Mūkupurvs

Mūkupurvs atrodas Rīgas rietumu galā, aiz Jūrmalas šosejas (Kārļa Ulmaņa gatve). Tagadējās apkaimes teritorija vēsturiski atradusies uz Šampētera un Beberbeķu muižu zemēm, bet Rīgā iekļauta 1924.gadā.

Apkaimes nosaukums visticamāk aizgūts no centrālās Mūkupurva ielas, kas savukārt 1917.gadā oficiāli iegūst šādu nosaukumu. Gaviezes ielas nosaukums saistāms gan ar Gaviezes muižu, gan ar Brīvības cīņu epizodi, kad Grobiņas pagasta Gaviezes apriņķī 1919.gada 9.februārī notika vispārēja mobilizācija, kas svarīgā mirklī nodrošināja rezerves un radīja sabiedrības attieksmē lūzumu, pēc kura sekoja masveidīga mobilizācija. Tāpat Grenču un Gramzdas ielu nosaukumi meklējami Kurzemes muižu apzīmējumos.

Apkaimē galvenokārt sastopami seni zemes ceļi, izņēmums ir Mūkupurva un Ciema ielas. Mūkpurva ceļš vēl aizvien ir apaudzis ar veciem kokiem un liecina par vēsturiskām māju atrašanās vietām.

Senākie vēsturiskie fakti saistāmi ar Beberbeķu muižas vēsturi, jo caur šo vietu veda otrs ceļš uz Sloku, apkārt Babītes ezeram, pa dienvidu malu, apejot lielo ūdenskrātuvi. Ceļa sākums meklējams Kalnciema ielas trasē, kas, izbūvējot lidostu Rīga, daļēji zaudējis savu vēsturisko maršrutu. 17.gs. kartē, lai nokļūtu uz Beberbeķu un Piņķu muižu, iezīmētais ceļš vedis gar sekojošām nelielajām muižām – Hagelshofas (Hagelshoff), Brēmershofas (Brehmershoff), Šokmanshofas (Schockmanshoff), Rīgemanshofas (Rigemanshoff), Hillingshofas (Hillingshoff) un Šulcshofas (Schultshoff) – , kuras vēlāk pievienotas Beberbeķu muižai. Rīgemanshofas muiža visticamāk atbilst vietai, kur 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma kartēs iezīmētas Rimelu mājas.

Vēlāk 1783.gadā Vidzemes guberņai pievienotās Slokas robežas fragmenta A.Mellina darinātajā kartē, uz ceļa aiz Dālahofas iezīmētas sekojošas vietas – Lindenrūe (Lindenruhe) un Fogelsang (Vogelsang) – , pēdējā no minētajām sakrīt ar Šulchofas bijušo muižas vietu (vēlāk – Skultes pusmuižas), jo no šīs vietas ceļš sadalās divos atzaros: viens ved uz Beberbeķu, otrs uz Piņķu muižu.

Vēlāk 19. un 20.gs. mijā minētajā ceļā vairs iezīmēti bija tikai Rimeli, Skultes pusmuiža un Silakalēju mājas. No minētā vēsturiskā ceļa pavisam neliela daļa ietilpst arī Mūkupurva apkaimē.

20.gs. sākumā Beberbekas muižas pārziņā bijuši: Griezes (iespējams tas pats Greižu) krogs, Tiltiņu pusmuiža, bet kartē atrodamas arī Vellu un Vella jaunzemu mājas. Tāpat iepriekš minētajā kartē iespējams ieraudzīt atsevišķi atdalītus zemes apgabalus pie Mūkupurva pašreizējās robežas, kas piederējuši Pleskodāles un Vilīšu mājām. Griezes krogs uzskaitīts 1892.gada A.Krīgera izdotajā adrešu grāmatā un tā apsaimniekotājs bijis Kviesis J. (Kwees J.).

Apkaimes dominante − Mūkupurvs, zināms arī kā Zolitūdes purvs: „sūnu purvs veidojies sausumam pārpurvojoties. Centrālā daļa klaja un 1,50 m augstāka par purva malām. Gar purva malām aug nelielas priedītes. Grāvji piesērējuši un aizauguši. Purva pamatā smilts.” Pašreiz purvā atrodamajā dīķī mitinās dažādi putni, jo purvs sastāv no sausākām daļām, kuras atdala grāvju sistēma, kas veido labu mājvietu ūdensputnu ligzdām. Meža dzīvnieki šajā rajonā arī nav retums, vietējiem iedzīvotājiem, pārvietojoties ar mašīnu, bieži jāuzmanās no ceļā sastopamajām stirnām. 1932.gada periodikā atrodamas ziņas, ka Rīgas pilsētas pašvaldības mednieku biedrībai tika izdota trīs gadu atļauja medībām Zolitūdes purvā.

Saimniecībā aktīvi neizmantotā, pamesto dārziņu un aizaugusī purvaines zeme ir laba vieta dabas procesu mierīgai līdzāspastāvēšanai blakus tik blīvi izmantotajai K.Ulmaņa gatvei. Tāpat minētā lidosta Rīga apkārtnes vienu daļu ierobežo ar žogu un veido apkaimes specifisko seju.

Mūkupurva apkaimes apbūvē vērojama disharmoniska dažādība, dominējot izklaidus izvietotai individuālo dzīvojamo māju apbūvei un mazdārziņu kolonijām. Gan pirmās neatkarīgās Latvijas republikas laikā, gan vēlāk, apkaimē ir celtas vienkāršas dzīvojamās ēkas bez arhitektoniskas vērtības.

1927.gada kartē, gandrīz katrā Mūkupurva sadalītajā apbūves gabalā ir vērojama kāda saimniecība. Līdzās tajā laikā nesen celtajai villas tipa mājai Mūkupurva ielā 11 un noplukušajām mazdārziņu kolonām ar sīkām koka būdiņām, atrodamas senākās dārzkopju apvienības − Ķeģums un Rīgas zieda teritorijas.

Starp ne tik sen celtajām ēkām iekļaujas arī interjera dizaina studija un galerija Consentio Ciema ielā 4, bet no arhitektoniskā viedokļa ievērības cienīga ir Ford autocentra “Baltic Motors Autocentrs Lidosta” – celtne Jūrkalnes ielā 100, jo tā lieliski iekomponēta vietējā ainavā. Kā vēl vienu uzņēmumu, kas izvērsuši komercdarbību, jāmin 1990.gados celtā viesnīca “SPA Hotel Kaspars” Mūkupurva ielā 19.