Jaunciems

Robežas

Jaunciema apkaime atrodas Rīgas ziemeļaustrumu daļā Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē. Pa sauszemi tā robežojas ar Trīsciema un Sužu apkaimēm, kā arī ar austrumu pusē pieguļošo Garkalnes novadu, bet pa ūdeni ar Mīlgrāvja un Mežaparka apkaimēm. Jaunciema apkaimes robežas – Ķīšezers, Zundas kakts, līnija no Ķīšezera līdz pilsētas robežai, pilsētas robeža līdz Sužiem, līnija no pilsētas robežas līdz Ķīšezeram. Jaunciema apkaimes kopējā platība ir 913,2 ha.

Telpiski skaidri identificējamas ir Jaunciema ciema robežas, kurā ir blīvāka apbūve, taču visas apkaimes robežas dabā identificēt ir daudz grūtāk, jo tās nenorobežo nekādi skaidri mākslīgie vai dabiskie šķēršļi un pat plašā Jaunciema kapu teritorija atrodas gan Rīgas, gan Garkalnes novadā. Tomēr jāatzīmē, ka Jaunciema apkaimei kā lokālai, telpiski vienotai un funkcionāli saistītai Rīgas pilsētas teritorijai šī fizisko robežu nenoteiktība nespēlē būtisku lomu, jo tās ir nevis kāda veida apbūves, bet gan dabas teritorijas. Ņemot vērā Jaunciema apkaimes periferiālo novietojumu attiecībā pret citām Rīgas pilsētas apkaimēm un citām apdzīvotām vietām, šajā apkaimē ir īpaši svarīgi nodrošināt tās daudzfunkcionalitāti apkaimes pievilcības un kvalitātes uzlabošanai.

Reljefs

Izteikti līdzenas un zemas teritorijas apkaimē atrodas tikai šaurā joslā (pārsvarā ~50-100 m, retāk līdz 200 m) gar Ķīšezera krastu. Pārējā apkaimes teritorijā reljefs ir izteikti viļņots, ko nosaka apkaimes izvietojums uz Jaunciema kāpām. Jaunciema kāpu teritorijā reljefa virsmas augstums parasti nav zemāks par 7-9 m v.j.l., bet kāpu pauguru un vaļņu (orientēti ZA-DR virzienā) augstums pārsvarā 14-16 m v.j.l., atsevišķos gadījumos sasniedzot 19 m v.j.l. apkaimes centrālajā un Z daļā.

Inženierģeoloģija

Lielākajā daļā Jaunciema apkaimes teritorijas (Z, centrālā, A un DA daļa) ir raksturīgi celtniecībai labvēlīgi apstākļi. Tur raksturīgas labas nestspējas gruntis, un gruntsūdeņi pārsvarā ieguļ 1,5-3 m dziļumā (apkaimes A daļā pat dziļāk par 3 m).

Ķīšezera piekrastes joslā gandrīz visā teritorijā līdz pat Jaunciema gatvei raksturīgi celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi, ko nosaka ne vien augstais gruntsūdeņu līmenis (seklāk par 1,5 m), bet arī vājākas nestspējas gruntis un teritorijas pārmitrais raksturs. No applūstamības riska viedokļa Jaunciemā kopumā situācija ir labvēlīga, jo par regulāri applūstošām teritorijām, kur plūdu risks pārsniedz 10%, ir jāuzskata tikai Ķīšezera piekrastes josla (maksimāli līdz 200 m platumam), kura tikai atsevišķās vietās sniedzas līdz Jaunciema gatvei.

Ūdeņi

Apkaimes R un DR daļā atrodas Ķīšezers. Ezera kopējā platība ir 1740 ha, un Jaunciema apkaimē atrodas tā ZA, A daļa. Ezera vidējais dziļums ir 3 m, bet lielākais – 4,2 m. Ķīšezera ūdeņi atjaunojas 14 reižu gadā. Noteka uz Daugavu Ķīšezeram ir pa Mīlgrāvi, kas atrodas D stūrī. Mīlgrāvja garums ir 1,6 km, platums 200 m un dziļums 9 m. Pa to vējuzplūdos ezerā ieplūst iesāļa ūdens masas (reizēm sāļums pārsniedz 1‰). Ūdenslīmenis vējuzplūdos var paaugstināties >2 m, bet vējatplūdos pazemināties >1 m attiecībā pret vidējo Baltijas jūras līmeni. Ezera pamatu veido smilts, virs kuras centrālajā daļā uzkrājusies ~1,5 m bieza dūņu kārta. Krastu izrobo vairāki sekli līči, kā piemēram Jaunciema apkaimes Z esošais Zundas jeb Zundaga kakts, centrālajā daļā esošais Beltes kakts un citi. Ķīšezera krastu veido zemu pļavu josla, kas tālāk pāriet kāpu smilts izveidotos paaugstinātos krastos. Ķīšezers ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta, ko izmanto arī makšķernieki un ūdenssporta aktīvisti.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Jaunciema apkaimē aizņem 217,5 ha lielu platību, kas ir vislielākais no sauszemes izmantošanas veidiem. Šīs teritorijas lielos nogabalos izvietotas pa visu apkaimes teritoriju, bet visvairāk to atrodas Ķīšezera piekrastes joslā, apkaimes D daļā abpus Jaunciema gatvei, kā arī uz A no Jaunciema 6.līnijas, kur izvietoti gan mežu masīvi, gan plašā Jaunciema kapu teritorija.

