Apkaimes vēsturiskais apraksts
Purvciems ir Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā, uz austrumiem no Rīgas-Ieriķu dzelzceļa līnijas (kādreizējā Hausmaņa purva vietā), to ieskauj Brīvības gatve, Biķernieku, A.Deglava, Ulbrokas iela un dzelzceļš. Tas sastāv no 6 mikrorajoniem un sabiedriskā centra. Nosaukums Purvciems radies tikai 19.gs.beigās. Pirms tam šī vieta galvenokārt apzīmēta Hausmaņa jeb Husmaņa purva vārdā, nereti tas dēvēts arī par Mintusa purvu (abi šie nosaukumi radušies pēc kāda iedzīvotāja vārda) vai Mordorfu, vārdu izveidojot no purva apzīmējuma krievu valodas kartēs.
Hausmaņa purva nosaukums izveidojies 17.gs. beigās – 18.gs. sākumā, kad arī pamazām sākās šī necaurbrienamā kūdras purva susināšana. Tajā laikā pa plašo purvu pāri smilšaino pauguru mugurām veda līkloču ceļi garām atsevišķām zemnieku sētām. Agrākajā Hausmaņa purva rajonā 18.gs. beigās dzīvoja tikai brīvzemnieki. “Rakstos un kartēs nereti sastopams tikai apzīmējums Purre, Purwe. Pirmais, kas te apmetās 1742.gadā un lika aiz lielajiem smilšu kalniem (tas gan bija purva malā un mūsdienās vairs nav saistāms ar Purvciema teritoriju – M.Š.) rakt grāvjus, stādīt alejas un veidot muižiņu, bija kādreizējais Rīgas pilsētas fiziķis un Pēterburgas galma ārsts J. fon Fišers. Vēlāk, 18.gs. beigās, muižiņu ieguva Rīgas preču šķirotājs A.Grīzenbergs. Kad purva malas kļuva biežāk apdzīvotas, izveidojās Purvciems.” – tā Purvciema sākotni raksturo vēsturnieks R.Šīrants.
19.gs. beigās Grīziņa muižu nopirka Grebenščikova vecticībnieku draudze un to sāka saukt par Krievu muižiņu. Saglabājušies arī nostāsti par kādreizējo briesmīgo purvu, kurā noslīkuši ne viens vien ļaudis, pajūgi un lopi. Purva bīstamību pamazām mazinājuši apakšā apsausējušie kūdras slāņi.
19.gs. Hausmaņa purva vieta pamazām tika apbūvēta ar vienģimeņu ēkām, kas pārsvarā celtas smilšu slāņa pacēlumā purva vidū. 1930.gada sākumā nepiekāpīgajam purvam pilsēta krustu šķērsu izvilka cauri vairāk kā pusotras asi dziļus grāvjus, sasniedzot purva dibenu – baltās smiltis. Dārzsaimniecības raksturu Purvciems saglabāja ilgstoši, jo vēl 1969.gadā tajā bija sīkie ģimenes dārziņi.
Rīgas administratīvajās robežās Purvciema teritoriju iekļāva tikai 1924.gadā. Tika izstrādāts rajona attīstības plāns un izveidots jauns ielu tīkls, kā rezultātā sākās intensīvāka vienģimeņu namu celtniecība. Uz šo apkaimi attiecas 1923.gadā arhitekta Arnolda Lamzes vadībā izstrādātais Rīgas ģenerālplāns, pēc kura pilsētas perifērijā paredzēja vienīgi ekstensīvu mazstāvu apbūvi. Lūzuma punkts šī Rīgas rajona attīstībā sākās pēc Otrā pasaules kara, kad 1964.gadā vietā, kur grunts apstākļi ilgu laiku likās nepiemēroti būvniecībai, 1965.gadā tomēr sāka veidoties Purvciema dzīvojamais masīvs. Rīgas ģenerālplāna birojā tika izstrādāts rajona izbūves detālplānojums (arh. G.Melbergs, R.Paikune, D.Sila, 1970.gadā to nedaudz pārstrādājot institūtā “Pilsētprojekts” (arh. Ē.Fogelis, M.Medinskis, I.Millers, R.Dzene)) un sākta piecstāvu ķieģeļu dzīvojamo māju un sabiedrisko ēku būvniecība.
Intensīva Purvciema apbūve turpinājās arī 20.gs 70. un 80.gados, kad tika uzcelti lielie daudzstāvu dzīvojamie nami. Gar Purvciema maģistrālēm tika izvietotas brīvi trasētas 9 stāvu daudzsekciju ēkas, tautā dēvētas gan par Ķīnas mūri (Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai), gan Kremļa sienu (domājams, ka tā ir ēku ”siena” Dzelzavas ielā no G.Astras ielas līdz Ilūkstes ielai). Ideja šādai būvniecībai aizgūta no Francijas 20.gs. 70.gadu jaunās arhitektūras idejas par izbēgšanu no masveida apbūves vienmuļības. Zināms arī, ka Kremļa sienā izmitināti toreizējie drošības dienesta darbinieki. Ēkai G.Astras un Dzelzavas ielas stūrī uz ugunsmūra bijis attēlots Brežņevs, kura dēļ tā tautā tika saukta par Brežņovku.
