Arhīvs birkai: Kultūra

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems” aicina uz Mātes dienas koncertu “Serenādes cauri laikiem” 2023. gada 14. maijā plkst. 16:00.

Tenors Jānis Kurševs kopā ar klasiskās ģitāras virtuozu Endiju Rožkalnu un muzikālajiem draugiem sagatavojuši Mātes dienai veltītu akustiskās mūzikas programmu. Koncertā izskanēs mātēm, sievietēm veltīti skaņdarbi, radīti dažādos laikos un pasaules vietās – no sirsnīgām serenādēm līdz latviešu tautas dziesmām. Koncertu vadīs un muzikālā ceļojumā vedīs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs.

Koncertprogrammas pirmajā daļā klausītāji dzirdēs mīlestības, aplidošanas dziesmas un serenādes no dažādu tautu komponistu daiļrades un dažādiem laikposmiem – no renesanses Anglijā līdz nesenai pagātnei Itālijā. Balss (Jānis Kurševs), klasiskās ģitāras (Endijs Rožkalns), flautas (Daina Treimane) un kontrabasa (Toms Kursītis) izpildījumā skanēs Dž. Daulanda, V.A. Mocarta, G. Lorkas, F. Šūberta, Č.A. Biksio romantikas caurvītie darbi. Tos dzirdēsim spāņu, itāļu, angļu un vācu valodās.

Koncerta otrajā daļā tiks atskaņotas latviešu komponistu melodijas (J. Lūsēns, V. Pūce), kā arī koncerta mūziķu veidoti latviešu tautas dziesmu aranžējumi kvartetam, veidojot intīmu, mierīgu un aizkustinošu noskaņu.

Ieeja koncertā rezervējot bezmaksas ielūgumus rakstot uz ilguciems@riga.lv   vai zvanot pa telefonu 26173474.

Koncertu ar Rīgas domes atbalstu rīko Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems”.

Svētdien, 14. maijā RKTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē plkst. 17:00 gaidīsim ģimenes ar bērniem uz sirsnīgu BikiGRUPAS koncertu “BikiKONCERTS: dziesmas bērniem un vecākiem. Veltījums Mātes dienā”.

Kas ir BikiGRUPA? Tie ir pieci jauni un talantīgi mūziķi – Matīss Circenis (balss, klavieres, ģitāra), Mārtiņš Kokars (sitaminstrumenti, basģitāra), Agnese Malnača (balss, flauta), Marta Smilga (balss, basģitāra, vijole) un Patriks Stepe (balss, klavieres, saksofons).

Kopā ar dzejnieci Inesi Zanderi un BikiGRUPU jums būs iespēja dzirdēt bērniem un vecākiem jau iemīļotas un zināmas dziesmas – “Kartupeli, kartupeli” (Jānis Sildegs, Vitauta Ļūdēna vārdi), “Zaķīšu pirtiņa” (Imants Kalniņš, Viļa Plūdona vārdi), “Saulīte ar zobiem” (Valters Kaminskis, Mara Čaklā vārdi), kā arī BikiGRUPAS tieši šim koncertam veidotas jaunas oriģināldziesmas.

Bikibuks piedzima 2012. gadā izdevniecībā “Liels un mazs”. Viņa mamma – idejas autore māksliniece Rūta Briede kopā ar dzejas izlases sastādītāju Inesi Zanderi deva viņam vārdu, bet grāmatu dizainers Artis Briedis, veidojot sērijas logo, radīja īsto izskatu: Bikibuks ir mazs ragainis, kas līdzinās atvērtai grāmatiņai. Atrast šo vārdu palīdzēja Jāņa Baltvilka dzejolis “Biki-buki”, kas kļuva par pašu pirmo sērijas izdevumu.

Sērijā “Bikibuks” dzejoļi, ko daudzi vecāki un vecvecāki iemīļoja savā bērnībā, nāk pie šodienas bērniem mūsdienīgā vizuālā veidolā, saglabājot cieņu gan pret pārbaudītām vērtībām, gan moderno. Ar tādu pašu misiju koncertdarbību uzsākusi BikiGRUPA.

Ieeja koncertā bez maksas.

Koncertu ar Rīgas domes atbalstu rīko RKTMC “Mazā ģilde”. Ar Mātes dienai veltītu pasākumu programmu var iepazīties šeit.

