Arhīvs birkai: Vide

Ar Pieejamības takas atklāšanu SIA “Rīgas meži” ir pabeigusi un plašai sabiedrības daļai nodevusi Šmerļa mežu. Tajā šī gada sākumā tika veikta mežizstrāde, bet pēc tās īstenota meža sakopšana, ceļu nolīdzināšana un rekreācijas objektu: pastaigu taku, atpūtas soliņu, galdu un putnu barotavu izvietošana.

Bez vairāk nekā vienu kilometru garās Pieejamības takas, kuru ērti var izbraukt arī cilvēki ratiņkrēslos, mežā ir izveidota ainaviskā Dambjapurva ezera taka, kā arī kāpu saposmotie Lielais un Mazais sporta aplis. Tāpat mežā ir nostiprināti un nolīdzināti ceļi, izvietoti atpūtas soliņi un galdi, kā arī uzstādītas informatīvās norādes un kartes.

Pirms visu darbu uzsākšanas 2023. gada beigās, “Rīgas mežu” speciālisti tikās gan ar apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem, gan arī ar nevalstiskajām organizācijām, lai pārrunātu mežizstrādes gaitu un meža sakopšanas darbus.

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra stāsta: “Lai pilnībā īstenotu mežizstrādi, sakoptu un uzlabotu meža ceļus, ierīkotu jaunus rekreācijas objektus un takas, izvietotu putnu būrus un barotavas ir nepieciešams vismaz viens gads. Tādēļ esam īpaši pateicīgi sabiedrībai par sapratni mežistrādes laikā un par iesaisti meža sakopšanā un uzlabošanā. Tieši pateicoties iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju ieteikumiem, tika precizēts tieši šim mežam veidotais ainavu dizaina plāns. Savukārt pēc mežizstrādes esam nostiprinājuši meža ceļus, izvietojuši jaunus galdus un krēslus, kā arī izvietojuši informatīvās norādes un kartes.”

Projekta pieejamību novērtēja Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis, uzsverot, ka Šmerļa mežs ir labs piemērs, kā nodrošināt dabas pieejamību visiem sabiedrības locekļiem: “Varu teikt, ka Latvijas meži kļūst arvien pieejamāki ikvienam. Nav nepieciešami milzīgi finanšu ieguldījumi, lai ceļi būtu izbraucami arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Galvenais ir padomāt par ceļu slīpumiem un segumiem, kā arī nodrošināt, lai galdi un soliņi būtu piemērota augstuma un novietojuma, un lai būtu skaidra informācija un norādes.”

Arī citos mežos, piemēram, Juglas mežā, kur pēdējo gadu laikā veikta mežizstrāde, izveidotas gandrīz septiņus kilometrus garas pastaigu takas un uzstādīti atpūtas objekti. Savukārt aktīvās atpūtas cienītājiem Biķernieku mežā un Mežaparkā ir izveidoti orientēšanās poligoni.

VairākŠEIT.

“Rīgas meži” uzsver, ka veidojot pieejamus un sakoptus mežus, tiek radīta labāka vide kā sev, tā arī nākamajām paaudzēm. Šmerļa mežam līdzīgi sakopšanas darbi tiks veikti arī citās Rīgas mežu teritorijās, kur patlaban norit mežizstrāde – Ziepniekkalnā, Mežārēs un Mežaparkā.


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2024. gadā “Rīgas meži” ir saņēmis Platīna kategoriju Ilgtspējas indeksā, sudraba statusu kustībā “Dažādībā ir spēks”, kā arī statusu “Ģimenei draudzīga darba vieta”.

 

Rīgas pašvaldība izstrādājusi Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju 2024.–2028. gadam, stratēģiju tālāk plānots virzīt publiskai apspriešanai. Stratēģija paredz, ka Rīgas izglītības ekosistēma ir atvērta un dinamiska vide, kurā ikviens var justies labi, mācīties un augt kopā.

“Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija ir vērsta uz to, lai mēs kopīgiem spēkiem veidotu izglītības vidi, kurā ikviens – skolēni, pedagogi, vadības komandas, lēmumu pieņēmēji – var augt un sasniegt savus mērķus. Lai to īstenotu, mums katram ir nozīmīga loma. Savu lomu redzu trīs prioritāšu virzīšanā. Īpaši svarīgi ir atbalstīt vadības komandu profesionalitātes pilnveidi un stiprināt pārmaiņu vadības prasmes. Radīt motivējošu vidi un sniegt atbalstu esošiem pedagogiem, lai viņi vēlētos palikt un strādāt Rīgas skolās, kā arī turpināt veidot kampaņas un papildināt labumu grozu skolotājiem, kas pievienojas Rīgas izglītības profesionāļu saimei. Trešā prioritāte ir ieguldījumi mūsu izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, lai nodrošinātu drošu un modernu mācību vidi. Tikai sadarbojoties un ieguldot kopīgus pūliņus, mēs varam sasniegt šos mērķus un veidot nākotnei piemērotu izglītības sistēmu. Aicinu visus iesaistīties stratēģijas publiskās apspriešanas procesā!”

uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija papildina jau Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam noteiktās prioritātes.

