Pēc rekonstrukcijas atdzimusi Rīgas Sporta manēža

Pēdējo trīs gadu periodā Rīgas pašvaldība veikusi kapitālus ieguldījumus sporta skolas “Arkādija” Rīgas sporta manēža.

“Rīgas Sporta manēžas atjaunošana ir viens no mūsu lielākajiem projektiem pēdējo gadu laikā. Esam paveikuši milzīgu darbu, lai atjaunotu šo vēsturisko sporta centru atbilstoši mūsdienu vajadzībām, lai arī iepriekš to vēlējās nojaukt. Mūsu talantīgie sportisti jau trenējas šajās telpās un piedalās dažādās sacensībās, stiprinot sporta attīstību gan Rīgā, gan Latvijā. Šai manēžai ir bagāta vēsture: no modernākā sporta centra valstī līdz brīdim, kad ēka zaudēja savu spožumu un tika izmantota dažādiem ar sportu nesaistītiem pasākumiem. Tomēr šobrīd manēža ir atguvusi savu sportisko garu! Manēžas atjaunošana ir bijis nozīmīgs lēmums, ko arī apliecina sportistu rezultāti un arī tas, cik liels potenciāls ir Rīgas jauno vieglatlētu talantu attīstīšanā un cik svarīgi ir nodrošināt atbilstošu sporta infrastruktūru mūsu jauniešiem. Nākamajā gadā plānojam pabeigt vēl atlikušos telpu labiekārtošanas darbus, noslēdzot Rīgas sporta manēžas atjaunošanas darbus pilnībā,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Ēkai Kojusalas ielā veikta renovācija un energoefektivitātes darbi, lai manēžas infrastruktūra atbilstu sporta federāciju noteiktajiem standartiem un samazinātu tās ekspluatācijas izmaksas. Tāpat manēžā veikta šķēpmetēju, lodes grūdēju un vingrošanas telpu atjaunošana, kā arī notikusi pieslēgšanās pie centralizētās siltumapgādes, ko veica SIA “LC Būve”.

📸 FOTO

Kopējās izmaksas energoefektivitātes darbiem veidoja 2,2 miljonus eiro (ar PVN). Savukārt telpu atjaunošana izmaksāja 954 695 eiro (ar PVN).

Manēžas izlases veida iekštelpu renovācija, kas ietver pirmā stāva gaiteņu un inženiertīklu atjaunošanu, veidoja 842 607 eiro (ar PVN) ieguldījumu. Darbus veica SIA “APSA Būve”, būvuzraudzību – SIA “”IJ Vide”.

Projekta vadība – Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

Kopš 2021. gada jūnija par Rīgas Sporta manēžu atbild sporta skola “Arkādija”, kas šobrīd nodrošina līdzšinējo manēžas pamatfunkciju – sporta infrastruktūras publisku pieejamību sportam, sacensībām un pasākumiem.

Sporta manēža ir svarīga treniņu vieta gan jauniem, gan profesionāliem sportistiem Rīgā. Katru dienu sporta skolas “Arkādija” Rīgas Sporta manēžu apmeklē gandrīz 500 sportistu, no kuriem daudzi ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām kā Mārupe, Ādaži, Jūrmala un Lielvārde. Šo vietu izmanto Latvijas Nacionālie Bruņotie Spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Rīgas Tehniskā Universitāte un Latvijas Universitāte treniņu un fizisko normatīvu pārbaudījumu rīkošanai.

Rīgas Nacionālā sporta manēža celta 1965. gadā. Tolaik tā bija viena no modernākajām sporta būvēm valstī. Lielajā sporta zālē bija līdz pat 3 700 skatītāju vietām.

 

Paziņojums par detālplānojuma redakcijas zemes vienības daļā Krasta ielā 1A, Krasta ielā 1B, Krasta ielā 1C nodošanu publiskajai apspriešanai

20.11.2024. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-24-32056-nd “Par detālplānojuma redakcijas zemes vienības daļā Krasta ielā 1A, Krasta ielā 1B, Krasta ielā 1C nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt plānotās ielas sarkanās līnijas projektētās ielas pagrieziena zonā.

Detālplānojuma ierosinātājs – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Krasta City”; izstrādātājs – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir trīs nedēļas, no 28.11.2024. līdz 20.12.2024.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 09.12.2024. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 09.12.2024. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 20.12.2024. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 20.12.2024.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā.

Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļā atvērts Ģimenes atbalsta centrs

, ,

Rīgas Sociālā dienesta reorganizācijas rezultātā no 1. oktobra Latgales rajona nodaļā tiek atvērts Ģimenes atbalsta centrs. Tas atrodas Avotu ielā 31/2 un Daugavpils ielā 31, 4. stāvā. No oktobra ir izmaiņas arī sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanā Latgales rajonā.

Ģimenes atbalsta centrā pakalpojumu var saņemt tie rīdzinieki, kuri līdz šim tika apkalpoti teritoriālajos centros “Pļavnieki” ( Salnas ielā 2), “Daugava” (Aglonas ielā 35/1), “Krasts” (Daugavpils ielā 31) un “Avoti” (Avotu ielā 31/2). Tālrunis informācijai – 67181436.

Pēc veiktās restrukturizācijas turpmāk Latgales rajona nodaļā sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus var saņemt teritoriālajos centros:

🟩 “Latgale”, Daugavpils ielā 31,
🟩 “Daugava”, Aglonas ielā 35/1,
🟩 “Pļavnieki”, Salnas ielā 2.

Informācija pa tālruņiem 67105048; 25770080.

Latgales rajona nodaļas vadītāja Laimdota Gaile pieņem iedzīvotājus pēc iepriekšēja pieraksta (zvanot uz tālruni 67105097) pirmdienās no pulksten 14 līdz 18 Avotu ielā 31/2.

 

Rīgas pašvaldība gūst atzinību par ilgtspējīgākajiem pilsētas labiekārtojumu projektiem

,

Aizvadītajā nedēļā konkursa “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2024” apbalvošanas ceremonijā apbalvojumus saņēma divi Rīgas pašvaldības realizētie projekti. Ceremonijas laikā četrās nominācijās tika nosauktas ilgtspējīgākās būvniecības, arhitektūras un dizaina idejas ēku un vides labiekārtojumu īstenošanā. Starp atzinīgi novērtētiem projektiem ierindojās arī Ģenerāļa Radziņa krastmala un bērnu rotaļu laukuma projekts kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna.

Nominācijā “Ilgtspējīgākais teritorijas labiekārtojums” 1. vietu saņēma Ģenerāļa Radziņa krastmala, savukārt, atzinības rakstu saņēma Mājokļu un vides departamenta realizētais bērnu rotaļu laukums kanālmalas apstādījumos, pretī Bastejkalnam, Rīgas vēsturiskajā centrā.

“Esmu gandarīts par saņemto projekta novērtējumu. Precīzi iekļaujoties veicamo darbu izpildes termiņos, esam spējuši Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmu pie Centrāltirgus padarīt ne vien vizuāli pievilcīgu, bet arī pieejamu un drošu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem,”

norāda Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

“Paldies Mājokļu un vides departamenta kolēģiem par sasniegto rezultātu, vēl jo vairāk tādēļ, ka šis objekts atrodas UNESCO Pasaules mantojuma vietā “Rīgas vēsturiskais centrs”. Īstenojot objektu, nācās atrast vizuāli nedominējošu, kopējai parka telpai un blakus esošajai arhitektūrai pieskaņotu risinājumu, tajā pašā laikā nodrošinot bērnu rotaļām un atpūtai visas nepieciešamās rotaļu laukuma funkcijas,”

pauž Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Konkurss tiek organizēts ar mērķi popularizēt ilgtspējīgas būvniecības, arhitektūras un dizaina idejas. Tas vērš uzmanību uz pieejamajiem resursiem ilgtspējīgu ēku radīšanā vai ražotnēs izmantotajās kokapstrādes vai citās tehnoloģijās, apkopot pieredzi un idejas par ilgtspējīgu ēku, ražošanas tehnoloģiju un pilsētvides attīstību un nosacījumiem Baltijā.

Konkursu “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2024” organizē biedrība “Building Design & Construction Council” sadarbībā ar Būvniecības Valsts kontroles biroju. Tas norisinās jau desmit gadu un pēdējos divus gadus aptver ne vien Latvijas vērtīgākās ēkas un objektus, bet arī Baltijas valstu. Arī šogad konkursam pieteikti projekti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

 

Pieejama jauna laivu piestātne Pilsētas kanālmalā

No piektdienas, 23. augusta, pieejama jauna laivu piestātne jeb panduss Pilsētas kanālmalā, kas atrodas starp dzelzceļu, Prāgas ielu un Centrāltirgus ielu.