Latvijas Pilsoniskā alianse aicina ikvienu interesentu 2023. gada 9. maijā, Eiropas dienā, pievienoties Demokrātijas svētkiem AB dambī.

Svinības notiks visas dienas garumā, sākot no plkst. 10:00. Rīta cēlienu ievadot ar Demokrātijas rosmi un trenējot pilsoniskās prasmes, turpinot ar diskusijām par Eiropas Savienību un Latvijas iedzīvotāju iespējām iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos, saulespuķu stādīšanu Ukrainas atbalstam, mielošanos Demokrātijas piknikā un iedvesmas stāstiem par iedzīvotāju iesaisti. Diena noslēgsies ar dalīšanos stāstos par līdzdalības veiksmēm un neveiksmēm un neformālu tīklošanos. 

“Demokrātija nav pašsaprotama, par to mēs ikviens ik dienu varam pārliecināties, vērojot procesus gan Latvijā, gan pasaulē. Tieši tāpēc Demokrātijas nedēļā aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju un pilsonisko aktīvistu – svinēsim mūsu demokrātiju kopā,”

rosina Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga

Demokrātijas svētki ir viens no Demokrātijas nedēļas pasākumiem. Pilsoniskā iniciatīva Demokrātijas nedēļa tika uzsākta 2020. gadā, atzīmējot Satversmes sapulces sanākšanas simtgadi un Neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgadi. Simboliskais nosaukums “Demokrātijas nedēļa” tai piešķirts tādēļ, ka šī nedēļa sākas ar 1. maiju – Satversmes sapulces sasaukšanas un Darba svētku dienu –, kurai seko 4. maijs, Neatkarības atjaunošanas diena, kurā jau par tradīciju kļuvuši “Baltā galdauta svētki” un noslēdzas ar 9. maiju: Eiropas dienu. “Demokrātijas nedēļai” nav viena organizatora, tā ir atvērta pilsoniska iniciatīva, kurā iesaistīties aicināts ikviens – lai kopīgi svinētu, lepotos ar demokrātisku Latviju un aktīvi to stiprinātu.

Pasākums ir bez maksas, tajā dalība ar iepriekšēju pieteikšanos, aizpildot pieteikuma anketu, atzīmējot, uz kuriem pasākumiem plānots ierasties. Ar pasākuma programmu iespējams iepazīties šeit.

“Demokrātijas svētkus” organizē Latvijas Pilsoniskā alianse, līdzorganizē Aktīvo iedzīvotāju fonds. Pasākumu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt daudzveidīgus kultūras pasākumus pilsētas parkos, skvēros un kultūras centros, kā arī apskatīt īpašu šim gadam veltīto pilsētvides noformējumu ar vēstījumu “Arī Tu esi no svara”.

“Pētot un meklējot, caur kādu prizmu šogad izcelt 4. maiju, nonācām pie atziņas par cilvēku kopības spēku – tā apjaušanu toreiz un no jauna atklāšanu, nepazaudēšanu šodien,” saka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, norādot, ka “Latvija varēja būt, jo visi piedalījās neatkarības atjaunošanā un katrs to darīja ar savu spēju un talantu – mākslinieki, politiķi, literāti, mūziķi, zemnieki un daudzi citi – katrs no viņiem bija no svara. Un katrs no mums ir no svara šodien – Latvijas brīvībai un tās plaukšanai.”

“Klausoties vienu no ikoniskām tā laika dziesmām – Pērkona “Zaļo dziesmu” – apstājāmies pie rindām “Kā gan tu domā / cik ļoti no svara viens ugunskurs?”. Un mēs šodien dodam tam atbildi un sakām – ir ļoti no svara. Ikviens ir no svara. Katrs ugunskurs ir no svara. Arī Tu esi no svara. Kādu Latviju veidosi, tāda tā būs,”

uzsver M. Staķis.

