Brekši

Brekšu apkaime, kas atrodas Rīgas austrumu malā, Juglas ezera dienvidu galā apkaime ir viena no zemākajām vietām Rīgā. Akmens laikmetā, kad vietā, kur šodien Rīga, spriežot pēc atrastajiem arheoloģiskajiem priekšmetiem, jau atradās zvejnieku un mednieku apmetnes, Brekši joprojām gulēja Juglas ezera ūdeņos, kas vēl ilgu laiku bija savienots ar Ķīšezeru vienotā ūdenstilpnē. Vēl viduslaikos Juglas ezers un Ķīšezers tika saukti vienā vārdā – par Rodenpoyser see. Šis nosaukums, savukārt, esot cēlies no lībiešu vārda „Rodenpoisa”, kas nozīmē „dzelzs puiša ezers”.

Lai arī Brekši ir viena no visvēlāk Rīgas pilsētas administratīvajām robežām pievienotajām apkaimēm (divos cēlienos –1974. un 1979.gadā, kad notika pēdējā Rīgas paplašināšana), tomēr ziņas par šo apvidu ir saglabājušās jau no 13.gs. dokumentiem. Tā, piemēram, ir saglabājušās dažas ziņas par Rīgas lauku novada zemēm starp Daugavu un Juglas ezeru. Viduslaikos Rīga bija pilsētvalsts ar savu lauku novadu, kas tika saukts arī par landfogteju. „1226.gada robežu aprakstā bija teikts, ka lauku novada robeža iet no Rumbulas Daugavā līdz Pitorgas upes tiltam.” Tātad Juglas ezera dienvidu gals atradās pašā Rīgas lauku novada pierobežā. „Juglas upe (Berģupe) pirms ietecēšanas Juglas ezerā jau atradās Livonijas ordeņa daļā, un tur dzīvojošie iezemiešu zemnieki bija ordeņa ļaudis, kuriem tomēr bija biškoki Rīgas Putkeres daļā.” Par Putkeri rīdzinieki tolaik sauca apkārtni ap Putkeres (šodien Piķurgas) upi. Šodien tā ir vieta, kur satiekas Biķernieki un Brekši. Nav brīnums, ka Brekšu apkaimi sauc šādā vārdā, jo apkaime ir ūdeņiem bagāta – to apskalo gan Berģupītes, gan Juglas ezera (Brekšu kakts), gan Piķurgas upes ūdeņi.

Ar zvejošanu Juglas ezerā esot nodarbojušies daudzi apkārtnes zemnieki, kuriem vairākiem kopā piederēja laiva. Šķiet, ka senatnē šo vietu varētu būt apdzīvojuši lībieši, par ko liecina Piķurgas vārda izcelsme. Agrāk upe saukta „Pitcorga”, kas ir lībju vārds ar nozīmi „garais strauts”. Iespējams, ka vācu mutē tā pārtapusi par Pytker, Putker. Tad nu visu Putkeres upes apkaimi ļaudis saukuši par Putkeri, bet latīniskajos rakstos tā saukta par terra super Putkere. Vēlāk apkaimes nosaukums pārveidojies par Bickeren (mūsdienās Biķernieki). Bet iespējams, ka Biķernieku vārds cēlies no bišu vārda, jo Brekšu apkaimes iedzīvotāji savus bišu stropus turējuši Piķurgas upes apkārtnē, kur vienmēr esot bijis neparasti daudz bišu. Arī Piķurga dažkārt dēvēta par Bišu upi. Daži to joprojām sauc arī par Brekšupīti.

16.gs. ap Juglas ezeru jau bija izaugušas namnieku muižiņas. Pārsvarā gan tās bija koncentrētas Piķurgas upītes kreisajā krastā, jo tur arī bija tuvāk satiksmes ceļš, kas veda no Rīgas uz Vidzemi. Brekšu muižiņa Juglas ezera dienvidu krastā (tagadējā adrese – Biķernieku iela 200) dažādos laikos bijusi pazīstama ar dažādiem vārdiem. 17.gs. zviedru kartēs tā atzīmēta kā Dreilings od Herms hoff. 20.gs. muižas ēkā bijusi skola − Dreiliņu 8-gadīgā skola, vēlāk − Rīgas 83.vidusskola, 1990.gadu beigās tā tika pārdēvēta par Rīgas Brekšu pamatskolu. 2001.gadā mazā skolnieku skaita dēļ skola tika slēgta un pils pamesta. 2008.gadā daļu no muižas pils Biķernieku izpostīja ugunsgrēks.

Vēl tālāk aiz Brekšu muižiņas ir Juglas muiža, kur 1859.gadā tika izveidota papīrfabrika. Tomēr Juglas ezera dienvidu gals vēl ilgi ir bijis mazapdzīvots. 19.gs. beigās Rīgas un tās apkaimes plānā pie Brekšu līča atzīmēta vien rūpnīca „Feilis” un mājas „Lapaiņi”. Vēlāk ap fabriku izauga ciemats. 20.gs. 70.gados Brekši bija saplūduši ar Juglas papīrfabrikas ciematu. Joprojām Brekšu apkaimi tautā mēdz dēvēt par Juglas papīrfabriku, lai gan fabrika kopš deviņdesmitajiem gadiem vairs nestrādā. Biķernieku ielas galā atrodas bijušās Juglas papīrfabrikas nosēdlauki. 20.gs. 80.gados šeit ieguva smiltis, šobrīd šeit 77 ha platībā top Juglasciems – piepilsētas ciemats, kurā plānoti dažāda veida mājokļi – gan privātmājas un rindu mājas, gan dzīvokļi lielākās ēkās.