Laivu piestātnes izbūve noslēdzās 2023. gada beigās, kad ekspluatācijā tika nodoti Rīgas pašvaldības īstenotie objekti dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā. Tomēr drošības apsvērumu dēļ uz laiku, kamēr blakus esošajā “Rail Baltica” projekta teritorijā aktīvi veica sliežu ceļu izbūvi, laivu piestātne nebija pieejama.

Šobrīd aktīvi būvdarbi šajā “Rail Baltica” projekta vietā ir noslēgušies un laivu piestātne tiek atvērta rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuri Rīgas apskatei izvēlas izbraucienus ar ūdenstransportu. Piestātne izbūvēta vietā, kur savulaik atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Pāris gadu laikā degradētā teritorija piedzīvojusi pārmaiņas un tā izveidota par vēl vienu zaļu un labiekārtotu vietu Rīgā, kur brīvo laiku var pavadīt gan rīdzinieki un tūristi, gan ērti var piestāt ūdenstransports.

Laivu piestātnes teritorijā nodrošinātas vides pieejamības prasības, lai jauno infrastruktūru ērti un droši varētu izmantot ikviens cilvēks. Lai piekļūtu ūdenstilpei, izbūvētas divas kāpnes, gājēju ietve un atpūtas laukums. Teritorija ir labiekārtota un iedzīvotāju ērtībām izvietoti soliņi, atkritumu tvertne, velo statīvs. Tāpat ir veikti apzaļumošanas darbi – kanālmalā iestādītas ziemcietes un graudzāles, kuru ziedēšanas laiks ir no agra pavasara līdz vēlam rudenim, kā arī jauni koki.

Teritorijā veikta arī jaunu inženierkomunikāciju izbūve – izbūvēts apgaismojums uz ietvēm, margām, pandusa malām un ierīkota videonovērošanas sistēma.

Lai gan aktīvi būvdarbi blakus esošajā “Rail Baltica” projekta zonā ir noslēgušies, tā vēljoprojām ir būvdarbu zona, kurā nākotnē darbus plānots turpināt. Līdz ar to piekļūšana jaunajai laivu piestātnei ir nodrošināta ar pagaidu segumu, kā arī daļa no tur esošajiem objektiem ir norobežota ar būvžogu. Šobrīd tehnisku iemeslu dēļ lietošanai arī nav pieejams tur uzstādītais brīvkrāns. Pēc “Rail Baltica” projekta būvdarbu pabeigšanas abas zonas savstarpēji savienosies.

Tehniskie un labiekārtojuma risinājumi izstrādāti, pielāgojot tos “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves risinājumiem, jo projekta ietvaros tuvāko gadu laikā paredzēts turpināt kanālmalas labiekārtošanu un attīstīt zaļo atpūtas telpu līdz pat Emīlijas Benjamiņas ielai, izbūvējot jaunu un modernu infrastruktūru gan gājējiem, gan velobraucējiem. Kanālmalas nostiprināšanai atjaunota esošā atbalsta siena un izbūvēta jauna rievsiena. Uz ūdens izvietots 46 metru garš un 3,5 metru plats peldošs pontons, ko visu gadu varēs izmantot mazizmēra kuģi un laivas. Pontons aprīkots ar SOS statīvu, drošības kāpnēm, tauvošanās slīdragiem un tiltiņiem nokāpšanai no tā.

Pilsētas centrā joprojām aktīvi turpinās “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbi, savukārt Rīgas pašvaldība savus nākamos projektus realizēs, salāgojot tos ar “Rail Baltica” projektiem un būvdarbu gaitu. Līdz šim realizētie projekti ir tikai viena ceturtā daļa no visa kopējā darbu apjoma, kas pašvaldībai jāpaveic “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Prognozēts, ka dažāda veida un mēroga pašvaldības projektu īstenošana atsāksies 2025. gadā Vilhelma Purvīša, Emīlijas Benjamiņas, Kārļa Mīlenbaha, Timoteja un Dzirnavu ielas apvidū.

Projektu īstenoja Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Teritoriju apsaimniekos Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē” veica pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes būve”. Būvuzraudzību veica SIA “Firma L4”. Veikto būvdarbu garantijas termiņš ir 7 gadi.

📸 FOTO

 

Rīgas dome piešķir finansējumu veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā

Trešdien, 31. jūlijā, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 1,8 miljoniem eiro veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā. Darbus plānots sākt šī gada būvsezonā, atvēlot to veikšanai sešus mēnešus.

Deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 1,8 miljoniem eiro veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā, no pašvaldības budžeta piešķirot līdz 274,7 tūkstošus eiro un 1,6 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

Iepriekš jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības šovasar izsludināja atklātu iepirkuma konkursu veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā, kurā pieteicās divi pretendenti. Šobrīd ir pieņemts lēmums piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības
SIA CBF “Ļ-KO”.

Projekts paredz:

●  izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai;

●  posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē;

●  posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

 

No morāli un fiziski nolietotas ēkas Rīgas Sporta manēža atdzimst no jauna

Attēls no www.ssarkadija.lv

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka līdz ar daļēju renovācijas darbu pabeigšanu Rīgas sporta manēža no jauna kļuvusi par nozīmīgu sporta centru Rīgā. Tās renovācijā trīs gadu laikā ieguldīti 2,53 miljoni eiro. Šobrīd Rīgas Sporta manēža no morāli nolietotas un novecojošas ēkas ir kļuvusi par funkcionālu, dinamisku un nozīmīgu vietu sporta attīstībai galvaspilsētā.

Uz Olimpiskajām spēlēm Parīzē dosies trīs Rīgas sporta skolas “Arkādija” audzēkņi, kuru ikdienas treniņu vieta ir Rīgas Sporta manēža, – šķēpmetēji Anete Sietiņa un Patriks Gailums un kārtslēcējs Valters Kreišs, kas vēlreiz apliecina, cik liels ir Rīgas potenciāls jauno vieglatlētu talantu attīstīšanā.

“Rīgas Sporta manēžas atjaunošana ir kļuvusi par nozīmīgu projektu jau trīs gadu garumā. Mūsu mērķis ir, sakārtojot infrastruktūru atbilstošā līmenī, atgriezt šo vietu sportam un sportistiem, tādā veidā veicinot sporta attīstību Rīgā un Latvijā kopumā. Šai manēžai ir gara vēsture – no modernākā valstī sporta centra līdz pat tuvu grausta statusam, kur paralēli notika tirgošanās ar drēbēm un citi ar sportu nesaistīti pasākumi. Liels gandarījums, ka pašvaldībai ir izdevies šo vietu sakārtot, lai tajā atkal var profesionālā līmenī notikt treniņi un arī sacensības, taču darbi vēl turpinās,”

atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Šī manēža ir svarīga treniņu vieta gan jauniem, gan profesionāliem sportistiem Rīgā, kuri apzinās, cik svarīgs priekšnosacījums talanta attīstībai ir laba infrastruktūra. Katru dienu sporta skolas “Arkādija” Rīgas Sporta manēžu apmeklē gandrīz 500 sportistu, no kuriem daudzi ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām kā Mārupe, Ādaži, Jūrmala un Lielvārde. Šo vietu izmanto Latvijas Nacionālie Bruņotie Spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Rīgas Tehniskā Universitāte un Latvijas Universitāte treniņu un fizisko normatīvu pārbaudījumu rīkošanai.

Kopš 2021. gada jūnija par Rīgas Sporta manēžu atbild sporta skola “Arkādija”, kas šobrīd nodrošina līdzšinējo manēžas pamatfunkciju – sporta infrastruktūras publisku pieejamību sportam, sacensībām un pasākumiem.

Ēkai veikta renovācija un energoefektivitātes darbi, lai manēžas infrastruktūra atbilstu sporta federāciju noteiktajiem standartiem un samazinātu tās ekspluatācijas izmaksas. Tajā ir izbūvētas jaunas treniņu zāles, kurās ir iespēja trenēties vieglatlētikā, frīsbijā, modernajā pieccīņā, rīkot sacensības vieglatlētikā, boksā, cīņas sporta veidos, novusā, galda tenisā, handbolā, florbolā u.c. Uzklāts jauns 60 metru skrejceļš ar četriem celiņiem, ieskrējiena celiņi tāllēkšanai un kārts¬lēkšanai, uz ēkas jumta uzstādīti saules paneļi. Šobrīd turpinās darbs pie gaiteņu remonta, ko varētu izmantot kā iesildīšanās zonu, kā arī tiek uzlabota infrastruktūra šķēpmešanai, lodes grūšanai un vingrošanai.

Piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, objekta renovācijā no 2021. gada līdz 2023. gadam kopumā tika ieguldīti 2 533 840,66 eiro. Rīgas dome šogad papildu ir atvēlējusi 800 000 eiro finansējumu, kas ļaus vēl turpināt šīs ēkas atjaunošanas darbus.

Rīgas Sporta manēža ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša pašvaldības sporta iestāde. Rīgas Nacionālā sporta manēža celta 1965. gadā Rīgā pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Edvīna Ābula projekta. Tolaik tā bija viena no modernākajām sporta būvēm valstī. Lielajā sporta zālē bija līdz pat 3 700 skatītāju vietām. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai šeit regulāri notika dažāda līmeņa sporta sacensības, turklāt telpas tika izmantotas arī izstāžu rīkošanai un koncertiem. Pēc tam ilgus gadus netika veiktas atbilstošas investīcijas, kā rezultātā infrastruktūra morāli un fiziski novecoja.

 

Latgales ielas ēku īpašnieki un apsaimniekotāji var saņemt jaunās ielu nosaukumu un adrešu zīmes

Rīgas pašvaldība izgatavojusi ielu nosaukumu un ēku adrešu numuru zīmes ar Latgales ielas nosaukumu un, sākot ar pirmdienu, 3. jūniju, ēku īpašnieki vai apsaimniekotāji tās var saņemt Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Daugavpils ielā 31.

“Šobrīd noslēdzas pēdējais posms ielu nosaukumu un adrešu zīmju saņemšanā, jo iedzīvotāji no šodienas var saņemt Latgales ielas plāksnes. Maskavas vārds Rīgā vairs nav nedz ielas, nedz nama, nedz apkaimes nosaukumā. Paldies gan Rīgas domes darbiniekiem, gan rīdziniekiem par iesaisti un par nacionālās stājas stiprināšanu,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

🟩 Lai saņemtu jaunās zīmes, ēku īpašnieki un apsaimniekotāji aicināti vismaz vienu dienu iepriekš pieteikt savu vizīti, zvanot pa tālruni 80000800, lai centra darbinieki var savlaicīgi rezervēt laiku un sagatavot konkrētajam īpašumam paredzētās zīmes.

Ja ēkas īpašnieks nevar personīgi atnākt un saņemt jaunās zīmes, tad tās var saņemt arī personas, kas dzīvo vai kurām konkrētajā ēkā pieder īpašums. Uzrādot personas apliecinošu dokumentu un parakstot apliecinājumu par zīmju saņemšanu, persona uzņemsies pilnu atbildību un pienākumu zīmi uz ēkas nomainīt. Īpašuma tiesību apliecinošs dokuments nav jāuzrāda.

🟩 Lai sakārtotu pilsētvidi un likvidētu pilsētā vecos ielu nosaukumus, pašvaldība aicina ēku īpašniekus un apsaimniekotājus nekavēties ar to izņemšanu un izvietošanu. Jaunās zīmes pēc to saņemšanas pie ēkām jāizvieto vienas nedēļas laikā. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju kontroli par zīmju nomaiņu pašvaldība sāks jūnijā, kad tās būs saņēmuši arī Latgales ielā esošo ēku īpašnieki un apsaimniekotāji.

Lai zīmju izsniegšanas process noritētu raitāk, pašvaldība ar lielākajiem apsaimniekotājiem un ēku īpašniekiem sazinās individuāli. Zīmes ar Latgales ielas nosaukumu jau izsniegtas bērnudārzu, skolu un citu sabiedrisko ēku pārvaldniekiem. Tāpat zīmes, kas ir paredzētas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā esošajām 116 ēkām, jau ir nogādātas pārvaldniekam un sākta to nomaiņa.

Iespēju robežās pašvaldība sazinās ar ēku īpašniekiem, bet ir gadījumi, kad to nevar izdarīt, jo īpašnieki ir ārzemnieki vai pašvaldībai nav pieejama īpašnieku kontaktinformācija. Tādēļ iedzīvotāji, kuri dzīvo vai strādā Latgales ielā, aicināti atgādināt savas ēkas īpašniekam vai apsaimniekotājam par jauno zīmju saņemšanu un izvietošanu.

Ņemot vērā, ka līdz šim tik apjomīgs ielu nosaukumu zīmju nomaiņas process nav bijis, pašvaldība prognozē, ka jauno zīmju izsniegšana un nomaiņa turpināsies visu vasaru. Jaunās ielu nosaukumu un adrešu zīmes jau no marta beigām tiek izsniegtas Emīlijas Benjamiņas un Lastādijas ielu adresēm, bet no aprīļa vidus tās tiek izsniegtas Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa ielās esošo ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Kopumā līdz šim iedzīvotāji ir izņēmuši zīmes 77% adrešu, kas atrodas šajās ielās, bet zīmes ar Latgales ielas nosaukumiem izsniegtas jau 30% adrešu.