Pilsētvides noformējums

Lai akcentētu Latvijas cilvēku dažādību un nozīmi, pilsētvides sveiciena plakātos izmantoti starptautiski atzītās fotogrāfes Intas Rukas veidotie cilvēku portreti. Informatīvajos stendos, kas izvietoti Rīgas apkaimēs, var iepazīties ar 4. maija pasākumu programmu.  Rīgas ielas un autoceļu robežzīmes “Rīga” rotā sarkanbaltsarkanie karogi. Brīvības pieminekļa laukumā pie vides objekta “Latvija” var iemūžināt sevi, tuviniekus un draugus kā Latvijas sastāvdaļu Latvijas vārda fotoattēlā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas laukumā eksponēts “NOMAD architects” radītais koka dizaina objekts “Brīvības karogs”. Savukārt Neatkarības laukumā izvietots mākslinieces Kristīnes Plaudes veidotais vairākus metrus augstais dizaina objekts “Liesma” Latvijas valsts karoga krāsās.

SVĒTKU PROGRAMMA

  • Brīvības laukumā pie Brīvības pieminekļa – vides objekts “Ziedu Latvija”, pūtēju orķestru defilē un svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija

Plkst. 10.00 ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis aicināts piedalīties tradicionālajā “Ziedu Latvijas” veidošanā pie Brīvības pieminekļa. Cilvēku līdzi atnestie pavasara ziedi visas dienas garumā tiks ievīti Latvijas kontūrā. Gatavo “Ziedu Latviju” varēs aplūkot arī 5. maijā. Jau kopš 2009. gada “Ziedu Latvija” ir kļuvusi par pieprasītu un neatņemamu svētku sastāvdaļu, vienu no 4. maija simboliem Rīgā. Lielformāta instalācija simboliski attēlo Latviju kā pļavu, ko ar ziediem piepilda tās iedzīvotāji, kopā veidojot krāšņu un ziedošu kompozīciju.

Plkst. 12.00 Brīvības laukumā notiks pūtēju orķestru defilē programma, kuras laikā Latvijas skolu pūtēju orķestri savas muzicēšanas un defilē prasmes demonstrēs gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Šis priekšnesums tradicionāli ir neatņemama svētku programmas sastāvdaļa Rīgā un ieguvis lielu interesi un atsaucību kā ļoti dzīvespriecīgs, krāsains un pozitīvām emocijām bagāts pasākums. Priekšnesuma noslēgumā apvienotais orķestris, pulcējot ap 300 jauno mūziķu, atskaņos Latviešu tautas dziesmu Sergeja Austra Universa aranžējumā “Div’ dūjiņas”, Aivara Krūmiņa “Vilku dziesmas”, Gunāra Ordelovska “Kursīšu valsi” un Aivara Krūmiņa maršu “Paliec sveiks”.

Plkst. 14.00 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija.

  • Rātslaukumā – akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 33. gadadienu, Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” sadarbībā ar Tautas tērpu centru “Senā klēts” aicina uzvilkt tautas tērpu par godu Latvijai un piedalīties tradicionālajā tautas tērpu gājienā, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pēc tam apmeklēt svētku koncertu Rātslaukumā.

Plkst. 13.00 Rātslaukumā notiks pulcēšanās gājienam. Aicinām dižoties ar tautas tērpu, ejot goda solī, kuru ierādīs Latvijas Universitātes deju kopa “Dandari”.

Plkst. 14.30 no Rātslaukuma pa Kaļķu ielu gājiens vedīs līdz Brīvības laukumam, kur plkst. 15.00 notiks svinīgā ziedu nolikšana.

No plkst. 15.30 Rātslaukumā notiks grupas “Auļi”, Katrīnas Dimantas, etnofolka grupas “TKP” koncerti. Pasākumu vadīs Ēriks Zeps un Zane Reitere, režisors – Mārtiņš Kagainis. Gājienam iepriekš nav jāpiesakās, aicinām piedalīties visus, kas vēlas uzvilkt goda tērpu par godu Latvijai.

  • Neatkarības laukumā – Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai

Plkst. 11.00, atbalstot Ukrainu cīņā par neatkarību, Rīgas dome un 4. maija Deklarācijas klubs aicina pievienoties pasākumam “Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai”, kura laikā, solidarizējoties ar Ukrainas tautu cīņā par savas brīvības un neatkarības atjaunošanu, valsts un pašvaldības amatpersonas ziedu piramīdā iestādīs pavasara ziedus Ukrainas karoga krāsās. Pasākumā muzikālu sveicienu sniegs jauniešu koris “Balsis”.

