Pieejama jauna laivu piestātne Pilsētas kanālmalā

No piektdienas, 23. augusta, pieejama jauna laivu piestātne jeb panduss Pilsētas kanālmalā, kas atrodas starp dzelzceļu, Prāgas ielu un Centrāltirgus ielu.

Laivu piestātnes izbūve noslēdzās 2023. gada beigās, kad ekspluatācijā tika nodoti Rīgas pašvaldības īstenotie objekti dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā. Tomēr drošības apsvērumu dēļ uz laiku, kamēr blakus esošajā “Rail Baltica” projekta teritorijā aktīvi veica sliežu ceļu izbūvi, laivu piestātne nebija pieejama.

Šobrīd aktīvi būvdarbi šajā “Rail Baltica” projekta vietā ir noslēgušies un laivu piestātne tiek atvērta rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuri Rīgas apskatei izvēlas izbraucienus ar ūdenstransportu. Piestātne izbūvēta vietā, kur savulaik atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Pāris gadu laikā degradētā teritorija piedzīvojusi pārmaiņas un tā izveidota par vēl vienu zaļu un labiekārtotu vietu Rīgā, kur brīvo laiku var pavadīt gan rīdzinieki un tūristi, gan ērti var piestāt ūdenstransports.

Laivu piestātnes teritorijā nodrošinātas vides pieejamības prasības, lai jauno infrastruktūru ērti un droši varētu izmantot ikviens cilvēks. Lai piekļūtu ūdenstilpei, izbūvētas divas kāpnes, gājēju ietve un atpūtas laukums. Teritorija ir labiekārtota un iedzīvotāju ērtībām izvietoti soliņi, atkritumu tvertne, velo statīvs. Tāpat ir veikti apzaļumošanas darbi – kanālmalā iestādītas ziemcietes un graudzāles, kuru ziedēšanas laiks ir no agra pavasara līdz vēlam rudenim, kā arī jauni koki.

Teritorijā veikta arī jaunu inženierkomunikāciju izbūve – izbūvēts apgaismojums uz ietvēm, margām, pandusa malām un ierīkota videonovērošanas sistēma.

Lai gan aktīvi būvdarbi blakus esošajā “Rail Baltica” projekta zonā ir noslēgušies, tā vēljoprojām ir būvdarbu zona, kurā nākotnē darbus plānots turpināt. Līdz ar to piekļūšana jaunajai laivu piestātnei ir nodrošināta ar pagaidu segumu, kā arī daļa no tur esošajiem objektiem ir norobežota ar būvžogu. Šobrīd tehnisku iemeslu dēļ lietošanai arī nav pieejams tur uzstādītais brīvkrāns. Pēc “Rail Baltica” projekta būvdarbu pabeigšanas abas zonas savstarpēji savienosies.

Tehniskie un labiekārtojuma risinājumi izstrādāti, pielāgojot tos “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves risinājumiem, jo projekta ietvaros tuvāko gadu laikā paredzēts turpināt kanālmalas labiekārtošanu un attīstīt zaļo atpūtas telpu līdz pat Emīlijas Benjamiņas ielai, izbūvējot jaunu un modernu infrastruktūru gan gājējiem, gan velobraucējiem. Kanālmalas nostiprināšanai atjaunota esošā atbalsta siena un izbūvēta jauna rievsiena. Uz ūdens izvietots 46 metru garš un 3,5 metru plats peldošs pontons, ko visu gadu varēs izmantot mazizmēra kuģi un laivas. Pontons aprīkots ar SOS statīvu, drošības kāpnēm, tauvošanās slīdragiem un tiltiņiem nokāpšanai no tā.

Pilsētas centrā joprojām aktīvi turpinās “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbi, savukārt Rīgas pašvaldība savus nākamos projektus realizēs, salāgojot tos ar “Rail Baltica” projektiem un būvdarbu gaitu. Līdz šim realizētie projekti ir tikai viena ceturtā daļa no visa kopējā darbu apjoma, kas pašvaldībai jāpaveic “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Prognozēts, ka dažāda veida un mēroga pašvaldības projektu īstenošana atsāksies 2025. gadā Vilhelma Purvīša, Emīlijas Benjamiņas, Kārļa Mīlenbaha, Timoteja un Dzirnavu ielas apvidū.

Projektu īstenoja Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Teritoriju apsaimniekos Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē” veica pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes būve”. Būvuzraudzību veica SIA “Firma L4”. Veikto būvdarbu garantijas termiņš ir 7 gadi.

