Bolderāja

Laika posmā no 2010. − 2012.gadam RD PAD īstenoja LIFE+ projektu „Rīgas pilsētas virszemes ūdeņu ietekmju novērtēšana, novēršana un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana”, veicot hidroloģisko procesu un to ietekmes uz Rīgas teritoriju izpēti un prognozēšanu saistībā ar klimata pārmaiņām, un Plūdu riska pārvaldības plāna (PRPP) izstrādi.

Lasīt vairāk

Bolderāja ir Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavas ziemeļu daļā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā. Vietvārds „Bolderāja” visticamāk cēlies no Lielupes lejteces nosaukuma. Upei vārdu esot devis Johans Bulderings, kam ordeņa mestrs 1495. gadā izlēņojis muižu – vēlākos Buldurus (Aa lejasvācu dialektā – upe, no tā veidojies Bulderaa). Sākotnēji Lielupei nebija savas tiešas ietekas jūrā, sākot no Slokas, tā pagriezās uz austrumiem un plūda gar kāpu valni līdz Daugavai, kur abas upes pie Vecāķiem ietecēja līcī. 1679. gada palos Lielupe pārrāva kāpu joslu Daugavgrīvas (Buļļu) salas vidū – izveidojot jaunu gultni, pa kuru tā ieplūda Rīgas līcī, tomēr jaunā grīva aizsērēja. 1755. gadā kārtējos pavasara palos tā pārrāva kāpu joslu pie Vārnu kroga, kur izveidojās mūsdienu Lielupes ieteka jūrā. Rezultātā Buldurupes jeb Buļļupes nosaukums palika vecajai upes lejtecei — apmēram 10km garajam posmam sākot no Vārnu kroga līdz Daugavgrīvai. 20. gs. sākumā Buļļupes ieteka Daugavā sazarojās divās daļās. Jaunā pieteka, kas atradās tuvāk Bolderājai, tika paplašināta un padziļināta, izveidojot 1 km garu Loču kanālu. Starp abiem Buļļupes zariem atrodas Mīlestības saliņa.

Lasīt vairāk

Robežas

Bolderājas apkaime atrodas Rīgas ZR daļā starp Buļļupes labo krastu un Hapaka grāvi. Tā robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm. Bolderājas apkaimes robežas – Daugava, Loču kanāls, Buļļupe, Kleistu iela, Apakšgrāvja iela, dzelzceļš, Daugavgrīvas šoseja, Hapaka grāvis. Bolderājas apkaimes kopējā platība – 832,9 ha, kas ir ievērojami vairāk nekā Rīgas apkaimju vidējās platības rādītājs.

Lasīt vairāk