Svētdien, 3. novembrī kultūras centrā “Imanta” plkst. 16.00 Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” jauktais koris “Namejs” rīko 35 gadu jubilejas koncertu “Gadalaiku ainavas”, kurā skanēs jaunāko laiku latviešu komponistu kora mūzika.

“Kora jubilejas brīdis ik gadu ir kā krustceles gadalaiku maiņā – aiziet rudens, nāk ziema, tuvojas Latvijas dzimšanas diena, Ziemassvētki. Šī gada jubilejas koncertā ievīsim mūzikā katru no šiem mums nozīmīgajiem brīžiem. Un nesot tālāk kora dibinātāju ideju par Nameja gredzena ciešajiem pinumiem kā tautas vienotību, aicināsim būt kopā ar mums arī draugu kolektīvus”,

atzīmē kora diriģente Iveta Kaktiņa.

Programmā skanēs Valta Pūces cikla “Gadalaiki” daļas “Rudens lauks” un “Ziemas ceļi”. Soliste – Ieva Parša (mecosoprāns). Kopā ar jaukto kori “Namejs” svētkus svinēs Ziemeļrīgas kultūras apvienības Kultūras pils “Ziemeļblāzma” jauktais koris “Vivat”, mākslinieciskais vadītājs Andris Pundurs un VEF Kultūras pils jauktais koris “Fēnikss”, mākslinieciskā vadītāja Alise Līva Jansone.

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” jauktais koris „Namejs” ir dibināts 1989. gadā. Kopš 2023. gada kora diriģenti ir Iveta Kaktiņa un Aivis Daiņa. Līdz 2018. gadam kori vadīja tā dibinātājs Uģis Reķis, līdz 2023. gadam – diriģente Sindija Druva. Koris savas darbības laikā ir sniedzis koncertus ārvalstīs, piedalījies starptautiskos koru konkursos vairākās valstīs, kā arī aktīvi piedalījies Latvijas koru dzīvē.

✅ 3. novembrī plkst. 16.00
✅ Kultūras centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29

Ieeja koncertā bez maksas

 

Še, tētiņ, Jumja vārpa,
Cērt sudraba apcirknīti:
Dieviņš devis div’ vārpiņas
Bagātāi gadiņā.
/ Latviešu tautasdziesma /

2024. gada 29. septembrī Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” pagalmā, Anniņmuižas bulvārī 29 notiks Miķeļdienas svinības ar daudzveidīgu kultūras programmu gan lieliem, gan maziem.

Gadskārtu svinēšana dod pamatu cilvēka ikdienas dzīves ritmam. Miķeļdiena, kad atzīmējam rudens saulgriežus, ir jestrs pasākums ar mūziku, dejām, rotaļām un gadatirgu. Miķeļus svin raženi, dižojas ar dabas nesto bagātību, jo tie sakrīt ar laiku, kad uz laukiem ir novākta raža. Miķeļos tradicionāli tika svinētas kāzas un dzīres bija bagātīgas. Svētkos godā Jumi, kas ir auglības, svētības un bagātības simbols.

Pasākuma programmā būs gan svētku koncerts, gan iesaistošas norises. Ar Miķeļdienas svētku tradīcijām iepazīstinās folkloras zinātāji Ēriks Zeps un Zane Reitere. Ar dziesmām priecēs un aicinās uz dejām tradicionālās mūzikas grupas “Banga” un “Dārdaru muzikanti”.

Pieaugušajiem būs interesants rudens labumu tirdziņš, savukārt Bērni un jaunieši varēs piedalīties radošās darbnīcās kopā ar Pārdaugavas kultūras apvienības Tautas lietišķās mākslas studijām. Aktīvās atpūtas piekritēji dižās Miķeļdienas spēka, veiklības un jautrības pieturā kopā ar jautrajām Miķeļa māsām varēs izmēģināt spēkus lielajā rudens stafetē, gaiļu cīņās, visiem labi zināmajā spēlē “desas” (pārdēvēta par “ābolu spēli”) un noskaidrot savu veiklību staigājot ar ķekatām vai “cūku ganīšanā”.

Ikviens tiek aicināts piedalīties unikālo un jumja formas augļu un dārzeņu izstādē – konkursā. Novācot rudens ražu nereti sanāk atrast divus kopā saaugušus augļus vai tik dīvainas formas dārzeni, ka tas atgādina teju skulptūru. Tāpēc atnes to pasākuma dienā uz Kultūras centru un piedalies konkursā.

