Karte
Pamatinformācija
Platība: 832.9 ha
Iedzīvotāji: 12 447 (2021)
Iedzīvotāju blīvums: 16 Iedz./Ha
Nodarbinātība: 3 220 personas (2017)
Transports
Autobuss: 3, 30, 36, 56
Minibuss: 246
Ekspresbuss: 346
Jaunumi
Zinību dienā Rīgā notiks vairāki pasākumi
Bolderāja, Centrs, Iļģuciems, Pļavnieki, Sarkandaugava, VecpilsētaRīgas vasara turpinās Juglas apkaimes svētkos, prieka mirkļu parkos un kultūrtelpā “Strops”
Bolderāja, Centrs, Čiekurkalns, Jugla, Ķengarags“Baltā galdauta svētki” Daugavgrīvā
Bolderāja, DaugavgrīvaĀgenskalna apkaimē uz laiku slēgs siltā ēdiena izdales vietu maznodrošinātajiem
Āgenskalns, Bolderāja, Jugla, Ķengarags, Sarkandaugava, Vecmīlgrāvis, ZiepniekkalnsAicina uz Slāvu kultūras pēcpusdienu Bolderājā
BolderājaAtklās veloceļu Imanta – Daugavgrīva
Bolderāja, Daugavgrīva, Imanta, KleistiZinību dienā Rīgā notiks vairāki pasākumi
Bolderāja, Centrs, Iļģuciems, Pļavnieki, Sarkandaugava, VecpilsētaRīgas vasara turpinās Juglas apkaimes svētkos, prieka mirkļu parkos un kultūrtelpā “Strops”
Bolderāja, Centrs, Čiekurkalns, Jugla, Ķengarags“Baltā galdauta svētki” Daugavgrīvā
Bolderāja, DaugavgrīvaApkaimes dzīve
Laika posmā no 2010. − 2012.gadam RD PAD īstenoja LIFE+ projektu „Rīgas pilsētas virszemes ūdeņu ietekmju novērtēšana, novēršana un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana”, veicot hidroloģisko procesu un to ietekmes uz Rīgas teritoriju izpēti un prognozēšanu saistībā ar klimata pārmaiņām, un Plūdu riska pārvaldības plāna (PRPP) izstrādi.
Apkaimes vēsturiskais apraksts
Bolderāja ir Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavas ziemeļu daļā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā. Vietvārds „Bolderāja” visticamāk cēlies no Lielupes lejteces nosaukuma. Upei vārdu esot devis Johans Bulderings, kam ordeņa mestrs 1495. gadā izlēņojis muižu – vēlākos Buldurus (Aa lejasvācu dialektā – upe, no tā veidojies Bulderaa). Sākotnēji Lielupei nebija savas tiešas ietekas jūrā, sākot no Slokas, tā pagriezās uz austrumiem un plūda gar kāpu valni līdz Daugavai, kur abas upes pie Vecāķiem ietecēja līcī. 1679. gada palos Lielupe pārrāva kāpu joslu Daugavgrīvas (Buļļu) salas vidū – izveidojot jaunu gultni, pa kuru tā ieplūda Rīgas līcī, tomēr jaunā grīva aizsērēja. 1755. gadā kārtējos pavasara palos tā pārrāva kāpu joslu pie Vārnu kroga, kur izveidojās mūsdienu Lielupes ieteka jūrā. Rezultātā Buldurupes jeb Buļļupes nosaukums palika vecajai upes lejtecei — apmēram 10km garajam posmam sākot no Vārnu kroga līdz Daugavgrīvai. 20. gs. sākumā Buļļupes ieteka Daugavā sazarojās divās daļās. Jaunā pieteka, kas atradās tuvāk Bolderājai, tika paplašināta un padziļināta, izveidojot 1 km garu Loču kanālu. Starp abiem Buļļupes zariem atrodas Mīlestības saliņa.
Fizģeogrāfiskais raksturojums
Robežas
Bolderājas apkaime atrodas Rīgas ZR daļā starp Buļļupes labo krastu un Hapaka grāvi. Tā robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm. Bolderājas apkaimes robežas – Daugava, Loču kanāls, Buļļupe, Kleistu iela, Apakšgrāvja iela, dzelzceļš, Daugavgrīvas šoseja, Hapaka grāvis. Bolderājas apkaimes kopējā platība – 832,9 ha, kas ir ievērojami vairāk nekā Rīgas apkaimju vidējās platības rādītājs.
Transporta saiknes
Bolderājas galvenās transporta saiknes ar citām teritorijām ir Daugavgrīvas un Kleistu ielas, bet apkaimes ietvaros galvenā nozīme ir Lielajai, Silikātu, Stūrmaņu, Gobas, Kapteiņu, Gaigalas un Piestātnes ielai. Vērā ņemama apkaimes transporta saikne ir arī dzelzceļa līnija, kas gan tiek izmantota tikai kravu pārvadājumiem.
Par apkaimes.lv
Projekta mērķis ir nosakot apkaimes, radīt priekšnoteikumus līdzsvarotas sociāli – ekonomiskās un telpiskās politikas ieviešanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.