Rīgas pašvaldība no 1. līdz 30. novembrim nodrošinās iespēju iedzīvotājiem bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas 34 nodošanas punktos dažādās pilsētas apkaimēs.

Nodošanas punktu saraksts un darba grafiks pieejams pašvaldības mājaslapā www.riga.lv, sadaļā “Rudens lapu nodošana”.

Lapu nodošana notiks, ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi – galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet atsevišķos punktos arī darba dienās.

Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, šogad lapu nodošanas punktu saraksts papildināts ar četrām jaunām lapu nodošanas vietām:

  • Ziepniekkalnā – Vienības gatvē starp 116 un 120 (Vienības gatves parēlajā ceļa joslā);
  • Latgales apkaimē – pie Ogres ielas 8;
  • Vecmīlgrāvī – apgriešanās aplī Laivinieku ielas galā (tuvākā adrese – Laivinieku iela 11A);
  • Vecmīlgrāvī – Baltāsbaznīcas un Vecāķu prospekta krustojumā.

Ņemot vērā dažādus apstākļus, šogad vairāki līdzšinējie lapu nodošanas punkti ir slēgti, taču to vietā izveidoti jauni, ērti pieejami punkti tajās pašās apkaimēs, netālu no iepriekšējām vietām:

  • Imantā – jauns punkts Kurzemes prospektā pie Baltegļu ielas 1, aptuveni trīs kilometru attālumā no iepriekšējā punkta Jūrmalas gatves, Kooperatīva un Progresa ielas krustojumā.
  • Ziepniekkalnā – jauns punkts pie Mālu ielas 11, 250 metru attālumā no slēgtā punkta Tumes ielā pie Ziepniekkalna kapiem.
  • Torņakalnā – jauns punkts Indriķa ielā pie nama Nr. 9, apmēram 150 metru attālumā no iepriekšējās vietas Indriķa ielā.
  • Dārzciemā – punkts pārcelts uz Aizvaru ielu pie nama Nr. 35, 260 metru attālumā no iepriekšējā punkta Gaismas ielā.
  • Teikā – lapas iespējams nodot pie Dzērbenes ielas 14 un teritorijā starp Lielvārdes un Ieriķu ielu, pretī Ieriķu ielai 77.

Iepriekšējais punkts Tālivalža, Stūrīša un Bajāru ielu krustojumā šogad ir slēgts.


Lapu nodošanas kārtība arī šogad paliek nemainīga – iedzīvotāji aicināti ievērot noteikumus, lai nodrošinātu kārtību un tīrību lapu savākšanas punktos.


 Lapas nedrīkst atvest vai atstāt ārpus nodošanas punkta darba laika, un tās nevarēs nodot maisos – lapas jāizber izvietotajos konteineros vai speciālajos atkritumu transportlīdzekļos.

Lapām nedrīkst būt piemaisīti citi atkritumi, un pēc izbēršanas katram iedzīvotājam savi maisi jāpaņem līdzi.

Lapu nodošanas punktos nedrīkst vest arī nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles, būvgružus vai lapas, kas sajauktas ar sadzīves atkritumiem.

Ņemot vērā Spānijas kailgliemežu straujo izplatību, lapu nodošanā noteikts papildu nosacījums – lapās nedrīkst atrasties Spānijas kailgliemeži. Ja nodošanas brīdī tiks konstatēta to klātbūtne, lapas netiks pieņemtas. Informāciju par Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanu – šeit.

Katrā lapu nodošanas punktā darbus noteiktajos laikos koordinēs Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes pārstāvji. Viņi uzraudzīs situāciju nodošanas punktos, organizēs lapu nodošanas procesu, sekos līdzi specializētā atkritumu savākšanas transporta darbam, kā arī iespēju robežās sniegs atbalstu iedzīvotājiem – īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Lapu nodošanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu izmešanu.

Neskaidrību gadījumā, aicinām zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80001201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

Iepriekš, 2024. gadā, iedzīvotāji šādā veidā nodeva 3301 tonnu lapu, savukārt 2023. gadā – 2769 tonnas.

