižas parka atrodas arī Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas dienas centrs, turklāt parks ir ne tikai nozīmīgs rekreācijas objekts Juglas apkaimē, bet arī vieta, kur cieši savijas daba, vēsture un cilvēku kopienas spēks.

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Rīgas meži | Facebook
Rīgas dārzi un parki | Facebook
EkVidO | Facebook
Rīgas meži | Linkedin

 

Rīdzinieki aicināti piedalīties Lielajā talkā; pašvaldība izvedīs atkritumus no 98 vietām

Jau sestdien, 26. aprīlī visā Latvijā notiks “Lielā talka”, kuras laikā Rīgas dome aicina rīdziniekus sakopt savas apkārtnes teritorijas. Rīgas pašvaldība šogad plāno izvest savāktos atkritumus no 98 apstiprinātajām talkas vietām.

Talkas vietu reģistrācija ir noslēgusies, bet vēl turpinās pieteikto talkas vietu izvērtēšana, tāpēc iedzīvotāji aicināti piebiedroties jau apstiprinātajām talkas vietām, ar kurām var iepazīties vietnē talkas.lv.

Rīgas pašvaldībā saņemti 142 pieteikumi talkas vietām, no tām apstiprinātas 111 vietas. No 98 apstiprinātajām vietām savāktos atkritumus izvedīs pašvaldība, bet no pārējām vietām atkritumu izvešanu apņēmušies veikt pieteicēji. Vismaz puse no apstiprināto talkas vietu pieteicējiem jau saņēmuši atkritumu savākšanai nepieciešamos maisus.

 📌 Lielās talkas laikā, līdz 29. aprīlim, iedzīvotāji bez maksas varēs nodot arī savāktās koku un krūmu lapas divās Rīgas apkaimēs Daugavas labajā un kreisajā krastā – Torņakalna apkaimē un Mežaparka apkaimē. Nodošanas punktu darba laiks un precīza atrašanās vieta pieejama šeit.

Visaktīvākie talkotāji šogad ir Dzirciemā, Ķīpsalā, Ziepniekkalnā, Zaķusalā, Dārziņos, Juglā Purvciemā un Mežciemā. Galvenokārt talkas pieteikuši uzņēmumi, izglītības iestādes, privātpersonas un dažādas biedrības.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis talkos Vīķu kroga piemiņas vietā no plkst. 10.00 – 11.00. Talkā piedalīsies arī Zemessardzes 1.brigādes štāba pārstāvji. Savukārt Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks plkst. 10.00 talkos Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā.

11. maijā piemiņas vietā pie bijušā Vīķu krogā ar svinīgu gājienu un īpašu notikumu tiks atklāts pirmais Rīgas pašvaldības uzstādītais piemineklis Neatkarības kara cīnītājiem atjaunotās Latvijas valsts laikā. Piemineklis veltīts Daugavpils 8. pulka cīņām pret Bermonta dzelzs divīziju.

Ja radušies jautājumi vai neskaidrības par Lielās talkas norisi Rīgā lūgums zvanīt Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinatoriem atbilstoši administratīvajai teritorijai pa tālruņiem vai rakstīt uz e-pastu:

  • Rīgas Centra rajons un Latgales priekšpilsēta – Marianna Skudra, tālr. +37128845105, e-pasts: Marianna.Skudra@riga.lv;
  • Rīgas Centra rajons un Latgales priekšpilsēta – Ivita Zeibote, tālr. +37129294674, e-pasts: Ivita.Zeibote@riga.lv;
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Andris Uvarovs, tālr. +37126145809, e-pasts: Andris.Uvarovs@riga.lv;
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Dana Nadoļska, tālr. +37128326930, e-pasts: Dana.Nadolska@riga.lv;
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Lilita Aleksāne, tālr. +37129331154, e-pasts: Lilita.Aleksane@riga.lv;
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Vidzemes priekšpilsēta – Inesa Fedjuhina tālr. +37129138411, e-pasts: Inese.Fedjuhina@riga.lv;
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Vidzemes priekšpilsēta – Vera Solovjova tālr. +37125437265, e-pasts: Vera.Solovjova@riga.lv;
  • Rīgas Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsēta – Arturs Rudovičs, tālr. +37125488539, e-pasts: Arturs.Rudovics@riga.lv.