📸 FOTO

 

Rīgas dome piešķir finansējumu veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā

Trešdien, 31. jūlijā, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 1,8 miljoniem eiro veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā. Darbus plānots sākt šī gada būvsezonā, atvēlot to veikšanai sešus mēnešus.

Deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 1,8 miljoniem eiro veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā, no pašvaldības budžeta piešķirot līdz 274,7 tūkstošus eiro un 1,6 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

Iepriekš jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības šovasar izsludināja atklātu iepirkuma konkursu veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā, kurā pieteicās divi pretendenti. Šobrīd ir pieņemts lēmums piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības
SIA CBF “Ļ-KO”.

Projekts paredz:

●  izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai;

●  posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē;

●  posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

 

No morāli un fiziski nolietotas ēkas Rīgas Sporta manēža atdzimst no jauna

Attēls no www.ssarkadija.lv

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka līdz ar daļēju renovācijas darbu pabeigšanu Rīgas sporta manēža no jauna kļuvusi par nozīmīgu sporta centru Rīgā. Tās renovācijā trīs gadu laikā ieguldīti 2,53 miljoni eiro. Šobrīd Rīgas Sporta manēža no morāli nolietotas un novecojošas ēkas ir kļuvusi par funkcionālu, dinamisku un nozīmīgu vietu sporta attīstībai galvaspilsētā.

Uz Olimpiskajām spēlēm Parīzē dosies trīs Rīgas sporta skolas “Arkādija” audzēkņi, kuru ikdienas treniņu vieta ir Rīgas Sporta manēža, – šķēpmetēji Anete Sietiņa un Patriks Gailums un kārtslēcējs Valters Kreišs, kas vēlreiz apliecina, cik liels ir Rīgas potenciāls jauno vieglatlētu talantu attīstīšanā.

“Rīgas Sporta manēžas atjaunošana ir kļuvusi par nozīmīgu projektu jau trīs gadu garumā. Mūsu mērķis ir, sakārtojot infrastruktūru atbilstošā līmenī, atgriezt šo vietu sportam un sportistiem, tādā veidā veicinot sporta attīstību Rīgā un Latvijā kopumā. Šai manēžai ir gara vēsture – no modernākā valstī sporta centra līdz pat tuvu grausta statusam, kur paralēli notika tirgošanās ar drēbēm un citi ar sportu nesaistīti pasākumi. Liels gandarījums, ka pašvaldībai ir izdevies šo vietu sakārtot, lai tajā atkal var profesionālā līmenī notikt treniņi un arī sacensības, taču darbi vēl turpinās,”

atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Šī manēža ir svarīga treniņu vieta gan jauniem, gan profesionāliem sportistiem Rīgā, kuri apzinās, cik svarīgs priekšnosacījums talanta attīstībai ir laba infrastruktūra. Katru dienu sporta skolas “Arkādija” Rīgas Sporta manēžu apmeklē gandrīz 500 sportistu, no kuriem daudzi ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām kā Mārupe, Ādaži, Jūrmala un Lielvārde. Šo vietu izmanto Latvijas Nacionālie Bruņotie Spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Rīgas Tehniskā Universitāte un Latvijas Universitāte treniņu un fizisko normatīvu pārbaudījumu rīkošanai.

Kopš 2021. gada jūnija par Rīgas Sporta manēžu atbild sporta skola “Arkādija”, kas šobrīd nodrošina līdzšinējo manēžas pamatfunkciju – sporta infrastruktūras publisku pieejamību sportam, sacensībām un pasākumiem.

Ēkai veikta renovācija un energoefektivitātes darbi, lai manēžas infrastruktūra atbilstu sporta federāciju noteiktajiem standartiem un samazinātu tās ekspluatācijas izmaksas. Tajā ir izbūvētas jaunas treniņu zāles, kurās ir iespēja trenēties vieglatlētikā, frīsbijā, modernajā pieccīņā, rīkot sacensības vieglatlētikā, boksā, cīņas sporta veidos, novusā, galda tenisā, handbolā, florbolā u.c. Uzklāts jauns 60 metru skrejceļš ar četriem celiņiem, ieskrējiena celiņi tāllēkšanai un kārts¬lēkšanai, uz ēkas jumta uzstādīti saules paneļi. Šobrīd turpinās darbs pie gaiteņu remonta, ko varētu izmantot kā iesildīšanās zonu, kā arī tiek uzlabota infrastruktūra šķēpmešanai, lodes grūšanai un vingrošanai.

Piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, objekta renovācijā no 2021. gada līdz 2023. gadam kopumā tika ieguldīti 2 533 840,66 eiro. Rīgas dome šogad papildu ir atvēlējusi 800 000 eiro finansējumu, kas ļaus vēl turpināt šīs ēkas atjaunošanas darbus.

Rīgas Sporta manēža ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša pašvaldības sporta iestāde. Rīgas Nacionālā sporta manēža celta 1965. gadā Rīgā pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Edvīna Ābula projekta. Tolaik tā bija viena no modernākajām sporta būvēm valstī. Lielajā sporta zālē bija līdz pat 3 700 skatītāju vietām. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai šeit regulāri notika dažāda līmeņa sporta sacensības, turklāt telpas tika izmantotas arī izstāžu rīkošanai un koncertiem. Pēc tam ilgus gadus netika veiktas atbilstošas investīcijas, kā rezultātā infrastruktūra morāli un fiziski novecoja.

 

Latgales ielas ēku īpašnieki un apsaimniekotāji var saņemt jaunās ielu nosaukumu un adrešu zīmes

Rīgas pašvaldība izgatavojusi ielu nosaukumu un ēku adrešu numuru zīmes ar Latgales ielas nosaukumu un, sākot ar pirmdienu, 3. jūniju, ēku īpašnieki vai apsaimniekotāji tās var saņemt Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Daugavpils ielā 31.

“Šobrīd noslēdzas pēdējais posms ielu nosaukumu un adrešu zīmju saņemšanā, jo iedzīvotāji no šodienas var saņemt Latgales ielas plāksnes. Maskavas vārds Rīgā vairs nav nedz ielas, nedz nama, nedz apkaimes nosaukumā. Paldies gan Rīgas domes darbiniekiem, gan rīdziniekiem par iesaisti un par nacionālās stājas stiprināšanu,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

🟩 Lai saņemtu jaunās zīmes, ēku īpašnieki un apsaimniekotāji aicināti vismaz vienu dienu iepriekš pieteikt savu vizīti, zvanot pa tālruni 80000800, lai centra darbinieki var savlaicīgi rezervēt laiku un sagatavot konkrētajam īpašumam paredzētās zīmes.

Ja ēkas īpašnieks nevar personīgi atnākt un saņemt jaunās zīmes, tad tās var saņemt arī personas, kas dzīvo vai kurām konkrētajā ēkā pieder īpašums. Uzrādot personas apliecinošu dokumentu un parakstot apliecinājumu par zīmju saņemšanu, persona uzņemsies pilnu atbildību un pienākumu zīmi uz ēkas nomainīt. Īpašuma tiesību apliecinošs dokuments nav jāuzrāda.

🟩 Lai sakārtotu pilsētvidi un likvidētu pilsētā vecos ielu nosaukumus, pašvaldība aicina ēku īpašniekus un apsaimniekotājus nekavēties ar to izņemšanu un izvietošanu. Jaunās zīmes pēc to saņemšanas pie ēkām jāizvieto vienas nedēļas laikā. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju kontroli par zīmju nomaiņu pašvaldība sāks jūnijā, kad tās būs saņēmuši arī Latgales ielā esošo ēku īpašnieki un apsaimniekotāji.

Lai zīmju izsniegšanas process noritētu raitāk, pašvaldība ar lielākajiem apsaimniekotājiem un ēku īpašniekiem sazinās individuāli. Zīmes ar Latgales ielas nosaukumu jau izsniegtas bērnudārzu, skolu un citu sabiedrisko ēku pārvaldniekiem. Tāpat zīmes, kas ir paredzētas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā esošajām 116 ēkām, jau ir nogādātas pārvaldniekam un sākta to nomaiņa.

Iespēju robežās pašvaldība sazinās ar ēku īpašniekiem, bet ir gadījumi, kad to nevar izdarīt, jo īpašnieki ir ārzemnieki vai pašvaldībai nav pieejama īpašnieku kontaktinformācija. Tādēļ iedzīvotāji, kuri dzīvo vai strādā Latgales ielā, aicināti atgādināt savas ēkas īpašniekam vai apsaimniekotājam par jauno zīmju saņemšanu un izvietošanu.

Ņemot vērā, ka līdz šim tik apjomīgs ielu nosaukumu zīmju nomaiņas process nav bijis, pašvaldība prognozē, ka jauno zīmju izsniegšana un nomaiņa turpināsies visu vasaru. Jaunās ielu nosaukumu un adrešu zīmes jau no marta beigām tiek izsniegtas Emīlijas Benjamiņas un Lastādijas ielu adresēm, bet no aprīļa vidus tās tiek izsniegtas Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa ielās esošo ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Kopumā līdz šim iedzīvotāji ir izņēmuši zīmes 77% adrešu, kas atrodas šajās ielās, bet zīmes ar Latgales ielas nosaukumiem izsniegtas jau 30% adrešu.