Zīmju izgatavošana ar Latgales ielu nosaukumu bija īpaši laikietilpīga, jo tā ir otra garākā iela Rīgā, kur kopumā ir 575 adreses. Pašvaldībai bija precīzi jāapzina katrai adresei nepieciešamo zīmju veidi un skaits, kā arī jāorganizē papildu iepirkums to izgatavošanai.

🟩 Vairāk informācijas par jauno ielu nosaukumu un adrešu zīmju saņemšanu un izvietošanu pieejama pašvaldības mājas lapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/jaunie-ielu-nosaukumi

 

Par Latgales apkaimi tiek pārdēvēts arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra punkts

Līdz ar Rīgas apkaimes Maskavas Forštate nosaukuma pārdēvēšanu par Latgale, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Maskavas Forštates punkts maina savu nosaukumu – to turpmāk dēvēs par Latgales apkaimes punktu.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (RAIC) veidots, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem un apkaimju biedrībām.

✅ RAIC sastāvā darbojas septiņi apkaimju koordinatori, kas pārstāv vienu no iedalītajām septiņām Rīgas apkaimju zonām – Āgenskalnu, Bolderāju, Imantu, Centru, Latgales apkaimi, Teiku, Vecmīlgrāvi.

Apkaimju koordinatoru galvenie uzdevumi ir iedzīvotāju vajadzību izzināšana un informēšana par līdzdalības iespējām savas apkaimes attīstīšanā, komunikācijas veicināšana starp iedzīvotājiem, pašvaldību un dažādām pašvaldības struktūrvienībām. Koordinatori arī sniedz atbalstu apkaimju biedrībām un iedzīvotāju interešu grupām.

✅ Lai uzzinātu par Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatoru darbu un aktivitātēm savā apkaimē, iespējams sekot grupām Facebook:

✅ Vairāk informācijas par Apkaimju iedzīvotāju centra darbu un sniegtajiem pakalpojumiem pašvaldības tīmekļvietnēs riga.lv un apkaimes.lv, kā arī rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

Jau informēts, ka turpinot okupācijas seku novēršanu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija pieņēma lēmumu Maskavas forštati pārdēvēt par Latgales apkaimi.

Apkaimju nosaukumi nav piešķirti vai nostiprināti kādā no Rīgas domes lēmumiem. Tos gan pašvaldība, gan iedzīvotāji izmanto kā vēsturiski izveidojušos neoficiālus vietvārdus. Tas nozīmē, ka apkaimes pārdēvēšanai nav nepieciešams Rīgas domes lēmums, kā arī nav jāveic grozījumi lēmumos, kuros ir iekļauts vecais apkaimes nosaukums, jo dokumenti ir datēti. Savukārt, pamatojoties uz Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, faktiski Rīgai atcelts pilsētas administratīvais iedalījums.

Rīgā realizēs vairākus augstas gatavības investīciju projektus vairāk nekā 2,2 miljonu eiro apmērā

, , , ,

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē tika atbalstīts Rīgas domes Īpašuma departamenta priekšlikums rezervēt finansējumu vairākiem augstas gatavības investīciju projektiem ar 100% pašvaldības finansējumu.

Lielākie no projektiem ir ēku renovācijas/pārbūves un atjaunošanas darbi skolu tīkla optimizācijas gaitā Jaunciema pamatskolas ēkā ar 677 573 eiro finansējumu un āra infrastruktūras izveide pie Rīgas 47.vidusskolas Skaistkalnes ielā 7, kam nepieciešams 598 770 eiro liels finansējums.

Tāpat komitejas sēdē nolemts rezervēt finansējumu:

  • Amatu ielas 5 ēkas vēsturiskās fasādes atjaunošanai -499 869 eiro;
  • Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas “Rēzna”  Valērijas Seiles ielā 14 atjaunošanas darbiem – 236 994 eiro;
  • Rīgas pašvaldības bāriņtiesas ēkai Tērbatas ielā 69 lifta projektēšanai un būvniecībai 69.156 613 eiro.

Visu būvniecības projektu realizācijas pabeigšana plānota 2024. gada laikā.