Stratēģijas izstrādes virsmērķis ir ieviest sistēmu, kurā pašvaldība nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Stratēģija iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu, kvalitatīvu un inovatīvu izglītības ekosistēmu Rīgā.

Stratēģija paredz, ka Rīgas pašvaldība attīsta un mērķtiecīgi koordinē izgtības jomā darbojošos institūciju kopu, aptverot pašvaldības, privātās un valsts izglītības iestādes, darba devējus, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas un citas pašvaldības, gādājot par kavlitatīvu izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs.

Stratēģijas izstrādes gaitā tika izveidota darba grupa, kas veica esošās situācijas izvērtējumu, rezultāti tika vērtēti arī darba grupās, notika izglītības iestāžu padomju aptauja, trīs darbsemināros klātienē tika apspriestas vairākas aktuālas tēmas: sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme. Savukārt pēc tam idejas un priekšlikumi tika iestrādāti stratēģijā un rīcības plānā. Par stratēģijas glavanajiem virzieniem izvirzīti – sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme.

No vecāku aptaujas tika secināts, ka gan pirmsskolās, gan skolās trīs galvenās prioritātes, kam ir jāpievērš uzmanība ir jaunu skolotāju piesaiste, izglītības iestāžu infrastruktūras un telpu uzlabošana. Pirmsskolās – kvalitātīvas interešu izglītības pieejamība, skolās – izglītības iestāžu darbinieku, skolēnu drošība un labbūtība.

Stratēģijas izstrāde norisinājās sadarbībā ar citām atbildīgajām Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, izglītības iestādēm, augstskolām un nevalstiskajām organizācijām.

Stratēģiju plānots virzīt tālāk uz publisko apspriešanu, savukārt pēc tam paredzēts stratēģijas gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process. Plānots, ka stratēģijas izstrāde, integrējot sabiedrības priekšlikumus, varētu noslēgties 2025. gada pavasarī.

Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.–2028. gadam prezentēta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā 12. decembrī, gala lēmums par stratēģijas tālāko virzīšanu publiskajai apspriešanai tiks pieņemts nākamajā Rīgas domes sēdē.


Publicitātes attēls: Freepik


 

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) aicina medijus piedalīties jaunās aprites ekonomikas telpas “Sadarbnīca” atklāšanas pasākumā, kas notiks piektdien, 6. decembrī, plkst. 12.00, Krišjāņa Valdemāra ielā 145, K-1.

Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Rīgas domes, Rīgas pašvaldības institūcijām un kapitālsabiedrībām, kā arī aprites ekonomikas entuziasti un vietējo apkaimju iedzīvotāji.

“Sadarbnīca” būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības.

Telpas dizains tapis, iedvesmojoties no Latvijas augstskolu studentu ideju konkursa, un tā iekārtojums izstrādāts atbilstoši aprites ekonomikas principiem, sadarbojoties ar “Tandeems Biedrība”.

Rīgas aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca” izveidota ar starptautiskā projekta “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” atbalstu, kas finansēts no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI). Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā.

Projekta partneri: Rīgas enerģētikas aģentūra, Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).

Plašāka informācija par “Sadarbnīcu”ŠEIT.

Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties un iepazīt “Sadarbnīcas” jauno telpu un tās piedāvātās iespējas!

 

Rīdzinieki no nākamā gada vidus varēs saņemt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus par piederošajā zemesgabalā augošajiem aizsargājamiem kokiem – 25 % apmērā no nodokļa summas, bet ne vairāk kā 250 eiro par vienu koku. To paredz spēkā stājušies grozījumi saistošajos noteikumos “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā”.

Lai uzturētu un aizsargātu dižkoku vai vietējās nozīmes aizsargājamo koku, zemes īpašniekam ir jāievēro īpaša rūpība, kā arī aizsargājamais koks var liegt pilnvērtīgi izmantot zemi. Tāpēc ieviesti minētie atvieglojumi, ar kuriem paredzēts daļēji kompensēt zemes īpašniekam radītās neērtības.

Kas ir aizsargājamais koks?

Valsts nozīmes aizsargājamais koks – atbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” par koku apkārtmēru un augstumu. Reģistrēts sistēmā OZOLS – https://ozols.gov.lv/

Vietējās nozīmes aizsargājamais koks – atbilst Rīgas domes noteikumiem “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu”. Reģistrēts Rīgas dižkoku datubāzē – https://georiga.eu/ tematiskajā kartē “Vides dati”.