 

Realizējot Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepciju, tirgus pārvaldnieks SIA “Rīgas nami” uzsācis secīgu tirgus paviljonu atjaunošanu un pagaidu funkcionālo rotāciju, lai nodrošinātu tirgus darbības nepārtrauktību, attīstītu jaunas funkcijas un vienlaikus saglabātu unikālo kultūrvēsturisko mantojumu.

Attīstības koncepcija paredz, ka līdz 2029. gadam ir jāatjauno un atbilstoši jāiekārto visi tirgus paviljoni. Tas nozīmē ne tikai vizuālas pārmaiņas interjerā, bet arī teju simtgadīgo konstrukciju stiprināšanu, jumta seguma maiņu, pagrabstāvu remontu un citus darbus, kas tirgus apmeklētājiem nav pamanāms.

Pēc remonta tikko atvērtajam paviljonam, kurā iepriekš atradās saknes un dārzeņi, šajā procesā ir būtiska loma, jo tas kalpos par centrālo pārmaiņu punktu, lai nodrošinātu tirgus darbības nepārtrauktību. Tas nozīmē, ka uz šo paviljonu tiks pārcelti to paviljonu tirgotāji un tirdzniecības stendi, kuros tiks uzsākti remontdarbi. Tā šobrīd paviljonā ir pārcelti rūpniecības preču tirgotāji, savukārt vēl pēc diviem gadiem turp tiks pārcelti tirgotāji no Zivju paviljona, kas tiks nodots remontam.

Secīgi šobrīd jau ir uzsākti bijušā Piena paviljona remontdarbi, kas ilgs līdz nākamā gada beigām, lai paviljonu piemērotu gaļas produkcijas tirdzniecības funkcijai. Šis būs pirmais no paviljoniem, kurš, pēc visu remontdarbu pabeigšanas, tiks arī iekārtots atbilstoši tirgus attīstības koncepcijā noteiktajām funkcijām.

Plānots, ka tuvāko mēnešu laikā tiks izsludināts konkurss par paviljonu interjeru un iekārtojumu, lai 2027. gada sākumā, kad durvis vērs pirmais no pilnībā atjaunotajiem paviljoniem, tas būtu iekārtots atbilstoši labākajai tirgus praksei. Uz pagaidu izmantošanas laiku, pēc iespējas efektīvāk izmantojot līdzekļus, tiek izmantotas līdzšinējās tirdzniecības vietas.

Centrāltirgus paviljonu rotācija un funkciju maiņa noslēgsies ar remontdarbiem Gastronomijas paviljonā 2028. – 2029. gadā, pēc kuriem paviljons pilnībā tiks nodots ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

Pēc aktuālajām aplēsēm Rīgas Centrāltirgus paviljonu atjaunošanas darbiem ir nepieciešami vismaz 18 miljoni eiro, taču kopējās investīcijas, tai skaitā teritorijas sakārtošanā lēšamas vairāk kā 26 miljonu eiro apmērā. Ja tiks realizēts koncepcijā paredzētais virziens, pielāgojot Gaļas paviljonu mākslas un kultūras funkcijām, tad tas varētu izmaksāt vēl papildus 13 miljonus eiro. Gala lēmums par turpmāko Rīgas Centrāltirgus attīstību un veicamajiem ieguldījumiem būs jāpieņem tirgus īpašniekam Rīgas pašvaldībai.


Rīgas Centrāltirgus jau kopš tā izveidošanas 1930. gadā ir viens no lielākajiem tirgiem Eiropā. Tā kopējā zemes platība ir 9,9 ha, bet no tās tirgus statuss ir noteikts teritorijai 6,7 ha platībā. Centrāltirgus apmeklētāju skaits dienā sasniedz 30 000 – 50 000 cilvēku. Rīgas Centrāltirgus ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis un daļa no Rīgas vēsturiskā centra, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kā arī Eiropas vēsturisko tirgu asociācijas un NOFO (Northern Forum Food Markets) biedrs.

 

Šī gada 6. septembrī Rīgas centrā un apkaimēs norisināsies mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”, kas notiks jau 20. reizi. Šogad foruma programmā ir 34 projekti, kas ietver koncertus, performances, instalācijas, izrādes, mākslas projektus, dzeju un daudzus citus pasākumus, ko Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi varēs baudīt bez maksas.