Apkaimes Z, kā arī D daļā Ķīšezera piekrastē noteikta Jaunciema dabas lieguma teritorija. Šī dabas lieguma abas teritorijas Jaunciema apkaimē aizņem 9,9% jeb 90,6 ha no apkaimes kopplatības. Atskaitot vienu nelielu teritoriju apkaimes centrālajā daļā, kas dēļ esošas apbūves RTP-2006 noteikta kā dzīvojamās apbūves ar apstādījumiem teritorija, pārējā Jaunciema dabas lieguma teritorija RTP-2006 noteikta kā dabas un apstādījumu teritorija.

Jaunciema dabas liegums dibināts 1993.gadā 320,7 ha platībā un tas sastāv no 3 daļām, kuras visas izvietotas pie Ķīšezera. Jaunciema dabas lieguma teritoriju aizņem Ķīšezera krasta zemās pļavas, kas tālāk no ezera pāriet vairāk vai mazāk ar kokiem un krūmiem apaugušās kāpās. Lieguma teritorijai raksturīga liela reljefa formu un biotopu daudzveidība. Te atrodamas sausieņu un palieņu pļavas, krūmāji, ūdensaugu audzes ezera piekrastē, arī nelielas kokaudzes. Liegumā atrastas vairākas aizsargājamo augu sugas: jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus), jūrmalas armērija (Armeria maritima), Baltijas (Dactylorhiza baltica) un stāvlapu (Dactylorhiza incarnata) dzegužpirkstīte, atvašu saulrietenis (Jovibarba sobolifera). Liegumā daudz vecu, ainaviski izcilu koku, 12 no tiem reģistrēti kā Rīgas pilsētas nozīmes dižkoki (neviens no tiem gan neatrodas Jaunciema apkaimē). Liepusalas pussalā (atrodas Sužu apkaimē) aug republikas nozīmes dižozols ar 6,38 m apkārtmēru.

Liegumā konstatēta 51 putnu suga no kurām 40 tur arī ligzdo. No aizsargājamajām putnu sugām jāmin grieze (Crex crex) un somzīlīte (Remiz pendulinus). Agrākajos gados novēroti arī lauka piekūns (Falco tintunculus) un lielā gaura (Mergus merganser). Daudz arī citu Latvijas putnu.

Jaunciema apkaimes izteikti zaļo raksturu papildina arī salīdzinoši plašās apbūves ar apstādījumiem teritorijas (30,4 ha), no kurām lielāko daļu aizņem dzīvojamās apbūves ar apstādījumiem teritorijas. Šāda veida teritorijas ir noteiktas Jaunciema apdzīvotās vietas robežās kontekstā ar jau izveidojušos apbūvi. Līdzīgā veidā ir noteiktas arī Jaunciema apkaimē esošās savrupmāju apbūves teritorijas, kas kopumā aizņem jeb 84,0 ha. Primāri tās ir jau apbūvētās Jaunciema apkaimes teritorijas, bet atsevišķos gadījumos savrupmāju apbūves zonējums noteikts arī pašreiz vēl neapbūvētiem Jaunciema apdzīvotās vietas zemesgabaliem.

Teritorijas izmantošana

18,5 ha Jaunciema apkaimē noteikti kā jauktas apbūves teritorijas. Tas attiecas uz bijušās Jaunciema papīrfabrikas teritoriju apkaimes Z daļā starp Ķīšezeru un Jaunciema gatvi, kā arī Jaunciema apdzīvotās vietas nosacīto centru teritorijā starp Gaileņu ielu, Jaunciema 2.līniju, Jaunciema 4.šķērslīniju un Jaunciema gatvi. 4,2 ha no apkaimes platības noteikti kā dzīvojamās apbūves teritorijas, apzīmējot esošo daudzstāvu dzīvojamo māju apbūvi Jaunciema apdzīvotās vietas Z daļā ap Jaunciema gatvi pie Gaileņu ielas un Jaunciema 2.šķērslīnijas.