Arhīvs birkai: Vide

Ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums SIA “Zaļā josta” sadarbībā ar veikalu tīklu “Lidl Latvija” organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Atpestī māju no elektrospokiem!”, kas novembrī norisināsies arī Rīgā.

Akcijā iedzīvotāji varēs bez maksas atbrīvoties no nolietotajām elektroierīcēm, kas mājās kļuvušas par “elektrospokiem” – vairs netiek izmantotas, taču aizņem vietu un krāj putekļus māju vai pagrabu plauktos.

“Lielai daļai no mums mājās ir pa kādam “elektrospokam” – vecs fēns, blenderis, veļasmašīna vai telefons, kas sen vairs netiek lietots. Šī akcija ir iespēja no tiem atbrīvoties ērti un videi draudzīgi. Nododot elektrotehniku pārstrādei, mēs ne tikai iztīrām māju, bet arī samazinām vides piesārņojumu un palīdzam vērtīgām izejvielām nonākt otrreizējā apritē,”

norāda “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta


Novembrī elektrotehniku bezmaksas varēs nodot no plkst. 09.00 – 15.00 pie “Lidl” veikaliem Rīgā:

Pirmā akcijas diena norisinājās Bieriņu un Imantas apkaimē, 8. novembrī.

29. novembrī – Stirnu ielā 31 un Anniņmuižas ielā 8a.


Kāpēc un kā pareizi atbrīvoties no elektrotehnikas?

E-atkritumu apjoms visā pasaulē aug krietni straujāk nekā to pārstrāde. 2022. gadā tika radīti 60 miljoni tonnu e-atkritumu, kas par 82 % pārsniedz 2010. gada rādītāju. Pētnieki prognozē, ka līdz 2030. gadam šo atkritumu apjoms pieaugs par trešdaļu, liecina pērn publicētais Apvienoto nāciju organizācijas Apmācības un pētniecības institūta pārskats.

Latvijā pērn tirgū novietotas 35 582 tonnas elektrotehnikas, no kurām ražotāju atbildības sistēmās savākta aptuveni puse. Daudzi elektrotehniku lieto vairākus gadus, tāpēc novietoto preču skaits no savāktā apjoma var krietni atšķirties. No 2024. gadā savāktās elektrotehnikas reģenerēta 1091 tonna, savukārt 15 261 tonna jeb 86 % – pārstrādāta, liecina Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas dati.

Nolietota elektrotehnika ir bīstamie atkritumi – tajā nereti ir dažādi smagie metāli, plastmasa, stikls, mikroshēmas, akumulatori un citas toksiskas vielas, kas, nonākot dabā, nesadalās pat gadsimtiem un var piesārņot augsni un gruntsūdeņus, kā arī apdraudēt dzīvnieku un cilvēku veselību. Jāņem vērā, ka elektrotehniku sadzīves atkritumos izmest nedrīkst. Tā jānodod speciālos, tam paredzētos šķirošanas punktos un laukumos, tos var sameklēt arī vietnē “videspratiba.lv”.

Pareizi utilizējot elektroierīces, tās tiek izjauktas un sašķirotas, savukārt iegūtās izejvielas – atkārtoti izmantotas ražošanā. Tā no “elektrospokiem” rodas jauns resurss, nevis atkritumi. Vienlaikus pareiza elektrotehnikas utilizēšana ļauj parūpēties arī par saviem datiem un privātumu. Nododot elektroiekārtas pārstrādei, tajās esošās fotogrāfijas, kontakti, e-pasti, paroles, dokumenti un cita sensitīva informācija tiek iznīcināta, tā novēršot iespējamu datu noplūdi.

Plašāku informāciju un noderīgus padomus par atkritumu šķirošanu meklējiet “Zaļā josta” vides izglītības digitālajā platformā “videspratiba.lv”.

Papildu informācijai:
Sabīne Rutka, SIA “Zaļā josta” Sabiedrisko attiecību vadītāja ,
sabine.rutka@cleanrgrupa.lv
www.zalajosta.lv

 

Lai veicinātu elektromobilitātes un elektrotransporta uzlādes tīkla attīstību pilsētā, Rīgas pašvaldība izsludina zemes nomas tiesību izsoli uz 20 zemes gabalu daļām elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un tiem nepieciešamo autostāvvietu izbūvei, uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Izsole tiek organizēta četrās lotēs, katrā no tām nomai tiek piedāvātas piecas zemes gabalu daļas ar iespēju operatoriem kopumā uzstādīt 45 uzlādes iekārtas ar 90 pieslēgvietām gan pilsētas centrā, gan apkaimēs.

Pirmajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dreiliņu, Centra, Purvciema, Imantas, Daugavgrīvas – Buļļu apkaimēs ar kopējo platību 360 m2.

Otrajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Lucavsalas (Salas), Latgales, Centra, Teikas, Ķīpsalas apkaimēs ar kopējo platību 288 m2.

Trešajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dzirciema, Ķengaraga, Ziepniekkalna, Vecpilsētas, Āgenskalna apkaimēs ar kopējo platību 372 m2.

Ceturtajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Boderājas, Sarkandaugavas, Šampētera, Pļavnieku, Andrejsalas apkaimēs ar kopējo platību 327 m2.

Pašvaldība noteikusi, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijām jābūt publiski pieejamām visu diennakti. Vienai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 22 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 11 kW.

Ar izsolē uzvarējušo pretendentu nekustamā īpašuma nomas līgums tiks slēgts uz 15 gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas. Savstarpēji vienojoties, ja to pieļaus normatīvie akti un nomnieks labticīgi pildījis nomas līgumā noteiktos pienākumus, nomas līguma termiņu varēs pagarināt.

Zemesgabalu nomas tiesības tiks izsolītas elektroniskā izsolē Elektronisko izsoļu vietnē ar augšupejošu soli. Izsoles noris šeit:


Pretendentiem katrai lotei jāiesakās atsevišķi līdz 4. decembra plkst. 23.59.

Izsole visās lotēs noslēgsies 15. decembrī plkst. 13.00.


Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu, katrai no četrām lotēm ir noteikta sākuma nomas maksa un izsoles solis 5% apmērā no izsoles sākumcenas. Izsolāmo mantu iegūst izsoles dalībnieks, kurš nosola visaugstāko zemes nomas maksu.

Detalizētāka informācija par izsoli un tās nosacījumiem pieejama Rīgas pašvaldības mājas lapas riga.lv sadaļā “Jaunumi”, apakšsadaļā “Izsoles” un ģeotelpisko datu portāla georiga.lv sadaļā “Satiksme un mobilitāte” – “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Izvēlētās vietas un to sadalījums lotēs nodrošina, ka visā Rīgas teritorijā tiek attīstīts vienmērīgs elektrotransporta uzlādes staciju tīkls, nodrošinot gan pieejamu pakalpojumu, gan veicinot konkurenci. Vietas, kurās nepieciešams izbūvēt elektrotransporta uzlādes stacijas, noteiktas atbilstoši izstrādātajai “Elektrotransporta uzlādes infrastruktūras tīkla attīstības koncepcijai Rīgas administratīvai teritorijai”, kas pieejama pašvaldības tīmekļvietnē www.sus.lv.

Rīgas pašvaldības elektrotransporta uzlādes infrastruktūras koncepciju izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, bet zemes gabalu nomas tiesību izsoli organizē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu un Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu.

 

Šogad rudens lapu nodošanas punkti darbu sāka 1. novembrī, un šobrīd Rīgā darbojas kopumā 34 punkti, no kuriem daļa izveidota, reaģējot uz iedzīvotāju iniciatīvu un vajadzībām.


Nodošanas punktu saraksts un darba grafiks pieejams www.riga.lv, sadaļā “Rudens lapu nodošana”,

kā arī iedzīvotājiem ir pieejama nodošanas punktu karte vietnē GEO RĪGA.


Lapu nodošana notiek, ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi – galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet atsevišķos punktos arī darba dienās.

Pirmajā nedēļa no 1. līdz 9. novembrim kopā rīdzinieki nodevuši 967 tonnu lapu, kas ir līdzīgs rādītājs iepriekšējiem gadiem.

Ņemot vērā pirmās nedēļas pieredzi, pašvaldība atkārtoti rosina ievērot lapu nodošanas kārtību – neatstāt punktos iztukšotos maisus, vest lapas tikai punktu darba laikos un rūpēties, lai tām nav piejaukti klāt citi atkritumi.

Tāpat Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot ceļu satiksmes drošības noteikumus, būt savstarpēji iecietīgiem un cienīt citam citu, rūpējoties par drošu un sakārtotu pilsētvidi.