 📌 Vairāk informācijas par talkošanas vietām un padomi talkotājiem www.talkas.lv.

“Lielā talka” ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos.

 

Lucavsalā norisināsies ilgtspējīgai dārzkopībai veltīts notikumu cikls “Dārzzinis”

No aprīļa vidus līdz maija beigām Lucavsalas kopienas dārzā norisināsies trīs notikumu cikls, kas veltīts simbiotiskai sadarbībai ar apkārtējo vidi un tās iemītniekiem dārzkopības formā. Cikla ietvaros vietējās apkaimes iedzīvotāji un citi interesenti tiks aicināti piedalīties ilgtspējīgai dārza plānošanai veltītā seminārā, dobju ierīkošanas darbnīcās un dārza svinībās Lucavsalā.

Turpinot aktualizēt urbāno dārzu un pilsētvides zaļo zonu kā demokrātiju veicinošu telpu nozīmi urbānā kontekstā, kā arī praktisku zināšanu pēctecības apriti, notikumu cikls aicinās pavērties uz dārzkopību kā attiecību veidošanas formu. Rosinot ieklausīties apkārtējā vidē un stādīšanas, ravēšanas, rušināšanās praksēm pievērsties kā rūpēm – notikumi nodrošinās gan teorētisku, gan praktisku “dārzzinību” bāzi apmeklētājiem un Lucavsalas kopienas dārza potenciālajiem apdzīvotājiem.

“Mazdārziņi ir integrāla Rīgas pilsētvides daļa. Daļa no tiem tikusi izveidota jau pirms vairāk nekā simts gadiem ar nolūku nodrošināt kvalitatīvu ārtelpu rekreācijai, līdzīgi kā citviet Rietumeiropā. Dārziņus ir nepieciešams pilsētvidē saglabāt un attīstīt, it sevišķi laikā, kad cilvēku saskarsme ar dabu, pārtikas audzēšanu, kā arī vienam ar otru piedzīvo krīzi. Tas sākas gan ar prasmju veidošanu un uzturēšanu pilsētnieku vidū, gan ar mērķtiecīgu rīcību no pašvaldības puses, atbalstot dārzniekus un kopienu ieceres,”

komentē Kristīne K. Putniņa, bioloģiskās daudzveidības, zemes lietojuma, klimata pārmaiņu un atjaunīgo energoresursu mijsakarību eksperte biedrībā “Zaļā brīvība”

Cikla “Dārzzinis” ietvaros plānoti trīs notikumi:

📌 27. aprīlī plkst. 16:00 “Galva dārzā” : Ilgtspējīgas dārza plānošanas seminārs (sadarbībā ar Latvijas Permakultūras biedrības līdzdibinātāju Artūru Freiju) & literatūras un mākslas mēnešraksta “Avīzes Nosaukums” aprīļa izdevuma “LUCAVSALA” atklāšana kopienas centrā “Maiznīca” (Lastādijas 60).

📌 10. un 11. maijā plkst. 10:00-17:00 “Rokas dārzā” : Dobju ierīkošanas un stādīšanas darbnīcas (sadarbībā ar bioloģi, Latvijas sēklu bibliotēkas iniciatīvas aizsācēju Sandru Stabingi);.

📌 31. maijā plkst. 13:00 “Prieks dārzā” : Svinības dārzā

Notikumu ciklu organizē biedrība “Lucavsala” sadarbībā ar Lucavsalas kopienas dārza pārstāvjiem. Lucavsalas kopienas dārzs ir 2024. gadā uzsākta iniciatīva ar mērķi Lucavsalas mazdārziņu teritorijā radīt vietu ne vien individuālai, bet arī kopīgai dārzkopībai un citām radošām aktivitātēm – tādējādi veicinot teritorijas kā dinamiskās attiecībās ar apkārtējo vidi saistītas kultūrvietas pilnveides potenciālu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pasākuma afiša

Pasākuma afiša

 

Rīgā prezentēts pilsētas ilgtspējas portrets, balstīts uz “Virtuļa ekonomikas” principiem

Rīgā, koplietošanas telpā “Sadarbnīca”, norisinājās Rīgas pilsētas ilgtspējas portreta prezentācija. Pasākumu organizēja Rīgas enerģētikas aģentūra un biedrība “Zaļā brīvība” Eiropas misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030. gadam” ietvaros.Ilgtspējas portrets izstrādāts, izmantojot “Virtuļa ekonomikas” pieeju, un tas sniedz pārskatu par Rīgas ietekmi dažādās jomās – no gaisa piesārņojuma un plūdu riskiem līdz izglītības kvalitātei un sociālajai vienlīdzībai.