NĪN atvieglojuma apmērs

● 25 % no nodokļa summas par zemes gabalu.
● Maksimālais atvieglojums – līdz 250 eiro gadā par vienu koku neatkarīgi no īpašnieku skaita (piemēram, ja koks ir reģistrēts uz pieciem kopīpašniekiem, katrs saņem līdz 50 eiro).

Spēkā stāšanās laiks

● No 2025. gada 1. jūlija.
● Par 2025. gadu atvieglojumi tiek piemēroti tikai par otro pusgadu (līdz 125 eiro par koku).
● No 2026. gada atvieglojumi tiek piešķirti par visu gadu, ja koks atbilst noteikumiem 1. janvārī.

Kā pārbaudīt, vai koks ir reģistrēts?

● Valsts nozīmes aizsargājamie koki – pārbaudiet sistēmā OZOLS:

  • Meklētājā ievadiet nekustamā īpašuma kadastra numuru.
  • Karte parāda kokus ar simboliem, uz kuriem uzspiežot var apskatīt detalizētu informāciju.

● Vietējās nozīmes koki – pārbaudiet Rīgas kartē GeoRiga.

Atveriet tematisko karti Vide. Atzīmējiet datu slāņus:

  • Dabas teritorijas un objekti
  • “Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) un objekti”.
  • “Rīgas dižkoku datubāze”.
  • Ievadiet īpašuma adresi vai kadastra numuru.

Kā reģistrēt koku?

Valsts nozīmes koku:

  • Piesakiet OZOLS sistēmā aizpildot dižkoku datu iesniegšanas formu.
  • Uzmēriet koku atbilstoši noteiktajiem kritērijiem.
  • Norādiet koka sugu, atrašanās vietu un attēlu.

Vietējās nozīmes koku:

  • Nosūtiet iesniegumu Rīgas Pilsētas attīstības departamentam: E-pasts: pad@riga.lv; Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050.

Elektroniskā saziņa – viens no nosacījumiem atvieglojumu saņemšanai!

Rīgas pašvaldības Finanšu departaments atgādina, ka vairākām nodokļa maksātāju kategorijām elektroniskā saziņas kanāla esamība (oficiālā elektroniskā adrese vai e-pasts) uz taksācijas gada 1. janvāri ir obligāts nosacījums atvieglojumu saņemšanai saskaņā ar saistošajiem noteikumiem.

Nodokļu maksātājiem, kuriem pastāv atbilstība NĪN atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, bet par 2024.gadu atvieglojumi nav piešķirti, jo līdz šī gada 1. janvārim e-saziņas kanāls (oficiālā elektroniskā adrese vai e-pasts) saziņai ar Finanšu departamentu nav reģistrēts, ir iespēja to izdarīt šī gada laikā, tad atvieglojums tiks piešķirts par visu 2024. gadu. Savukārt, attiecībā uz 2025. gadu noteikts, ka ja elektroniskais saziņas kanāls tiks reģistrēts līdz 15.12.2025, tad atvieglojums tiks piešķirts par visu 2025. gadu.

Paziņot elektroniskās saziņas kanālu var:

  • aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā Latvija.gov.lv;
  • iesniedzot iesniegumu portālā www.eriga.lv (sadaļa “Nekustamā īpašuma nodoklis”, pakalpojums “E-dokumentu iesniegums”);
  • iesniedzot iesniegumu parakstītu ar drošu elektronisku parakstu uz e-pasta adresi: pip@riga.lv;
  • nosūtot iesniegumu pa pastu vai iesniedzot iestādē klātienē Terēzes ielā 5, Rīgā (tikai ar iepriekšējo pierakstu pa tālruni 67181866).

Plašāku informāciju par atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem var uzzināt Finanšu departamenta tīmekļvietnes https://pip.riga.lv/ sadaļā “NĪN atvieglojumi” vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni +37180000850.

 

Sestdien, 23. novembrī, Rīgas iedzīvotāju asamblejas dalībnieki prezentēs Rīgas pašvaldības pārstāvjiem idejas un rekomendācijas pilsētas zaļināšanas plānam 2027. – 2031.gadam un iesniegs tās pašvaldībai.

Pirmajā Rīgas iedzīvotāju klimata asamblejā, kas sākās 21. septembrī, piedalījās 35 dažāda vecuma un profesiju rīdzinieki, kuri, četras sestdienas, strādājot darba grupās, veltīja priekšlikumu un ideju izstrādei, kā veicināt Rīgas pilsētvides zaļināšanu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Sestdien, noslēdzošajā tikšanās reizē, dalībniekiem būs jāveic gala korekcijas savām idejām un jābalso par konkrētiem priekšlikumiem, kurus iesniegt pašvaldībai. Dalībnieki idejas prezentēs un oficiāli iesniegs Rīgas pašvaldības pārstāvjiem.

