Fizģeogrāfiskais raksturojums
Robežas
Grīziņkalna apkaime atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, dzelzceļa loka iekšpusē un robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm. Robežas – Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela, Aleksandra Čaka iela. Apkaimes kopējā platība ir 151,7 ha. Neskatoties uz to, ka administratīvi pašreiz Grīziņkalna apkaime atrodas 2 Rīgas pilsētas izpilddirekciju teritorijā, noteiktās Grīziņkalna apkaimes robežas ir uzskatāmas par pietiekoši objektīvām, lai raksturotu šo apkaimi (iespējams, ka vienīgā potenciālā korekcija varētu būt robežu pārbīde apkaimes DR daļā, nosakot Grīziņkalna robežu nevis pa Artilērijas, bet gan pa Tallinas ielu).
Reljefs
Grīziņkalna apkaimes reljefa raksturs kopumā ir līdzens. Vienīgais būtiskais izņēmums apkaimes kopumā līdzenajā reljefā iz Grīziņkalna kāpa, kas atrodas nedaudz uz DA no apkaimes centrālās daļas. Tā ir atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā starp Pērnavas, Jāņa Asara, Ata ielām un dzelzceļu. Grīziņkalna kāpa ir plaša, Z-D virzienā izstiepta ovālas formas kāpa ar lēzenām nogāzēm un plakanu, izlīdzinātu virsu. Tās garums 330 m, bet augstums sasniedz 24 m v.j.l. Teritorijas apbūves rezultātā reljefs izlīdzināts, izņemot Grīziņkalna kāpu.
Inženierģeoloģija
No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Grīziņkalna apkaimē raksturīga atšķirīga situācija atkarībā no teritorijas novietojuma. Apkaimes Z daļā (kvartālā starp A.Čaka, Pērnavas, Brīvības ielām un dzelzceļu) un DA pie robežas ar Purvciema apkaimi raksturīgi sarežģīti celtniecības apstākļi, tomēr gruntsūdeņu dziļums šajās teritorijās ir atšķirīgs – Z daļā tas atrodas pat seklāk par 1,5 m, bet DA daļā dziļāk par 3 m. Apkaimes ZR malā A daļā (kvartālā starp A.Deglava, Pērnavas, A.Čaka ielām un dzelzceļu) pārsvarā raksturīgi nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi. Tur gruntsūdeņi ieguļ vairāk kā 3 m dziļumā, kas būtiski atvieglo celtniecības procesu. Zemes virskārtu veido smalka smilts, vietām ar vidēji rupjas un rupjas smilts starpkārtām, kuru pamatnē no 10-17 m dziļuma ieguļ blīva putekļaina vai vidēji blīva ar blīvām starpkārtām smalka smilts.
Vislabākā ģeotehniskā situācija ir apkaimes centrālajā un DR daļā. Tur gruntsūdeņi pārsvarā ieguļ 1,5-3 m dziļumā. Šajās teritorijās tieši zem zemes virsas ieguļ dažāda biezuma limnoglaciālās Baltijas ledus ezera smalkgraudainās smiltis. Zem šī smalkgraudaino smilšu slāņa, sākot apmēram no 10 m dziļuma līdz pamatiežiem ieguļ blīva putekļaina jeb vidēji blīva ar blīvām starpkārtām smalka smilts.
Dabas teritorijas
Plašākais dabas un apstādījumu teritoriju nogabals ir Grīziņkalna parks, kas atrodas Grīziņkalna kāpas teritorijā. To ierīkoja laika posmā no 1901. − 1911.gadam (kopējā platība 10,3 ha). Starp citām lielākajām dabas un apstādījumu teritorijām Grīziņkalna apkaimē atzīmējams arī skvērs pie Zemitānu stacijas un apkaimes DR daļā izvietotie skvēri pie Sv. Pāvila luterāņu baznīcas un satiksmes mezglā starp Valmieras, Pērnavas un A.Deglava ielām. Citās apkaimes teritorijās apstādījumu ir salīdzinoši maz, un kā viens no retajiem izņēmumiem ir atzīmējamas koku alejas uz Kr.Barona ielas iepretim Latvijas Universitātes stadionam, kā arī apstādījumi ap dažādiem citiem apkaimes sabiedriskajiem objektiem.
Teritorijas izmantošana
Starp apbūves teritorijām apkaimē dominē jauktas apbūves teritorijas. Tās aizņem 30,9% jeb 47,0 ha no apkaimes kopējās platības. Jauktās apbūves teritorijas iezīmē šīs apkaimes kopumā daudzfunkcionālo raksturu, kā arī vēlamo transformāciju no tradicionālajām ražošanas funkcijām (šādas teritorijas galvenokārt izvietotas apkaimes Z, ZA daļā) uz apkārtējo pilsētvidi mazāk ietekmējošām darbībām. Jauktas apbūves teritorijas izvietotas arī apkaimes DA daļā, kā arī pie Brīvības, Tallinas un Artilērijas ielām. Dzīvojamās apbūves teritorijas Grīziņkalna apkaimē aizņem 18,3% jeb 27,8 ha lielu platību. Šāds statuss noteikts jau esošām daudzstāvu un mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām apkaimes centrālajā un R daļā.
Salīdzinoši lielu teritoriju (19,8% jeb 30,1 ha) aizņem publiskās apbūves teritorijas. Lielākie šāda veida teritoriju nogabali atrodas apkaimes ZR daļā (vairāku sporta būvju komplekss un izglītības iestādes) un A daļa pie Grīziņkalna („Daugavas stadions” un ledus arēna, kā arī transformācijai paredzētās bijušās ražošanas teritorijas uz Z no Grīziņkalna). Atsevišķas mazākas publiskās apbūves teritorijas izvietotas arī citās apkaimes daļās.