“Virtuļa ekonomika” ir mūsdienīga pieeja novecojušam ekonomikas modelim, kas iekļauj gan sociālos, gan vides jautājumus, aktualizējot pilsētas ietekmi lokālā un globālā mērogā. Šis ir pirmais šāda veida pārskats Rīgai, tāpēc tas varēs būt kā instruments, lai izvērtētu Rīgas pašreizējo situāciju, kā arī nākotnes perspektīvas.

“Rīgas ilgtspējas portrets, balstīts uz “Virtuļa ekonomikas” principiem, ir nozīmīgs solis mūsu pilsētas ceļā uz ilgtspējīgu nākotni. Šis projekts ne tikai veicina un ļauj paskatīties uz pilsētas ilgtspējas jautājumiem no citas prizmas, bet arī nodrošina iedzīvotāju aktīvu līdzdalību, padarot Rīgu par videi draudzīgu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu pilsētu. Mēs esam lepni par sadarbību ar vides NVO un starptautiskajiem partneriem, lai kopīgi veidotu inovatīvus risinājumus un procesus, kas uzlabos mūsu pilsētas dzīves kvalitāti,”

uzsvēra Alise Pizika, Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece klimata un inovāciju jautājumos

Projekta galvenais mērķis ir CO2 emisiju samazināšana Rīgas pilsētā, izmantojot inovatīvus risinājumus un procesus, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta iedzīvotāju līdzdalībai, nodrošinot, ka pilsētas attīstība ir gan videi draudzīga, gan sabiedrības vajadzībām atbilstoša.

Atklāšanas pasākums un starptautisko ekspertu iesaiste

Seminārā starptautiski eksperti Amsterdamas lietišķo zinātņu universitātes pārstāvis Vilems van Vindens, konsultantu uzņēmuma “Regenalyze” pārstāve Garance Breula un “Doughnut Economics Action Lab” pilsētu un reģionu jomas pārstāve Leonora Grčeva sniedza informāciju par “Virtuļa ekonomikas” pieeju, kā arī to, kāda ir pilsētu loma ilgtspējas veicināšanā.

Rīgas pilsētas portreta attīstība

Biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Liene Krauja iepazīstināja ar Rīgas pilsētas portreta izstrādes soļiem, metodoloģiju, kā arī kategorijām, kas tika iekļauti pārskatā un izveidotā pārskata rezultātiem.

“Šāda metodoloģija Latvijā iepriekš nav izmantota, un mums ir unikāla iespēja ieraudzīt pilsētas vides kvalitāti, sociālos apstākļus un to, kā mūsu paradumi ietekmē ne tikai pašmājās, bet arī citviet pasaulē. “Virtuļa ekonomika” piedāvā plašāku skatījumu uz ekonomisko attīstību, neaprobežojoties tikai ar IKP un izaugsmi. Mēs kā vides NVO šī portreta izveidē pārstāvējām gan ekspertu, gan sabiedrības viedokli un palīdzam veicināt informācijas pieejamību sabiedrībai,”

sacīja Liene Krauja, biedrības “Zaļā brīvība” eksperte

Izveidotajā pārskatā var redzēt, ka mūsdienu pilsētas iedzīvotāju patēriņš nav ilgtspējīgs – tas veicina klimata pārmaiņas, dabas vērtību izzušanu un piesārņojumu, vienlaikus ietekmējot cilvēktiesības tālākās pasaules valstīs – samazinot piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, pārtikai un mājoklim. Tas notiek, piemēram, iegādājoties ”ātrās modes” apģērbus. Rīgas iedzīvotāji ikdienā izjūt problēmas, kas saistītas, piemēram, ar mājokļa pieejamību, veselības aprūpi, drošu mobilitāti (īpaši gājējiem un velosipēdistiem).