Piemēram, viena no idejām, ko atbalsta lielākā daļa dalībnieku, ir atbalsta programma dzīvžogu ierīkošanai esošo betona un metāla žogu vietā, kas mazinātu karstumsalu veidošanos, estētiski uzlabotu pilsētvidi, veidotu zaļos koridorus, kā arī uzlabotu gaisa kvalitāti.

Asamblejas dalībnieki idejas izstrādāja ekspertu vadībā, mācoties par dažādiem ar vides zaļināšanu saistītiem jautājumiem, klimata pārmaiņām, dabas daudzveidību pilsētvidē, par notekūdeņu zaļajiem risinājumiem, par mežu apsaimniekošanas principiem, kā ar devušies sajūtu piedzīvojumos, iztēlojoties pilsētu kā dārzu un smeļoties iedvesmu meža terapijā.

Pirmās iedzīvotāju asamblejas virstēma ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, pievēršot uzmanību tādiem tematiem kā lietus ūdens plūdu ietekmes mazināšana, karstumsalu ietekmes mazināšana, bioloģiskā daudzveidība pilsētvidē, kā arī zaļo teritoriju pieejamība. Un šajā reizē rekomendācijas tika izstrādātas tieši Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānam 2027. – 2031.gadam.

Pēdējos gados daudzās Eiropas valstīs iedzīvotāju asamblejas kļuvušas par pastāvīgu lēmumu pieņemšanas formu. Igaunijā iedzīvotāju asamblejas notikušas jau četras reizes, bet 2025. gadā tāda norisināsies arī Viļņā. Latvijā šāda veida iedzīvotāju iesaiste organizēta pirmo reizi. Asamblejas organizatori cer, ka iedzīvotāju asambleja kā efektīva sabiedrības iesaistes metode lēmumu pieņemšanā regulāri nākotnē varētu tikt izmantota ikvienā Latvijas pašvaldībā dažādu tēmu un jautājumu risināšanai, tādā veidā ilgtermiņā veicinot, gan komunikāciju, gan uzticību starp iedzīvotājiem un valsts institūcijām.

Rīgas klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību ar Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis” finansējumu projekta “CLIMAS: Pilsoņu iesaistīšanas metožu kopums sabiedrības noturības veicināšanai klimata pārmaiņu kontekstā” ietvaros.

Rīgas klimata asamblejas noslēdzošā tikšanās norisināsies Rīgas domes sēžu zālē no plkst. 9 līdz plkst. 15.30. Laipni aicināti arī mediju pārstāvji.

Vairāk informācijas: https://rea.riga.lv/rigas-iedzivotaju-asambleja/
Kā arī: https://www.zalabriviba.lv/temati/klimats-un-energija/iedzivotaju-klimata-asambleja/

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis šogad plānoto labiekārtojuma elementu atjaunošanu iedzīvotāju iecienītajā atpūtas vietā pie Bābelīša, uzstādot jaunus soliņus, galdus, grilus un atjaunojot gājēju laipu.

“Juglas apkaimes iedzīvotāji tagad ieguvuši vēl vienu sakārtotu un patīkamu atpūtas vietu, ko iecienījuši arī rīdzinieki no citām apkaimēm. Jau Zilā karoga piešķiršana šai peldvietai apliecina par tās labo kvalitāti, bet tagad esam to papildinājuši ar jaunu labiekārtojumu, kas ļaus lieliski atpūsties – desmit esošajiem atpūtas soliem atjaunots koks dēļu segums, atjaunota koka gājēju laipa, ierīkotas astoņas atpūtas/piknika vietas ezera krastā, uzstādot astoņus galdus ar 16 soliem un astoņiem stacionāriem griliem, kā arī uzstādīti deviņi jauni atpūtas soli un 17 atkritumu tvertnes. Tāpat izveidots žogs volejbola laukumam, bet ziemas peldētājiem ierīkota ugunskura vieta ezera krastā – atpūtas sols ar metāla statīvu ugunskuram. Pie paveiktā neapstāsimies un plānojam turpināt attīstīt šo teritoriju, gan uzlabojot vides pieejamību, gan izveidojot jau nu pastaigu taku un slēpošanas trasi,”

uzsvēra Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

“Kopš izpilddirekciju likvidēšanas un peldvietu un aktīvo atpūtas zonu nodošanas Mājokļu un vides departamenta apsaimniekošanā tās ir piedzīvojušas ievērojamus uzlabojumus, nodrošinot labāku pieejamību un kvalitatīvāku atpūtu rīdziniekiem. To arī apliecina šogad iegūtais Zilā karoga sertifikāts Bābelīša peldvietai – jau trešais Zilais karogs galvaspilsētā. Ir tāds teiciens, ka Rīga nekad nebūs gatava, man gan gribētos teikt, ka ar katru infrastruktūras uzlabojumu Rīga kļūst pieejamāka un labāka! Paldies departamenta kolēģiem par padarīto!”

norādīja departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Kopā Bābelīša piegulošajā teritorijā labiekārtojuma elementu atjaunošana, piegāde un uzstādīšana izmaksāja 146 000 eiro, ierēķinot PVN.