Neskaidrību gadījumā, aicinām iedzīvotājus zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80001201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

Mediju pārstāvji aicināti klātienē iepazīties ar rudens lapu nodošanas punkta ikdienu un ielūkoties, kā norit rīdzinieku iesaistīšanās pilsētas vides uzturēšanā. 15. novembrī no plkst. 12.00 līdz 12.30 rudens lapu nodošanas punktā Mežaparkā pie Siguldas prospekta 12.

Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvji un punktu darbinieki klātienē informēs par aktuālajiem darba organizēšanas jautājumiem rudens lapu nodošanas akcijas laikā.

 

Pamatojoties uz pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” ņemto peldūdens paraugu analīžu rezultātiem, populārākajās ziemas peldētāju vietās – Lucavsalas līcī, Ķīpsalā, Vakarbuļļos, Vecāķos un Bābelītī – ūdens kvalitāte ir laba un peldēties atļauts.

Nedaudz sliktāka ūdens kvalitāte ir Daugavas peldvietā “Rumbula”, kur patlaban peldēties nav ieteicams. Atkārtotas ūdens analīzes šajā peldvietā veiks nākamnedēļ.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic reizi mēnesī. Oktobra sākumā veiktās analīzes liecina, ka visās šajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte.

Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.


Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – šeit.

Vairāk par Rīgas un citām Latvijas pludmalēm- šeit.


 

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti galvaspilsētā, izstrādāta jauna “Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.–2030. gadam”, kas tagad nodota sabiedriskajai apspriešanai un rīdzinieki līdz 10. novembrim aicināti paust savus viedokļus un ieteikumus. Programmu pēc Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādāja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Ar programmu var iepazīties- ŠEIT


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 3. novembrī no plkst. 17.30 līdz 19.30 Rātslaukumā 1, Rīgas domes ēkas Portretu zālē.

Sanāksmē būs iespējams piedalīties arī attālināti – reģistrētajiem dalībniekiem tiks izsūtīts uzaicinājums un saite uz attālināto sanāksmi.

Aicinām pieteikt dalību līdz 31. oktobrim, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.


Rakstiskus komentārus un priekšlikumus līdz 10. novembrim var iesniegt, nosūtot e-pastu: alise@environment.lv vai kristine.masalska@riga.lv.

Programmas galvenais mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti Rīgā laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam. Programma fokusējas uz tādām vielām kā daļiņas (piemēram, PM10, PM2.5), slāpekļa dioksīds (NO₂), benzols un benz-a-pirēns — tie ir būtiski gaisa kvalitātes riski pilsētvidē.

Programma paredz vairākus rīcības virzienus, piemēram:

  • Transporta un satiksmes infrastruktūras uzlabošana — veicinot sabiedrisko transportu, alternatīvos degvielu risinājumus, mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus.
  • Siltumapgādes un apkures iekārtu modernizācija — samazināt emisijas no individuālās un centralizētās apkures.
  • Stacionāro piesārņojošo avotu (piemēram, rūpniecība) emisiju uzraudzība un samazināšana.
  • Pārvaldības, kontroles, sabiedrības izglītības un informēšanas pasākumu stiprināšana — lai sabiedrība un uzņēmumi vairāk iesaistītos gaisa kvalitātes uzlabošanā.

Pateicoties dažādiem Rīgas pašvaldības veiktajiem pasākumiem – agrākai smilšu savākšanai, ielu mitrajai uzkopšanai un dubultajai virsmas apstrādei grants ielās, pēdējo gadu laikā galvaspilsētā samazinājies putekļu piesārņojums, tomēr Rīgā joprojām ir situācijas, kad gaisa kvalitātes normatīvi vai vērtību sliekšņi tiek pārsniegti, un jaunā programma ļaus virzīties uz neatliekamām normatīvo prasību ievērošanu un veselības un vides aizsardzību pilsētā. Tā arī veicina ilgtspējīgu pilsētvidi, samazina iedzīvotāju pakļaušanu piesārņotam gaisam, kā arī uzlabo pilsētas dzīves kvalitāti un pievilcību.

Ievērojami samazinājies Rīgas gaisā esošo sīko putekļu daudzums (PM2.5) – 2020. gadā to bija 14,2 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2023. gadā tas samazinājās līdz 12,8 mikrogramiem un 2024. gadā jau līdz 10,5 mikrogramiem uz kubikmetru gaisa.