Zīmju izgatavošana ar Latgales ielu nosaukumu bija īpaši laikietilpīga, jo tā ir otra garākā iela Rīgā, kur kopumā ir 575 adreses. Pašvaldībai bija precīzi jāapzina katrai adresei nepieciešamo zīmju veidi un skaits, kā arī jāorganizē papildu iepirkums to izgatavošanai.

🟩 Vairāk informācijas par jauno ielu nosaukumu un adrešu zīmju saņemšanu un izvietošanu pieejama pašvaldības mājas lapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/jaunie-ielu-nosaukumi

 

Par Latgales apkaimi tiek pārdēvēts arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra punkts

Līdz ar Rīgas apkaimes Maskavas Forštate nosaukuma pārdēvēšanu par Latgale, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Maskavas Forštates punkts maina savu nosaukumu – to turpmāk dēvēs par Latgales apkaimes punktu.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (RAIC) veidots, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem un apkaimju biedrībām.

✅ RAIC sastāvā darbojas septiņi apkaimju koordinatori, kas pārstāv vienu no iedalītajām septiņām Rīgas apkaimju zonām – Āgenskalnu, Bolderāju, Imantu, Centru, Latgales apkaimi, Teiku, Vecmīlgrāvi.

Apkaimju koordinatoru galvenie uzdevumi ir iedzīvotāju vajadzību izzināšana un informēšana par līdzdalības iespējām savas apkaimes attīstīšanā, komunikācijas veicināšana starp iedzīvotājiem, pašvaldību un dažādām pašvaldības struktūrvienībām. Koordinatori arī sniedz atbalstu apkaimju biedrībām un iedzīvotāju interešu grupām.

✅ Lai uzzinātu par Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatoru darbu un aktivitātēm savā apkaimē, iespējams sekot grupām Facebook:

✅ Vairāk informācijas par Apkaimju iedzīvotāju centra darbu un sniegtajiem pakalpojumiem pašvaldības tīmekļvietnēs riga.lv un apkaimes.lv, kā arī rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

Jau informēts, ka turpinot okupācijas seku novēršanu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija pieņēma lēmumu Maskavas forštati pārdēvēt par Latgales apkaimi.

Apkaimju nosaukumi nav piešķirti vai nostiprināti kādā no Rīgas domes lēmumiem. Tos gan pašvaldība, gan iedzīvotāji izmanto kā vēsturiski izveidojušos neoficiālus vietvārdus. Tas nozīmē, ka apkaimes pārdēvēšanai nav nepieciešams Rīgas domes lēmums, kā arī nav jāveic grozījumi lēmumos, kuros ir iekļauts vecais apkaimes nosaukums, jo dokumenti ir datēti. Savukārt, pamatojoties uz Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, faktiski Rīgai atcelts pilsētas administratīvais iedalījums.

Rīgā realizēs vairākus augstas gatavības investīciju projektus vairāk nekā 2,2 miljonu eiro apmērā

, , , ,

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē tika atbalstīts Rīgas domes Īpašuma departamenta priekšlikums rezervēt finansējumu vairākiem augstas gatavības investīciju projektiem ar 100% pašvaldības finansējumu.

Lielākie no projektiem ir ēku renovācijas/pārbūves un atjaunošanas darbi skolu tīkla optimizācijas gaitā Jaunciema pamatskolas ēkā ar 677 573 eiro finansējumu un āra infrastruktūras izveide pie Rīgas 47.vidusskolas Skaistkalnes ielā 7, kam nepieciešams 598 770 eiro liels finansējums.

Tāpat komitejas sēdē nolemts rezervēt finansējumu:

  • Amatu ielas 5 ēkas vēsturiskās fasādes atjaunošanai -499 869 eiro;
  • Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas “Rēzna”  Valērijas Seiles ielā 14 atjaunošanas darbiem – 236 994 eiro;
  • Rīgas pašvaldības bāriņtiesas ēkai Tērbatas ielā 69 lifta projektēšanai un būvniecībai 69.156 613 eiro.

Visu būvniecības projektu realizācijas pabeigšana plānota 2024. gada laikā.