Tomēr aina nav tikai negatīva. Piemēram, gaisa kvalitāte lielākajā daļā pilsētas teritorijas ir droša, dzeramais ūdens ir augstas kvalitātes un viegli pieejams visiem, un iedzīvotājiem ir pietiekami daudz zaļo zonu atpūtai un labsajūtai. Turklāt Rīgā ir brīvi pieejams internets, augsta sanitārija, kā arī plašas iespējas iesaistīties kultūras dzīvē – šīs ir jomas, kur tiek ievērotas vides un sociālās vajadzības.

“Pārskata veidošanas laikā tika iesaistīti arī Rīgas iedzīvotāji, kuri klātienes pasākumā izteica savu viedokli par Rīgu un situāciju “Virtuļa ekonomikas” modelī aktualizētajās jomās, kā arī to, kas pilsētā dzīvojošos satrauc, prioritātēm un kā kopumā raksturotu savu Rīgu, kas ir pilsēta, kur vēlētos turpināt dzīvot nākotnē,”

sacīja biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Santa Krastiņa

Starptautiskā pieredze un labās prakses

Semināra otrajā daļā sadarbības pilsētas – Glāzgova un Grenoble – dalījās savā pieredzē par “Virtuļa ekonomikas” pamatprincipu ieviešanu. Prezentācijās tika atklāts, kā citās Eiropas pašvaldības veiksmīgi īsteno ”Virtuļa ekonomikas” un emisiju samazināšanas pasākumus, nodrošinot videi un sabiedrībai draudzīgu attīstību.

Rīgas pilsētas ilgtspējas portreta izstrāde turpinās, un projekta partneri strādā pie inovāciju ieviešanas, efektivitātes uzlabošanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanas.

🔎 Vairāk informācijas un īsā atskaite par projekta virzību pieejama – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus neizmest sadzīves atkritumos mobilos tālruņus un litija baterijas; tam domāti īpaši savākšanas punkti

Sadzīves atkritumos izmesti mobilie telefoni un litija baterijas gan piesārņo vidi, gan var izraisīt aizdegšanos atkritumu savākšanas automašīnās, tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina tos nodot bīstamo atkritumu savākšanas punktos.

Pēdējo nedēļu laikā konstatēti vairāki gadījumi, kad atkritumu izvedējmašīnās aizdegušies atkritumi litija bateriju dēļ. Piemēram, aprīļa sākumā Indrupes un Zilupes ielas krustojumā izcēlās ugunsgrēks atkritumu savākšanas automašīnā, jo kāds iedzīvotājs sadzīves atkritumos bija izmetis kasti ar mobilajiem telefoniem, kas atkritumu presēšanas laikā aizdegās. Lai novērstu lielāku nelaimi, darbiniekiem nācās veikt piespiedu atkritumu izbēršanu uz ceļa braucamās daļas.

Litija baterijas, mobilie tālruņi, portatīvie datori, e-cigaretes un citas ar litija akumulatoriem aprīkotas ierīces ir īpaši ugunsnedrošas, ja tās tiek izvestas kopā ar sadzīves atkritumiem, kas tiek sapresēti. Šādas situācijas apdraud ne tikai atkritumu apsaimniekotājus, bet arī iedzīvotājus un vidi.

Rīgas pašvaldība norāda, ka nepareizas šķirošanas dēļ aizdegas ne tikai atkritumu vedēju kravas, bet arī atkritumu konteineri atkritumu konteineru novietnēs, kas var apdraudēt iedzīvotāju dzīvību un drošību, kā arī kustamo un nekustamo īpašu blakus aizdegšanas vietai.

