Fizģeogrāfiskais raksturojums
Robežas
Imantas apkaime atrodas Rīgas rietumu daļā un robežojas ar Kleistu, Imantas, Iļģuciema, Dzirciema, Zasulauka, Šampētera, Zolitūdes, Beberbeķu apkaimēm un Babītes pagastu, kas ieskauj Imantas apkaimi no R un ZR puses. Robežas – pilsētas robeža, Kurzemes prospekts, Kleistu iela, līnija līdz dzelzceļam, dzelzceļš, Jūrmalas gatve, Zārdu iela, dzelzceļš. Imantas apkaimes kopējā platība ir 900,3 ha, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājas Rīgā. Ņemot vērā apbūvēto teritoriju platības un to funkcionālo sajaukumu, Imanta ir uzskatāma par vienu no lielākajām kompleksajām Rīgas apkaimēm (lielākas ir tikai Jugla un Šķirotava), un to ir grūti uztvert kā vienotu veselumu.
Reljefs
Imantas apkaimes reljefs ir līdzens 4-6 m augstumā v.j.l. ar atsevišķiem lielākiem kāpu pauguriem Slokas ielas rajonā, ap Anniņmuižas parku, kā arī Imantas mežainajā R daļā, kur no ZA uz DR pusi stiepjas Nordeķu – Kalnciema kāpu grēda. Kāpas platums Imantas apkaimē ir ap 150 m, relatīvais augstums ir 6-10 m, bet absolūtais augstums 16-20 m v.j.l.
Inženierģeoloģija
Kopumā Imantas apkaimē ir labvēlīgi vai nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi. Vislabākie celtniecības apstākļi ar gruntsūdens līmeni dziļāk par 1,5 m ir Imantas R un ZR daļa, kas atrodas vai tieši pieguļ Nordeķu – Kalnciema kāpu grēdai, kā arī atsevišķās vietās starp Buļļu ielu un Bolderājas dzelzceļa līniju. Nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi ir gandrīz visā Imantas dzīvojamā rajonā, kā arī teritorijā starp Slokas, Kleistu ielām un Kurzemes prospektu. Dēļ vājajām gruntīm sarežģīti vai celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi sastopami tikai Imantas DA daļā starp Slokas ielu, Kurzemes prospektu un Jūrmalas gatvi, bet gruntsūdens dziļums pārsvarā joprojām ir pietiekošs būvniecības prasībām.
Ūdeņi
No Imantas ZA daļas iztek Lāčupīte (faktiski gan tā sākas jau Zolitūdes rajonā, bet tās vidustecē līdz pat Imantas Z daļai Lāčupīte ietverta dzelzsbetona kolektorā), bet atsevišķas nelielas ūdensteces (grāvji, kas saistīti ar Lāčupītes ūdens baseinu) atrodas Anniņmuižas parka rajonā, kā arī teritorijā starp Kleistu, Slokas ielām un Kurzemes prospektu.
Dabas teritorijas
Dabas un apstādījumu teritorijas aizņem 14,2% jeb 127,8 ha. Lielākās dabas teritoriju platības atrodas Imantas rietumdaļā, kur stiepjas Nordeķu – Kalnciema kāpu grēda, kā arī iekšpus Anniņmuižas bulvāra līdz pat Jūrmalas dzelzceļa līnijai. Pārsvarā šīs teritorijas klāj mežs.
Teritorijas izmantošana
Dzīvojamās apbūves teritorijas − Imantas daudzstāvu daudzdzīvokļu apbūve starp Kurzemes prospektu un Anniņmuižas bulvāri aizņem 17% jeb 153 ha. Savukārt 14% aizņem savrupmāju apbūves teritorijas, kas vēsturiski izveidojušās Imantas dzīvojamā rajona austrumdaļā ap Bebru ielu, kā arī apkaimes ZA daļā pie Bolderājas dzelzceļa līnijas starp Buļļu un Slokas ielām, DA daļā starp Jūrmalas gatvi un Jūrmalas dzelzceļa līniju un apkaimes R daļā teritorijā starp Kurzemes prospektu un Jūrmalas gatvi.
Vislielāko patību aizņem jauktas apbūves teritorijas – 21% jeb 187 ha, kas galvenokārt izvietotas apkaimes austrumos (agrākās ražošanas teritorijas), DA stūrī un DR gar Jūrmalas dzelzceļa līniju (faktiski savrupmāju apbūve, kur pieļauta arī cita veida apbūve dēļ tās atrašanās vietas starp dzelzceļu un Jūrmalas gatvi. Ražošanas un rūpniecības teritorijas 68 ha platībā izvietotas Imantas ZA daļā starp Kurzemes prospektu, Kleistu un Buļļu ielām. Ap Kleistu ielu izvietotas arī plašas tehniskās apbūves teritorijas, ko izmanto SIA „Rīgas satiksme” autobusu turēšanai un apkopei. Pateicoties izvērstajai ielu struktūrai, 16% no Imantas apkaimes teritorijas aizņem ceļu trases.
