Arhīvs birkai: Vide

Arī šopavasar Rīgas iedzīvotāju biedrībām pieejams atbalsts pašvaldības teritoriju sakopšanai

Rīgas pašvaldība līdz 18. martam aicina Rīgas iedzīvotāju biedrības, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē, pieteikties pašvaldības atbalstam – konteineriem atkritumu savākšanai un melnzemei un kompostam zāliena un dobju iekārtošanai, kā arī zāliena sēklām.

Pieteikties aicināta jebkura Rīgā reģistrēta iedzīvotāju biedrība, tostarp arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iedzīvotāji var izvēlēties kādu no pašvaldībai piederošām teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas sakopt vidi – savākt atkritumus vai, piemēram, izveidot jaunu puķu dobi vai zālienu. Zemes piederību iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeotelpisko datu platformā GEO RĪGA.

Lai pieteiktos un norādītu nepieciešamo atbalsta veidu, jāaizpilda pieteikuma anketa GEO RĪGA sadaļā “Iesaisties”.

Tālāko procesu koordinēs Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra apkaimju koordinatori – viņi izvērtēs iesniegtās iniciatīvas un saskaņos tās ar konkrēto zemes gabalu apsaimniekotājiem. Ja pieteikumu skaits pārsniegs pieejamo atbalstu, tie tiks izskatīti iesniegšanas secībā, vienlaikus cenšoties nodrošināt, lai atbalstu saņemtu pēc iespējas vairāk apkaimju.

Plānots, ka apstiprināto atbalstu varēs saņemt aprīļa otrajā pusē, tuvojoties Lielajai talkai, kas šogad notiks 25. aprīlī.

Atbalsta organizēšanu un nodrošināšanu īstenoja RAIC apkaimju koordinatori sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Šī iniciatīva ir labs piemērs tam, kā iesaistīt iedzīvotājus pilsētvides sakārtošanā, stiprinot piederības sajūtu un atbildību par savu dzīvesvietu. Turklāt tā sniedz iespēju kaimiņiem saliedēties un kopīgi darboties, pārvēršot darbu veikšanu par nelielu apkaimes talku.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar savas apkaimes koordinatoru, kontaktinformācija atrodama – ŠEIT.

Par iniciatīvu

Atsaucoties uz iedzīvotāju vēlmi pašiem uzlabot apkārtējo vidi, RAIC praktisku palīdzību biedrībām sniedz jau kopš 2023. gada rudens. Pagājušajā gadā tika atbalstītas 53 Rīgas iedzīvotāju biedrību iniciatīvas sakopt pašvaldības teritorijas, padarot apkaimes pievilcīgākas. Kopumā darbu veikšanai tika piegādāti 408 kubikmetri melnzemes un 54 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 229 kilogrami zāliena sēklu. Desmit vietās tika nodrošināti konteineri atkritumu savākšanai.

Šīs iniciatīvas ietvaros iedzīvotāju biedrības savās apkaimēs ierīkojušas jaunus zālienus un puķu dobes, atjaunojušas apdobes un sakopušas teritorijas no atkritumiem.

 

Izveidots jauns atkritumu šķirošanas ceļvedis “Kā šķirot pareizi?”

Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs “Getliņi” kopā ar 10 reģiona pašvaldībām un astoņām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām izveidojis jaunu atkritumu šķirošanas ceļvedi, lai palīdzētu ikvienam iedzīvotājam orientēties katra atkritumu veida pareizā šķirošanā.

Lai veicinātu materiālu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī samazinātu poligonā nonākošo atkritumu apjomu, Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs “Getliņi” sadarbībā ar 10 reģiona pašvaldībām un astoņām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām izveidojis jaunu atkritumu šķirošanas ceļvedi “Kā šķirot pareizi?”, kas palīdzēs ikvienam iedzīvotājam saprast, kur pareizi likt katru atkritumu veidu.

Jaunais atkritumu šķirošanas ceļvedis satur praktisku un vizuāli viegli uztveramu informāciju par visdažādāko atkritumu veidu pareizu šķirošanu –

sākot ar iepakojumu, BIO atkritumiem, būvgružiem

un beidzot ar sadzīves bīstamajiem atkritumiem – elektriskajām iekārtām, nolietotām riepām, baterijām, ķimikālijām, medicīnas atkritumiem u.c.

“Atkritumu šķirošana nav izvēle, bet gan atbildība, līdz ar to ceļvedis būs noderīgs “špikeris” ikdienā. Katram būtu jāapzinās, ka atkritums ir arī resurss, ko var izmantot atkārtoti, lietojot visas pieejamās šķirošanas iespējas. Pēdējos gados Viduslatvijas reģionā ir uzsākts aktīvs darbs pie atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras pilnveidošanas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami daudzveidīgi un kvalitatīvi šķirošanas risinājumi”

skaidro Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra “Getliņi” uzraudzības padomes priekšsēdētāja Ilze Krēmere.