📸 FOTO

Bābelītī ir viena no astoņām pašvaldības oficiālajām peldvietām. Šogad pirmo reizi pie Bābelīša peldvietas tika pacelts Zilais karogs, kas apliecina peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Tāpat ir arī virkne labiekārtotu aktīvo atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām netiek nodrošināta glābšanas uz ūdens dienesta glābēju darbība.

Rīgas pašvaldība šogad, sākot peldsezonu, peldvietās nodrošināja uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas

 

Lai paaugstinātu skābekļa daudzumu Velnezerā, ir sākts attīrīšanas process no vēsturiskā fosfora piesārņojuma, izmantojot speciāli ezeram uzbūvētu attīrīšanas laivu. Tas tiek īstenots, izmantojot Zviedrijā izstrādāto ALUM attīrīšanas metodi.

“Rīgas pašvaldībai Velnezera attīrīšanas projekts ir ļoti būtisks, jo ik dienu pie ezera pavada liels skaits iedzīvotāju, vienalga vai tā būtu vasara vai ziema! Patiesībā šajā gadījumā runa nav tikai par iedzīvotājiem, bet arī par zivīm, kurām pēc attīrīšanas tiks nodrošināts nepieciešamais skābekļa daudzums. Šāda metode tiek pielietota ne tikai pirmo reizi Latvijā, bet pat visā Baltijā. Prieks, ka tieši Rīgas pilsēta ir tā, kur ciešā sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu tiek īstenots šāds projekts, it sevišķi tik urbānā vidē kā Velnezera apkārtne,”

uzsver Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

16.oktobrī, Velnezera krastā notika informatīvs pasākums, kurā piedalījās Zviedrijas uzņēmuma “Vattenresurs” pārstāvji, Rīgas pašvaldības pārstāvji, kā arī Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI). Pasākuma laikā tika demonstrēta attīrīšanas tehnoloģija. Velnezers, kas atrodas Juglas apkaimē (Rīga, Malienas iela 64), tiek attīrīts vēsturiskā fosfora piesārņojuma dēļ, kas radies cilvēku darbību rezultātā gadu gaitā. Neattīrītā Velnezera dēļ samazinās skābekļa daudzums ūdenī, vasarās pastiprināti zied aļģes un ezers aizaug. Tas var būtiski ietekmēt tā ekoloģisko stāvokli un pieejamību rekreācijai. Attīrīšanas mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti, veicināt bioloģisko daudzveidību un padarīt ezeru atkal pieejamu sabiedrības aktivitātēm.

Līdz 18. oktobrim pie Velnezera atradīsies informatīvā telts, kurā iedzīvotājiem būs iespēja uzdot jautājumus par attīrīšanas procesu, kā arī satikt projekta komandu. Iedzīvotājiem būs lieliska iespēja iepazīties ar ALUM metodi, kas Latvijā tiek izmantota pirmo reizi, un gūt priekšstatu par tās priekšrocībām. Informatīvā telts pieejama katru dienu no plkst. 10.00 līdz 18.00.

Zviedrijā ALUM metodi izmanto jau vairāk nekā 60 gadus, un tā ir pierādījusi savu efektivitāti. Ūdens kvalitātes uzlabošanos varēs novērot jau dažu dienu laikā, palielinoties ūdens caurredzamībai un skābekļa daudzumam. Šis ir ilgtermiņa risinājums, kas varētu saglabāt pozitīvo ietekmi uz ezeru daudzu gadu garumā.

Velnezera attīrīšanas process ir svarīgs solis ne tikai ekoloģijas uzlabošanai, bet arī sabiedrības veselības aizsardzībai, jo zilaļģu ziedēšanas laikā ezerā parādās bīstamas vielas. Tieši tāpēc projekts solās kļūt par nozīmīgu soli ūdeņu aizsardzībā Latvijā. Velnezers ir izvēlēts par pirmo demonstrācijas vietu Baltijas mērogā.

Plānotā ezera attīrīšana tiks īstenota projekta TRUST ALUM gaitā, tādā veidā risinot Baltijas reģionam aktuālo ekoloģisko problēmu – eitrofikāciju. Projektu īsteno Latvijas Hidroekoloģijas institūts sadarbībā ar Zviedrijas uzņēmumu “Vattenresurs” un Rīgas pašvaldību.

