Skanste

Robežas

Skanstes apkaime atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka Z daļā un robežojas ar Sarkandaugavas, Brasas, Centra un Pētersalas-Andrejsalas apkaimēm. Robežas – Hanzas iela, Vesetas iela, Zirņu iela, Krišjāņa Valdemāra iela, dzelzceļš, Ganību dambis. Skanstes apkaimes kopējā platība ir 214,8 ha.

Neskatoties uz pašreizējo situāciju, kad administratīvi Skanstes apkaimes teritorija atrodas 2 Rīgas pašvaldības izpilddirekciju pārraudzībā, noteiktās apkaimes robežas ir uzskatāmas par racionālām, lai nākotnē tā veidotos kā telpiski vienota un funkcionāli saistīta Rīgas pilsētas teritorija jeb apkaime. Šāda perspektīve ir iespējama, pateicoties RTP-2006 noteiktajām attīstības iespējām šajā teritorijā, kas būtiski atšķiras no tajā pašreiz izvietotajām funkcijām. Piemēram, pašreiz šīs apkaimes telpisko vienotību traucē tās R daļā izvietotā rūpnieciska rakstura teritorija ar daudzajiem sliežu ceļiem, bet nākotnē plānots kardināli transformēt lielāko daļu no šīm noliktavu teritorijām par jaukta rakstura dzīvojamā un darījumu teritorijām, dzelzceļu saglabājot tikai nelielā apkaimes daļā, lai to galvenokārt izmantotu kā vienu no apkaimes un tās kaimiņu teritoriju sabiedriskā transporta alternatīvām.

Reljefs

Skanstes apkaimes reljefs ir izteikti līdzens un zemes virsma atrodas tikai dažus metrus virs jūras līmeņa (pārsvarā 2-3 m augstumā v.j.l.). Apkaimes reljefa augstākie punkti nedaudz pārsniedz 4 m v.j.l. augstuma atzīmi, bet zemākie punkti ir tikai ap 1 m augstumā v.j.l.

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Skanstes apkaimē raksturīga viendabīga situācija, jo gandrīz visā apkaimes teritorijā šie apstākļi klasificējami kā celtniecībai nelabvēlīgi (tikai nelielā teritorijā apkaimes DA daļā situācija vērtējama kā sarežģīti celtniecības apstākļi). To nosaka gan augstais gruntsūdeņu līmenis, kas atrodas seklāk par 1,5 m, gan kvartāra nogulumu sastāvs. Zemes virskārtu apkaimes apbūvētajā daļā 2-5 m biezumā veido tehnogēnie nogulumi, bet pārējā teritorijā 5-10 m biezā kārtā aluviālie nogulumi. Apkaimē kopumā līdz pat 20-30 m dziļumam nogulumus veido dažāda biezuma (1,5-6 m) smilšu slāņi, kas mijas ar 3-10 m bieziem organiski-minerālo dūņu slāņiem. Šo vājas nestspējas grunšu pamatnē no 18-33 m dziļuma ieguļ blīva putekļaina vai granšaina smilts. Tādējādi galvenais pielietojamais būvju pamatu veids ir pāļi, bet būvlaukumu sagatavošanai nepieciešami speciāli inženiertehniskie priekšdarbi.

Ņemot vērā Skanstes apkaimes ģeomorfoloģisko raksturu, teorētiski tās lielākajā daļā pastāv pat līdz 0,5% teritorijas aplūšanas risks. Tomēr realitātē applūšanas risks ir praktiski izslēgts, pateicoties izbūvēto ielu struktūrai (tai skaitā Ganību dambis, Skanstes iela, Grostonas iela un Vesetas iela, kas netieši pilda dambju funkciju) un lietus ūdens kanalizācijas sistēmai, kas neļauj ūdeņiem no Daugavas ieplūst dziļāk iekšzemē.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Skanstes apkaimē aizņem 7,4% jeb 16,0 ha lielu platību un lielākie nogabali noteikti apkaimes A daļā (gandrīz viss kvartāls starp Grostonas, Jāņa Daliņa, Vesetas un Jāņa Dikmaņa ielām), kā arī apkaimes D daļā, kur līdz ar jaunas apbūves veidošanu plānota parka vai skvēra izveide Preču stacijas teritorijā. Dabas un apstādījumu teritorijas kā plašas zaļumu joslas noteiktas arī gar galvenajām apkaimes ielām (gan esošām, gan plānotām).

Teritorijas izmantošana

No apbūves teritorijām Skanstes apkaimē lielāko daļu aizņem jauktas apbūves teritorijas − 28,6% jeb 61,5 ha no apkaimes kopējās platības. Tās noteiktas šaurā joslā gar Ganību dambi, apkaimes ZA daļā un fragmentāri (pamīšus ar cita veida izmantošanas teritorijām) uz A no Skanstes ielas.

Ļoti lielu platību (23,6% jeb 50,6 ha) apkaimē aizņem centru apbūves teritorijas, kas tādējādi iezīmē plānoto apkaimes centru (tās D daļā bijušās Preču stacijas teritorijā) un tam piegulošās blīvas un intensīvas apbūves daudzfunkcionālās teritorijas. Šāds teritorijas izmantošanas veids Skanstes apkaimē ir racionāls ne tikai no apkaimes ģeogrāfiskā novietojuma (blakus esošām pilsētas centra teritorijām), bet arī no teritoriju revitalizācijas viedokļa, lai šīm inženierģeoloģiski problemātiskajām (lielā mērā degradētajām) teritorijām varētu vieglāk piesaistīt attīstītāju interesi.

Salīdzinoši plašu teritoriju (6,2% jeb 13,4 ha) Skanstē aizņem publiskās apbūves teritorijas, kuru lielākie nogabali atrodas jau esošo publisko būvju teritorijās (Hanzas vidusskola un tai piegulošais sporta laukums, Olimpiskais sporta centrs), kā arī pie Ganību dambja (ap plānoto Sporta pieslēgumu Ganību dambim).