Ceļvedī informācija par katru atkritumu veidu papildināta ar praktiskiem piemēriem, paskaidrojot, kādus atkritumus pieļaujams izmest konkrētajā atkritumu konteinerā, savukārt kādiem atkritumiem, pirms to izmešanas, nepieciešama papildu apstrāde vai cits atkritumu nodošanas risinājums, piemēram, atkritumu nogādāšana atkritumu dalītās vākšanas laukumos, sadzīves bīstamo atkritumu nodošanas punktos vai citur.

“Poligonā “Getliņi” 2025. gadā nonāca 328 tūkstoši tonnu atkritumu, no kuriem 36% tika noglabāti poligonā. Lai arī pieņemto nešķiroto atkritumu apjoms gadu no gadu samazinās, kā arī palielinās to iedzīvotāju skaits, kas atkritumus šķiro, novērojumi rāda, ka ne vienmēr cilvēkiem ir skaidra izpratne par katra atkritumu veida pareizu šķirošanu. Tāpēc esam radījuši patiešām praktisku, ikvienam viegli saprotamu materiālu, kas kalpos kā pirmais palīgs situācijās, kad radušās šaubas, vai konkrētais atkritums jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā, jāievieto šķirošanas tvertnē vai jānogādā speciālā savākšanas punktā,” norāda Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra vadītāja Sniedze Sproģe.

Sagatavotajā materiālā iekļauta arī informācija, kā atrast tuvāko no kopumā vairāk nekā 4700 šķirošanas vietām, kur vest tos atkritumus, kurus piemājas atkritumu konteineros izmest nedrīkst.

Jaunais atkritumu šķirošanas ceļvedis trīs dažādos formātos (e-versijas, A2 un A3 plakāta formātos) pieejams uzņēmuma “Getliņi EKO” mājaslapā, kā arī reģiona pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju tīmekļa vietnēs.

Aicinām ceļvedi sabiedrības izglītošanas nolūkos izmantot arī namu apsaimniekotājiem un apkaimju biedrībām.

Šķirošanas ceļveža izstrādē piedalījās uzņēmumi Bauskas novada komunālserviss, CleanR, Eco Baltia vide, Getliņi EKO, Jumis, Ķilupe, Lautus Vide, Olaines ūdens un siltums, ZAAO, kā arī Ādažu novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Salaspils novada pašvaldība un Siguldas novada pašvaldība.

Izstrādātais ceļvedis pieejams šeit:

 Atkritumu šķirošanas ceļvedis (e-versija);

Atkritumu šķirošanas ceļvedis (A3 plakāta versija);

Atkritumu šķirošanas ceļvedis (A2 plakāta versija).

Papildu informācija: Edgars Butāns Korporatīvās komunikācijas vadītājs SIA “Getliņi EKO”, e-pasts: edgars.butans@getlini.lv

 

Šmerļupītē sāks būvēt lietusūdens attīrīšanas risinājumu testēšanas vietu

Rīgas pašvaldība Šmerļupītes posmā starp Sergeja Eizenšteina, Linezera un Šmerļa ielu sāks veidot inovatīvo risinājumu testēšanas vietu jeb pilotteritoriju, kurā paredzēts izbūvēt dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus un uzstādīt viedo monitoringa sistēmu.

Lai samazinātu lietusūdens piesārņojumu upē, Rīgas pašvaldība, piedaloties starptautiskā INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projektā “Lietusūdens daudzdimensiju attīrīšana pilsētvidē tīrākai Baltijas jūrai (MUSTBE)”, Šmerļupītē izbūvēs inovatīvus dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus un viedo monitoringa sistēmu.

Konkrētā teritorija izvēlēta pilotprojekta īstenošanai, jo to ikdienā atpūtai un brīvā laika pavadīšanai aktīvi izmanto iedzīvotāji. Šobrīd piesārņojuma dēļ Šmerļupītes apkārtējā vide ir zaudējusi savu ekoloģisko kvalitāti, ainavisko vērtību un pievilcību, bet iedzīvotāji iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.