Tāpat samazinājies sīko putekļu (PM10) daudzums koncentrācija – Brīvības ielas monitoringa stacijā 2020. gadā tā bija aptuveni 25–30 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2024. gadā vairs tikai 18–22 mikrogrami uz kubikmetru gaisa.

Brīvības ielā, kur Rīgai parasti ir visvairāk pārsniegumi, daļiņu PM10 pieļaujamā 24 stundu robežvērtība cilvēka veselības aizsardzībai (50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa) 2023.gadā tika pārsniegta 15 dienas, bet pērn – piecas dienas. MK noteikumi par gaisa kvalitāti paredz, ka pārsniegumu var būt līdz 35 dienām.

Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanās atbilst plašākām Eiropas Savienības pūlēm samazināt daļiņu daudzumu, ko veicina stingrākas emisiju regulas un pilsētas tīrīšanas iniciatīvas. Diemžēl gaisa kvalitāti Rīgā ietekmē arī pārrobežu pārnese, kad piesārņojošās vielas nonāk vēja ietekmē arī Latvijā un Rīgā, kā piemēru var minēt Sahāras tuksneša putekļus 2024. gada pavasarī, kā arī, valdot dienvidu un austrumu vējiem, piesārņojums nāk no Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas ugunsgrēkiem. Klimata pārmaiņas ir pasliktinājušas pavasara putekļu līmeni Ziemeļeiropā, taču Rīgas pašvaldības veiktie pasākumi mazināja daļu no šiem efektiem.

Lai nodrošinātu precīzus gaisa kvalitātes datus, Rīgā darbojas vairākas gaisa monitoringa stacijas. Mājokļu un vides departaments uztur stacijas Brīvības ielā 73, Mīlgrāvja ielā 10, un Pārdaugavā privātmāju teritorijā Kantora-Slampes ielu krustojumā, bet VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” – K. Valdemāra ielā 65 un Kronvalda bulvārī 4. Tāpat savas stacijas uztur Rīgas brīvostas pārvalde un vairāki Rīgas ostas uzņēmumi.


Sekot līdzi gaisa kvalitātei (Rīgas gaisa kvalitātes indekss (GKI) var Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

Trīs dienu gaisa kvalitātes prognozei var sekot līdzi – ŠEIT


Lielākie gaisa piesārņotāji Rīgā ir putekļi – PM 2,5 un PM10 daļiņas, nevis CO2. Dīzelis ir daudz piesārņojošāks nekā benzīna transportlīdzekļi. Ir arī faktori, kurus nevaram ietekmēt (piemēram, Sahāras tuksneša putekļi, mežu ugunsgrēki u.c.). No 2030. gada būs stingrākas gaisa kvalitātes robežvērtības.

 

Rīgas pašvaldība no 1. līdz 30. novembrim nodrošinās iespēju iedzīvotājiem bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas 34 nodošanas punktos dažādās pilsētas apkaimēs.

Nodošanas punktu saraksts un darba grafiks pieejams pašvaldības mājaslapā www.riga.lv, sadaļā “Rudens lapu nodošana”.

Lapu nodošana notiks, ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi – galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet atsevišķos punktos arī darba dienās.

Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, šogad lapu nodošanas punktu saraksts papildināts ar četrām jaunām lapu nodošanas vietām:

  • Ziepniekkalnā – Vienības gatvē starp 116 un 120 (Vienības gatves parēlajā ceļa joslā);
  • Latgales apkaimē – pie Ogres ielas 8;
  • Vecmīlgrāvī – apgriešanās aplī Laivinieku ielas galā (tuvākā adrese – Laivinieku iela 11A);
  • Vecmīlgrāvī – Baltāsbaznīcas un Vecāķu prospekta krustojumā.

Ņemot vērā dažādus apstākļus, šogad vairāki līdzšinējie lapu nodošanas punkti ir slēgti, taču to vietā izveidoti jauni, ērti pieejami punkti tajās pašās apkaimēs, netālu no iepriekšējām vietām:

  • Imantā – jauns punkts Kurzemes prospektā pie Baltegļu ielas 1, aptuveni trīs kilometru attālumā no iepriekšējā punkta Jūrmalas gatves, Kooperatīva un Progresa ielas krustojumā.
  • Ziepniekkalnā – jauns punkts pie Mālu ielas 11, 250 metru attālumā no slēgtā punkta Tumes ielā pie Ziepniekkalna kapiem.
  • Torņakalnā – jauns punkts Indriķa ielā pie nama Nr. 9, apmēram 150 metru attālumā no iepriekšējās vietas Indriķa ielā.
  • Dārzciemā – punkts pārcelts uz Aizvaru ielu pie nama Nr. 35, 260 metru attālumā no iepriekšējā punkta Gaismas ielā.
  • Teikā – lapas iespējams nodot pie Dzērbenes ielas 14 un teritorijā starp Lielvārdes un Ieriķu ielu, pretī Ieriķu ielai 77.