📸 Foto 

 

SIA “Rīgas meži” uzsākuši plānotos Ziepniekkalna meža kopšanas darbus. Šajā mežā apmēram 44 hektāru platībā, atbilstoši izstrādātajam ainavu dizaina plānam, tiks veiktas izlases un kopšanas cirtes. Darbus plānots pabeigt 2025. gada pavasarī.

Meža kopšanas darbu mērķis ir palīdzēt augt un attīstīties meža nozīmīgākajai koku sugai – priedei; izzāģēt neraksturīgos svešzemju, traucējušos, slimos kokus un krūmus; saglabāt bioloģisko daudzveidību; dažādot meža ainavu, t.sk. saglabāt neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem; īpaši izcelt apmeklētājiem vizuāli patīkamas reljefa formas.

Pēc kopšanas darbu pabeigšanas mežā plānots ierīkot atpūtas vietas (soliņus un galdiņus), kā arī uzlabot celiņus (tiem plānots grants segums, kas ir vienlīdz ērts dažādos gadalaikos). Tāpat pie iebraucamajiem ceļiem tiks uzstādītas barjeras, lai novērstu meža izbraukāšanu un atkritumu izmešanu.

Blakus šim mežam ir uzsākta koku un krūmu novākšana teritorijā, kur notiks Dienvidu tilta 4.kārtas izbūve – Jāņa Čakstes gatves turpinājums. Šeit atmežošanas darbi uzsākti septembrī un tiks turpināti līdz gada beigām. Dienvidu tilta izbūves projektu paredzēts īstenot divās kārtās: 1) no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un 2) no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai.

🔎 Vairāk par Dienvidu tilta 4.kārtas projektu – ŠEIT 

🔎 Dienvidu tilta 4.kārtas vizualizācijaŠEIT

Sarunas ar iedzīvotājiem

Pirms mežizstrādes uzsākšanas, iedzīvotāji, apkaimju biedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvji tika aicināti uz tikšanos, kuras laikā “Rīgas mežu” speciālisti stāstīja par plānotajiem darbiem, bet iedzīvotāji varēja paust viedokļus un priekšlikumus par mežizstrādi un meža sakopšanu pēc tās.

Šis mežs ir iecienīta atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vieta kā Ziepniekkalna iedzīvotājiem, tā cilvēkiem no citām apkaimēm. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Āgenskalna punkta apkaimju koordinatore Liene Siņicka, kuras pārziņā ir arī Ziepniekkalna apkaime, tikšanās laikā uzsvēra, ka būtiski, lai mežs ir kopts, lai celiņi ir sakārtoti un lai ir labiekārtotas atpūtas vietas. Tīra un kārtīga vide mazina vēlmi izmest atkritumus!

Par plānotajiem darbiem un meža zonējumu

✅ Darbu plānotā secība: pameža izciršana; koku ciršana; kokmateriālu izvešana; zaru savākšana un izvešana (atbilstoši nepieciešamībai, vietām zari var tikt atstāti mežā); ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

✅ Darbu plānotā platība: apmēram 44 ha.

✅ Paredzētais darbu laiks: 2024.gada oktobris – 2025. gada pavasaris.

Meža zonējums:

  • Pilsētas zaļās zonas teritorija: izdalīta ar mērķi atstāt mežā neskartas zonas, kur nav nepieciešama kopšana un cilvēku iejaukšanās.
  • Ainaviski vērtīga teritorija: izdalīta ar mērķi īpaši izcelt meža daļas, kur priedes vecums ir 100 gadi un vairāk, kur ir interesants reljefs.
  • Rekreācijas teritorijas: izdalītas meža daļas, kur ir visplašākais taku tīkls un lielākā apmeklētāju koncentrācija. Mērķis ir padarīt iecienītākās meža daļas gaišākas, pārredzamākas, patīkamākas un drošākas meža apmeklētājiem.
  • Ainaviski vērtīgās teritorijas: izdalīta tur, kur ir dažādas reljefa īpatnības – pauguri un ieplakas, kā arī ainaviski skaistas lazdas un atsevišķas citu pameža krūmu grupas.
  • Jāņa Čakstes gatves zona: Rīgas pašvaldības īstenotā Dienvidu tilta 4.kārtu.

Darbu veidi:

Izlases cirte: tiks veidots kvalitatīvs un augtspējīgs mežs, uzlabojot augšanas apstākļus paliekošajiem kokiem, pamatā – 100 un vairāk gadus vecām priedēm.
Kopšanas cirte: pamatā tiks retināta priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un kaitēkļu invadētos kokus.


Par

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīgas pašvaldība, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas enerģētikas aģentūra aicina medijus, skolu pārstāvjus un citus interesentus 18. oktobrī plkst. 11.00 pamatskolā «Rīdze», Krišjāņa Valdemāra ielā 2, uz jaunas iniciatīvas-konkursa «Klimata dienas skolās» atklāšanu.