Maskavas forštati pārdēvē par Latgales apkaimi

Turpinot okupācijas seku novēršanu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija pieņēma lēmumu Maskavas forštati pārdēvēt par Latgales apkaimi.

Jaunais apkaimes nosaukums – Latgales apkaime, izvēlēts, vērtējot vēsturiskos vietu nosaukumus šajā apkaimē. Jau pirmskara laikā, dokumentos, kas apzīmē šo vietu, tika lietots apzīmējums “statistikas rajons Latgale”. Pērn Latgales parks atguva tā vēsturisko nosaukumu, kas bija sastopams jau 1937. gada dokumentos, savukārt šogad lielākā ielā šajā apkaimē ir pārdēvēta par Latgales ielu. Ņemot vērā šos faktus, Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija pieņēma lēmumu arī apkaimei piešķirt Latgales nosaukumu.

“Paldies komisijā esošajiem speciālistiem par diskusiju ceļā pieņemto lēmumu. Rīgā vairs nebūs nosaukumu, kas cildina Maskavu. Arī Maskavas forštates kā nosaukuma vairs nav. Tā vietā ir Latgales apkaime, ar ko tiek dota priekšroka vēsturiskajam nosaukumam,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Apkaimju nosaukumi nav piešķirti vai nostiprināti kādā no Rīgas domes lēmumiem. Tos gan pašvaldība, gan iedzīvotāji izmanto kā vēsturiski izveidojušos neoficiālus vietvārdus. Tas nozīmē, ka apkaimes pārdēvēšanai nav nepieciešams Rīgas domes lēmums, kā arī nav jāveic grozījumi lēmumos, kuros ir iekļauts vecais apkaimes nosaukums, jo dokumenti ir datēti. Savukārt, pamatojoties uz Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, faktiski Rīgai atcelts pilsētas administratīvais iedalījums.

✅ Par izmaiņām pašvaldība informēs gan Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, kuras Vietvārdu datubāzē ir reģistrēts vietvārds “Maskavas forštate”, kā arī informācija tiks nomainīta arī pašvaldības ģeoportālā georiga.lv un Rīgas apkaimju vietnē www.apkaimes.lv. Jauno apkaimes nosaukumu ikviens var sākt izmantot savā ikdienā.

Jau ziņots iepriekš, ka pēdējo divu gadu laikā aktīva ielu un vietu nosaukumu maiņa ir saistīta ar okupācijas seku novēršanu Rīgā, jo līdz ar atteikšanos no atlikušajiem padomju varu un tās atbalstītājus slavinošajiem ielu nosaukumiem to vietā jāmeklē jauni.

 

Baltā galdauta svētki “Uz Lastādijas ielas”: svētku cienasts un suvenīru darbnīca

Lastādijas kultūras kvartāls aicina kaimiņus, draugus un pilsētas iedzīvotājus pie balti klātiem galdiem mieloties ar viens otra sagatavoto svētku cienastu! Pikniki ar rajonu un Baltā galdauta svētki Lastādijā notiek jau vairākus gadus ar mērķi saliedēt apkaimi, svinēt dzīvi, spēku, vienotību un neatlaidību. Šoreiz 4.maijā, Lastādijas dārzā notiks arī suvenīru darbnīca.

Kur: Lastādijas kultūras kvartāla dārzs (V.Purvīša iela 15).
Kad: 4.maijā.
Cikos: No plkst. 13:00 līdz 17:00

Baltā galdauta svētki norisinās Lastādijā jau vairākus gadu. Katru gadu Lastādijas kultūras kvartāla rezidenti gaida ciemos kaimiņus, draugus, pilsētas iedzīvotājus un viesus ar mērķi savstarpēji labāk iepazītos un sadraudzēties, kā arī lai patīkami vieglā svētku gaisotnē atzīmētu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas dienu. Visi aicināti ierasties ar savu groziņu. Svētku laikā darbosies arī Oranžērijas kafejnīca.

🟩 Lastādijas kultūras kvartāls dzīvo starp bijušajām Turgeņeva, Puškina un Maskavas ielām [tagad V. Purvīša, K. Mīlenbaha un Lastādijas iela] – Maskavas forštates sākumā. Kvartālu var atpazīt pēc nu jau slavenās sudrablapsas skulptūras. Oļegs Marinoha, viens no skulptūras autoriem, kvartāla galvenais mākslinieks un vides dizaineris, aicina uz suvenīru darbnīcām. Apmēklētāji aicināti paši izveidot Lastādijai veltītus suvenīrus, sajust vietējo kolorītu, un ar radošām aktivitātēm svinēt pavasara dienas un jaunus ielas nosaukumus. Dalība ir bez maksas.