Iepriekšējais punkts Tālivalža, Stūrīša un Bajāru ielu krustojumā šogad ir slēgts.


Lapu nodošanas kārtība arī šogad paliek nemainīga – iedzīvotāji aicināti ievērot noteikumus, lai nodrošinātu kārtību un tīrību lapu savākšanas punktos.


 Lapas nedrīkst atvest vai atstāt ārpus nodošanas punkta darba laika, un tās nevarēs nodot maisos – lapas jāizber izvietotajos konteineros vai speciālajos atkritumu transportlīdzekļos.

Lapām nedrīkst būt piemaisīti citi atkritumi, un pēc izbēršanas katram iedzīvotājam savi maisi jāpaņem līdzi.

Lapu nodošanas punktos nedrīkst vest arī nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles, būvgružus vai lapas, kas sajauktas ar sadzīves atkritumiem.

Ņemot vērā Spānijas kailgliemežu straujo izplatību, lapu nodošanā noteikts papildu nosacījums – lapās nedrīkst atrasties Spānijas kailgliemeži. Ja nodošanas brīdī tiks konstatēta to klātbūtne, lapas netiks pieņemtas. Informāciju par Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanu – šeit.

Katrā lapu nodošanas punktā darbus noteiktajos laikos koordinēs Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes pārstāvji. Viņi uzraudzīs situāciju nodošanas punktos, organizēs lapu nodošanas procesu, sekos līdzi specializētā atkritumu savākšanas transporta darbam, kā arī iespēju robežās sniegs atbalstu iedzīvotājiem – īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Lapu nodošanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu izmešanu.

Neskaidrību gadījumā, aicinām zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80001201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

Iepriekš, 2024. gadā, iedzīvotāji šādā veidā nodeva 3301 tonnu lapu, savukārt 2023. gadā – 2769 tonnas.

 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 2. novembrim piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par jauniem atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem* galvaspilsētā, kas paredz stingrākas prasības šķirošanai, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un sabiedrības informēšanai.


Ar noteikumu projektu var iepazīties un iesniegt viedokļus pašvaldības tīmekļvietnē – ŠEIT.


Galvenās plānotās izmaiņas:

 Šķirošana kļūst obligāta – papīra, plastmasas un metāla atkritumi turpmāk būs jāšķiro visiem atkritumu radītājiem (no 2027. gada 1. marta).

Bioloģisko atkritumu konteineri būs obligāti gan pie daudzdzīvokļu, gan pie individuālajām mājām. Mājsaimniecības, kas veic kompostēšanu savā īpašumā, konteineru varēs neizvietot (no 2027. gada 1. marta).

 Mājkompostēšana tiks atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.

 Minimālais konteineru izvešanas biežums – ne retāk kā reizi astoņās nedēļās nešķirotajiem, papīra, plastmasas un stikla atkritumiem; bioloģiskajiem – ne retāk kā reizi četrās nedēļās.

 No 2027. gada 1. marta atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu samaksas konteinerus mazgāt un dezinficēt noteiktā biežumā.

Atkritumu izvešana brīvdienās un svētku dienās – no plkst. 7.00 (prasība spēkā no 2027. gada 1. marta).

Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem būs jānodrošina regulāra informācija iedzīvotājiem par atkritumu izvešanas grafikiem, šķirošanu un apsaimniekošanas izmaksām, tostarp rēķinos un informācijas stendos.

Sabiedriskās apspriešanas laikā ikviens rīdzinieks ir aicināts izteikt savu viedokli, priekšlikumus un ierosinājumus, lai jaunie noteikumi veicinātu efektīvāku, videi draudzīgāku un iedzīvotājiem ērtāku atkritumu apsaimniekošanu.

Patlaban spēkā ir Rīgas domes saistošie noteikumi “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”.

* Saistošo noteikumu projekts “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā

 

Sadzīves atkritumos izmesti bīstamie atkritumi – eļļas, baterijas, spuldzes, zāles, ķimikālijas u.c. – gan piesārņo vidi, gan var radīt veselības apdraudējumu cilvēkiem, tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina tos nodot bīstamo atkritumu savākšanas punktos.