Visa veida nolietotās un nederīgās sadzīves un elektroiekārtas tiek klasificētas kā videi kaitīgie atkritumi, jo tās var saturēt videi un cilvēkam bīstamas vielas. Ja baterijas vai elektroiekārtas netiek nodotas otrreizējai pārstrādei, tās, nokļūstot apkārtējā vidē, var radīt toksisku piesārņojumu, kas kaitē gan dabai, gan cilvēku veselībai. Elektroiekārtas un baterijas satur virkni bīstamu ķīmisku vielu, piemēram, svinu, kadmiju, alvu, dzīvsudrabu u.c.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka baterijas, vecus mobilos telefonus un citu elektrotehniku iespējams nodot bez maksas vairākos oficiālos savākšanas punktos visā pilsētā. Tos iespējams nogādāt:

● uz “Latvijas Zaļā punkta” un “Eco Baltia vide” organizētajiem mobilajiem savākšanas punktiem;
● atstāt pie tirdzniecības vietās izvietotajām bateriju savākšanas kastēm;
● izmantot ražotāju atbildības sistēmu piedāvātās nodošanas iespējas;
● baterijas var nodot arī degvielas uzpildes stacijās;
● atkritumu apsaimniekotāji piedāvā arī iespējas uzņēmumiem un ofisiem vākt baterijas, nodrošinot tos ar speciālām bateriju uzglabāšanas kastēm.

📌 Šķirošanas laukumu, kā arī specializētie bateriju nodošanas punkti apkopoti Latvijas Zaļā punkta digitālajā šķirošanas kartē – ŠEIT.

Nokalpojušo elektrotehniku bez maksas var nodot visos “CleanR” šķiroto atkritumu nodošanas laukumos Rīgā – Vietalvas ielā 5b un Spilves ielā 8e. Laukumu darba laiki pieejami – ŠEIT.  Ja gadījumā elektrotehnika joprojām darbojas, taču nav vairs vajadzīga, to pieņem arī “CleanR” lietoto preču apmaiņas punktā Vietalvas ielā 5b, Rīgā.

“Zaļā josta” sadarbībā ar “BAO” organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Elektrosestdiena”. Šī akcija norisināsies šo sestdien 12. aprīlī.

Tāpat “Zaļā josta” sadarbībā ar “CleanR” organizē mobilo atkritumu savākšanas punktu “Tīrmāja”, aicinot iedzīvotājus bez maksas atbrīvoties no nokalpojušās un sev vairs nevajadzīgas elektrotehnikas.

Videi kaitīgu preču utilizācijai izstrādāta īpaša kārtība:

Izlietotu bateriju savākšanai no iedzīvotājiem izveidots plašs savākšanas tīkls. Baterijas nodot pārstrādei var videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos, speciālās savākšanas tvertnēs, kas izvietotas bateriju tirdzniecības vietās un dažādās valsts un pašvaldības iestādēs. Lielāka apjoma izlietoto bateriju utilizēšanai iespējams pasūtīt bezmaksas izvešanu no uzņēmuma, sazinoties ar specializēto bīstamo atkritumu apsaimniekotāju, piemēram, AS “BAO”. Publiski pieejamie izlietoto bateriju pieņemšanas punkti apkopoti kartē – ŠEIT.

Ņemot vērā arvien pieaugušo iedzīvotāju interesi par atkritumu šķirošanu, Mājokļu un vides departaments ir izveidojis digitālu karti ar Rīgā izvietotajiem publiskajiem atkritumu šķirošanas punktiem, kuros ikviens iedzīvotājs drīkst izmest sašķirotos atkritumus – skatīt ŠEIT.

Kartē atzīmētie sarkanās krāsas punkti ir šķirošanas punkti, kur iedzīvotāji var nodot sašķirotos bīstamos atkritumus un tajos pieņem:

● eļļas;
● eļļas filtrus;
● laku un krāsu atkritumus;
● dzīvsudraba atkritumus;
● luminiscētās spuldzes;
● organiskos šķīdinātājus;
● neizlietotus ārstnieciskos preparātus;
● ķimikālijas;
● izlietotas baterijas;
● printeru un kopētāju izlietotās kasetes;
● piesārņoto taru.

Bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos aizliegts izmest:

● pārtikas un dārzu atkritumus;
● nešķirotos sadzīves atkritumus;
● sašķirotus otrreizējai pārstrādei derīgus atkritumus (plastmasa, papīrs, metāls, stikls);
● liela izmēra atkritumus (mēbeles, matrači, dīvāni u.tml.);
● būvniecības atkritumus;
● loga stiklus un spoguļus;
● stikla glāzes un vāzes, māla pudeles, keramikas izstrādājumus;
● riepas;
● u.c. veida atkritumus, kuri neatbilst augstāk minētajiem bīstamo atkritumu nosacījumiem.