Šajā mācību gadā Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu skolēni varēs piedalīties konkursā «Klimata dienas skolās», lai, identificējot un īstenojot dažādus energotaupības pasākumus, samazinātu enerģijas patēriņu savā skolā, vienlaikus gūstot un nostiprinot zināšanas par ilgtspējīgu un atbildīgu rīcību, kas mazinās sabiedrības klimata pēdas nospiedumu.

Konkursa finālā skolēnu komandas piedalīsies Rīgas klimata festivālā, kas notiks RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, un saņems vērtīgas balvas. Savukārt skolas, kam izdosies panākt energoresursu ietaupījumu, saņems RTU zinātnieku izstrādātu ilgtspējas paraugprakses marķējumu «Energovienoti», kas apliecina augstu energopratības līmeni.

Vairāk par jauno iniciatīvu atklāšanas pasākumā stāstīs Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, Rīgas enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks, RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane un RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga un pētniece Ingūna Brēmane.

Dalībnieki arī dosies ekskursijā pa pamatskolu «Rīdze», lai kopā ar tās skolēniem praksē izzinātu, kam būs jāpievērš uzmanība, īstenojot energotaupības aktivitātes savā skolā, un noteiktu ēkas energoefektivitātes rādītājus.

Lai iedvesmotu skolotājus mācību saturā integrēt vides jautājumus, tostarp dažādas praktiskas aktivitātes, kas veicina klimatam draudzīgu ikdienas paradumu veidošanos, jaunās iniciatīvas partneri pavasarī rīkoja īpašu «Klimata dienu skolotājiem».

Rīgas mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, kas ietver energoefektivitātes, tīras mobilitātes, videi draudzīgas pilsētplānošanas u.c. citas iniciatīvas. Lai sasniegtu mērķus, Rīgas pašvaldība apzinās sabiedrības un īpaši jaunās paaudzes savlaicīgu iesaisti klimata izaicinājumu apzināšanā.

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts nodrošina vides inženierijas studijas bakalaura, maģistra un doktora līmenī, kā arī tālākizglītību, īsteno vietēja un starptautiska mēroga pētījumus zaļās enerģijas, energoefektivitātes, biotehonomikas jomā, attīsta tautsaimniecību veicinošas vides un klimata tehnoloģijas, kā arī ilgtspējīgus augstas pievienotās vērtības produktus.

 

Arī šogad, no 2. novembra līdz 1. decembrim, Rīgas pašvaldība 31 pilsētas vietā piedāvās iedzīvotājiem iespēju bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas. Lapu nodošana notiks galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet dažās vietās arī atsevišķās darba dienās.

Papildus informācijai aicinām zvanīt ĀMD Uzturēšanas pārvaldes Teritoriju apsaimniekošanas nodaļas pārstāvjiem darba dienās, darba laikā no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00:

Labā krasta sektors (Latgales apkaime)  – tālrunis: +37167013579, +37167026654;
Labā krasta sektors  – tālrunis: +37167105924, +37167013565, +37167181896;
Kreisā krasta sektors  – tālrunis: +37167012576, +37167026145, +37167181848 vai +37167013578.

Lapu nodošanai Rīgas pašvaldība noteikusi konkrētas vietas un laikus:

Imantas punktam piekritīgajās apkaimēs:

Pleskodāle, Kukšu ielā pretī Pleskodāles kapiem.
Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 14.00-16.00).

Zolitūde, J. Endzelīna un Rostokas ielu stūris (asfaltēts stāvlaukums) pretī Zolitūdes tirgum.
Svētdienās – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 14.00-15.00)

Imanta, Jūrmalas gatves, Progresa un Kooperatīva ielu krustojums.

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30.novembris (no plkst.14.00-18.00);
  • svētdienās (no 15.00-17.00) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī

Āgenskalna punktam piekritīgajās apkaimēs

Ziepniekkalna apkaimē:

  • Tumes ielā pretī Ziepniekkalna kapiem.
    Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 12.00 – 14.00).
  • Mālu ielā 11
    Svētdienās – 3., 10., 24., novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.00-13.00.)

Torņakalna apkaimē:

  • Indriķa ielā ceļa malā pie Nr.11
    Svētdienās – 3., 10., 24., novembrī un 1.decembrī (no plkst. 9.00-10.00)
  • Uzvaras bulvārī 16A
    • Sestdienās, svētdienās – 2., 3., 9., 10., 23., 24., 30. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00 – 10.00);
    • Darbadienās – 4., 5., 6., 11., 12., 13., 25., 26., 27. novembrī (no 9.00-17.00)

Āgenskalna apkaimē:

Atpūtas un Nomales ielu stūris

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst 9.00-12.00);
  • Svētdienās – 3.,10., 24. novembī un 1. decembrī (no plkst. 11.00-15.00)

Bolderājas punktam piekritīgajā apkaimē

Bolderāja, Kapteiņu iela pirms tilta (asfaltētā laukumā).