Septembra vidū pie Rigondas gatves 6. nama, atkritumu savākšanas laikā, konstatēts, ka sadzīves atkritumu konteinerā ievietoti nezināmas izcelsmes ķīmiskie atkritumi. Viela sāka izdalīt dūmus, taču atklāta liesma neveidojās. Notikuma vietā nekavējoties tika izsaukts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī tika piesaistīta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Divi atkritumu savākšanas mašīnas darbinieki bija saelpojušies dūmus, viņiem tika sniegta medicīniskā palīdzība uz vietas, hospitalizācija nebija nepieciešama.


Bīstamos atkritumus ir aizliegts izmest sadzīves atkritumu konteinerā.


Rīgā bīstamo atkritumu dalītās savākšanas sistēma darbojas jau no 2015. gada. Pašreiz ir izveidoti septiņi specializēti aprīkoti bīstamo atkritumu pieņemšanas punkti, kurus apkalpo AS “BAO”; viens no tiem atrodas SIA “Getliņi EKO” poligona teritorijā.

Mājokļu un vides departaments ir izveidojis digitālu karti ar publiskajiem bīstamo atkritumu pieņemšanas punktiem, kuros ikviens iedzīvotājs drīkst nogādāt sašķirotus bīstamos atkritumus un videi kaitīgās preces.

Bīstamos atkritumus pieņem arī SIA “Clean R” šķiroto atkritumu laukuma teritorijā Vietalvas ielā 5.

Bīstamo atkritumu punktos pieņem:

  • eļļas;
  • eļļas filtrus;
  • laku un krāsu atkritumus;
  • dzīvsudraba atkritumus;
  • luminiscētās spuldzes;
  • organiskos šķīdinātājus;
  • neizlietotus ārstnieciskos preparātus;
  • ķimikālijas;
  • izlietotas baterijas;
  • printeru un kopētāju izlietotās kasetes;
  • piesārņoto taru.

Bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos aizliegts izmest:

  • pārtikas un dārzu atkritumus;
  • nešķirotos sadzīves atkritumus;
  • sašķirotus otrreizējai pārstrādei derīgus atkritumus (plastmasa, papīrs, metāls, stikls);
  • liela izmēra atkritumus (mēbeles, matrači, dīvāni u.tml.);
  • būvniecības atkritumus;
  • loga stiklus un spoguļus;
  • stikla glāzes un vāzes, māla pudeles, keramikas izstrādājumus;
  • riepas;
  • u.c. veida atkritumus, kuri neatbilst augstāk minētajiem bīstamo atkritumu nosacījumiem.

Visa veida nolietotās un nederīgās sadzīves un elektroiekārtas tiek klasificētas kā videi kaitīgās preces, jo tās var saturēt videi un cilvēkam bīstamas vielas. Ja baterijas vai elektroiekārtas netiek nodotas otrreizējai pārstrādei, tās, nokļūstot apkārtējā vidē, var radīt toksisku piesārņojumu, kas kaitē gan dabai, gan cilvēku veselībai. Elektroiekārtas un baterijas satur virkni bīstamu ķīmisku vielu, piemēram, svinu, kadmiju, alvu, dzīvsudrabu u.c. Pašvaldība atgādina, ka atsevišķi no kopējās nešķiroto atkritumu plūsmas jānodod arī izlietotās elektroniskās smēķēšanas ierīces – tās kategoriski aizliegts izmest kopējā sadzīves atkritumu plūsmā.

Baterijas, vecus mobilos telefonus un citu elektrotehniku iespējams nodot bez maksas vairākos oficiālos savākšanas punktos visā pilsētā.

Tos iespējams nogādāt:

  • uz “Latvijas Zaļā punkta” un “Eco Baltia vide” organizētajiem mobilajiem savākšanas punktiem;
  • atstāt pie tirdzniecības vietās izvietotajām bateriju savākšanas kastēm;
  • izmantot ražotāju atbildības sistēmu piedāvātās nodošanas iespējas;
  • Citas vietas: baterijas var nodot arī degvielas uzpildes stacijās.
  • Atkritumu apsaimniekotāji piedāvā arī iespējas uzņēmumiem un birojiem vākt baterijas, nodrošinot tos ar speciālām bateriju uzglabāšanas kastēm.
  • Izlietotās elektroniskās smēķēšanas ierīces var nogādāt veikalos, kas tās tirgo un kuros ir uzstādītas speciālas to nodošanas tvertnes.
  • Publiski pieejamie izlietoto bateriju un elektronikas pieņemšanas punkti apkopoti kartē https://skiroviegli.lv.