  • Koncerts Esplanādē

Plkst. 17.00 Esplanādes parkā aicinām visus uz vakara lielkoncertu “Es tevi ieraudzīju zeltā”, kur Latvijā labi zināmi mūziķi un grupas vienosies svētku koncertā. Koncertā piedalīsies Alise Joste, Goran Gora, grupa “Zāle”, “Čipsis un dullais”, “Laika suns”, bet vakara koncertu noslēgs grupa “Turaidas Roze”. Koncertu būs iespējams vērot arī tiešraidē Rīgas domes Facebook kontā.

Koncertu vadīs komponists, kultūras žurnālists, Latvijas Radio 3 “Klasika” redaktors Edgars Raginskis, bet par muzikālajām starpspēlēm rūpēsies DJ Uldis Rudaks.

  • Svinības Nordeķu parkā, Vērmanes dārzā un Latgales parkā

No plkst. 12.00 Nordeķu parkā un Latgales parkā notiks radošās darbnīcas visai ģimenei “Radi zaļu Latviju!”, bet plkst. 15.00 aicinām parkos baudīt jauniešu pūtēju orķestru koncertu.

No plkst. 13.00 Vērmanes dārzā notiks spēļu diena bērniem kopā ar Ziedoņa klasi, kuras laikā radošās kultūrizglītojošās darbnīcās un aktivitātēs bērnus un jauniešus neordinārā veidā iepazīstinās ar Imanta Ziedoņa daiļradi un personību. Tāpat ikviens aicināts apmeklēt radošo darbnīcu visai ģimenei “Radi zaļu Latviju!” un piedalīties orientēšanās spēlē “Ziedonis. Neatkarība. Rīga.”

Visas dienas garumā Rīgas kultūras centros varēs apmeklēt svētku koncertus,  izstādes, un 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros vērot bezmaksas spēlfilmas “Māsas” un animācijas filmas “Lielais Indriķis” seansus.

Svētku programma

Valsts svētkos – 4. maijā – “Rīgas satiksmes” sabiedriskais transports būs bez maksas, un autobusi, trolejbusi un tramvaji kursēs pēc brīvdienu kustības grafika.

Papildu informācija par 4.maija norisēm Rīgā:

Ar visiem Valsts svētku pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://svetki.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.

Beidzot pandēmijas rēgs ir zaudējis savu spēku. To jūtam dalībnieku pieteikšanās skaita straujajā pieaugumā uz XXVII Integratīvo mākslas festivālu Nāc līdzās!

“Tas tiešām priecē mūs kā organizētājus, jo, jāatzīstas, ka pandēmijas laiks bija smags – dalībniekiem bija liegts tikties mēģinājumos, kuros piedalījās vairāk cilvēku.  Tādēļ māca arī bažas, vai grupas nebūs pajukušas?  Bet, redzot kuplo dalībnieku skaitu, kas vēlas atkal piedalīties festivālā, mana sirds pielija pilna ar prieku. Bērni, jaunieši, skolotāji un pieaugušie mākslinieki nekur nav zuduši. Tieši otrādi, nocietušies, lai rādītu savus brīnišķīgos priekšnesumus festivālā VEF Kultūras pilī,”

tā festivāla organizētāja, žūrijas komisijas priekšsēdētāja Fonda Nāc līdzās! vadītāja Sarma Freiberga.

Uz Lielkoncertu no 1.atlases kārtas žūrija izvirzījusi 39 priekšnesumus no dažādiem Latvijas novadiem. Tas nozīmē, ka šis tiešām būs Lielkoncerts ar vērienu, kas varētu ilgt vismaz 4 stundas. Koncertu skatīsies un vērtēs  žūrijas komisija 6 cilvēku sastāvā:

  • Sarma Freiberga – Fonda Nāc līdzās! valdes priekšsēdētāja;
  • Zane Kreicberga – režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore;
  • Rūta Dūduma-Ķirse – dziedātāja, vokālā pedagoģe;
  • Kārlis Anitens –režisors;
  • Tatjana Vucāne vokālā pedagoģe;
  • Marta BieriņaFonda Nāc līdzās!valdes locekle.