20. jubilejas gada tēma ir “Dzidrie avoti”. Šogad “Baltā nakts” aicina gūt mieru, zināšanas un enerģiju no avotiem, kurus atklājuši, radījuši un interpretējuši “Baltās nakts” mākslinieki un darbu autori. Programmas konceptuālo ietvaru izstrādājis režisors Reinis Suhanovs, bet vizuālo tēlu veidojusi gleznotāja Zane Veldre sadarbībā ar grafisko dizaineri Karolu Rubeni.

Ūdens, kas slēpjas zemes garozā, var izplūst kā veldzējošs avots, kas dziedē. Tas var pacelties kā migla, kas ieskauj apkārtējo pasauli, vai kļūt par ledus tiltu starp nesasniedzamiem krastiem. Šajā īpaši nozīmīgajā gadā “Baltā nakts” aicina būt drosmīgiem un pietuvoties tiem avotiem, no kuriem baidāmies vai kuriem ikdienā ietu ar līkumu.

Pasākumi norisināsies tādās vietās kā Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde”, Latvijas Leļļu teātra pagalms, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, koncertzāle “Ave Sol”, Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, Berga Bazārs, kinoteātris “K. Suns”, Radošais kvartāls “Veldze”, Sporta 2 kvartāls, Aristīda pagalms, Grīziņdārzs, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa, Rīgas Doma dārzs, Bastejkalns, Doma laukums un citās vietās.

Jubilejas gada forumā norisināsies apmeklētāju jau iecienīti pasākumi, piemēram, laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit”, kas šoreiz viesus vedīs pastaigā cauri laikam, sniedzot iespēju iepazīties ar tā pirmsākumiem. Tāpat ar jauniem darbiem “Baltās nakts” viesus priecēs starptautiska audiovizuāla koncertprogramma “Videogrāfija” un nepieradinātās mūzikas festivāls “Skaņu mežs. Šiem “Baltās nakts” veterāniem pievienosies arī virkne jaunu pasākumu, piemēram, laikmetīgās mākslas projekts “Species Shifter / Vol.1 ANALOGS”.

Šogad “Baltajā naktī” atgriezīsies pasaulslavenā daudznozaru mākslinieka Lūka Džerama vides instalācija “Mēness muzejs”. Mākslas objekts būs redzams virs Rīgas kanāla Bastejkalnā. Pretī Latvijas Nacionālajam teātrim būs redzama arī pavisam jauna vides instalācija “Helios”. Tas ir jaunākais no Lūka Džerama astronomiskajiem mākslas darbiem.

Plašāku informāciju par visiem “Baltās nakts” pasākumiem var atrast tīmekļa vietnē www.baltanakts.lv un FB kontā facebook.com/Baltanakts.


“Baltās nakts” mērķis ir motivēt sabiedrību atklāt mūsdienu kultūras daudzveidību un raisīt plašāku interesi par kultūras notikumiem, izpausmēm un pārmaiņām. “Baltā nakts” notiek gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs, atklājot pilsētu, kas atvērta dažāda vecuma, tautību un sociālās piederības grupu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. “Baltās nakts” pasākumi tradicionāli notiek ne vien kultūrai un mākslai ierastās vietās, bet arī neierastā vidē, veicinot kultūras jēdziena uztveres robežu paplašināšanu.

Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”, kas atver Rīgas pilsētu laikmetīgās mākslas aktivitātēm vienas nakts garumā, tiek īstenots kopš 2006. gada.


 

Katra mēneša pirmajā svētdienā biedrība Repair Cafe Riga aicina uz bezmaksas labošanas darbnīcām, kuru laikā ikvienam iespējams iemācīties salabot savu salūzušo tosteri, veikt apkopi datoram vai salāpīt žaketes oderi. Nākamā labošanas darbnīca gaidāma svētdien, 7. septembrī, 12.00 – 16.00 Lastādijas radošajā kvartālā, Vilhelma Purvīša ielā 13. Plkst. 14:00 pasākumu papildinās inženiera un Repair Cafe pārstāvja Krišjāņa Zariņa izzinoša lekcija “No kā sastāv tavas lietas?” par materiāliem un to dažādajām īpašībām.