Šāds atkritumu nodošanas veids ne tikai novērš bīstamību, bet arī nodrošina to pareizu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pārliecināties, ka baterijas tiek nodotas atbilstoši, jo tās satur videi bīstamas vielas.

Pozitīvi, ka rīdzinieku atbildība pret atkritumu šķirošanu turpina augt – 2024. gadā šķiroto atkritumu īpatsvars sasniedza jau 40 % no kopējā apjoma, salīdzinot ar 20 % 2019. gadā.

Rīgas dome aicina ikvienu pilsētas iedzīvotāju būt atbildīgiem – šķirot atkritumus, īpaši uzmanīgi izturoties pret bīstamajiem atkritumiem.

 

Rīgai piešķirts 350 000 eiro ES finansējums divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu būvniecībai

,

Rīgai piešķirts 350 000 eiro ES finansējums divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu būvniecībai; saņemta atzinība par kvalitatīvu iesniegumu

Rīgas pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) par Kohēzijas fonda finansējuma – 350 000 eiro – piešķiršanu divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izveidošanai galvaspilsētā, tādējādi drīzumā tiks izsludināti iepirkuma konkursi laukumu būvniecībai. Tāpat saņemta pateicība no CFLA par veiksmīgo sadarbību un augstas kvalitātes projekta iesnieguma sagatavošanu.

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments līdz 2026. gada beigām plāno izveidot divus jaunus šķiroto atkritumu savākšanas laukumus:

● Beberbeķu ielā 39
● Ūdeļu ielā 8

Jaunajos laukumos iedzīvotāji varēs nodot visdažādākos šķirotos atkritumus, tostarp lielgabarīta un sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, tāpat būs izveidots maiņas punkts mēbelēm, būvniecības precēm, elektronikai u.c.

“Plānots, ka savākto atkritumu daudzums šajos laukumos varētu sasniegt aptuveni 2000 tonnu gadā, vismaz 85 % no savākto sadzīves atkritumu apjoma būs turpmāks pielietojums un to pārstrādes produkti un materiāli atgriezīsies saimnieciskajā apritē. Projekta mērķa grupa ir Imantas, Zolitūdes, Beberbeķu, Mūkupurva, Juglas, Berģu, Dreiliņu, Pļavnieku, Mežciema, Bukultu un Brekšu apkaimju iedzīvotāji – vairāk nekā 100 000, kuri tagad varēs šķirot atkritumus daudz aktīvāk un vieglāk, ”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Minēto divu laukumu veidošanu ir atbalstījušas apkaimju biedrības. Kopā galvaspilsētā plānots izveidot astoņus šādus laukumus, uzlabojot šķirošanas un atkritumu nodošanas iespējas visā Rīgā. Patlaban rīdziniekiem ir pieejami tikai divi šķiroto atkritumu savākšanas laukumi Vietalvas ielā 5 un Spilves ielā 8E, kurus izveidojis un apsaimnieko atkritumu apsaimniekotājs SIA “Clean R”.

Jaunajos laukumos no iedzīvotājiem tiks pieņemti dažāda veida iepriekš sašķiroti atkritumi, tai skaitā plastmasas atkritumi; izlietotais plastmasas iepakojums; koksne un izlietotais koka iepakojums; papīrs un kartons, izlietotais papīra un kartona iepakojums; izlietotais stikla iepakojums un cita veida stikla atkritumi; tekstila atkritumi; metāla iepakojums; sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – smēreļļas, svinu saturoši elektriskie akumulatori, elektriskie akumulatori (niķeļa–kadmija, dzelzs–niķeļa), galvaniskie elementi, galvaniskās baterijas un citi elektriskie akumulatori, visu veidu riepas, eļļas filtri, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, arī liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas un ledusskapji, gāzizlādes spuldzes; neizlietoti ārstnieciskie preparāti, ķimikālijas, izlietotas baterijas, printeru un kopētāju izlietotās kasetes, piesārņotā tara; bioloģiskie atkritumi (par samaksu, kas ir par 20% zemāka, nekā noteiktā maksa); liela izmēra atkritumi (par samaksu); mājsaimniecībā radušies būvniecības atkritumi (par samaksu).

