Arhīvs birkai: Attīstība

Noslēgusies veloinfrastruktūras ierīkošana trīs maršrutos Āgenskalnā un Ķīpsalā, Mežciemā, ka arī Čiekurkalnā un Mežaparkā, kas ļaus iedzīvotājiem vēl ērtāk pārvietoties starp pilsētas apkaimēm.

Darbi tika sākti pavasarī un noslēgušies jūnijā, kopējo Rīgas veloinfrastruktūras tīklu palielinot par astoņiem kilometriem.

“Turpinām strādāt pie velobraucējiem ērtas un draudzīgas infrastruktūras izstrādes Rīgā, veidojot jaunus savienojumus gan ar apkaimēm, gan pilsētas centru. Tuvākajos plānos ir arī velojoslu ieviešana un infrastruktūras uzlabošana V. Purvīša ielā, Dzirnavu ielā un 11.novembra krastmalā, kur tiks pagarināts jau esošais veloceļa posms. Tāpat strādājam arī pie maģistrālo velomaršrutu ieviešanas, sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām,”

sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks.

🟩 Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimēs veloinfrastruktūra ierīkota Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai. Tā savieno veloceļa maršrutu starp Vanšu tiltu un Uzvaras parku, kur līdz šim ir bija pārrāvums. Līdz ar jauno veloceļu ir nodrošināta ērta piekļuve topošajam Preses nama kvartālam, AS “Swedbank” mītnei, kā arī Ķīpsalas pludmalei. Velojoslas papildina Pārdaugavas veloinfrastruktūras tīklu par 1,3 kilometriem.

🟩 Savukārt Mežciema apkaimē veloinfrastruktūra ierīkota visā Gaiļezera ielas garumā. Gaiļezera ielā, saglabājot esošo joslu skaitu, ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 1,1 kilometru. Paralēli veloinfrastruktūras ieviešanai Gaiļezera ielā veikti arī citi satiksmes mierināšanas pasākumi – atļautais braukšanas ātrums turpmāk būs 30 km/h, veikta stāvvietu marķēšana, kas uzlabos satiksmes drošību, nodrošinot brīvas zonas pirms un pēc iebrauktuvēm, padarot izbraukšanu no blakus teritorijām drošāku.

🟩 Čiekurkalna un Mežaparka apkaimju savienojumu izveidoti, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā. Minētajās ielās ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 5,6 kilometriem. Velojoslas veido jaunu apkaimju savienojumu, kā arī nodrošina ērtu un drošu piekļuvi rekreācijas zonām un sabiedriski nozīmīgiem objektiem.

📸 Foto

 

Trešdien, 3. jūlijā, Rīgas domes deputāti atbalstīja lēmumu piešķirt finansējumu satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecībai. Plānots, ka projekta realizācijas kopējās izmaksas nepārsniegs 82,7 miljonus eiro.

Deputāti pieņēma lēmumu projekta realizācijai no valsts budžeta ņemt aizņēmumu, kas nepārsniegs 59,7 miljonus eiro. Plānots, ka šogad finansējuma apjoms varētu būt līdz 23,6 miljoniem eiro, 2025. gadā – līdz 29,2 miljoniem eiro un 2026. gadā – līdz 6,9 miljoni eiro.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads šķērsos Tvaika ielu, Rīgas Brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās un Sarkandaugavas atteku atbilstoši trases plānam secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir noslēdzis būvniecības līgumu ar pilnsabiedrību “RK link” par satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecību. Tāpat objektam ir izraudzīts iespējamais būvuzraugs un turpinās autoruzraudzības procedūras izvērtēšana.

 

Attēls no RD Flickr.com konta

Ceturtdien, 27. jūnijā, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma piešķirt aptuveni sešu miljonus eiro finansējumu dažādu teritoriju labiekārtošanai. Līdzekļi piešķirti vairākiem augstas gatavības investīciju projektiem ar 100% pašvaldības finansējumu.

Priekšlikumus iesniedza Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde un Mājokļu un vides departaments.

Ar 495 499 eiro finansējumu plānots veikt Čiekurkalna skvēra ierīkošanu, savukārt, ar finansējumu 609 473 eiro apmērā paredzēts labiekārtot publisko ārtelpu Vecrīgā, kas ietver labiekārtojumu ierīkošanu Doma laukumā, Reformācijas laukumā, Vaļņu ielā, Rātslaukumā, kā arī vairākos Kalēju ielas, Meistaru ielas, 11. novembra krastmalas posmos un Skārņu ielas posmā pie Sv. Pētera baznīcas. Labiekārtojumi paredz augu konteineru ierīkošanu, jaunu, dažāda veida solu, kā arī velo novietņu statīvu uzstādīšanu.