Labošanas darbnīcas notiek katru mēneša pirmo svētdienu no plkst. 12 līdz 16, pasākuma cikla “Zaļās svētdienas Lastādijā” ietvaros, kurās ikvienam, kopā ar zinošiem brīvprātīgajiem meistariem, ir iespēja salabot savas salūzušās lietas, kā arī saprotamā un izklaidējošā viedā pašam iemācīties, kā tas darāms. Nepieciešamie instrumenti tiek nodrošināti, bet dalībniekiem līdzi jāņem labojamā lieta un remontam nepieciešamais, piemēram, lādētājs, spuldzīte vai rāvējslēdzējs, lai pārbaudītu iekārtu uni veiktu detaļu nomaiņu. Pasākumu cikla “Zaļās svētdienas Lastādijā” ietvaros paralēli labošanas darbnīcām notiek arī Brīvbodes rīkotā mantu un augu maiņa, kur atnest pašam vairs nevajadzīgo un atrast sev nepieciešamo.

Labošanas darbnīcām pievienoties ir gaidīti arī cilvēki, kuriem elektronikas, velosipēdu, apģērbu, apavu vai citu lietu labošana nav sveša, un kuri labprāt palīdzētu citiem ar savām zināšanām un prasmēm to apgūt.

Repair Cafe kustība aizsākās 2009. gadā, kad pirmo šādu pasākumu Amsterdamā noorganizēja tās autore Martine Postma. Pirmo reizi līdz Latvijai Repair Cafe ideja nokļuva 2012. gadā, kad tika organizēts pirmais pasākums, taču pagāja vēl 3 gadi, līdz Nīderlandiešu brīvprātīgā pārraudzībā aizsākās Repair Cafe Riga, kādu mēs to zinām šodien.

“Zaļās svētdienas Lastādijā” tiek līdzfinansētas Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Plašāka informācija: https://repaircafe.lv/
Kontaktinformācija saziņai: Alise Ziemule – Zariņa; +371 28698778 ; e-pasts: aliseziemule@gmail.com


 

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. 4. septembrī plkst. 17.30 RCB Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša ielā 2) uz lasījumu aicinās dzejnieks Artis Ostups.

Artis Ostups ir dzejnieks un literatūrkritiķis, žurnāla Punctum vadītājs. Ieguvis filozofijas maģistra grādu. Piecu dzejas krājumu autors, pirmais no tiem – “Biedrs sniegs” iznācis 2010. gadā un ticis nominēts Literatūras gada balvai nominācijā “Labākā debija”. Artis Ostups ir vairāku ar literatūru saistītu balvu ieguvējs. 2025. gadā iznācis viņa jaunākais dzejoļu krājums “Patiesība”. Ostupa dzeja tiek raksturota kā spilgtas vizualitātes apvienojums ar intelektuālu refleksiju, tai raksturīgs arī precīzs un oriģināls valodas lietojums. Viņa darbi tulkoti vairākās Eiropas valodās.

Pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

Kontaktinformācija: RCB Torņakalna filiālbibliotēka, tālr. 67026211.


No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesosies pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

• Andra Manfelde. 11.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Brīvības 206)
• Edvīns Raups. 18.09.2025. plkst.17.30 Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales 271A)
• Roberts Vilsons. 25.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Rēzna” (Valērijas Seiles 14)
• Māra Zālīte. 02.10.2025. plkst.17.30 Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā (Ziemeļblāzmas 36)

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina uz Dzejas dienas pasākumiem:

• Madara Gruntmane. 17.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša 2)
• Iveta Ratinīka. 18.09.2025. plkst.17.30 Āgenskalna filiālbibliotēkā (Eduarda Smiļģa 46)


 

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. Dzejas lasījumus uzsāksim 21. augustā plkst. 17.30 RCB Bolderājas filiālbibliotēkā (Gaigalas ielā 3), kur uz lasījumu aicinās dzejnieks Andris Breže, kurš pazīstams ar literāro pseidonīmu Žebers.

