Čiekurkalns

Robežas

Čiekurkalna apkaime atrodas nedaudz uz ziemeļaustrumos no pilsētas centrālās daļas starp Rīgas – Valkas dzelzceļa līniju un Ķīšezeru. Pa sauszemi tā robežojas ar Juglas, Teikas, Brasas un Mežaparka apkaimēm, bet pa ūdeni arī ar Sužu apkaimi. Apkaimes robežas – Ķīšezers, līnija no Ķīšezera līdz Lizuma ielai, Lizuma iela, dzelzceļš, dzelzceļš, Gaujas iela, Ķīšezera iela.
Čiekurkalna apkaimes kopējā platība ir 567 ha. Par apkaimes centrālo daļu ir uzskatāmi vēsturiskie Čiekurkalna apbūves kvartāli ap Čiekurkalna 1. un 2. līniju. Čiekurkalna apkaimes nospraustās robežas telpiski ir skaidri identificējamas (neskaitot A robežu), jo tās iet pa dzelzceļa līnijām un Ķīšezera ielas trasi. Arī kontekstā ar plānoto Čiekurkalna apkaimes teritorijas attīstību noteiktās robežas ir pietiekoši racionālas šīs apkaimes kā telpiski vienotas un funkcionāli savstarpēji saistītas teritorijas attīstībai. Nosacīti nomaļus tādējādi izvietojas tikai industriālās teritorijas apkaimes rietumu daļā. Savukārt apkaimes centrs tiek plānots uz saskares ar Mežaparka apkaimi pie Ķīšezera ielas trases un ap Rusova ielu, samazinot nepieciešamību pēc centra funkciju attīstības Čiekurkalna vēsturiskās apbūves vai rūpniecības un noliktavu teritorijās, kuras pašreiz dominē apkaimes A daļā.

Reljefs

Čiekurkalna apkaimē reljefs pārsvarā ir līdzens. Kopumā zemākā apkaimes teritorija ir tās Z daļa abpus Ezermalas ielai, kur zemes virsmas augstums pārsvarā ir 2-3 m v.j.l. Savukārt apkaimes centrālās daļas (Čiekurkalna dzīvojamais rajons) un R daļas augstums pārsvarā ir 5-7 m v.j.l.

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Čiekurkalna apkaimē ir ļoti kompleksa situācija, jo apkaimē sastopami visi 4 ģeotehnisko rajonu tipi:

1. Celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi raksturīgi bijušajā siltumnīcu teritorijā pie Rusova ielas, apkaimes DA daļā pie dzelzceļa un ap Šmerļupīti, kā arī apkaimes ZR stūrī pie robežas ar Brasas apkaimi. Šajās teritorijās gruntsūdeņi pārsvarā ieguļ seklāk par 1,5 m, zemes virskārtu veido līdz 2 m biezi tehnogēnie nogulumi, bet kopumā raksturīgs irdenu dažāda rupjuma smilšu slāņojums ar 1-2 m biezām kūdras iegulām.
2. Sarežģīti celtniecības apstākļi galvenokārt raksturīgi apkaimes Z daļai, kas atrodas Ķīšezera piekrastes joslā, kur ir ļoti augsts gruntsūdeņu līmenis un zemes virskārtu veido 2-3 m bieza uzbēruma kārta vai kūdras slānis.
3. Nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi raksturīgi Čiekurkalna dzīvojamā rajona un gandrīz visai apkaimes R daļas teritorijai. Šajās teritorijās gruntsūdeņi ieguļ vismaz 1,5-3 m dziļumā, bet Čiekurkalna dzīvojamā rajona teritorijā pat dziļāk par 3 m, kas būtiski atvieglo būvniecību. Zemes virskārtu tur pārsvarā veido smalka smilts, vietām ar vidēji rupjas un rupjas smilts kārtām, kas var būt pārsegta ar 2-3 m biezu uzbēruma kārtu.
4. Labvēlīgi celtniecības apstākļi raksturīgi teritorijām ap Čiekurkalna dzīvojamo rajonu, kā arī ap Viskaļu un Krustbaznīcas ielām. Gruntsūdeņi šajās teritorijās pārsvarā ieguļ 1,5-3 m dziļumā. Zemes virskārtu veido vidēji blīvas smilšainas gruntis ar pārsvarā smalkas smilts starpkārtām.

Čiekurkalna apkaimē 4,3% jeb 24,2 ha no apkaimes kopējās platības pilsētas plānojumā ir noteikti kā teritorijas, kurās pirms būvniecības uzsākšanas obligāti jāveic to inženiertehniskā sagatavošana. Šo teritoriju attīstītājiem, realizējot dažādas būvniecības ieceres, ir vēlams rēķināties ar paaugstinātām izmaksām, kas būs nepieciešamas būvlaukuma inženiertehniskajai sagatavošanai un pāļu pamatu veidošanai.