Ar vairāk nekā trīs miljonu finansējumu plānots izveidot desmit jaunus spēļu un rekreācijas laukumus apkaimēs, kas iekļauj iekšpagalma labiekārtošanu, apgaismojuma ierīkošanu, ietvju izbūvēšanu, spēļu un labiekārtojuma elementu uzstādīšanu un apstādījumu ierīkošanu.

Jauni spēļu laukumi gaidāmi:

• Centra apkaimē – Brīvības ielā 124;
• Imantas apkaimē – Progresa ielā un Zentenes ielā;
• Purvciema apkaimē – Nīcgales ielā starp ēkām Nr. 8, 12, 14 un 16; Varavīksnes gatvē;
• Pļavnieku apkaimē – Ilūkstes ielā 16a un pie Brāļu Kaudzīšu ielas ēkām Nr. 4 un 6;
• Teikas apkaimē – Ropažu ielā;
• Vecmīlgrāvja apkaimē – pie Vecmīlgrāvja 6. līnijas;
• Zolitūdes apkaimē – Priedaines ielā;
• Zasulauka apkaimē – Kurpnieku ielā;

Piešķirtais finansējums paredz atjaunot arī četrus jau esošus laukumus, nomainot vecās spēļu iekārtas pret jaunām un drošām bērniem, tajā skaitā, atjaunojot arī esošos laukumu segumus.

Atjaunoti spēļu laukumi gaidāmi:

• Juglas apkaimē – Malienas ielā 60;
• Imantas apkaimē – Dubultu ielā 5;
• Ķengaraga apkaimē – Kaņiera ielā 17a un aktīvās atpūtas zonā pie Daugavas promenādes.

Tāpat komitejas sēdē nolemts piešķirt vienu miljonu eiro infrastruktūras atjaunošanai Uzvaras parkā starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Projekta mērķis ir Uzvaras parka starp Bāriņu ielu, Raņķa dambi un Aleksandra Grīna bulvāri, ietvju asfaltbetona seguma atjaunošana. Darbu apjoms ir sadalīts trīs kārtās.

 

attēls no RD Flickr.com konta

Ceturtdien, 27. jūnijā, Rīgas dome, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte parakstīja sadarbības memorandu, lai kopīgiem spēkiem attīstītu “Zināšanu jūdzes” areālu, piesaistītu gan Latvijas, gan ārvalstu studentus, kā arī virzītu Rīgu kā Eiropas inovāciju un zināšanu pilsētu.

Rīgas centrs un Pārdaugava top par unikālu studentu centru, kas veido vienotu “Zināšanu jūdzi”, jo lielākās Latvijas universitātes – LU, RSU, RTU, izvietotas nelielā attālumā viena no otras un jau ģeogrāfiski ir stratēģiski savienotas. Tas ir lielisks priekšnosacījums, lai šajā teritorijā attīstītos zinātne, pilsētvide un uzņēmējdarbība, tādēļ Rīgas dome kopā ar universitātēm, parakstot memorandu, vienojas mērķtiecīgi strādāt, lai virzītu Rīgu kā inovāciju un zināšanu centru ne vien Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā, bet arī pasaules mērogā.

“Ikvienai pilsētai ir jāspēj definēt sava ekonomiskā identitāte un ar šo vienošanos par padziļinātu ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas augstskolām Rīga par savu identitātes zīmi pasludina zināšanas. Mēs esam pilsēta, kas vēlas pelnīt ar zināšanām, radīt kā Rīgā un Latvijā, tā Eiropā un pasaulē konkurētspējīgus risinājumus un produktus, kas rada un radīs pievienoto vērtību, veidos pilsētas un valstis turīgākas, dzīvi mūsu cilvēkiem ērtāku un labklājīgāku. Es ceru, ka laika gaitā memorandam pievienosies vēl citi Latvijas zināšanu un ekselences centri, piemēram, arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, jo rezultātu var sasniegt daudziem strādājot uz vienu mērķi.”

Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs

Viens no prioritārajiem virzieniem, ko paredz sadarbības memorands ir Latvijas un ārvalstu studentu piesaiste. Lai to īstenotu, nepieciešama ērta, droša, ilgtspējīga un pieejams sabiedriskais transports un mikromobilitātes infrastruktūra. Svarīgi, lai studenti universitātēm varētu brīvi piekļūt no apkaimēm un no reģionālajiem un starptautiskajiem transporta mezgliem, kā arī netraucēti pārvietoties starp izglītības iestādēm. Tāpat puses apņemas veicināt studentu uzturēšanos publiskajā ārtelpā, attīstot pilsētas parkus, skvērus, ūdensmalas. Lai to nodrošinātu jau šobrīd pašvaldība veic jaunas infrastruktūras izbūvi, piemēram, pērn atklāts gājēju un velobraucēju tilts pār Kīleveina grāvi, tiek veikta Mūkusalas ielas promenādes pārbūve, tuvāko gadu laikā paredzēts izbūvēt tiltu pār Zunda kanālu, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunu veloceļu izbūvei. Savukārt universitātes mērķtiecīgi ievieš jaunas tehnoloģijas, attīsta akadēmiskos centrus.

“Zināšanu jūdze galvenokārt ir studiju un zinātnes telpa, kurā sadarboties trim spēcīgām universitātēm, kas papildina cita citu, radot jaunas zināšanas, idejas un inovācijas un tā palīdzot attīstīties Rīgai un Latvijai. Tomēr vienlīdz svarīga ir arī telpa, kurā zināšanas rodas. RTU Zināšanu jūdzē iekļaujas ar savu vīziju – kļūt par inovāciju salu, kas nemitīgi mainās un attīstās, un tā realizācijai izšķirošs ir pašvaldības atbalsts un mērķtiecīga sadarbība gan RTU Ķīpsalas kompleksa lokāplānojuma virzībā, gan Rīgas domes kapitālsabiedrību ciešākā sadarbībā ar pētniekiem pilsētai nepieciešamo jauno tehnoloģiju un risinājumu izstrādē, gan Rīgas bērnu intereses un izpratnes veidošanā par STEM.”

norāda Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna

““Zināšanu jūdze” savieno ne tikai mūsu trīs universitāšu mājvietas Pārdaugavā. Tas ir ceļš, kas ir domāts visiem Latvijas un Rīgas iedzīvotājiem, jo tas savieno mūsu galvaspilsētas vēsturisko mantojumu ar mūsu nākotnes redzējumu. Rīga ir kā dzīvā laboratorija, kurā eksperimentē un pārbauda nākotnes iestrādnes, attīstot mūsdienīgu augstāko izglītību un pilsētu kā vienu no modernākajām studiju vidēm. Mums, trīs zinātnes universitātēm, un mūsu lielajam stratēģiskajam partnerim – Rīgas pilsētai -, kopā jāveido ērtu, drošu un inovatīvos risinājumos balstītu zināšanu ceļu, kam piemīt kapacitāte risināt daudz lielākus izaicinājumus nekā tikai šīs viena jūdze. Mūsu nākotne ir bērni un jaunieši, tāpēc nākamais solis būtu šajā zināšanu jūdzē integrēt arī pilsētas skolas. Tas ir mūsu pienākums – padarīt zinātni pieejamu bērniem, jauniešiem, Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem,”

memoranda parakstīšanas pasākumā pauda LU rektors Gundars Bērziņš.

“Savstarpēji sadarbojoties Rīgas domei un zinātnes universitātēm, mēs varam pilnvērtīgi un mūsdienīgi attīstīt starptautiskās zināšanas, izcilu pētniecību, inovācijas, tehnoloģiju pārnesi uz industriju un atbalstu konkurētspējīgai uzņēmējdarbībai. Viens no nozīmīgākajiem Rīgas Stradiņa universitātes pienesumiem galvaspilsētai ir vairāk nekā 3000 ārvalstu studenti, kas pārsvarā ir ekonomiski attīstītāko Eiropas Savienības valstu jaunieši. Aicinām Rīgas domi turpināt pēdējos gados veiksmīgi īstenoto pilsētas infrastruktūras attīstību arī Zinātnes jūdzes telpā. Būtu svarīgi pilnveidot velo un gājēju maršrutus, modernizēt sabiedriskā transporta pieturvietas un veikt citus apkārtējās vides sakārtošanas projektus. Tie ir svarīgi gan mūsu studentiem, gan mācību spēkiem, gan pētniekiem no Latvijas un ārvalstīm.”

Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons

Īpaša uzmanība tiks pievērsta pētniecībai un inovāciju radīšanai, lai paaugstinātu izglītības iestāžu kapacitāti un konkurētspēju, bet, zinātnieki, jaunie talanti un tehnoloģijas Rīgai palīdzētu rast efektīvākos risinājumus nestandarta situācijās. Jau līdz šim Rīga ir sadarbojusies ar augstskolām, attīstot pilsētas “Digitālo dvīni”, arhitektūrā un pilsētplānošanā, ceļu uzturēšanā, un darba augļus var novērtēt ikviens rīdzinieks.

Lai īstenotu šādus pilsētai nozīmīgus un prioritārus pētījumus un pilotprojektus, zinātniekiem būs pieejama gan nepieciešamā infrastruktūra, gan laboratorijas. Pašvaldība šo projektu realizēšanai nodrošinās “zaļo koridoru”, kā arī atbalstīs un veicinās sadarbību ar jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Jauno speciālistu konkurētspējas paaugstināšanai svarīgi, lai augstskolas savlaicīgi būtu informētas par pašvaldības noteiktajam prioritārajām nodarbinātības nozarēm, bet pašvaldība veicinātu studentu nodarbinātību, piesaistot pilsētai investīcijas un starptautiskus uzņēmumus, kam nepieciešams augsti izglītots darba spēks.

Tikpat nozīmīgas ir kvalitatīvas praktiskās apmācības, tādēļ Rīga kā lielākais darba devējs pilsētā, apņemas nodrošināt universitāšu studentiem prakses vietas savās iestādēs, kā arī atbalstīt pasākumus, lai veicinātu jaunus atklājumus un inovācijas jomās, kas aktuālas pilsētai.

Universitātes un Rīgas dome regulāri tiksies, lai pārrunātu un novērtētu padarītā darba efektivitāti un virzību uz mērķu sasniegšanu.

attēls no riga.lv

Ceturtdien, 27. jūnijā, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja ēkas atjaunošanu Lēdurgas ielā 26, kurā plānots izvietot Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centru.

Bijušai Rīgas 29.vidusskolas ēkai tiks veikta pārbūve ar lietošanas veida maiņu, pielāgojot to pašvaldības policijas videonovērošanas centra vajadzībām.

Projektā tiks veikti kompleksi ēkas pārbūves darbi, ieskaitot telpu plānojuma maiņu, lifta izbūvi, visu iekšējo un ārējo inženierkomunikāciju nomaiņu, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus – veicot logu nomaiņu, fasādes un jumta siltināšanu kā arī saules paneļu uzstādīšanu. Projekta gaitā paredzēta arī palīgēkas atjaunošana, jaunas taktiskās treniņu ēkas izbūve, kā arī tiks veikti teritorijas labiekārtošanas darbi, izbūvējot multifunkcionālo laukumu, skrejceļu un vingrošanas laukumus.

Projekta kopējais finansējums ir līdz 7 733 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevuma apmērs ir līdz 6 573 050 eiro, savukārt pašvaldības budžets sasniedz 1 159 950 eiro.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments iesniegs projekta pieteikumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā aizdevuma saņemšanai. Par projekta īstenošanu atbildīgā iestāde ir Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments. Darbu pabeigšanas termiņš ir 16 mēneši no līguma spēkā stāšanās brīža.


Būvprojektu izstrādāja AS “Palast Architekts”, būvuzņēmējs ir piegādātāju apvienība “BCC Litana”, ko veido SIA “Baltic Construction Company (BCC)” un Lietuvas uzņēmums UAB “Litana ir Ko”.

 

Attēls no RD Flickr.com konta

Otrdien, 25. jūnijā, Sarkandaugavā atklāts atjaunotais Dauderu parks, kas ir kļuvis par vēl vienu zaļu, labiekārtotu un ainaviski pievilcīgu vietu, kur rīdziniekiem pavadīt brīvo laiku. Parkā izbūvēts bērnu rotaļu laukums, atjaunotas vēsturiskās pilsdrupas un tornis. Savukārt kultūras pasākumu vajadzībām izbūvēta gan skatuve, gan amfiteātris.