Katrā laukumā tiks izveidota arī nojume lietu (mēbeles, būvniecības preces, elektronika) maiņas punktam, kurās paredzēts īslaicīgi uzglabāt atkārtoti izmantojamās lietas.

Šķiroto atkritumu savākšanas laukumā nenotiks atkritumu pārstrāde, pāršķirošana vai ilgtermiņa uzglabāšana. Tiks pieņemti jau sašķiroti atkritumi un atbilstoši konteineru piepildījumam tie tiks izvesti tālākai pārstrādei vai apglabāšanai.

Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas plānotas līdz 1 266 130 eiro, no tām KF līdzfinansējums ir līdz 350 000 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums līdz 916 130 eiro.

 

RĪGAS MEŽI pavasara putnu būrīšu talkās aktīvi iesaista cilvēkus ar īpašām vajadzībām, apkaimju biedrības un bērnu nometnes

,

Turpinot ikgadējās pavasara putnu būrīšu talkas kopā ar iedzīvotājiem, šajā piektdienā, 4. aprīlī, plkst. 16.00 SIA “Rīgas meži” organizēs jau piekto šīs sezonas putnu būrīšu sagatavošanas talku. Šoreiz pasākums norisināsies kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks” un tiek rīkots sadarbībā ar Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienībām “Ziemeļi” un “Ezermala”.

Pasākumā laikā “Mežaparkā” “Rīgas meži” vides izglītības programmas speciāliste kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologu stāstīs un rādīs, kas jāņem vērā, izgatavojot un uzstādot jaunas putnu mājas, lai tajās putni varētu iekļūt, justies droši un audzināt pēcnācējus.

Talkas laikā sanaglotie būrīši vēlāk tiks izvietoti “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecības Jaunolaines mežos.

📌 Pasākuma vieta “Mežaparkā” 

Mediji tiek aicināti piedalīties pasākumā. Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un / vai filmēt. Iegūtie vizuālie materiāli var tikt izmantoti publicitātes vajadzībām.

Līdz šim uzņēmums putnu būrīšu sagatavošanas pasākumos ir iesaistījis plašu sociālo partneru loku, īpaši aktīvi aicinot piedalīties cilvēkus ar ierobežotām iespējām piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs. Būrīši tika meistaroti kopā ar Latvijas Autisma apvienības dalībniekiem – ģimenēm, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem, biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” klientiem – pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, apkaimju iedzīvotājiem, kā arī bērniem, kuri ieradušies Latvijā no Ukrainas. Šādi uzņēmums veicina gan sabiedrības izglītošanu par vidi un bioloģisko daudzveidību, gan iekļaujošas partnerības, sociālās atbildības un cieņpilnas attieksmes pret dažādību veidošanu sabiedrībā.

“Mūsu dalībniekiem šī putnu būrīšu talka bija vairāk nekā tikai pasākums – tā bija iespēja būt daļai no sabiedrības, pierādīt sev un citiem: “Es varu!”. Jau 30 gadus biedrība nodrošina sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Šāda pasākuma pieredze sniedz mūsu dalībniekiem ne tikai gandarījumu un prieku, bet arī stiprina pārliecību, ka viņu darbs ir vērtīgs. Mēs esam patiesi pateicīgi “Rīgas mežiem” par šo iespēju un ar prieku piedalīsimies šādos pasākumos arī turpmāk”.

savos iespaidos par pasākumu dalās biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” pārstāve Margita Erele

Tradicionāli katru pavasari “Rīgas mežu” vides izglītības programma “EkVidO” sākas ar putnu būrīšu talkām – esošo mājiņu tīrīšanu un labošanu, kā arī jaunu būrīšu gatavošanu un izvietošanu.

Šopavasar plānojas vēl divas talkas:

📌 4.aprīlī, no 16.00-18.00 – kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”; sadarbībā ar Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienībām “Ziemeļi” un “Ezermala”
📌 13.aprīlī, no 11.00-13.00 – Candera skvērā, pie Candera ielas rotaļu laukuma; sadarbībā ar biedrību “Zasulaukam un Šampēterim”

Pavasarī daudzi cilvēki vēlas sev pie mājas vai dārzā izlikt putnu būrīti. Būrīšiem, tāpat kā ikvienam mājoklim, nepieciešama regulāra tīrīšana. Netīrītā būrī putni nevar vīt jaunu ligzdu; tur var intensīvi sākt vairoties kaitēkļi. Putnu būrīšu tīrīšana nodrošina to ilgtspēju – regulāri tīrot un kopjot, putnu mājas kalpo vismaz piecus gadus.