Žūrijas uzdevums no visiem koncerta priekšnesumiem izvēlēties 12 labākos, spilgtākos, kuru autori iegūs festivāla Laureāta titulu. Laureāta tituls dod tiesības pretendēt uz piedalīšanos labdarības koncertā Nāc līdzās Ziemassvētkos! , kas šogad notiks 8.decembrī lieliskajā Rēzeknes koncertzālē “Gors”. Bet visus Lielkoncerta dalībniekus ar nelielu koncertu iepriecinās dziedātāja Parisha.

Lielkoncertā gaidīts ikviens, kurš ar saviem applausiem vēlas atbalstīt talantīgos bērnus, jauniešus un pieaugušos ar īpašām vajadzībām, kas drosmīgi kāps uz VEF Kultūras pils skatuves 9.maijā plkst 12.00!

Lielkoncertu ar līdzfinansējumu atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Vairāk par dalībniekiem https://www.naclidzas.lv/jaunumi/posamies-uz-2023-gada-lielkoncertu

Sabiedrības integrācijas projekts “Darbojamies un svinam Latvijas svētkus kopā” 2. maijā no plkst.15.30 līdz 18.30 aicina visus interesentus piedalīties pasākumā “Baltā galdauta svētki”, kas norisināsies Rīgas Bolderājas Jaunajā pamatskolas interešu izglītības centrā, Flotes ielā 8, Rīgā.

Projekta mērķis ir veicināt Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimes iedzīvotāju saliedētību, piederības izjūtas stiprināšanu, demokrātiskas nacionālas valsts vērtību izpratni, latviešu valodas vides stiprināšanu un caur Latvijas vēstures un kultūrvides izzināšanu.

Programmā:

  • plkst.15.30 – izstādes “Dekors Baltā galdauta svētkos” atklāšana un labāko darbu autoru sveikšana;
  • no plkst.15.45 līdz 17.45 – radošās darbnīcas, sporta aktivitātes bērniem;
  • plkst.17.45 – sadziedāšanās un kopīga svētku svinēšana, tējas baudīšana pie svētku galda.
  • Piedalīties pasākumā aicinām gan mūsu iestādes audzēkņus, viņu ģimenes, gan jebkuru interesentu – apkaimes iedzīvotāju.

Ieeja bez maksas.

Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola no š.g. 17. aprīļa līdz 12. maijam īsteno projektu “Izzini un iepazīsti seno Bolderāju”. Projekts tiek finansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.Projekta vadītāja Dace Timule, tālr. 29595099, e-pasts: dtimule@edu.riga.lv

Mums būs liels prieks Jūs satikt mūsu pasākumos!

Svētku programma

Gatavojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Rīga ietērpjas tradicionālajās valsts svētku krāsās – pilsētu rotā sarkanbaltsarkanie karogi pie ielu apgaismojuma stabiem, karogu konstrukcijas un pilsētvides plakāti, kā arī vairākās vietās ikviens aicināts apskatīt īpaši veidotus vides dizaina objektus.

Šogad svētku noformējuma galvenais vēstījums ir “Arī Tu esi no svara”. Lai akcentētu Latvijas cilvēku dažādību un nozīmi, pilsētas plakātos izvietoti starptautiski atzītās fotogrāfes Intas Rukas veidotie cilvēku portreti. Informatīvajos stendos, kas izvietoti Rīgas apkaimēs, var iepazīties ar 4. maija pasākumu programmu. 

Latvijas karogi

Rīgas ielas rotā sarkanbaltsarkanie karogi – apgaismojuma un kontakttīklu balstos, mastos un septiņās dizaina konstrukcijās.  Pie autoceļu robežzīmēm “Rīga” kopā ar valsts karogiem braucējus sagaida pilsētas karogi.

Vides objekti

Brīvības pieminekļa pakājē līdz 5. maijam ikviens aicināts turpināt tradīciju – ar ziediem piepildīt Latvijas kartes kontūru, kopīgi radot simbolisku dekoru “Ziedu Latvija”. Tas attēlo mūsu Latviju kā pļavu, ko ar ziediem piepilda tās iedzīvotāji, kopā radot krāšņu un ziedošu savas zemes tēlu.