Daudera parks ir viens no vecākajiem Rīgas parkiem un vietējas nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis, kas izveidots 19. gadsimta beigās. Parka pārbūvi sāka 2020. gadā un, ņemot vērā lielo darbu apjomu, pārbūves darbi veikti trīs secīgās kārtās.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis pauž gandarījumu par paveikto darbu: “Daudera parka pārbūve ir bijis apjomīgs un izaicinājumiem bagāts projekts, tāpēc gandarījums sasniegt mērķi un pieredzēt parka atklāšanu ir divtik liels. Sarkandaugavas iedzīvotāji iegūs vēl vienu labiekārtotu vietu sportiskām akivitātēm un brīvā laika pavadīšanai. Mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai sakārtotu apkaimi, uzlabojot rīdzinieku dzīves kvalitāti tajā – pērn pabeidzām Dauderu salas pārvadu, kas mazina satiksmes plūsmu Sarkandaugavas centrālajā daļā; šogad noslēgusies Dauderu parka atjaunošana; šīs vasaras izskaņā sāksim būvēt Kundziņu salas tiltu, kas atslogos apkaimes ielas no kravas automašīnām, savukārt, 2026. gadā – Dauderu tramvaja pieturu, kas kalpos par ērtu mobilitātes punktu. Apkaimes iedzīvotāji sen ir pelnījuši pārmaiņas – soli pa solim ar katru paveikto projektu virzāmies uz priekšu, lai sakoptu pilsētvidi un padarītu to pievilcīgu.”

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone parka atklāšanas pasākumā uzsvēra, cik rūpīgs un pacietīgs darbs ieguldīts parka atjaunošanā: “Dauderu parks ir kā dimants, kurš laika griežos apsūbēja un zaudēja savu spožumu. Vairākus desmitus gadu šī vieta bija pamesta likteņa varā un, pateicoties Pilsētas attīstības departamenta un Pilsētas attīstības komitejas atbalstam, tas ir atguvis savu dimanta spožumu. Slīpējot šo skaisto, nosūbējušo dimantu pa šķautnītei, ir atgūts vēl viens skaists parks Rīgas kaklarotā, kas tagad priecēs Sarkandaugavas iedzīvotājus. Lai parks kalpo kā oāze, kur patverties karstās vasaras dienās, gan kā vieta, kur smelties enerģiju, radīt idejas un pozitīvas emocijas.”

Vērienīgākais un tehniski sarežģītākais darbs bija vēsturiskā torņa un mākslīgo pilsdrupu atjaunošana, ko turpmāk varēs izmantot kā skatu laukumu, bet akmens sienas alpīnisma treniņiem. Torņa sienas nostiprinātas un atjaunotas, lai tās būtu drošas gan sportistiem, gan citiem parka apmeklētājiem.

Projekta īstenošanas laikā atjaunots arī parkā esošais bunkurs, kas savulaik kalpoja kā patvertne. Bunkurs atjaunots, saglabājot tā vēsturisko veidolu. Uz bunkura jumta izveidota skatuve, bet tai pretī – amfiteātris, kas ļaus parku nākotnē izmantot dažādu pasākumu organizēšanai, piemēram, koncertiem un brīvdabas izrādēm.

Blakus esošās skolas sporta nodarbību vajadzībām izbūvēts skriešanas celiņš un tāllēkšanas bedre, skriešanai un slēpošanai būs izmantojami arī lokveida parka celiņi 265 metru garumā. Savukārt gados jaunākiem bērniem būs pieejams jauns rotaļu laukums ar gumijas segumu. Mudinot jauniešus pievērsties sportam, projekta 1. kārtā izbūvēts skeitparks.

Lai padarītu parka teritoriju ērtu un drošu, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas- ūdensvada un kanalizācijas pievadi pie Gaujienas ielas, elektrības pieslēgums, kā arī veikti dažādi teritorijas labiekārtošanas darbi. Visā parka teritorijā izbūvēts apgaismojums, atjaunoti apstādījumi, atjaunoti vecie un izbūvēti jauni gājēju celiņi, izvietoti soliņi, atkritumu urnas, velonovietnes.

Parka teritorijā izbūvētas kāpnes, kas caurvij pauguraino reljefu, nodrošinot ērtu pārvietošanos no torņa līdz amfiteātrim un uz citām parka vietām.

📸 Fotogalerija – ŠEIT 

 


  • Dauderu parka pārbūves trešās kārtas kopējās izmaksas sasniedza divus miljonus eiro bez PVN.
  • Būvprojektu izstrādāja pilnsabiedrība “RE-ARTA”, bet būvdarbus pilnsabiedrība “Guliver Construction”.
  • Būvuzraudzību veica SIA “Jurevičs un partneri”.
  • Projekta īstenošana realizēta sadarbībā ar Latvijas alpīnistu savienību, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļu un parkam blakus esošo Rīgas Sarkandaugavas pamatskolu.