  • Svētdienās – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00-10.00)

Latgales apkaimes punktam piekritīgajās apkaimēs

Dārziņu apkaimē:

  • Pie Dārziņu ielas un Taisnās ielas krustojuma (pretī Dārziņu ielai 95)
    • Sestdienās 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 10.00-12.00);
    • Darba dienās – 13., 27. novembrī (no plkst. 07.00-13.00)
  • Dārziņu ielā pie autobusu galapunkta
    • Sestdienās 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 12.10-14.10.)

Šķirotavas apkaimē, Sila ielas un Malēju ielas stūris:

  • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 14.30 – 15.45)

Ķengaraga apkaimē

  • Lokomotīves un Bultu ielu stūrī (pie Lokomotīves ielas Nr.44), sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 16.05-17.00);
  • Pretī Plostu ielai Nr. 10, starp Aviācijas ielu Nr. 5 un Kviešu ielu Nr. 7, sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 17.15 – 18.00)

Dārzciema apkaimē

  • Kārsavas iela, starp Kārsavas ielu Nr. 36 un Nr. 34 – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī) (no plkst. 10.00 – 11.00);
  • Rēzeknes ielas un Zvārtavas ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.15 – 12.30);
  • Pildas ielas un Kraukļu ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 12.45 – 14.00);
  • Sesku ielas un Jenotu ielas stūris – svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 14.15 – 15.15);
  • Gaisma iela, pretī Gaismas ielai Nr. 30:
    • svētdienās – 3., 10., 24.novembrī un 1. decembrī (no plkst. 15.30 – 17.00);
    • darba dienā, 20.novembrī no plkst. 7.00 – 13.00

Centra punktam piekritīgajā apkaimē

Mežaparka apkaimē (sestdienās)

  • Siguldas prospekta 12 (autostāvvieta) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 9.00 – 11.00);
  • Siguldas un Gdaņskas ielu krustojums – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 11.10 – 13.10)

Teikas punktam piekritīgajās apkaimēs

Čiekurkalna apkaime, Rusova un Čiekurkalna 6.šķērslīnijas krustojums

    • Sestdienās – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 13.20-15.20).

Teikas apkaime (svētdienās):

  • Pie Dzērbenes ielas 14 (autostāvvieta) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 9.00 – 11.00);
  • Tālivalža, Stūrīša un Bajāru ielas krustojums, pie Tālivalža ielas 17 – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 11.10 – 13.10);
  • Autostāvvieta starp Lielvārdes un Ieriķu ielu, pretī namiem Ieriķu ielā 75, 77 un Biķernieku ielā 111 – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī (no plkst. 13.20 – 14.20).

Purvciema apkaime, Pie Madonas ielas 10A – (svētdienās) 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 14.30-15.00;
Juglas apkaime, Pie Dzirnupes ielas 4 (autostāvlaukumā) (svētdienās) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 15.10-16.10;
Berģu apkaime, Mākoņu ielas un Berģi ielas krustojums (svētdienās) – 3., 10., 24. novembrī un 1. decembrī – no plkst. 16.30-18.00.


Vecmīlgrāvja punktam piekritīgajās apkaimēs

Mangaļsala, Albatrosu iela pie Veiksmes ielas (sestdienās) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst. 15.40-16.40).
Vecāķi, pretī Garciema ielai 10 (sestdienās) – 2., 9., 23., 30. novembrī (no plkst.16.50-18.00);
Jaunciems, Jaunciema 3. un 4.šķērslīnijas krustojumā (otrdienās) – 5., 12., 26. novembrī (no plkst. 7.00-13.00).


Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka lapas nevar nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber. Tāpat arī iztukšotie maisi katram iedzīvotājam pēc tam ir jāsavāc pašam. Lapas nedrīkst iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu. Uz lapu nodošanas punktiem nedrīkst vest nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles vai būvgružus, vai lapas samaisīt ar sadzīves atkritumiem.

Katrā no lapu savākšanas projekta norises dienām piedalīsies Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) Uzturēšanas pārvaldes pārstāvji, sekojot līdzi situācijai, koordinējot lapu nodošanu, kontrolējot specializētā atkritumu savākšanas transporta virzību, kā arī iespēju robežās palīdzot iedzīvotājiem (vecāka gada gājuma cilvēkiem un sievietēm) izbērt lapas no maisiem.

Tāpat projekta norises laikā, kā arī pirms un pēc projektā noteiktajiem datumiem, lapu savākšanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu – lapu izmešanu.