Brīvības pieminekļa laukumā pie vides objekta “Latvija” var iemūžināt sevi, tuviniekus un draugus kā Latvijas sastāvdaļu Latvijas vārda fotoattēlā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas laukumā eksponēts “NOMAD architects” radītais koka dizaina objekts “Brīvības karogs”. Tā autori katru garāmgājēju aicina pietuvoties karoga simbolā iemiesotajam Latvijas tēlam, saklausīt gaisā virmojošo saspringumu, koka latu klakšķināšanai mijoties ar pilsētas trokšņiem, un doties dažus soļus caur šo karogu, kļūstot par daļu no tā, lai atcerētos, ka mēs katrs veidojam daļu no valsts un nesam tās brīvību.

Vecrīgā, Neatkarības laukumā izvietots mākslinieces Kristīnes Plaudes veidotais vairākus metrus augstais dizaina objekts “Liesma” Latvijas valsts karoga krāsās.

Svētku pasākumi galvaspilsētā

Svētku dienā pilsētā piedāvā ļoti daudzveidīgu svētku programmu vairākās Rīgas apkaimēs:

  • Brīvības laukumā pie Brīvības pieminekļa būs izvietots vides dizaina objekts “Ziedu Latvija”, notiks pūtēju orķestru defilē un svinīgā ziedu nolikšana.
  • Rātslaukumā norisināsies akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”, kurā ikviens aicināts ietērpties tautas tērpā un piedalīties tradicionālajā svētku gājienā, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pēc tam apmeklēt svētku koncertu Rātslaukumā. Koncertā uzstāsies grupa “Auļi”, Katrīna Dimanta, etnofolka grupa “TKP”.
  • Neatkarības laukumā norisināsies pasākums “Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai”, kura laikā, solidarizējoties ar Ukrainas tautu cīņā par savas brīvības un neatkarības atjaunošanu, Valsts un pašvaldības amatpersonas ziedu piramīdā iestādīs pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” sarūpētus ziedus Ukrainas karoga krāsās. Pasākumā muzikālu sveicienu sniegs jauniešu koris “Balsis” diriģenta Inta Teterovska vadībā.
  • Esplanādē notiks vakara lielkoncerts “Es tevi ieraudzīju zeltā”, kurā uzstāsies vairāki Latvijā atpazīstami mūziķi: Alise Joste, Goran Gora, grupa “Zāle”, “Čipsis un dullais”, “Laika suns”, bet vakara koncertu noslēgs grupa “Turaidas Roze”. Pasākumu varēs vērot arī tiešraidē Rīgas domes Facebook kontā.
  • Nordeķu parkā un Latgales parkā apmeklētāji tiks aicināti piedalīties radošajā darbnīcā visai ģimenei “Radi zaļu Latviju!” un varēs baudīt jauniešu pūtēju orķestru koncertu.
  • Vērmanes dārzā notiks spēļu diena bērniem kopā ar Ziedoņa klasi, varēs piedalīties radošajās darbnīcās, dažādās aktivitātēs un orientēšanās spēlē “Ziedonis. Neatkarība. Rīga.”

Visas dienas garumā Rīgas kultūras centros varēs apmeklēt svētku koncertus,  izstādes, un 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros vērot bezmaksas spēlfilmas “Māsas” un animācijas filmas “Lielais Indriķis” seansus.

Svētku programma

Papildu informācija par 4.maija norisēm Rīgā:

Ar visiem Valsts svētku pasākumiem un to programmu Rīgā var iepazīties:

RCB filiālbibliotēka “Vidzeme” (Brīvības gatvē 206) aicina savus lasītājus un visus interesentus uz tikšanos ar izcilo latviešu režisori Ināru Kolmani 25. aprīlī plkst. 17:30.

Ināra Kolmane ir latviešu režisore un producente, viņas uzņemtās un producētās filmas ir piedalījušas un guvušas atzinību vairāk kā 30 pasaules kinofestivālos. Ināra Kolmane ir daudzu starptautisku apbalvojumu laureāte, kā arī vairākkārtēja Lielā Kristapa balvas nominante un ieguvēja. Režisores filmogrāfijā ir gan dokumentālās, gan spēlfilmas, tostarp, “Vijaya” , “Ručs un Norie”, “Mans vīrs Andrejs Saharovs”, “Bille” un daudzas citas labi zināmas un skatītāju iemīļotas filmas.