 

Attēls no rcb.lv

Piektdien, 21. jūnijā, darbu atsāks Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbiliotēka, kas pēc renovācijas ieguvusi mūsdienīgu veidolu. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka Rīgas pašvaldība ir izvēlējusies stratēģiju bibliotēku saglabāšanai un pat atjaunošanai, lai tās kalpotu ne tikai par patīkamu un modernu telpu lasīšanai, bet arī būtisku socializēšanās un tikšanās vietu vietējās apkaimes iedzīvotājiem. Bibliotēka nākamgad svinēs savu simtgadi.

“Šī diena ir nozīmīga ne tikai Bolderājas bibliotēkai, bet arī visai apkaimei. Bolderājas filiālbibliotēka jau daudzus gadus ir gaidījusi savu kārtu, lai tajā tiktu veikti remontdarbi. Telpas ir apzināti veidotas gaišas un plašas, lai tādā veidā kļūtu par vietējās apkaimes centru ar kultūras un socializēšanās pasākumiem. Digitālajā laikmetā mēs kā pašvaldība uzskatām, ka ļoti svarīgi ir saglabāt bibliotēkas un pat paplašināt to funkcijas, lai tās pavērtu jaunas tīklošanās iespējas vietējiem iedzīvotājiem. Tam svarīgs priekšnosacījums ir telpas, lai tās būtu atbilstošas un patīkamas,”

uzsver E. Ratnieks.

Bibliotēkas atjaunošanas mērķis bija radīt mūsdienīgu un funkcionālu vidi gan lasītājiem, gan pasākumu organizēšanai, saglabājot tās vēsturisko mantojumu. Kopumā bibliotēkā veikti vispārēji iekštelpu un komunikāciju atjaunošanas darbi abos ēkas vēsturiskajos stāvos, kuru platība ir aptuveni 400 m2, kā arī nomainīts jumta segums un uzlabota energoefektivitāte.

Šī bibliotēkas atjaunošana bija nozīmīgs solis, kā veicināt apkaimes iedzīvotāju vēlmi apmeklēt bibliotēku un tās rīkotās aktivitātes. Pagājušajā gadā šo bibliotēku apmeklēja vairāk kā 6 000 lasītāju, un nākamo gadu tā svinēs savu 100 jubileju.

Bibliotēka atrodas Gaigalas ielā 3, Rīgā. Tās renovāciju veica PS “AKN” par kopējo iepirkuma summu 356 357,40 eiro bez PVN.

✅Vairāk par bibliotēku – ŠEIT

Mediju pārstāvji aicināti pievienoties bibliotēkas atklāšanas pasākumā, ceturtdien, 20.jūnijā, plkst. 15.00.

 

Foto: RD Flickr.com konta

Rīgas pašvaldības pārstāvji kopā ar sadarbības partneriem RĪGA STEAM ekosistēmas brokastīs atskatījās uz paveikto STEAM izglītības attīstībai 2024. gada 1. pusgadā un diskutēja par jauniem sadarbības projektiem turpmāk.

 

“Rīga ir un būs atvērta inovācijām, kas rodas radošajās nozarēs akadēmiskajā vidē – tehniskajās zinātnēs, inženierzinātnēs, digitālajā vidē un citās, bet stabili pamati tam rodas jau pamatizglītības un vidusskolas līmenī, tādēļ pastāvīgs dialogs un sadarbība starp pašvaldību un izglītības sektoru STEAM ekosistēmas ietvarā ir būtiska. Tie ir pamatu pamati, lai veidotu pilsētu jaudīgu, labklājīgu, modernu,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Rīgas pašvaldība STEAM ekosistēmas virsmērķis ir iedvesmot un attīstīt skolēnos prasmes un zināšanas, kas ir nepieciešamas darba tirgus prasībām nākotnē strauji augošās nozarēs, tostarp inženierzinātnēs, radošajās, digitālajās nozarēs, un dabaszinātnēs, sekmējot skolēnu kā indivīda, Rīgas un valsts izaugsmi kopumā.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji ieskicēja 2024. gada pirmajā pusē paveikto STEAM jomā un iepazīstināja sadarbības partnerus ar nākamajiem plāniem.