Projektā plānotie darbi paredz dabā balstītu ūdens teces atjaunošanas risinājumu, veidojot meandrus, sedimentācijas un niedru dīķus, fitoremediācijas un mitrās pļavas. Paredzētie risinājumi veicinās dabisku ūdens filtrācijas procesu, uzlabos upes ekosistēmu un ainavisko vērtību. Bet šo risinājumu pārvaldībai un apsaimniekošanai paredzēts uzstādīt digitālu monitoringa sistēmu, kas ļaus attālināti uzraudzīt un iegūt datus par lietusūdens kvalitāti. Ilgtermiņā šie risinājumi uzlabos gan vides kvalitāti, gan iedzīvotāju labsajūtu.

Būvdarbi projekta teritorijā sāksies februārī un noslēgsies maijā.

Pilotteritorijā paredzētie risinājumi ir izstrādāti, sadarbojoties ar MUSTBE projekta partneriem no Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas, kā arī pašvaldības ekspertiem no Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, SIA “Rīgas meži” un Rīgas Tehnisko universitāti.

MUSTBE projektā galvenais fokuss ir uz lietusūdens pārvaldības uzlabošanu pilsētās, samazinot lietusūdeņu radītā piesārņojuma apjomu, uzlabojot pilsētvides kvalitāti – palielinot apzaļumošanu, mazinot karstuma viļņu ietekmi, uzlabojot gaisa kvalitāti un radot patīkamāku vidi cilvēkiem.
Plūdi un ūdenstilpņu piesārņojums ir divas būtiskas problēmas, ar ko saskaras Baltijas jūra, kas ir viena no eitrofikācijai visvairāk pakļautajām jūrām pasaulē – 97% tās teritorijas cieš no pārmērīga barības vielu piesārņojuma. To ietekmē strauja urbanizācija, kas maina dabisko ūdens aprites ciklu. Lietus vai sniega kušanas ūdeņi nespēj absorbēties augsnē, un ūdeņi nonāk ūdenstilpēs, kaitējot ekosistēmām.

Plašāk par projektu:

  • INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas mājas lapā – šeit.
  • Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā – šeit.

 

Rīgas Meža kapos plānots būvēt jaunu kolumbāriju

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Projekts paredz degradētas teritorijas labiekārtošanu un jaunas piemiņas vietas izveidi, vienlaikus saglabājot kapsētas ainavisko raksturu un integrējot jauno būvi esošajā vidē.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Lai arī jaunā kolumbārija celtniecību bijām iecerējuši pērn, patiesi ceru, ka to varēsim īstenot jau šovasar. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Patlaban ir izsludināts iepirkuma konkurss projekta īstenošanai, un kolumbārija izbūvi plānots sākt šogad.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

Vairāk:

  • par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – ŠEIT.
  • par Latvijas kapsētām – ŠEIT.

 

Iedzīvotāji aicināti paust viedokli par jauno Rīgas kapsētu attīstības un apsaimniekošanas koncepciju

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 3. februārī, nolēma nodot sabiedriskajai apspriešanai koncepciju par Rīgas kapsētu attīstību un apsaimniekošanu 2026.–2035. gadam. Dokuments izstrādāts, lai nākamajos desmit gados secīgi risinātu galvenos izaicinājumus pašvaldības 22 kapsētu ilgtspējīgā pārvaldībā un attīstībā. Apspriešana notiks no 4. februāra.

“Rīgas kapsētu sistēma tuvākajā desmitgadē ir strukturāla riska zonā: tradicionālo apbedījumu kapacitāte izsīkst, uzturēšanas izmaksas pieaug, bet pašvaldības dotācijas ir nepietiekamas. Rīgas pašvaldības politikas mērķis ir nodrošināt, ka Rīgas kapsētas kapacitātes ziņā ir pašpietiekamas, finansiāli ilgtspējīgas, integrētas pilsētas zaļajā un kultūrtelpā, kā arī ir pārvaldītas ar mūsdienīgiem datiem un sadarbības modeļiem. Neatliekamākais fokuss tuvākajos trīs gados ir atkritumu apsaimniekošana, esošo kapsētu teritoriju efektīvāka izmantošana un kolumbāriju infrastruktūras attīstīšana, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, pārvaldības modernizācija un sadarbība,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens

Iedzīvotāji ar koncepcijas 1. redakciju var iepazīties un savus viedokļus var paust pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” no 4. februāra līdz 26. februārim.

Koncepcijas prezentācija iedzīvotājiem notiks 19. februārī plkst.10.00 klātienē Rātsnama sēžu zālē, būs arī iespēja vērot tiešraidi mājaslapā riga.lv.

