Rumbula atrodas Rīgas pilsētas austrumu nomalē starp Daugavu un Rīgas – Krustpils dzelzceļa līniju. Daugavā tai pretim atrodas Doles sala. Rumbulai nosaukumu devušas Daugavas krāces, kas pirms Rīgas HES uzbūvēšanas atradušās Daugavā starp Rumbulu un Doles salu un 13. gs. sastādītajās kartēs dažkārt norādīts kā svarīgs robežpunkts.
13. gadsimtā Daugavas krasts pie tagadējās Rumbulas teritorijas izmantots kā brasla vieta. Jau 1226. g. pāvesta legāts Livonijā Vilhelms no Modenas noteica Rīgas lauku novada robežas, kas sākās Daugavas labajā krastā no Rumbulas krācēm Daugavā, aptverot plašu teritoriju, kurā iekļāvās arī tagadējā Rumbulas apkaime. Viduslaikos Rumbulas teritorija tika pakļauta Mazjumpravmuižai, kas bija viena no Rīgas patrimoniālā apgabala jeb lauku novada muižām. Šo muižu arhibīskaps Alberts 1259.gadā piešķīra Rīgas Cisterciešu sieviešu klosterim un vēlāk tā pārvaldīja itin plašas patrimoniālā apgabala teritorijas.
16. gs. 80. gados uz Salaspils un Rīgas patriomonālā gabala teritorijas izveidojās Rumbulas muižiņa. Starp Mazjumpravas muižu un Rumbulu esošo zemi rāte iznomāja namniekiem, kam te iekopa laukus un pļavas.
1799. gadā Rumbulas teritoriju pievienoja pie Dreiliņiem, kurus bija nopirkusi Rīgas pilsēta un izveidoja Dreiliņu patrionālmuižu. Trūcīgas ziņas pieejamas par Maskavas ielas apbūvi agrākajos gadsimtos, taču zināms, ka 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā gar tagadējo Maskavas ielu bija sarindojušās vairākas viensētas, piemēram, Kalnenieku un Parumbas viensētas, taču blīvāks to izvietojums bija pie Daugavas. Liela daļa šo viensētu tika iznīcinātas pēc Otrā pasaules kara, lai atbrīvotu vietu Rumbulas lidlauka izbūvei.
Joprojām starp mazdārziņiem atrodamas dažas viensētas, bet biežāk sastopama mūsdienīgāka forma – 20./21. gs. celtas privātmājas.
Starp Maskavas ielu un Daugavu atrodas bijusī Rumbulas lidlauka teritorija. Rumbulas lidlauks kā militārs lidlauks tika izbūvēts uzreiz pēc Otrā pasaules kara. Taču ar laiku kara aviāciju no Rumbulas pārcēla uz tagadējās Rīgas lidostas teritoriju un Rumbulas lidlauku lietoja civilās aviācijas vajadzībām, jo Spilves lidlauks vairs nefunkcionēja. Lidlaukā esošais piesārņojums vēl joprojām ir ļoti liels, jo teritorijā atradās ne tikai lidmašīnas, bet arī milzīgas aviācijas degvielas tvertnes ar petroleju. Naftas produkti, filtrējoties caur smiltīm, nonāk līdz gruntsūdeņiem un tur izveido peldošo naftas produktu slāni. Daļu bijušā Rumbulas lidlauka teritorijas pēdējos pārdesmit gadus aizņem lietotu auto tirgus placis.
Rumbulas vārds iegājis vēsturē ar traģiskiem notikumiem 20. gadsimtā – ebreju masu slepkavībām Rumbulas mežā 1941. gada ziemā. Lai godinātu fašisma teroru upuru piemiņu, 20.gs. 70./80. gadu mijā Daugavpils šosejas malā uzstādīts piemiņas akmens, uz kura esošais uzraksts ivritā, latviešu un krievu valodā vēsta ,,Ebrejiem- fašisma upuriem’’. ,,Pēc vairāk nekā 60 gadiem, noslēdzot rēķinus ar pagātni, Rumbulā tika atklāts arhitekta Sergeja Riža vadībā veidotais piemiņas memoriāls nacistu nogalinātajiem ebrejiem ’’. Memoriāls izvietots starp dzelzceļu un Daugavpils šoseju. Ieeja memoriālā atrodas blakus šosejai, aiz tās ceļš ved mežā, kur izvietota galvenā piemiņas kompozīcija – akmeņi. Katrā no akmeņiem iekalti 1300 apzināto bojāgājušo. Uzraksts uz piemiņas akmens vēsta, ka pa šo ceļu uz Rumbulas mežu 1941. gada novembrī un decembrī nacistu organizētās iznīcināšanas akcijas laikā dzina nāvē tūkstošiem Rīgas geto ebreju.