🟩 Radošās brīvdienas no maija bagātinās Atslodzes svētdienas. Papildus radošajām darbnīcām varēs ieturēt arī brančus, ko sarūpējuši kvartāla rezidenti, un baudīt vieglu elektronisko mūziku. Katra mēneša pirmajā svētdienā notiks Zaļās svētdienas – projekta Brīvbode iniciatīva. Šajā dienā Lastādijas dārzā var apmainīties ar augiem, meistaru pavadībā salabot elektroniskās ierīces, ka arī apmeklēt Brīvbodi – apmainīties ar mantām un atjaunot savu garderobi – un tas viss bez maksas.

Pēdējos gados Maskavas forštatē notika daudz pārmaiņas, it īpaši stacijas un tirgus apkaimē. Daudzas ielas nesen nomainīja nosaukumus, notiek gadsimta projekts – Rail Baltica, ikdienas ceļi maina savu vizuālo tēlu, tiek renovētas ēkas un labiekārtota kopējā ainava. Vēsturiski šī apkaimes daļa saukta par Lastādiju. Lastādija kādreiz bija ostas teritorija un “pelēkā zona” pie Vecrīgas robežas, kur mitinājās krievu tirgotāji, izbēgušie zemnieki, bēgļi, ebreji un visi pārējie, kuriem nebija atļauts iekļūt pilsētā. Apkārtne paplašinājās, līdz pārtapa par Maskavas Forštati.

Projekta “Uz Lastādijas ielas” mērķis ir pievērst uzmanību šīs pilsētas daļas vēsturiskajai nozīmei, palīdzēt iedzīvotājiem radoši pieredzēt apkaimes pārmaiņas un atzīmēt sev šīs teritorijas unikālo identitāti. Projekta organizatori: Lastādijas kultūras kvartāls, biedrība NVO PROGRESS.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības Integrācijas programmas ietvaros.

Afiša

Afiša

 

Lastādijas kultūras kvartāls ir kultūras darbinieku pašorganizēta teritorija un nekomerciāla platforma iedzīvotāju iniciatīvām Lastādijas apkaimē. Šeit ikdienā darbojas 30-100 cilvēku, tai skaitā dzīvnieku tiesību, jauniešu, starpkultūru un mūzikas organizācijas un kolektīvi. Galvenās Lastādijas kvartāla dalībnieku misijas ir nostiprināt apkaimes identitāti un veidot platformu iniciatīvām – sniegt pieejamu telpu, atbalstu un sadarbības jaunām iniciatīvām, kuras nevarētu attīstīties komercnomas apstākļos. Iepriekšējos gados kvartālā notikuši “Pikniki ar rajonu”, “Baltā galdauta svētki”, “Maskačkas leğendas” un “Sveiks, kaimiņ!” sadraudzības pasākumi, kas vērsti uz apkaimes iedzīvotājiem. Kvartālā darbojas tādi sociāli projekti kā Brīvbode un atvērtā VeloStacija.

Biedrība NVO PROGRESS ir uz brīvprātīgo darbu un iniciatīvu balstīta nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir veicināt neprofesionālo mākslas izglītību, strādāt ar jaunrades iniciatīvam, atbalstīt neprofesionālus māksliniekus un veidot mākslas, tostarp ielu mākslas darbnīcas un telpu radošai izpausmei caur performatīvo mākslu. Iepriekš biedrība rīkojusi mākslas terapijas ciklu ar psiholoģi Anastasiju Semko, dažādas ielas mākslas darbnīcas, performances un lekcijas par psiholoģiju un mākslu. Starp biedrības veiksmīgākajiem projektiem jāmin iniciatīva Galerija “MASA”, kas tagad kļuvusi par neatkarīgu projektu – “Masa studija”.

 

Pavasaris nāk “uz Lastādijas ielas”: svētdienas salidojumi un suvenīru darbnīcas

Pavasaris ienāk Lastadijā ar jauniem ielu nosaukumiem un radošām darbnīcām, un uzplaukst Zaļajās un Atslodzes svētdienās. Apmeklētāji aicināti piedalīties suvenīru darbnīcās, apmainīties ar augiem, salabot vecās ierīces, klausīties relaksējošu elektronisko mūziku un brančot omulīgā un draudzīga atmosfērā. Pasākumi Lastādijas kultūras kvartālā turpināsies līdz pat jūnija beigām, lielākoties svētdienās.