 

Rakstiskus priekšlikumus par konceptuālā ziņojuma 1. redakciju iespējams sniegt līdz 26. februārim:

• Rīgas pašvaldības, Mājokļu un vides departamentam, Brīvības iela 49/53, Rīga, LV-1010
• Uz e-pastu: dmv@riga.lv

 

Koncepcijā ietverta:

  • Esošās situācijas detalizēta analīze 22 pašvaldības kapsētās (ar fotofiksāciju, kartogrāfiskiem materiāliem, kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un pieejamības izvērtējumu);
  • Nākotnes demogrāfisko un sociālo tendenču prognoze;
  • 18 galveno izaicinājumu identifikācija četrās grupās: kapacitātes trūkums tradicionāliem apbedījumiem, datu kvalitātes nepilnības, uzturēšanas resursu deficīts un normatīvā regulējuma nepilnības;
  • Katram izaicinājumam izstrādāti risinājumu varianti (2–4 katram), prioritārie risinājumi, to stiprās/vājās puses, finanšu ietekmes novērtējums un īstenošanas laika grafiks;
  • Finanšu plāns 2027.–2035. gadam kā pamats Kapsētu pārvaldes budžeta pieprasījumiem;
  • Ieņēmumu palielināšanas un ietaupījumu prognoze (jauni pakalpojumi, maksas gradācija, efektīvāka resursu izmantošana).

Galvenie izaicinājumi un risinājumu virzieni:

  • Tradicionālo apbedījumu kapacitāte Rīgā var izsīkt jau 2033.–2036. gadā pat pie strauja kremāciju īpatsvara pieauguma (līdz 65% līdz 2035. gadam);
  • Prioritāte – pelnu apbedījumu dažādošana, kolumbāriju izbūve (t.sk. pie Rīgas krematorijas un Meža kapos, izmantojot publiskās–privātās partnerības modeļus);
  • Esošo teritoriju efektīvāka izmantošana: neaprūpēto un bezsaimnieka kapavietu aktēšana, virsapbedījumu regulējuma pilnveide, slēgto kapsētu potenciāla izmantošana;
  • Vides ilgtspēja: diferencēta koku apsaimniekošana, atkritumu šķirošana, kapsētu kā zaļās infrastruktūras uzturēšana;
  • Finansiālā ilgtspēja: kapavietu maksas gradācija, jauni ieņēmumu avoti, investīciju prioritizēšana ar fiskālu atdevi;
  • Pārvaldības uzlabošana: datu digitalizācija, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, normatīvā bāze precizēšana.

Teritoriju paplašināšanas iespējas izvērtētas visām lielākajām kapsētām (Bolderājas, Vecās Bolderājas, Lāčupes, Meža I un II, Raiņa, Pļavnieku, Sarkandaugavas u.c.), ņemot vērā ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus.

Ziņojums izstrādāts sadarbībā ar ārējiem ekspertiem un Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu. Tas ietver arī starptautiskās labās prakses apskatu (Helsinki, Prāga, Tallina, Nīderlande, Čehija, Lietuva, Vācija) un reliģisko konfesiju pārstāvju aptaujas rezultātus.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus, NVO, reliģiskās organizācijas, kapsētu apmeklētājus un citus interesentus aktīvi iesaistīties sabiedriskā apspriedē un iesniegt priekšlikumus/komentārus.

 

Rīga aicina iedzīvotājus kļūt par “Dabai draudzīgiem rīdziniekiem”

Starptautiskajā mitrāju dienā, 2. februārī, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sāk brīvprātīgo iniciatīvu “Dabai draudzīgs rīdzinieks”, aicinot iedzīvotājus praktiski iesaistīties pilsētas dabas daudzveidības saglabāšanā, atjaunošanā un izzināšanā starptautiskā projekta urbanLIFEcircles ietvaros.

Augi un dzīvnieki, ūdeņi, pļavas, meži un mitrzemes Rīgā pastāvējušas jau ilgi pirms ielām, ēkām un infrastruktūras. Šīs ekosistēmas nodrošina tīru gaisu, ūdeni un augsni, kā arī veido pamatu veselīgai un drošai dzīves videi. Bioloģiskā daudzveidība ir būtisks pilsētas noturības un ilgtspējas priekšnoteikums, un tās samazināšanās tieši ietekmē gan pilsētas attīstības iespējas, gan iedzīvotāju labklājību. Tāpēc rūpes par dabu pilsētvidē ir stratēģiski nozīmīgas, un iedzīvotāju līdzdalībai šajā procesā ir izšķiroša loma.