Pirmsskolas saņēmušas robotikas komplektus un jau aktīvi ar tiem darbojas. Veiksmīgi sākts sinerģijas pilotprojekts skolās un interešu izglītības iestādēs ar mērķi radīt skolēniem interesi un iespējas padziļināti apgūt STEAM jomas mācību priekšmetus, praktiski darbojoties dažādās STEAM darbnīcās, nostiprinot skolā gūtās zināšanas dinamiskā, aizraujošā un neierastā vidē, kādā no interešu izglītības sadarbības centriem. Ar marta mēnesi pilotprojektā iesaistījās četri Rīgas pašvaldības centri un septiņas skolas. Norisinājušās arī programmēšanas mācības meitenēm “PyGirls 2024”, kurās programmēšanu apguva 105 meitenes. Apzinoties sabiedrības un īpaši jaunās paaudzes savlaicīgu iesaisti klimata izaicinājumu apzināšanā un mērķu sasniegšanā, aizvadīta “Klimata diena skolotājiem”, kurā dalībnieki tika iepazīstināti ar pilsētas klimata mērķiem, projekta ideju “Klimata dienas” nākamajam mācību gadam, piedalījās dažādās izzinošās aktivitātēs un uzklausīja uzņēmumu pieredzi klimata iniciatīvās.

Tāpat 2024. gadā Rīgas pašvaldība plāno organizēt pasākumu skolēniem “Rīga Puzzle day”, kas 2023. gadā tika plaši apmeklēts. Plānotas klimata pārmaiņu dienas Rīgas skolēniem, kuru noslēgumā notiks klimata festivāls. Norisināsies arī Jauno STEM pedagogu skola, kuras mērķis ir sniegt jaunajiem STEM jomas skolotājiem sistemātisku, regulāru un daudzveidīgu atbalstu mācību gada garumā, kā arī virkne citu iniciatīvu, kuras stiprinās STEAM izglītības attīstību Rīgā.

Diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka sadarbība starp organizācijām, sektora uzņēmumiem, akadēmisko sektoru un pašvaldību ir kritiski svarīga STEAM izglītības attīstībai Rīgā. Lai arī izaicinājumi ir lieli un rezultāti nebūs tūlītēji, dalībnieki uzsvēra, ka caur mērķētu un stratēģisku sadarbību, kāda jau norit gada garumā kopš darbojas Rīga STEAM ekosistēma, būs iespējams sasniegt ievērojamus uzlabojumus.

Tikšanās mērķis bija veicināt savstarpējo sadarbību starp organizācijām, pašvaldības institūcijām, uzņēmumiem un akadēmisko sektoru, kuru darbības mērķos ietilpst STEAM iniciatīvu īstenošana un atbalsts, lai veicinātu iesaistīto pušu dalīšanos ar pieredzi, zināšanu apmaiņu un atbalstu STEAM izglītībai Rīgas pašvaldībā.

STEAM ekosistēma ir dažādu organizāciju kopums, kas ar kopīgām sadarbības aktivitātēm veicina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, matemātikas un mākslas priekšmetu apguvi Rīgas izglītības iestādēs.

Foto – ŠEIT 

 

Piektdien, 21. jūnijā, lasītājiem durvis atkal vērs Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Bolderājas filiālbibliotēka. Gaišo, plašo un ērto vēsturiskās divstāvu ēkas telpu atjaunošanu organizēja Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

Ēkas pirmajā stāvā ir izvietota daiļliteratūra pieaugušajiem, bet otrajā stāvā – nozaru literatūra un literatūra bērniem un pusaudžiem. Tāpat kā pārējās RCB filiāles, arī Bolderājas filiālbibliotēka ir ģimenes bibliotēka.

Bibliotēkā lasītājus gaida ap 14 tūkstošu liels grāmatu un citu informācijas resursu krājums, kā arī 42 preses izdevumi pieaugušajiem un bērniem. Apmeklētāji bez maksas varēs lietot četrus datorus ar interneta pieslēgumu, biroja programmām un pieeju autorizētajām tiešsaistes datubāzēm. Tāpat bibliotēkā būs pieejams arī bezvadu internets.

Iecerēts, ka šeit tiks rīkotas izstādes un dažādi pasākumi bērnu un pieaugušo auditorijām.

“Priecājamies, ka Bolderājas iedzīvotāji ir atguvuši savu iemīļoto bibliotēku jaunā, uzlabotā tēlā, ar jaunu pakalpojumu – bibliomātu un sakoptu un izdaiļotu ārtelpu, kurā vasaras mēnešos darbosies mobilā kultūrtelpa “Strops”,”

saka RCB direktore Dzidra Šmita.

