Katlakalns

Robežas

Katlakalna apkaime atrodas Rīgas D daļā un robežojas ar Salu (tikai savienojums pa ūdeni), Maskavas forštates, Ķengaraga (ar abām ir savienojums pa Dienvidu tiltu) un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas pagastu apkaimes D daļā. Robežas – Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis.

Katlakalna apkaimes kopējā platība ir 155,4 ha. Neskatoties uz apkaimes relatīvi mazo platību, pašreiz tā ir grūti uztverama kā telpiski un funkcionāli vienota telpa, jo tās morfoloģiskās robežas ir saplūdušas ar Ķekavas pagasta Valdlaučiem un Bišumuižas apkaimi, tai nav skaidra vietējā centra (realitātē tas atrodas ārpus Rīgas – Ķekavas pagasta Valdlaučos) un ir relatīvi maz iedzīvotāju. Perspektīvā iespējams būtu lietderīgi skatīt pašreizējās Katlakalna un Bišumuižas apkaimes kā vienotu apkaimi, ja vien kopumā netiek nolemts, ka pašreizējais Rīgas apkaimju dalījums ir jāpārskata, palielinot to skaitu.

Reljefs

Zems reljefs raksturīgs tikai daļā Katlakalnā teritorijas, kas atrodas Daugavas ielejā – šaurā joslā gar Bieķengrāvi (vidēji 2-4 m v.j.l.), ap laivu garāžām apkaimes ZA (vidēji 1-3 m v.j.l.) un apkaimes D daļā (vidēji 2-4 m v.j.l.), tai skaitā arī Krūmiņsalā, kuras virsmas augstums tikai atsevišķās vietās pārsniedz 2 m v.j.l. Pārējā apkaimes teritorijā reljefa virsmas augstums pārsvarā ir 8-10 m v.j.l. ar atsevišķiem augstākiem kāpu pauguriem vai ieplakām. Viļņotākais un augstākais (maksimāli 13 m v.j.l.) reljefs Katlakalnā atrodas apkaimes centrālās daļas DR pie robežas ar Bišumuižas apkaimi.

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģiskā viedokļa Katlakalna apkaimē raksturīgi celtniecībai nelabvēlīgi vai arī nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi atkarībā no teritorijas novietojuma. Lielākajā daļā Katlakalna apkaimes (visa Daugavas ielejas daļa) inženierģeoloģiskie apstākļi celtniecībai ir nelabvēlīgi. Savukārt Katlakalna kāpu rajonā (apkaimes centrālās daļas R), kur gruntsūdeņu dziļums pārsniedz 1,5 m, raksturīgi nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi. Šajās teritorijās zemes virskārtā raksturīga smalka smilts, vietām ar vidēji rupjas un rupjas smilts kārtām vidēji blīvas smilšainas gruntis ar smalkas vai putekļainas smilts starpkārtām.

Ūdeņi

Apkaimes austrumos piekļaujas Daugavai. Upes platums iepretim Katlakalna apkaimei ir no 700-900 m. Gar apkaimes Z robežu plūst Bieķengrāvis, kas ir Daugavas kreisā atteka. Tā kopējais garums 3,8 km, bet apkaimes robežās ~500 m. Pie Katlakalna apkaimes Bieķengrāvja platums ir ~50 m, lai gan vidustecē tas var pārsniegt pat 100 m. Apkaimes ZR robežu posmā no Bauskas ielas līdz Bieķengrāvim noslēdz cauri Bišumuižai plūstošais Bišumuižas grāvis, kas no DR uz ZR šķērso visu Bišumuižas apkaimi. Tas veidojies, satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem no Baložu kūdras purva puses. Savukārt no Ķekavas pagasta puses Katlakalna apkaimes D (starp Krūmiņsalu un apkaimes kontinentālo daļu) cauri plūst Olekte. Tā ir Daugavas kreisā pieteka, kas savāc ūdeņus no meliorācijas sistēmām 6,2 km2 kopplatībā no Ķekavas pagasta un Katlakalna. Olektes kopējais garums 5 km, bet Rīgas pilsētas teritorijā (Katlakalnā) tikai ap 500 m. Apkaimes vidusdaļā atrodas arī daži nelieli dīķīši.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Katlakalnā aizņem 13,5 ha lielu platību. Plašākā no šīm dabas teritorijām ir Krūmiņsala, bet pārējās teritorijas izvietotas relatīvi šaurā joslā gar Bieķengrāvja, Daugavas un Olektes krastu ar nelieliem paplašinājumiem ap Dienvidu tilta celtniecības trasi un iepretim Kazas sēklim.

Teritorijas izmantošana

Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam Katlakalna apkaimē no apbūves teritorijām vislielāko platību apkaimē aizņem jauktas apbūves teritorijas. Šādas teritorijas izvietotas gandrīz pa visu apkaimes sauszemes daļu, bet jo īpaši apkaimes rūpnieciskā rakstura teritorijās tās D un ZR daļā, kā arī laivu garāžu teritorijā apkaimes ZA. 7,4 ha Katlakalna apkaimē aizņem ražošanas un rūpniecības teritorijas. Tās izvietotas vienkopus apkaimes centrālajā daļā „Rīgas piena kombināta” teritorijā. 9,9 ha no apkaimes teritorijas aizņem ceļu un ielu trases. Realitātē šīs teritorijas aizņem daudz mazāku platību, jo vietējo ielu tīkls ir maz attīstīts, taču teritorijas plānojumā šis rādītājs ir lielāks, jo apkaimi šķērso Dienvidu tilta trase, t.sk. pieslēgums Bauskas ielai.