Ūdeņi

Apkaimes ziemeļu daļa piekļaujas Ķīšezeram. Šī ezera kopējā platība ir 1740 ha, un Čiekurkalna apkaimē atrodas tā DR daļa. Ezera vidējais dziļums ir 3 m, bet lielākais – 4,2 m. Ķīšezera ūdeņi atjaunojas 14 reižu gadā. Noteka uz Daugavu Ķīšezeram ir pa Mīlgrāvi, kas atrodas D stūrī. Pa to vējuzplūdos ezerā ieplūst iesāļa ūdens masas (reizēm sāļums pārsniedz 1‰). Ūdenslīmenis vējuzplūdos var paaugstināties >2 m, bet vējatplūdos pazemināties >1 m attiecībā pret vidējo Baltijas jūras līmeni. Ezera pamatu veido smilts, virs kuras centrālajā daļā uzkrājusies ~1,5 m bieza dūņu kārta. Krastu izrobo vairāki sekli līči. Ķīšezers ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta, ko izmanto arī makšķernieki un ūdenssporta aktīvisti.

Kā ūdens teritorija noteikts arī kanāls no Rīgas TEC-1 uz Ķīšezeru. Tā tuvumā pašreiz atrodas arī vairāki ūdens novadgrāvji un dīķi. Neliels dīķis atrodas arī Ezermalas ielas A galā, bet apkaimes A robežu daļēji veido Šmerļupīte (Ķīšezerā tā ietek jau Juglas apkaimes teritorijā). Šmerļupīte veidojusies , satekot vairākiem mežu grāvjiem Biķernieku meža masīvā. Tās kopējais garums 12 km, bet baseina kopplatība – 27,2 km2. Teritorijā ap Brīvības ielu Šmerļupīte uz Ķīšezeru plūst pa cauruļvadu, zemes virspusē iznākot aiz Siguldas dzelzceļa līnijas.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Čiekurkalna apkaimē aizņem tikai 2,9% (jeb 16,4 ha no apkaimes platības) mainīga platuma joslā gar Ķīšezeru, abpus Rīgas TEC-1 kanālam, kā arī vietām gar plānoto Ziemeļu koridora trasi. Čiekurkalna apkaimes nepilnīgo zaļumu struktūru būtiski papildina arī plašās apbūves ar apstādījumiem teritorijas, kuras aizņem 5% jeb 28ha lielu platību.

Teritorijas izmantošana

Starp apbūves teritorijām Čiekurkalna apkaimē lielāko platību aizņem jauktas apbūves teritorijas – 23% jeb 129 ha. Tās atrodamas gandrīz visā apkaimes teritorijā, bet to lielākais nogabals atrodas apkaimes DA daļā, kurā izvietotas dažādas ražošanas, noliktavu un vairumtirdzniecības būves. Plašas jauktas apbūves teritorijas noteiktas arī Rīgas Tehniskās universitātes teritorijā Ezermalas ielā, pie Rīgas TEC-1, kā arī starp dzelzceļu un Čiekurkalna 1.līniju.
3,8% jeb 21,8 ha no apkaimes platības aizņem centru apbūves teritorijas, kas lielā mērā līdzinās jauktas apbūves teritorijām, bet ar augstāku pieļaujamo apbūves blīvumu, intensitāti un funkciju sajaukumu. Šāds zemes izmantošanas statuss noteikts teritorijai pie Ķīšezera ielas, kas pieguļ plānotajai Ziemeļu koridora trasei un iezīmē jauna, daudzfunkcionāla centra teritoriju starp Mežaparka un Čiekurkalna apkaimēm. Plašu teritoriju Čiekurkalna apkaimē aizņem dzīvojamās apbūves teritorijas – 11,2% jeb 63,6 ha. Šādas teritorijas atrodas 2 apkaimes vietās, apzīmējot esošo Čiekurkalna dzīvojamo rajonu, kā arī jaunu dzīvojamās apbūves attīstības teritoriju pie Ķīšezera Viskaļu ielas turpinājumā. Salīdzinoši lielu teritoriju Čiekurkalna apkaimē aizņem publiskās apbūves teritorijas – 6,1% jeb 34,5 ha. Lielākās no šīm teritorijām atrodas apkaimes ZR daļā pie Ķīšezera (Policijas akadēmija un Nacionālā aizsardzības akadēmija), DA daļā pie Krustabaznīcas ielas (NBS sporta klubs) un R daļā pie Gaujas ielas (Iekšlietu ministrijas iestāžu komplekss).

Būtisku lomu Čiekurkalna apkaimes plānojuma struktūrā ieņem arī ražošanas un rūpniecības teritorijas, kas aizņem 6,4% jeb 36,1 ha lielu platību apkaimes R daļā starp Vairoga ielas pārvadu un Rīgas dzelzceļa loku. Tehniskās apbūves teritorijas Čiekurkalna apkaimē aizņem vēl lielāku platību – 10,5% jeb 59,7 ha. Tās ir gan plašās dzelzceļa teritorijas apkaimes R daļā, gan Rīgas TEC-1 teritorija apkaimes centrālajā daļā, gan garāžu teritorijas pie Lizuma ielas.