Āgenskalns

Āgenskalns ir Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā starp Kalnciema ielu un Rīgas–Jūrmalas dzelzceļu. Lielāko Āgenskalna daļu aizņem Āgenskalna kāpas, Daugavas ielejas nogāze gar Daugavgrīvas ielu, Aleksandra Grīna bulvāri un Hermaņa ielu, kas norobežo kāpas no Uzvaras parka un Klīversalas Daugavas ielejā. Āgenskalnu apvij Rīgas–Jūrmalas dzelzceļš ar Torņakalna un Zasulauka staciju, kā arī Torņakalna preču staciju.
Pirmā zināmā Āgenskalna un visas Pārdaugavas būve bija nocietinātās Rīgas domkapitula Māras dzirnavas (sauktas Svētās Marijas vārdā) pie Māras dīķa, par kurām ir ziņas jau pirms 1226.gada. Dzirnavas tika nojauktas laika posmā no 1923. − 1924.gadam tramvaja līnijas izbūves dēļ. Āgenskalna ciems aizsācies pie Āgenskalna līča, kura ap 1765.gadu ierīkota pārceltuve. Apbūve veidojās Meža, Sētas un Nometņu ielas satekpunktā un pamazām paplašinājās gar Nometņu ielas abām pusēm.
17.gs. Āgenskalna apvidus bijis maz apdzīvots. Tur pārsvarā mitinājās latviešu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži – zvejnieki, enkurnieki, sālsmērītāji, vīna mucu nesēji, ormaņi, laivinieki u.c. Nosaukums “Āgenskalns” cēlies 17.gs. no tiesneša Henriha fon Hāgena muižiņas (vēlāk pazīstama kā Švarcmuiža) vārda, kam toreiz piederēja zemes no tagadējā Raņķa dambja līdz Kuldīgas ielai.
Līdz 17.gs. Pārdaugavā tika izveidoti galvenie ceļi, kas sākās pie Āgenskalna līča un veda uz Daugavgrīvu un Kurzemi – tagadējā Daugavgrīvas, Kalnciema un vēlāk arī Slokas iela. 1785.gadā lielāko Āgenskalna daļu iekļāva Rīgas pilsētas Jelgavas priekšpilsētā, un tā kļuva par vācu pilsoņu vasarnīcu rajonu un atpūtas vietu. 1794.gadā pie Māras dīķa atklāja Altonas ārpilsētas izpriecu iestādi, kas devusi vārdu Altonavas ielām.
Ziemeļu kara laikā Āgenskalns tika nopostīts, bet vēlāk atjaunots, taču 1812.gadā bailēs no Napoleona karaspēka tuvošanās tika nodedzinātas visas Āgenskalna ēkas, tādēļ šodien redzamā apbūve galvenokārt veidojusies, sākot ar 19.gs. 1.pusi. Tā tapusi haotiski, bez noteikta plāna, tādēļ ielu tīkls starp Nometņu un Eduarda Smiļģa ielu ir haotisks. Tagad šī teritorija ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis un pazīstama tieši ar savu lielisko koka arhitektūras mantojumu.
Pirmais Āgenskalna tirgus atradies Sētas kroga pagalmā – Nometņu ielas sākumgalā. Piemiņu līdz šodienai saglabājis Tirgus ielas nosaukums. 19.gs. sākumā par rajona centru bija izveidojies neliels tirgus laukums pārceltuves tuvumā, pie kura gadsimta beigās uzcēla Sv. Trīsvienības baznīcu. 19.gs. beigās radies arī tagadējais rajona centrs ap Āgenskalna tirgu, bet 20.gs. sākumā tas sāka veidoties par jauno sabiedrisko centru. Tagadējā tirgus ēka uzbūvēta laika posmā no 1911. − 1924.gadam, arhitekts R.Šmēlings.
1828.gadā Rīgai pievienoja Āgenskalna D daļu pie Mazās Nometņu un Mārupes ielas. Līdz 1885.gadam Āgenskalnā bija Rīgas garnizona vasaras nometnes, kas devušas vārdu Nometņu ielām. 1890.gadā tika uzcelts bāreņu nams (tagad Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte), kas devis vārdu Bāriņu ielai. 1910.gadā Āgenskalnā tika atklāta 2.Pilsētas slimnīca jeb tagadējā Paula Stradiņa Klīniskās univesitātes slimnīca. Jāpiebilst, ka 2018.gada 1.jūnijā tika atklāts slimnīcas jaunais korpuss. Ēkas pazemes līmenī atrodas darbinieku ģērbtuves, Centrālā sterilizēšanas nodaļa, tehniskās apkopes telpas. Savukārt četros virszemes stāvos atrodas poliklīnika, diagnostiskā radioloģija, plānveida pacientu uzņemšana, laboratorija, manipulāciju telpas, uroloģijas, endokrinoloģijas, reimatoloģijas, otorinolaringoloģijas, nefroloģijas (nieru slimību), gastroenteroloģijas un endoskopiju nodaļas.