Žebers dzeju sācis rakstīt 70. gadu vidū, savā mākslā bieži pievērsdamies absurda stilam. Vairāku dzejas krājumu autors. Dzejoļu krājums ”Šņabji/blaknes” saņēmis Literatūras gada balvu. Rakstījis grāmatas arī bērniem. Par īspasaku krājumu “Esejas un asakas” 2023. gadā saņēmis Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā. Žebers ir arī mākslinieks un ilustrators.

Pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesosies pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

Ērika Bērziņa. 28.08.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Avots” (Stabu iela 64)

Artis Ostups. 04.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša iela 2)

Andra Manfelde. 11.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Brīvības iela 206)

Edvīns Raups. 18.09.2025. plkst.17.30 Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales iela 271A)

Roberts Vilsons. 25.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Rēzna” (Valērijas Seiles iela 14)

Māra Zālīte. 02.10.2025. plkst.17.30 Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā (Ziemeļblāzmas iela 36)

 

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina arī uz Dzejas dienu pasākumiem:

Madara Gruntmane. 17.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša iela 2)

Iveta Ratinīka. 18.09.2025. plkst.17.30 Āgenskalna filiālbibliotēkā (Eduarda Smiļģa iela 46)

Kontaktinformācija: RCB Bibliotēku dienests, tālr.67043601.

 

Satiksmes mierināšanas nolūkos, līdz oktobra beigām Rīgā izbūvēs vēl 61 jaunu ceļa ātrumvalni. Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs. Šobrīd darbi norit piecās apkaimēs – Āgenskalnā, Iļģuciemā, Pleskodāle, Torņakalnā un Zasulaukā.

Šajā vasarā 11 Rīgas apkaimēs Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvējis 59 jaunus ātrumvaļņus un iesākto ir plānots turpināt, līdz oktobrim izbūvējot vēl 61 jaunu ātrumvalni.

Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs – Āgenskalnā, Beberbeķos, Čiekurkalnā, Dārzciemā, Dzirciemā, Iļģuciemā, Imantā, Jaunciemā, Juglā, Latgalē, Mežciemā, Pleskodālē, Sarkandaugavā, Teikā, Torņkalnā, Vecāķos, Vecmīlgrāvī, Zasulaukā un Zolitūdē. Tāpat līdz rudenim Juglas apkaimē, Slēpotāju ielā, paredzēts izbūvēt divus ātrumvaļņus par kuriem pašvaldība informēja pasvasarī.

Šobrīd ātrumvaļnus izbūvē Āgenskalnā – Zvanu ielā Nr.6, Torņkalnā – Telts ielā Nr.2A, Zasulaukā – Kūdras ielā Nr.6 un Kūdras ielā Nr.8A.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

Pilns ielu saraksts, kurās līdz oktobra beigām izbūvēs ātrumvaļņus, apskatāms pievienotajā sarakstā, kurā ar zaļu krāsu atzīmētas vietas, kurās darbi jau ir noslēgušies – ŠEIT.

 

No augusta līdz martam 12 Rīgas apkaimēs notiks daudzveidīgas aktivitātes, kuras rīkos vietējās biedrības. Šīs aktivitātes ir saņēmušas atbalstu Rīgas pašvaldības projektu konkursā, kura mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaisti un piederības sajūtu savā apkaimē. Kopējais pašvaldības atbalsts šiem projektiem ir 41 339 eiro.

Dažādi pasākumi un aktivitātes ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu notiks Brasas, Čiekurkalna, Dārzciema, Latgales, Mangaļsalas, Mežciema, Pleskodāles, Pļavnieku, Salas, Sarkandaugavas, Šampētera un Vecmīlgrāvja apkaimēs.

Konkursā atbalstītie projekti paredz stiprināt kopienas, veicināt iedzīvotāju līdzdalību un veicināt sadarbību starp iedzīvotājiem, padarot dzīvi pilsētas apkaimēs aktīvāku, pieejamāku un iedvesmojošāku.