Lai mērķtiecīgi stiprinātu dabas daudzveidību Rīgā, Pilsētas attīstības departaments kopš 2022. gada piedalās starptautiskajā projektā urbanLIFEcircles. Tā ietvaros tiek atjaunotas un sakoptas nozīmīgas Rīgas dabas teritorijas – Jaunciema dabas lieguma teritorijas I un III, kā arī Lucavsalas Kazas sēklis. Jaunciema dabas liegums ir Natura 2000 teritorija, kuras galvenā vērtība ir daudzveidīgie zālāji ar tiem raksturīgām, tostarp retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Šīs dabas vērtības būtiski apdraud invazīvās augu sugas, tādēļ regulāra un mērķtiecīga zālāju apsaimniekošana ir būtiska pilsētas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Savukārt Lucavsalas Kazas sēklī līdz 2027. gadam paredzēts izveidot bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonu, kas kalpos gan kā atpūtas vieta iedzīvotājiem, gan kā izglītojoša vide dabā balstītu risinājumu iepazīšanai pilsētā.

Brīvprātīgo iniciatīva “Dabai draudzīgs rīdzinieks” aicina ikvienu kļūt par pilsētas dabas līdzradītāju un sargātāju. Iesaistīties iespējams ar praktisku darbu, savām zināšanām, idejām vai vienkārši savu klātbūtni. Brīvprātīgie varēs piedalīties talkās projekta teritorijās Jaunciemā un Lucavsalā, palīdzēt novērot un fiksēt augu un dzīvnieku sugas, vākt datus par bioloģisko daudzveidību, kā arī iesaistīties aktivitāšu foto dokumentēšanā, pasākumu organizēšanā un to komunikācijā. Dalība iniciatīvā sniedz iespēju iegūt praktisku pieredzi starptautiskā dabas daudzveidības veicināšanas un aizsardzības projektā, attīstīt prasmes darbā komandā un mācīties no nozares ekspertu pieredzes. Studentiem tā ir arī iespēja integrēt iegūto pieredzi bakalaura vai maģistra darba izstrādē, vienlaikus sniedzot reālu ieguldījumu pilsētas dabas saglabāšanā.

Ņemot vērā, ka 2026. gads Latvijā ir pasludināts par Brīvprātīgo gadu, iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties pilsētas dabas saglabāšanas aktivitātēs visa gada garumā.

Pieteikšanās dalībai iniciatīvā ir atvērta līdz 2026. gada beigām, aizpildot pieteikšanās anketu – ŠEIT.

Projekta aktivitātes norisināsies līdz projekta noslēgumam 2027. gada otrajā pusē.

Iniciatīva tiek īstenota Eiropas Savienības LIFE programmas projekta urbanLIFEcircles ietvaros, kura mērķis ir attīstīt risinājumus dabas daudzveidības integrēšanai Rīgas pilsētplānošanā, veicinot zaļo infrastruktūru, dabā balstītus risinājumus un sabiedrības līdzdalību.

 

Rīgā atļauts atrasties uz atsevišķu ūdenstilpju ledus; papildināts saraksts

Ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem ir atļauts uzturēties uz vairāku Rīgā esošu ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ledus ne visur var būt pietiekami biezs un drošs, tāpēc daudzās vietās atrašanās uz ledus ir aizliegta.

Aizliegums atrasties uz ledus neattiecas uz:

 Ķengaraga dīķi (papildus Ķengaraga dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas);

ūdenstilpes Vladimira Kudojara parkā;

ūdenstilpes Viestura dārzā;

ūdenstilpes Uzvaras parkā;

Mazjumpravas muižas dīķi (papildus Mazjumpravas muižas dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas);

Bābelīti;

Dambjapurva ezeru;

Gaiļezeru;

Velnezeru;

Bolderājas karjeru.

Tāpat uz ledus atļauts kāpt:

Vecdaugavas posmos no Vēlavu ielas 3A līdz Vēlavu ielai 35, no Zvejniekciema ielas 21B līdz Mangaļsalas prospektam, kā arī no Airu ielas 83A līdz Zvejas ielai 12;

Ķīšezera posmos no Zušu ielas 41A līdz Ezermalas ielai 18B – ne tālāk kā 200 m no krasta, posmu no Ezermalas ielas 8A līdz Mārkalnes ielai 20 – ne tālāk kā 200 m no krasta, posmu no Jaunciema gatves 271 līdz Jaunciema gatvei 171 – ne tālāk kā 200 m no krasta, posmu no Jaunciema gatves 167B līdz Igates ielai 5 – ne tālāk kā 200 m no krasta, Pils kaktā – ne tuvāk par 400 m no Juglas upes ietekas Ķīšezerā;

uz Māras dīķa (papildus Māras dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 250 m attālumā no Mārupītes ietekas un 150 m attālumā no Friča Brīvzemnieka ielas un Ojāra Vācieša ielas krustojuma);

