Mangaļsalā atrodas arī piemiņas vieta revolucionāriem, kuri tika nošauti kāpās 1906.gadā, soda ekspedīcijai izrēķinoties ar revolucionāro pulciņu dalībniekiem. No arhīvu materiāliem zināms, ka nāvei nolemtie no centrālcietuma tika atvesti pa Daugavu ar kuģīti, rītausmā kāpās nošauti un aprakti, bet kāpas nolīdzinātas. Pagaidām zināma tikai viena no soda vietām, 1906.gada 16.maijā tajā vietā nošauti un aprakti astoņi Pārdaugavas revolucionārā pulciņa “Saules dēli” kaujinieki. Pieminot notikušo, 1970.gadā uzstādīts piemineklis.
Mangaļu pagasts dibināts 1935.gadā. Tas stiepās apmēram 12 km garā un 5 km platā joslā gar piekrasti no Daugavas grīvas Gaujas grīvas virzienā, ietverot arī Vecāķus, Kalngali un Garciemu. Latviešu Konversācijas vārdnīcā šis pagasts raksturots kā “pilnīgi nepiemērots lauksaimniecībai, neauglīgo kāpu smiltāju un sastrēgušo ūdeņu dēļ”. Aramzeme aizņēma tikai 3,8% no pagasta platības, līdz ar to Mangaļu pagasts ierindojās pēdējā vietā starp Latvijas pagastiem. Pieskaitot mitrās pļavas un ganības, lauksaimniecības teritorijas aizņēma 28% no pagasta teritorijas. Tāpat nevienā citā pagastā nebija tik augsts (27%) sīko sētu (1 – 2 ha) procents kā šajā. Rīgas tuvuma dēļ pagasts būtībā izveidojās par vasarnīcu rajonu, kura kodols bija Vecāķi. Šodien daļa kādreizējā Mangaļu pagasta teritorijas ietilpst Rīgas pilsētā, bet daļa – Carnikavas pagastā.
V.Veldre 1991.gada pārpublicējumā no 1938.gada pirmpublicējuma rakstā Dzīve pie jūras par Mangaļsalas ciema izskatu raksta šādi: “… bet viņu mājas nav tik izskatīgas, kādām vajadzētu būt Rīgas tuvumā: gandrīz visas jau stipri vecas, ielīkušiem un sūnainiem niedru jumtiem, gluži kā Nidā vai Papē, tanīs ciemos uz leju no Liepājas”. Šeit kā arī citos zvejnieku ciemos risinājušies Viļa Lāča romāna “Zvejnieka dēls” attēlotie notikumi. Arī vairāku romāna varoņu prototipi bijuši šo ciemu iedzīvotāji.
Viena no galvenajām Mangaļsalas ielām ir Albatrosu iela. Tā stiepjas no Audupes ielas pie dārziņu kooperatīva “Auda” teritorijas līdz Traleru ielai. Kopā ar Veiksmes un Traleru ielu veido ciema centrālo ielu, pa to iet Mangaļsalas autobusa maršruta līnija, bet ielas sākumposms līdz Jūdzes ielai ir faktiski neapbūvēts. Ielas pāra numuru pusē atrodas četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu ēkas.
Mangaļsalā atrodas dažādu laiku militārās celtnes – no Krievijas carisma laikmeta līdz padomju armijas būvēm. Starp tām īpaši jāatzīmē krasta lielgabalu artilērijas nocietinājumi. Pašlaik aktuāls ir jautājums par šāda tipa būvju izmantošanu. Mangaļsalā atrodas arī Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa daļa, kurai ir noteikta valsts aizsardzība kopš Kultūras ministrijas 25.02.2003. lēmuma.
Izmantotie avoti:
- Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. – 832 lpp.
- Rīgas ielas. Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c. (sast.), 1. sēj. – 47. lpp.
- Stašāns A. Rīgas Pilsētas Teritorija un Administratīvās Robežas// Rīgas Pārvalde Astoņos Gadsimtos. – Rīga, 2000. – 48. lpp.
- Ziemeļu rajons gadsimtu Griežos. Liepiņa L. (galv. Red.) – Rīga, 2004.- 32., 35. lpp.
- http://piekraste.daba.lv/LV/IADT/PjDP/20050530/kopsavilkums.shtml
- http://www.muzeji.lv/lv/
- Mangaļsala // https://www.rigasmezi.lv/lv/atputas_iespejas/mangalsala/Mangalsala/