Dārzciema apkaimes biedrība par godu Dārzciema 101. gadadienai rīkos mantu maiņas un Ziemassvētku ieskaņas pasākumus un iedzīvotāju ideju sapulci. Biedrība “Brasa” organizēs grāmatu maiņas svētkus un tikšanās ar rakstniekiem, darbnīcu jauniešiem par ilgtspējīgu modi. Pļavnieku apkaimes biedrība rīkos foto orientēšanos un ielu mākslas izpētes pasākumu un frīsbija meistarklasi.

Čiekurkalna attīstības biedrība ar kino un koncertiem svinēs Latvijas valsts dzimšanas dienu un Ziemassvētkus. Projektā paredzēts arī iestādīt divus liepu dižstādus un Ziemassvētku laikā izveidot Gaismas ceļu, uzstādot ielas lampiņu virtenes Gaujas ielā.

Biedrība “Rīgas Apkaimju alianse” organizēs mācību programmu un forumu apkaimju aktīvistiem, kā arī labāko apkaimju aktīvistu godināšanu. Pleskodāles attīstības biedrība rīkos sarunu ciklu “Kaimiņu sarunas par kaimiņu lietām”, kopīgi svinēs valsts svētkus un Ziemassvētkus.

Biedrība “Lucavsala” kopienas dārzā īstenos ēst gatavošanas meistarklases no dārzā izaudzētiem labumiem. Biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” projektā iedzīvotāji tiks aicināti kopā ar māksliniekiem apgleznot Zasulauka manufaktūras parka žogu, radot murāli ar Zasulauka un Šampētera simboliem.

Mežciema attīstības biedrība meklēs apkaimes līderus, rīkos futbola spēli un laivošanu Gaiļezerā, kā arī organizēs 3D maketa darbnīcu, lai kopīgi ar iedzīvotājiem modelētu esošo vidi un nākotnes ieceres.
Biedrība “Sportam un Kultūrai” organizēs pasākumu ģimenēm “Vasaras svētki Mangaļsalā 25”. Biedrība “Piedzīvojuma Gars” rīkos astoņu pasākumu ciklu “Atvērtā velodarbnīca Latgales apkaimē”, kuros rīdziniekiem pieredzējušu ekspertu vadībā būs iespēja mācīties pārbaudīt sava velosipēda tehnisko stāvokli, novērst defektus un veikt apkopi.

Savukārt “Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība” rīkos vakarēšanas pasākumus – četras tematiskās darbnīcas, kurās būs iespēja iegūt padziļinātas zināšanās kādā no senajām amata prasmēm – aušanā, adīšanā, izšūšanā un tēlniecībā. Paralēli darbnīcām paredzēts noaust tautisko jostu, veidojot kopīgu mākslas darbu.

Šie projekti guvuši atbalstu Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2. uzsaukumā.

Šī gada divos Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa uzsaukumos kopumā atbalstīti 29 projekti par kopējo summu 100 015 eiro.


Plašāka informācija par projektu konkursu un rezultātiem pieejama Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra mājaslapā www.apkaimes.lv sadaļā “Finansēšanas konkursi”.


 

Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi un atsaucību, Rīgas pašvaldība pagarina iespēju piedalīties bezmaksas sporta nodarbībās galvaspilsētas apkaimēs līdz 23. augustam.

Ar mērķi veicināt fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu katru nedēļu ikvienam Rīgas iedzīvotājam ir iespēja piedalīties brīvdabas treniņos, uzlabot savu fizisko sagatavotību un aktīvi pavadīt laiku.

Bezmaksas treniņi notiek 20 apkaimēs – Torņkalnā, Āgenskalnā, Iļģuciemā, Daugavgrīvā, Grīziņkalnā, centrā, Imantā, Zolitūdē, Mežciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Ziepniekkalnā, Latgales apkaimē, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Mežaparkā, Teikā, Purvciemā.


Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Sporta nodarbību grafiks pieejams – ŠEIT.


Aicinām izvēlēties sev ērtāko lokāciju, ņemt līdzi sporta apģērbu un pozitīvu attieksmi – tiekamies treniņos!

Nodarbības tiek īstenotas ar Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

 

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.