Juglas ezera posmos no Bonaventuras ielas 10 līdz Berģu ielai 160 – ne tālāk par 200 m no krasta, posmu no Juglas krastmalas 3 līdz Rotkalnu ielai 3 – ne tālāk par 200 m no krasta, posmu no Nautrēnu ielas 12 līdz Kalējgrāvja ielai 26;

Strazdupītes posmā no Vidzemes alejas 7 līdz Vidzemes alejai 1 (papildus Strazdupītē aizliegts atrasties tuvāk par 200 m no dzelzceļa tilta);

līcī Juglas kanālā pie Jaunciema gatves 8F (papildus aizliegts atrasties 150 m attālumā no ietekas Juglas kanālā);

Ziemeļupē pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” (papildus Ziemeļupē aizliegts atrasties 100 m attālumā no ietekas Buļļupē);

Āgenskalna līča posmā no Raņķa dambja līdz Balasta dambim 15 (papildus Āgenskalna līcī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus tuvāk par 80 m no Mārupītes ietekas un tuvāk par 70 m no Zunda kanāla ietekas) un posmu starp AB dambi un Kuģu ielu līdz Balasta dambim 15;

Kojusalas grāvja posmos no Saulrieta krastmalas 37 līdz Krasta ielai 95, posmu no Krasta ielas 91 līdz Krasta ielai 5 (papildus Kojusalas grāvī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus tuvāk par 120 m no Daugavas ietekas;

Hapaka grāvja posmā no Lielupes ielas 15A līdz Gobas ielai 24, posmu no Daugavgrīvas šosejas 5 k-10 līdz Daugavgrīvas šosejas 5 k-17, posmu no Daugavgrīvas šosejas līdz Daugavgrīvas šosejai 2 (papildus Hapaka grāvī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus tuvāk par 50 m no Daugavgrīvas šosejas);

Bieķengrāvja posmā no Mūkusalas ielas 75 līdz Mazajai Bauskas ielai 35A;

Kundziņsalas attekas posmā no Uriekstes iela 22 līdz Kundziņsalas 2. līnijai 5 un Kundziņsalas attekas līcī pie Uriekstes ielas 12A (ne tālāk kā 150 m no Uriekstes ielas);

Mazajā Daugavā – Lucavsalas līča peldvietā;

Zunda posmā no Daugavgrīvas ielas 65A līdz Mazajai Ūdens ielai 1 k-1;

Buļļupes posmu līcī pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” (ne tālāk par 400 m no krasta līnijas), Buļļupes posmu līcī pie Lielās ielas 43 (ne tālāk kā 350 m no krasta līnijas), Buļļupes posmu līcī pie Lielās ielas 71E (ne tālāk kā 150 m no krasta līnijas) un Buļļupes posmu līcī pie Dzintara ielas 100 (pie Dārziņu rajona) – ne tālāk kā 150 m no krasta līnijas, Buļļupes posmu no Rojas ielas 3 līdz Rojas ielai 34 – ne tālāk par 50 m no krasta līnijas, Buļļupes posmu no Lielās ielas un Mazās Kleistu ielas krustojuma līdz Lielajai ielai 71D – ne tālāk par 50 m no krasta līnijas.

Pašvaldība vērš uzmanību, ka ledus biezums dažādās vietās var būt atšķirīgs, simtprocentīgu drošību garantēt nav iespējams, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem un pašiem jāizvērtē sava drošība, kāpjot un atrodoties uz ledus.

Paaugstinātas bīstamības periodu uz Rīgas ūdenstilpju ledus ar rīkojumu nosaka Rīgas pilsētas izpilddirektors. Šī rīkojuma izpildi kontrolē Rīgas pašvaldības policija.

Atbildība par neatļautu atrašanos uz ledus ir noteikta Administratīvo sodu likumā.

Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Ar aktuālajiem datiem var iepazīties atverot Ledus karte

 

Rīgā no 2027. gada būs stingrākas prasības atkritumu šķirošanai

Rīgas dome ceturtdien, 18. decembrī, pieņēma jaunus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus* galvaspilsētā, kas paredz stingrākas prasības šķirošanai, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un sabiedrības informēšanai.

“Rīgā arī šogad pieaudzis šķiroto atkritumu īpatsvars, kas ne vien palīdz aizsargāt vidi, bet arī ļauj ievērojami ietaupīt iedzīvotāju līdzekļus, jo lielu daļu šķiroto atkritumu izved bez maksas. Ja 2019. gadā dalīti savāktie atkritumi – papīrs, plastmasa un metāls (MIX), stikls, bioloģiski noārdāmie atkritumi (BIO), tekstils – bija 20 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, tad 2025. gada pirmajā pusē iedzīvotāji jau sašķiroja 43 % atkritumu. Šis veiksmīgais process ir jāturpina, ko darīsim ar jaunajiem noteikumiem, kuros arī ir iestrādāti uzlabojumi lielgabarīta atkritumu izvešanai,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Galvenās plānotās izmaiņas:

 Šķirošana kļūst obligāta – papīra, plastmasas un metāla atkritumi turpmāk būs jāšķiro visiem atkritumu radītājiem (no 2027. gada 1. marta).