Pasākuma programma

● 10.00–17.00
Miķeļdienas tirdziņš ar Latvijā ražotiem amatnieku izstrādājumiem un pārtikas produktiem;
Izstāde – konkurss unikālajiem un Jumja formas augļiem un dārzeņiem (apmeklētāji aicināti nest savos dārzos izaugušos Jumjus)

● 12.00–15.00
Uz skatuves tradicionālās mūzikas grupas “Banga” un ”Dārdaru muzikanti”

● 11.00–16.00
Radošās darbnīcas:

• rotājumu un Miķelīšu veidošana no dabas materiāliem ar TLMS “Ataudze” pinējiem;
• Kalēja darbnīca un studijā tapušo darbu prezentācija – iespēja iemēģināt kalšanas procesu un izgatavot sev nelielu suvenīru ar TLMS “Zīle” kalēju;
• Aušanas darbnīca – iespēja apgūt aušanas prasmes un iemēģināt mazās stelles ar TLMS “Austra” audējiem.

● 11.00–16.00
Dižās Miķeļdienas spēka, veiklības un jautrības rotaļas – Cūku ganīšana, ķekatas, ābolu spēle, gaiļu cīņas un lielā stafete.

Pasākuma vadītāji Ēriks Zeps un Zane Reitere

Ieeja bez maksas.

Rīko Pārdaugavas kultūras apvienība.

 

Agnijas Ģērmanes izstādes “Saules vannas” tematiskais loks ietver iegrimšanu, atslābšanu, ķermeņa baudu un enerģijas apmaiņu. Arī transformāciju kā ļaušanos dziedinošai terapijai, kas spēj izmainīt reakcijas apziņā un zemapziņā, atjaunot iekšējo mieru un pārliecību.

Agnijas Ģērmanes jaunākie darbi ir turpinājums gleznu ciklam “Dubļu terapija”, kas gleznoti, domājot par dažādām ķermeņa un dzīves pieredzēm – smagām un netīrām, bet ārstējošām un attīrošām – vecā atmiršanu un jaunā sākumu. Autore atgriezusies pie figūru gleznošanas, sižetiskām kompozīcijām, izmantojot par modeļiem gan tuvus cilvēkus, gan nejauši ievērotus tipāžus.

Otra tēma, kas parādās mākslinieces darbos un ir nesaraujami saistīta ar iepriekšējo, ir Latvijas meži un purvi, zeme, ainava – vietas, kur gūt dziedinošās bagātības, smelties spēkus, atgriezties līdzsvarā, sajusties kā daļai no veselā. Izstādē būs eksponēti pēdējo gadu darbi, kas sasaucas ar tēmu par dabas un cilvēka mijiedarbību.

“Glezniecība ir mans pieejamākais instruments, kurā visintensīvāk izjust dzīvi un esības prieku. Spēku un enerģiju, ko dod saule, zeme un cilvēka neskarta daba, viskoncentrētāk uzņemu gleznojot dabā – tās ir manas saules vannas. Tālab ainavas bieži parādās manos darbos, un tās papildinās arī šo ekspozīciju,”

par izstādi stāsta māksliniece Agnija Ģērmane.

“Man glezniecība ir juteklisks pieskāriens virsmai. Krāsas kā vielas sajušana un pakļaušana gleznoto formu un ķermeņu plastikai. Pieskāriens sākotnēji uzcītīgi cenšas sekot domai, bet tik bieži patvaļīgi izraujas un izrādās dzīvāks, patiesāks,”

atzīst autore.

Māksliniecei ir ekspresīva glezniecības maniere, kas sākas ar abstrakciju – krāsu noskaņu un ritmu, kas darba procesā iegūst reālas formas – plastiku, līniju, zīmējumu un saikni ar realitāti vai kādu iedomātu sižetu.

Latviešu gleznotāja Agnija Ģērmane (1964) ir dzimusi Ogrē. Mācījusies Rīgas Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības katedrā, kur ieguvusi maģistra grādu mākslā. Papildizglītību pedagoģijā ieguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Ģērmane ir mākslinieku savienības biedre no 1996. gada. Izstādēs piedalās kopš 1991. gada. Organizējusi vairāk kā 30 personālizstādes un regulāri piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Piedalās starptautiskos un pašmāju mākslas plenēros un simpozijos. Kopš 2019. gada ir Pārdaugavas kultūras apvienības tautas glezniecības studiju “Umbra” vadītāja.

Izstāde apskatāma Kultūras centrā “Imanta” Anniņmuižas bulvārī 29 no 5. septembra līdz 13. oktobrim, katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00.