Šāds atkritumu nodošanas veids ne tikai novērš bīstamību, bet arī nodrošina to pareizu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu.

Pozitīvi, ka rīdzinieku atbildība pret atkritumu šķirošanu turpina augt – 2024. gadā šķiroto atkritumu īpatsvars sasniedza jau 40 % no kopējā apjoma, salīdzinot ar 20 % 2019. gadā.

Rīgas dome aicina ikvienu pilsētas iedzīvotāju būt atbildīgiem – šķirot atkritumus, īpaši uzmanīgi izturoties pret bīstamajiem atkritumiem.

 

SIA “Rīgas meži” oktobra otrajā pusē atsāk meža kopšanu un ainavu veidošanu uzņēmuma apsaimniekotajā kultūras un atpūtas parkā Mežaparks. Darbi norisināsies teritorijā starp bijušo slidotavu un Zaļo teātri, sākot no slidotavas puses. Mežizstrāde tiks veikta arī disku golfa parkā, tādēļ aicinām apmeklētājus būt uzmanīgiem un ievērot drošības norādes un pārvietošanās ierobežojumus.

Pirms darbu uzsākšanas “Rīgas meži” tikās ar Mežaparka attīstības biedrību, lai pārrunātu darbu apjomu un secību. Tikšanās laikā uzņēmuma pārstāvji uzsvēra, ka meža kopšana Mežaparkā nav ierasta mežizstrāde – šajā teritorijā katrs koks tiek individuāli izvērtēts, rūpīgi izsverot, vai tam ir attīstības potenciāls vai tomēr koks ir nozāģējams. Tāpat uzņēmuma pārstāvji aicināja iedzīvotājus izteikt savu viedokli par konkrēto mežaudzi un tās kopšanu. Iedzīvotāji aicināti sūtīt viedokļus un komentārus uz e-pastu: pr@rigasmezi.lv

Meža kopšanas darbi Mežaparkā tika uzsākti 2023. gada decembrī, ar pārtraukumiem putnu ligzdošanas laikā. Līdz šim mežizstrāde veikta teritorijā no Janševska prospekta līdz Zaļajam teātrim, kā arī starp Meža prospektu un slidotavu.

Mežaparkā tiek pielietota īpaši saudzīga mežizstrādes pieeja – darbi tiek veikti, izmantojot meža un zemsedzes struktūru saudzējošu tehniku. Pamežs un koki tiek zāģēti tikai ar rokas motorinstrumentiem, savukārt zaru un kokmateriālu izvešana līdz parka celiņiem notiek ar mazgabarīta, rokas vadāmu tehniku jeb “dzelzs zirgu”.

“Mežaparka mežizstrāde ir paraugs ilgtspējīgai un saudzīgai pilsētas mežu apsaimniekošanai. Plānojot meža kopšanu, mums ir svarīgs sabiedrības viedoklis — regulāri tiekamies ar iedzīvotājiem, lai pārrunātu aktuālos darbus. Arī šogad aicinām iedzīvotājus uzdot jautājumus un dalīties viedokļos, lai kopīgi pilnveidotu darbu kvalitāti. Mežaparka mežizstrādi kā ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas paraugu ir iepazinuši arī citu valstu eksperti, tostarp ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību paneļa un mežu sertifikācijas pārstāvji, kuri atzinīgi novērtējuši “Rīgas mežu” pieeju pilsētas mežu pārvaldībā.”

uzsver “Rīgas mežu” valdes loceklis Jānis Ģērmanis

Darbi Mežaparkā tiek organizēti atbilstoši šīs teritorijas lokālplānojumam, uz tā pamata izstrādātajam Meža apsaimniekošanas plānam, kā arī saskaņā ar tieši šim meža masīvam sagatavoto Meža ainavu dizaina plānu. Tas paredz specifiskus, konkrētajai teritorijai atbilstošus darbus, kas uzlabo rekreācijas vērtību, vienlaikus saglabājot dabas daudzveidībai nozīmīgus elementus.