1985.gadā Purvciemā un pirmo reizi Rīgā tika uzceltas pirmās vienlaiduma monolītā dzelzsbetona 18-stāvu torņa tipa ēkas (Franču projekts) – t.s. kukurūzas vālītes (jeb kukuružņicas). Tautā “nokristīto” objektu sarakstā ietilpst arī tirdzniecības centrs Stirnu ielā pretī tagadējam Rimi lielveikalam, kas kopš uzcelšanas (80.gadi) bijusi šašliku ēstuve un jaunatnes pulcēšanās vieta, un savas arhitektoniskās uzbūves dēļ šis tirdzniecības centrs joprojām tiek dēvēts par Mauzoleju.
Purvciema jaunā dzīvojamā masīva plānojuma struktūras pamatā bija regulārs 120 grādu moduļu tīkls, kur katru sešstūra malu veido viena 5-stāvu 4 vai 6 sekciju dzīvojamā ēka. Tās papildina atsevišķas 9-stāvu ēkas. Vēlākajos gados šeit tika uzceltas arī eksperimentālas ēkas pēc individuāliem projektiem, viena no tām − daudzstāvu dzīvojamā ēka Ūnijas ielā, kura uzbūvēta 1994.gadā pēc arhitekta J.Pogas projekta. Šajā vietā atrodas arī padomju laiku lepnums – uzņēmums “Mēbeļu nams” Dzelzavas ielā 72 (laika gaitā nav pārveidots un vēl joprojām pilda savu sākotnējo funkciju) un lielveikals “Minska” (Rīgas pirmais lielveikals mūsdienu izpratnē, tagad Rimi), kas joprojām kalpo kā tautu draudzības simbols – Minskā (Baltkrievija) atrodas līdzīgs lielveikals “Rīga”.
Kā liecina vēsture, padomju laikos visām apkaimēm ir bijis savs tirgus laukums, taču mūsdienās liela daļa no tiem konkurences apstākļu dēļ ar lielveikaliem ir beiguši pastāvēt, savukārt Purvciema tirgus darbību turpina vēl joprojām.
Biķernieku ielas pusē atrodas vecais Purvciems, kur saglabājusies mazstāvu apbūve. Šajā apkaimē atrodas vairākas valsts vidusskolas (60., 64., 74., 84., 85., u.c.), bērnudārzi, poliklīnikas Aura-R un Valeo, MFD Sieviešu veselības centrs “Vita”, Ātrās medicīniskās palīdzības apakšstacija. Purvciema apbūve notikusi vairākos piegājienos, tādējādi tajā atrodamas gandrīz vai visu padomju laika masveida celtniecības projektu ēkas (103., 104., 119. 467., 607.sērija, čehu, lietuviešu, mazģimeņu projekti u.c.) Līdz ar Purvciema priekšrocību apzināšanos – lielais brīvo zemju daudzums pilsētas centra vienā pusē un meža tuvums otrā pusē, rūpniecisku objektu neesamība, ļoti labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma un plaša sabiedriskā infrastruktūra, tā apbūve intensīvi turpinās arī šobrīd.
Mūsdienās Purvciemā iespējams iegādāties ļoti dažādus īpašumus – tiek celti gan dažādu klašu dzīvojamie nami, gan komercobjekti – Ainavas nams, Astra Lux, Ziedu muiža, Villa Marina, Saules tornis – ir tikai daži no tiem.
Izmantotie avoti:
- Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. – 832 lpp.
- Uzvarētais purvs. / Rīts. – nr.168. – 1935.g. 20.jūn. – 5.lpp.
- План рижского патримониального округа 1904. г. – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kartogrāfisko izdevumu nodaļa.
- Uzvarētais purvs. / Rīts. – nr.168. – 1935.g. 20.jūn. – 5.lpp.
- Feodālā Rīga. / atb. red. T. Zeids. Rīga: Zinātne, 1978. – 494.lpp
- Šīrants R. Dažu Rīgas vietu izcelšanās. // Dabas un vēstures kalendārs 1972. Rīga: Kalendārs – 232. lpp.
- Uzvarētais purvs. / Rīts. – nr.168. – 1935.g. 20.jūn. – 5.lpp.
- Mihailovs J. Purvciems. Turpinājums sekos // Rīgas Balss, 1971.g. 1.apr.
- Krastiņš J. Rīgas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām. Rīga: Baltika, 1998. – 154., 193.lpp.
- Ārgalis A. Rīga. Rīga : Nacionālais apg., 2001 – 54.lpp.
- Purvciems. Cita Rīga http://www.citariga.lv/lat/purvciems/
- Tirdzniecība Purvciemā. Cita Rīga http://www.citariga.lv/lat/purvciems/tirdznieciba/
Birkas
- Pilsētvide
- Rīgā notiek
- Kultūra
- Pilsēta attīstās
- Sabiedrība
- Izglītība
- Uzņēmējdarbība
- Atbalsts biedrībām
- Integrācija
- Rīga
- Drošība
- LB projekts
- Labklājība
- Konkursa projekts
- Vide
- Atbalsts Ukrainai
- Attīstība
- Sociālais atbalsts
- Veselība
- Rīgas domē
- Jauniešu iesaiste
- Sabiedrības līdzdalība
- NVO nams
- Satiksme
- Attīstība; Pilsētvide
- Sports
Par apkaimes.lv
Projekta mērķis ir nosakot apkaimes, radīt priekšnoteikumus līdzsvarotas sociāli – ekonomiskās un telpiskās politikas ieviešanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.