 Bioloģisko atkritumu konteineri būs obligāti gan pie daudzdzīvokļu, gan pie individuālajām mājām. Mājsaimniecības, kas veic kompostēšanu savā īpašumā, konteineru varēs neizvietot (no 2027. gada 1. marta).

 Mājkompostēšana tiks atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.

 Minimālais konteineru izvešanas biežums – ne retāk kā reizi astoņās nedēļās nešķirotajiem, papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumiem; bioloģiskajiem – ne retāk kā reizi četrās nedēļās.

 No 2027. gada 1. marta atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu samaksas un bez klienta atsevišķa pieteikuma konteinerus mazgāt un dezinficēt noteiktā biežumā.

 Atkritumu izvešana brīvdienās un svētku dienās – no plkst. 7.00 (prasība spēkā no 2027. gada 1. marta).

 Daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem būs jānodrošina regulāra informācija iedzīvotājiem par atkritumu izvešanas grafikiem, šķirošanu, liela izmēra un mājsaimniecībās radušos būvniecības atkritumu savākšanas kārtību, un apsaimniekošanas izmaksām, tostarp rēķinos un informācijas stendos.

 Saistošajos noteikumos tiek noteikta liela izmēra atkritumu apsaimniekošanas kārtība, kas paredz, ka daudzdzīvokļu nama pārvaldnieks vienojas ar mājas kopību par kārtību, kādā tiks veikta liela izmēra atkritumu savākšana un izvieto iedzīvotājiem pastāvīgi pieejamu informāciju par noteikto kārtību un par liela izmēra atkritumu izvešanas grafiku. Liela izmēra atkritumus novieto pārvaldnieka norādītā savākšanas vietā ne ātrāk kā 24 stundas pirms savākšanas laika.

Rīgā atkritumu apsaimniekošana ir sadalīta četrās zonās:

  • pirmā zona ietver centru un kādreizējo Latgales priekšpilsētu;
  • otrā zona ietver kādreizējo Pārdaugavas Kurzemes rajonu;
  • trešā zona ietver Pārdaugavas Zemgales priekšpilsētu;
  • ceturtā zona ietver bijušo Ziemeļu rajonu un Vidzemes priekšpilsētu.

“Clean R” nodrošina atkritumu apsaimniekošanu pirmajā un otrajā zonā, kamēr trešajā zonā atkritumu apsaimniekošanu nodrošina SIA “Lautus vide”, bet ceturtajā zonā – SIA “Eco Baltia vide”.

Veicot izvērtējumu par zonu skaita noteikšanu, secināts, ka četras atkritumu apsaimniekošanas zonas ir optimālas, ņemot vērā gan konkurences prasības, gan nepieciešamo infrastruktūru, gan ekonomiskos apsvērumus. Jaunajos noteikumos saglabātas četras zonas, bet mainītas zonu robežas, ņemot vērā apkaimju teritorijas, lai viena apkaime netiktu sadalīta divās zonās – no 2027. gada 1. marta Āgenskalna apkaime un Salas tiks iekļautas 3. zonā, bet Centra apkaime 1. zonā.

* Saistošo noteikumu projekts “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā”

Vairāk par atkritumu apsaimniekošanu – ŠEIT.

 

Paziņojums par Vides pārskata projekta zemes vienībai Baltegļu ielā 30, Rīgā nodošanu sabiedriskajai apspriešanai

,

Ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums (SIVN) tiek veikts saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja 04.07.2022. lēmumu Nr. 4-02/36/2022 “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”. SIVN ietvaros ir sagatavots lokālplānojuma “Zemes vienībai Baltegļu ielā 30, Rīgā” Vides pārskata projekts.

Lokālplānojuma īstenošanas termiņš nav noteikts, bet saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu lokālplānojums ir ilgtermiņa plānošanas dokuments.