Kopjot mežu, tiek ievēroti atbildīgas un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principi, ko nosaka “Rīgas mežiem” piešķirtie starptautiskie sertifikāti. Apsaimniekošanā tiek ņemti vērā iedzīvotāju ieteikumi, aptauju rezultāti, kā arī fakts, ka šajā mežā ir Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi – veci vai dabiski boreāli meži un mežainas kāpas.

Arī turpmāk “Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar Mežaparka meža kopšanas gaitu. Visērtāk sekot līdzi jaunumiem iespējams sociālajos tīklos, īpaši Facebook, izmantojot mirkļbirku #MežaparkaMežaKopšana.

Par plānotajiem darbiem Mežaparka mežā

Mērķis: izkopt mežu, uzlabot atpūtas iespējas, saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, kā arī radīt neskartas vietas meža dzīvniekiem.

Plānotais ilgums: līdz 2026. gada pavasarim.

Darbu platība: līdz 15 ha.

Galvenie posmi: pameža tīrīšana, koku ciršana, kokmateriālu un zaru izvešana, meža celiņu un stigu sakārtošana.

Krautuvju vietas: īslaicīgi – gar asfaltētajiem celiņiem; ilgtermiņā – bijušās slidotavas teritorijā.

Darbu virziens: no slidotavas vai autostāvvietas Meža prospektā uz Zaļo teātri.


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Norisināsies seminārs par Rīgas pašvaldības izsludināto konkursu “Par finanšu atbalsta piešķiršanu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai”. Semināra laikā dalībnieki uzzinās, kā pieteikties konkursam, kādas aktivitātes iespējams īstenot, kā arī saņems praktiskus padomus un ekspertu konsultācijas par dabas daudzveidības veicināšanu un zaļo iniciatīvu īstenošanu savos dārzos. Tas notiks 16. oktobrī plkst. 17.30 NVO namā, Rīgā, Ieriķu ielā 43A.

Semināra apmeklētājiem būs iespēja saņemt arī konsultācijas par konkursa atbalstāmajām aktivitātēm un to īstenošanu praksē. Lai saņemtu finanšu atbalstu, interesentiem jāizvēlas un jāīsteno vismaz viena no obligātajām aktivitātēm, piemēram, dabiskas pļavas izveide ar vietējām augu sugām vismaz 5 m² platībā, nelielas ūdenstilpes izveide (no 3 m²), lietus dārza vai mitrāja ierīkošana vai esošas ūdenstilpes atjaunošana. Papildus tam no aktivitāšu klāsta jāīsteno vismaz trīs citas aktivitātes, piemēram, nektāru bagātu koku un krūmu stādīšana, apputeksnētājiem draudzīgu lakstaugu audzēšana, putnu ligzdošanas būrīšu, kukaiņu mājiņu vai sikspārņu būrīšu izgatavošana un uzstādīšana, kā arī kompostēšanas vietas izveide un uzturēšana.

Papildu izpratni par veicamajām aktivitātēm sniegs dažādi uzskates materiāli, tai skaitā praktisks ceļvedis, kurā aprakstīts, kā īstenot dažādas iniciatīvas bioloģiskās daudzveidības veicināšanai savā īpašumā un kādus noderīgus informācijas avotus izmantot aktivitāšu īstenošanai.

Pieteikšanās konkursam līdz 3. novembrim

Konkursā aicinātas piedalīties pilngadīgas fiziskas personas, kuras savā privātajā īpašumā vai valdījumā Rīgas administratīvajā teritorijā uztur dārzu.

Pretendentiem nedrīkst būt nekustamā īpašuma nodokļa parādu vai citu neizpildītu finansiālu saistību pret pašvaldību.


Pieteikumus konkursam var iesniegt elektroniski līdz 2025. gada 3. novembra plkst. 23.59 :

  • nosūtot tos uz e-pasta adresi pad@riga.lv
  • vai Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta oficiālo e-adresi
  • Pieteikumi jānoformē atbilstoši konkursa nolikumam, ar kuru iespējams iepazīties Rīgas domes tīmekļvietnē riga.lv sadaļā “Konkursi”.

Konkursa kopējais finansējuma fonds ir 33 000 eiro, ko nodrošina Eiropas Komisijas LIFE programmas projekts “Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību”. Maksimālais atbalsta apmērs vienam dārzam ir 1 500 eiro.

Jāņem vērā, ka informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

Informācijai: Vairāk par bioloģiskās daudzveidības vadlīnijām var uzzināt – ŠEIT.