Mediju pārstāvji aicināti pievienoties bibliotēkas atklāšanas pasākumā, ceturtdien, 20.jūnijā, plkst. 15.00.

Bibliotēka darba laiks vasarā: O: 11.00–19.00; T, C, Pk: 10.00–18.00; S: 10.00–17.00, P, Sv. slēgts.

 

 

Rīgas pašvaldība plāno veikt remontdarbus darbus hokeja skolas “Rīga” un tās internāta ēkās Vietalvas ielā 15 k-2, uzlabojot to energoefektivitāti un vizuālo izskatu.

“Pagājis gandrīz ceturdaļgadsimts, kad tika atklāta hokeja skolas ledus halle. Šajā laika hokeja skolas “Rīga” audzēkņi sevi pierādījuši, gūstot panākumus un medaļas pasaules līmenī. Tādēļ šobrīd esam raduši iespēju, piesaistot ES fondu finansējumu, veikt remontdarbus skolas teritorijā, kas būs jauns restarts Rīgas hokeja jaunatnes attīstībai un cerība jauniem sasniegumiem. Energoefektivitātes uzlabošana ir pirmā kārta plānotajiem infrastruktūras uzlabojumiem skolas apkārtnē nākotnē,”

norāda Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis.

“Energoefektivitātes uzlabošanas projekts hokeja skolā “Rīga” ir ļoti nepieciešams, jo tā ir viena no vislielākajām enerģijas patērētājām Rīgā. Ar šo projektu mēs ne tikai būtiski samazināsim enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet arī uzlabosim ēkas vizuālo izskatu – siltinot ēkas cokolu, fasādi un jumtu, nomainot logus, atjaunojot ieejas mezglus, nomainot apgaismojumu un ventilācijas sistēmas, radot komfortablu un modernu vidi mūsu hokeja skolas audzēkņiem, treneriem un darbiniekiem. Projekta īstenošana ir lielisks piemērs kā mēs varam nodrošināt ilgtermiņa enerģijas ietaupījumus un finansiālu efektivitāti. Lai arī Rīgas pašvaldībai ir ierobežotas finanses, mēs tomēr meklējam veidus kā uzlabot pašvaldību ēkas,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Hokeja skolas halles ēkā projekta īstenošana veicinās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu (plānotais samazinājums – 757 015 kWh/gadā), tādējādi samazināsies Rīgas pašvaldības izdevumi par šī objekta siltumapgādi un elektroapgādi. Plānotais siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums daudzums – 91.32 t/CO2 gadā. Vienlaikus tiks uzlabots ēkas vizuālais izskats un iekštelpu klimats, radot komfortablu vidi hokeja skolas audzēkņiem, treneriem un darbiniekiem, veidojot estētiski pievilcīgu pilsētvidi, kā arī nomainot esošās ventiekārtas, apgaismes ķermeņus un uzstādot A klases saules paneļus ar iekārtu jaudu 50kw.

Savukārt hokeja skolas internāta ēkā projekta laikā tiks siltināts ēkas cokols, fasāde un jumts, kā arī atjaunoti ieejas mezgli un nomainīti apgaismes ķermeņi, līdz ar ko tiks veicināts primārās enerģijas ietaupījums. Arī šajā projektā tiek izmantoti ilgtspējīgi atjaunojamo energoresursu risinājumi uzstādot A klases saules paneļus ar moduļa efektivitāti ne zemāku kā 21,76% un iekārtu kopējo jaudu 20kw, tādējādi veicinot primārās enerģijas ietaupījumu.

Kopējās projekta izmaksas veido 1 831 565 eiro, no kuriem lielākā daļā jeb 1 511 025 eiro ir Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums un 320 540 eiro Rīgas pašvaldības finansējums.

Rīgas dome trešdien, 12. jūnijā, atbalstīja aizņēmuma ņemšanu no Valsts kases energoefektivitātes paaugstināšanas darbu veikšanai. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir apstiprinājusi projekta Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi hokeja skolas “Rīga” ēkā Vietalvas ielā 15 k-1 un paaugstināšanas darbi hokeja skolas “Rīga” internāta ēkā Vietalvas ielā 15 k-2” iesniegumu, tiek slēgta vienošanās ar CFLA par projekta īstenošanu. Būvdarbu līgums noslēgts ar SIA “APSA būve”. Darbus plānots pabeigt sešu mēnešu laikā.