No februāra Latvijas kinoteātros ir skatāma režisores Ināras Kolmanes jaunākā spēlfilma “Mātes piens”. Filmas tapšanā piedalījusies starptautiska komanda no Lietuvas, Čehijas un Latvijas. Tā radīta kā Beļģijas un Latvijas kopprodukcija. Filma veidota pēc Noras Ikstenas godalgotā romāna “Mātes piens” motīviem, kura pamatā ir vēstījums par mātes – meitas attiecībām un viņu dzīves drāmu totalitārā režīma gados. Romāna darbība norisinās laika posmā starp 1945. un 1989. gadu padomju okupācijas periodā Latvijā. Romāns “Mātes piens” ir piedzīvojis atkārtotus izdevumus un tulkots itāļu, albāņu, ungāru, maķedoniešu, gruzīnu, lietuviešu un angļu valodās.

Tikšanās laikā varēsiet uzzināt par romāna “Mātes piens” pārtapšanu spēlfimā, kā arī par tās veidošanas aizkadriem. Būs iespēja uzdot jautājumus par režisores iepriekš paveikto un arī nākotnes iecerēm.

Būsiet laipni gaidīti RCB filiālbibliotēkā “Vidzeme”!

Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67181217.

Pasākuma laikā var tikt fotografēts/filmēts. Uzņemtie materiāli tiks izmantoti bibliotēkas publicitātei.

30.aprīlī pasaule svin Starptautisko džeza dienu. Latvijā, pateicoties Wise Music Society, šie svētki tiek atzīmēti visā valstī.

Starptautiskās džeza dienas ietvaros uzaicinām uz leģendārās dziedātājas, Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējas Ingas Bērziņas un viņas kvarteta koncertu “Piejūras džezs”.

Bērnu nometnes “Laimīte” telpās (Rīgā, Vecāķu prospekts 82) plkst.16:00 tiks atklāta Starptautiskajai džeza dienai veltītā programma. Programmā paredzēts: “melomāna stūrītis” – vinila plates pārdošanā un ar iespēju tās paklausīties, pirmajam Latvijas džeza festivālam KIOK-62 veltītās dokumentālās filmas rādīšana (režisors – Mareks Ameriks), kā arī Ingas Bērziņas kvarteta koncerts.

Ieeja ir brīva!

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

21. aprīlī plkst. 16.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Ķengaraga filiālbibliotēka (Maskavas ielā 271a) aicina uz tikšanos ar televīzijas žurnālisti, rakstnieci Maiju Miglu-Streiču.

Maija Migla-Streiča ir liepājniece, dzimusi un augusi pie jūrasČetrdesmit gadu garumā veidojusi sižetus par zvejniekiem un lauku ļaudīmBarikāžu reportāžās intervējusi to aizstāvjus. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Četru mazbērnu vecmāmiņa.

Iznākušās grāmatas:

  • 2020. gada gada nogalē iznācis debijas romāns “Matildes gadsimts”, kas vēsta par autores dzimtu.
  • 2021.gadā iznākusi grāmata par televīzijas ļaudīm “Nenopietni nopietnie TV aizkadri”.
  • 2022.gadā – stāstu krājums “Sapnis par sargeņģeli”.

Uz jautājumu: ”Vai pieļaujat domu atgriezties televīzijā?” Maija Migla-Streiča atbildēja“Ziniet, ar mani ir interesanti. Neesmu no kolēģiem atvadījusies un pamājusi ar rociņu – atā, atā. Tāpēc nejūtu, ka būtu aizgājusi. Kad aizeju ciemos pie kolēģiem uz televīziju, jūtu, ka tepat vien jau esmu. Un tagad, rakstot grāmatu par televīziju, atklājot stāstiņus par dažādiem komiskiem atgadījumiem, arī jūtos, ka turpat vien esmu. Sirdī treknu punktu savai TV karjerai neesmu pielikusi, esmu atstājusi daudzpunkti…” 

Laipni gaidīti visi interesenti!

Bibliotēkas darba laiks:

  • P., T., P.: no plkst. 10:00 – 18:00;  
  • O, C, : no plkst. 11:00 – 19:00;
  • S: no plkst. 10:00 – 17:00;
  • Sv: slēgts.

Kontaktinformācija: tālr. 67848995, e-pasts: rcb.daugava@riga.lv

Pasākuma laikā var tikt fotografēts vai filmēts. Uzņemtie materiāli tiks izmantoti bibliotēkas publicitātei.