Lastādijas kultūras kvartāls dzīvo starp bijušajām Turgeņeva, Puškina un Maskavas ielām [tagad V. Purvīša, K. Mīlenbaha un Lastādijas iela] – Maskavas forštates sākumā. Kvartālu var atpazīt pēc nu jau slavenās sudrablapsas skulptūras. Oļegs Marinoha, viens no skulptūras autoriem, kvartāla galvenais mākslinieks un vides dizaineris, aicina uz svētdienas suvenīru darbnīcām. Apmēklētāji aicināti paši izveidot Lastādijai veltītus suvenīrus, sajust vietējo kolorītu, un ar radošām aktivitātēm svinēt pavasara dienas un jaunas ielas nosaukumus. Dalība darbnīcās ir bez maksas.

Radošās brīvdienas no maija bagātinās Atslodzes svētdienas. Papildus radošajām darbnīcām varēs ieturēt arī brančus, ko sarūpējuši kvartāla rezidenti, un baudīt vieglu elektronisko mūziku.

🟩 Katra mēneša pirmajā svētdienā notiks Zaļās svētdienas – projekta Brīvbode iniciatīva. Šajā dienā Lastādijas dārzā var apmainīties ar augiem, meistaru pavadībā salabot elektroniskās ierīces, ka arī apmeklēt Brīvbodi – apmainīties ar mantām un atjaunot savu garderobi – un tas viss bez maksas.

Afiša

Afiša

 

Pēdējos gados Maskavas forštatē notika daudz pārmaiņas, it īpaši stacijas un tirgus apkaimē. Daudzas ielas nesen nomainīja nosaukumus, notiek gadsimta projekts – Rail Baltica, ikdienas ceļi maina savu vizuālo tēlu, tiek renovētas ēkas un labiekārtota kopējā ainava. Vēsturiski šī apkaimes daļa saukta par Lastādiju. Lastādija kādreiz bija ostas teritorija un “pelēkā zona” pie Vecrīgas robežas, kur mitinājās krievu tirgotāji, izbēgušie zemnieki, bēgļi, ebreji un visi pārējie, kuriem nebija atļauts iekļūt pilsētā. Apkārtne paplašinājās, līdz pārtapa par Maskavas Forštati.

Projekta “Uz Lastādijas ielas” mērķis ir pievērst uzmanību šīs pilsētas daļas vēsturiskajai nozīmei, palīdzēt iedzīvotājiem radoši pieredzēt apkaimes pārmaiņas un atzīmēt sev šīs teritorijas unikālo identitāti. Projekta organizatori: Lastādijas kultūras kvartāls, biedrība NVO PROGRESS. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības Integrācijas programmas ietvaros.

12345

Lastādijas kultūras kvartāls ir kultūras darbinieku pašorganizēta teritorija un nekomerciāla platforma iedzīvotāju iniciatīvām Lastādijas apkaimē. Šeit ikdienā darbojas 30-100 cilvēku, tai skaitā dzīvnieku tiesību, jauniešu, starpkultūru un mūzikas organizācijas un kolektīvi. Galvenās Lastādijas kvartāla dalībnieku misijas ir nostiprināt apkaimes identitāti un veidot platformu iniciatīvām – sniegt pieejamu telpu, atbalstu un sadarbības jaunām iniciatīvām, kuras nevarētu attīstīties komercnomas apstākļos. Iepriekšējos gados kvartālā notikuši “Pikniki ar rajonu”, “Baltā galdauta svētki”, “Maskačkas leğendas” un “Sveiks, kaimiņ!” sadraudzības pasākumi, kas vērsti uz apkaimes iedzīvotājiem. Kvartālā darbojas tādi sociāli projekti kā Brīvbode un atvērtā VeloStacija.

Biedrība NVO PROGRESS ir uz brīvprātīgo darbu un iniciatīvu balstīta nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir veicināt neprofesionālo mākslas izglītību, strādāt ar jaunrades iniciatīvam, atbalstīt neprofesionālus māksliniekus un veidot mākslas, tostarp ielu mākslas darbnīcas un telpu radošai izpausmei caur performatīvo mākslu. Iepriekš biedrība rīkojusi mākslas terapijas ciklu ar psiholoģi Anastasiju Semko, dažādas ielas mākslas darbnīcas, performances un lekcijas par psiholoģiju un mākslu. Starp biedrības veiksmīgākajiem projektiem jāmin iniciatīva Galerija “MASA”, kas tagad kļuvusi par neatkarīgu projektu – “Masa studija”.