Lai nodrošinātu putniem ligzdošanas vietas un novērstu kaitēkļu vairošanos, “Rīgas meži” uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ik gadu tīra un labo esošos būrīšus, kā arī uzstāda jaunus. Turklāt būrīši top no uzņēmuma mežos augušajiem kokiem un sagataves veido “Rīgas mežu” speciālisti.

Jau ceturto gadu pēc kārtas putnu būrīšu sakopšanas talkās uzņēmums “Rīgas meži” aktīvi iesaista iedzīvotājus, it īpaši – bērnus.

“Rīgas meži” vides izglītības programma “EkVidO” aicina iedzīvotājus rūpēties par pašu izliktajiem putnu būrīšiem, regulāri tos tīrīt un salabot!

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Aicina uz putnu vērošanu Ķengaraga promenādē 18. aprīlī

Biedrība “Lab Futura” aicina Latvijā dzīvojošos trešo valstu pilsoņus un vietējos iedzīvotājus uz Latvijas putnu vērošanu Ķengaraga promenādē 18. aprīlī plkst. 8.30. Putnu vērošanu vadīs Latvijas Nacionālā Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko latviešu valodā (iespējams tulkojums uz krievu un angļu valodu, ja nepieciešams). Satikšanās plkst. 8.30 pie veikala “RD Electronics”, pie Dienvidu tilta (Latgales iela 240, Rīga,).

📌 –  tikšanās vieta kartē – ŠEIT.

Daugavas posms pie Ķengaraga ir iecienīta putnu vērošanas vieta, kur, pastaigājoties gar upes malu vai labiekārtotu promenādi, iespējams novērot daudzu sugu ūdensputnus. Putnu vērošanā aicināti piedalīties gan pieaugušie, gan bērni.

Dmitrijs Boiko ir viens no erudītākajiem Latvijas ornitologiem. D. Boiko ne vien veido ekspozīcijas un strādā ar apmeklētajiem Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, bet ir arī viens no Eiropas zinošākajiem ziemeļu gulbju pētniekiem.

Pasākums notiek projektā “Mana Rīga II”. Projekta mērķis ir veicināt Rīgā dzīvojošo jauniebraucēju līdzdalību un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, kā arī veicināt starpkultūru dialogu un jauniebraucēju mijiedarbību ar uzņemošo sabiedrību, rosinot apzināties sevi par jauno rīdzinieku. Projekts iekļauj izglītojošas aktivitātes jauniebraucējiem kopā ar uzņemošās sabiedrības pārstāvjiem, lai iepazītu Latvijas vēsturi, kultūru, tradīcijas un dabu, veselīga dzīvesveida aktivitātes un sporta aktivitātes, sekmējot veselīgu dzīvesveidu, lietderīgu brīvā laika pavadīšanu un integrāciju.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vietu skaits ierobežots.

📌 Pieteikšanās – ŠEIT.
🔎 Informācija: officelabfutura@gmail.com

 

Ķīšezerā veidos jaunu laivu ielaišanas vietu

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šogad plāno izveidot jaunu slipu – laivu ielaišanas vietu Ķīšezerā blakus Ezermalas ielai 20C un nepieciešamo pievedceļu. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 20. martā, atbalstīja nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu slipa būvniecības no pašvaldības investīciju programmas.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādu vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Ķīšezerā bija apgrūtināta. Tagad pie šī ezera būs bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera. Pērnā gada nogalē šādu slipu izveidojām Juglas ezerā,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Projekta īstenošana uzlabos Ķīšezera pieejamību iedzīvotajiem rekreācijai un makšķerēšanai. Papildus slipa izbūvei tiek nodrošināta arī ērta piebraukšana autotransportam, ar kuru tiks pievesti/aizvesti kuģošanas līdzekļi.

Projekta kopējās izmaksas ir 111 894 eiro un būvdarbus plānots paveikt piecu mēnešu laikā.

Kā ziņots, lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā tika izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.