Lokālplānojums tiek izstrādāts kā Rīgas teritorijas plānojuma grozījums zemes vienībā Baltegļu ielā 30, nosakot kapsētas un ar to saistītās apbūves izveidei nepieciešamo funkcionālo zonējumu un tās darbības veikšanai nepieciešamo infrastruktūru.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “RĪGAS APBEDĪŠANAS DIENESTS”, pasūtītājs – SIA “ABSocial”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “METRUM” (Ģertrūdes iela 47, Rīga, LV-1011).
  • Vides pārskata izstrādātājs – SIA “55M” (“Saulessēta”, Prauliena, Praulienas pag., Madonas nov., LV-4825) un vides jomas eksperte Inga Gavena.
  • Kontaktpersona par Vides pārskata projektu: SIA “METRUM” teritorijas attīstības plānošanas nozares vadītāja Māra Kalvāne, e-pasts: mara.kalvane@metrum.lv, tālr. 27014811.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 42 dienas, no 13.12.2025. līdz 23.01.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks hibrīdformā 30.12.2025. plkst. 17:00 kultūras centra “Imanta” Mazajā zālē, Anniņmuižas bulvārī 29, un video konferences režīmā MS TEAMS vidē, nodrošinot iespēju sanāksmei pieslēgties tiešsaistē (attālināti). Ņemot vērā ierobežoto vietu skaitu zālē, kā arī lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties:

• nosūtot savu pieteikumu dalībai sanāksmē (klātienē vai attālināti) uz e-pastu: apspriesana@metrum.lv līdz 30.12.2025. plkst. 12.00 vai aizpildot anketu – ŠEIT.

Ar lokālplānojuma 1.redakciju, tā vides pārskatu un vides pārskata kopsavilkumu var iepazīties:

• elektroniski SIA “METRUM” tīmekļa vietnē – ŠEIT ;
• klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā Slokas iela 161.k.-2.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 23.01.2026. var iesniegt:

• nosūtot uz e-pastu: apspriesana@metrum.lv;
• nosūtot uz e-pastu: inga.gavena@gmail.com;
• nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 23.01.2026.) SIA “METRUM” uz adresi: Ģertrūdes iela 47/3, Rīgā, LV-1011.

 

Labiekārtota Bolderājas karjera pludmale; pretendēs uz oficiālās peldvietas statusu

Rīgas pašvaldība gada nogalē pabeigusi iedzīvotāju iecienītās atpūtas zonas labiekārtošanu pie Bolderājas karjera, kur sakārtota gan sauszemes, gan zemūdens daļa. Ņemot vērā paveiktos darbus, šī atpūtas zona nākamo gadu laikā varētu pretendēt uz oficiālās peldvietas statusu.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu. Šoruden paveikti nozīmīgi darbi Bolderājas karjerā, pielāgojot peldvietu vairākiem oficiālo peldvietu kritērijiem. Nākamgad turpināsim darbus, lai Rīgā būtu jau deviņas oficiālās peldvietas, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments kā atbildīgā iestāde par aktīvās atpūtas zonu un peldvietu uzturēšanu galvaspilsētā, 2025.gada nogalē realizēja Bolderājas karjera aktīvās atpūtas zonas sauszemes un ūdens daļas sakārtošanas un labiekārtošanas darbus apmēram kopēji 1800 kvadrātmetru platībā, padarot šo vietu drošāku.

Darbu gaitā veikta:

 Peldvietas ūdens daļas izpēte, gultnes reljefa un potenciālo piesārņojuma priekšmetu identifikācija;

Peldvietas zemūdens daļas profilēšana potenciālajā peldēšanās zonā nodrošinot vienmērīgu dziļuma padziļinošās slīpumu;

Konstatēto atkritumu izvākšanu peldēšanās zonās (koka gabali, autoriepas, sadzīves atkritumi);

Krasta daļas līdzināšanu, smilšu daļā atkritumu savākšanu, niedru apauguma dažādās krasta daļās izvākšanu;

Daļas krasta apauguma novākšanu (atsevišķi koki diametrā zem 20 cm un apaugums atpūtas zonā, zem kuru saknēm atklājās vēsturiski ievestie būvgruži) un atklāto atkritumu savākšana un izvešana utilizācijai;

Nepieciešamā smilšu daudzuma pievešana un līdzināšana, teritorijas sakārtošana.

Darbu veikšanai tika izvelēts laiks, kad iedzīvotāji gandrīz vairs neizmanto pludmali un ūdeni. Kopējās izmaksas zemūdens daļas līdzināšanai un krasta sakārtošanai bija aptuveni 24 000 eiro.

Mājokļu un vides departamenta pārziņā ir astoņas oficiālās peldvietas – trīs pie Rīgas jūras līča (Daugavgrīva, Vakarbuļļi un Vecāķi) un piecas iekšzemes peldvietas (Bābelītis, Lucavsala, Lucavsalas līcis, Rumbula un Ķīpsala).

Vairāk – ŠEIT.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic vienu reizi divu mēnešu periodā. Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – šeit.