Notiks Latvijas Fizikas festivāls un konkursa skolēniem “FIZMIX Eksperiments” pusfināls un fināls

Sestdien, 13. aprīlī, ATTA centrā Rīgā notiks līdz šim lielākais Latvijas Fizikas festivāls, kurā bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem būs iespēja tuvāk iepazīt fizikas pārsteidzošo un aizraujošo pasauli.

Visas dienas garumā, no plkst. 11.00 līdz 17.00 festivāla aktivitātes lieliem un maziem nodrošinās Latvijas zinātnes un zinātkāres centri, dažādi tehniskās jaunrades un interešu pulciņi, lielākās Latvijas universitātes un citas izglītības iestādes. Fizikas festivāla laikā norisināsies AS “Latvenergo” konkursa “FIZMIX Eksperiments” pusfināls un fināls, un šī gada galvenā balva ir ceļojums uz Eiropas Kodolpētniecības centru CERN Šveicē. Pasākuma noslēgumā visus apmeklētājus ar koncertu izklaidēs grupa “Astro’n’out”. Ieeja fizikas svētkos visai ģimenei būs bez maksas.

Fizikas festivāla šī gada tēma ir nākotnes enerģija, tāpēc liela satura un aktivitāšu daļa būs veltīta saules, vēja un ūdens enerģijas izpētei un tehnoloģijām no elektrības ražošanas līdz tās ilgtspējīgai izmantošanai. Festivāla apmeklētājiem būs iespēja uzklausīt arī stāstus par Latvijas zinātnes sasniegumiem fizikā un inženierzinātnēs, kā arī iepazīties ar Latvijas ieguldījumu kosmosa izpētē.

🟩 Pasākuma programmā:

  • enerģijas avoti un nākotnes enerģija;
  • eksperimenti, darbnīcas un demonstrācijas;
  • visi Latvijas zinātnes centri vienuviet;
  • kosmosa izpētes projekti Latvijā;
  • jaunākie un aizraujošākie zinātnes atklājumi;
  • sarunas par fizikas “filozofiju” un STEM lomu personības attīstībā;
  • ideju ģenerēšana par aizraujošu fizikas pasniegšanu skolā;
  • skolēnu erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” pusfināls un fināls;
  • noslēgumā – grupas “Astro’n’out” koncerts.

🟩 Ar dažādām aktivitātēm, priekšnesumiem un stendiem vairākās pasākuma hallēs Fizikas festivālā šogad piedalīsies Jauno fiziķu skola, zinātnes centrs VIZIUM, Kosmosa izziņas centrs, zinātkāres centrs FUTURIMO, atklājumu centrs PROTO no Igaunijas, LABORATORIUM zinātnes skola, “Roboskola”, Agnese Rakovska un projekts “Zvaigznāja klase”, “Elektrum” Energoefektivitātes centrs, Ventspils Digitālais centrs, Daugavpils Inovāciju centrs, Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Vidzemes Augstskola, LU Cietvielu fizikas institūts, uzņēmums “Rīgas Ūdens”, mācību centrs “Magnum”, ACTIVEPARK atrakcijas un citi. Ar detalizētu pasākuma programmu var iepazīties šeit.

Latvijas Fizikas festivāla laikā norisināsies AS “Latvenergo” rīkotā konkursa astoto un devīto klašu skolēniem “FIZMIX Eksperiments” pusfināls un fināls. Konkursā, kas šogad norisinās jau 29. reizi, pieteicās 216 skolēnu komandas no 145 Latvijas skolām, kopumā 1080 skolēni. Konkursa pusfinālā no 60 komandām pusfinālā tiks noskaidrota katra reģiona labākā komanda, kura finālā cīnīsies par vērtīgām balvām. Konkursa fināls notiks uz Fizikas festivāla galvenās skatuves no plkst.14.00 līdz 15.00, un finālistu sekmēm varēs sekot arī Fizikas festivāla apmeklētāji un komandu līdzjutēji. Šī gada galvenā balva ir ceļojums uz Šveici, lai apmeklētu Eiropas Kodolpētniecības centru CERN – pasaulē vadošo zinātnisko centru un tā slaveno Lielo hadronu paātrinātāju, kā arī paviesotos Šveices zinātnes centrā “Technorama”.

🟩 Pasākuma telpas ATTA centrā, Krasta ielā 60, konkursa dalībnieku reģistrācijai būs atvērtas no plkst.10.00, bet Latvijas Fizikas festivāla atklāšana uz galvenās skatuves paredzēta plkst. 11.00. Pasākumu programma festivāla apmeklētājiem noslēgsies plkst. 17.00.