Šampēteris

Intensīvāka apkaimes apbūve aizsākās 19.gs. 2.pusē, kad bijusī Šampētera muižas teritorija tika sadalīta apbūves gabalos, to pārdodot vai iznomājot (līdz 1891.gadam tika sadalīti vairāk kā 80 gruntsgabali). Pašreiz lielākā daļa no Šampētera muižas bijušajām zemēm ietiecas tuvāko apkaimju − Zolitūdes un Pleskodāles, kā arī Mūkupurva – teritorijās, bet tagadējās apkaimes robežas gandrīz iekļaujas bijušās Zasulauka muižas apvidū. Senāko apkaimes ielu tīklu veido Kalnciema ielai paralēlās – Volguntes, Zalves, Stendes, Šampētera, Jūrkalnes – un perependikulārās – Zasulauka, Frīdriha Candara (senāk saukta Bārtavas, Bārtas un Strauta iela), Ķemeru – ielas.

19.gs. beigās Šampēterī bija izveidojies nozīmīgs rūpniecības rajons, kas vēl šodien turpina tradīcijas, tiesa gan citu uzņēmumu veidolā. Pašreizējās tekstilrūpnīcas “Rimako” (senāk Feldhūns) un Tirdzniecības tehnikas teritorijā 19. un 20.gs. mijā atradās māksliniecisko papīru ražotnes fabrika, nedaudz tālāk – ķīmiskā rūpnīca “Pihlau”, kur mūsdienās atrodas metāla un darba mehānismu ražotne “ACOT BALTIC TOOLING”, bet Zasulauka Vilnas manufaktūras vietā – katlu māja “Ligija Teks”. Gandrīz līdzās manufaktūrai gadsimta sākumā atradās motoražotnes fabrika “Motor”, kuras strādnieki iesaistījās 1905.gada revolūcijas strādnieku kustības protesta epizodēs. Pilsētas nomales pieticīgie mājokļi, kā arī intensīvais rūpniecības centru izvietojums veicināja strādnieku kustības aktivizēšanos Pārdaugavā.

Šampētera apkaimes vēsture saistāma ar brīvības cīņām 1919.gada 10.-11.novembrī, kad nozīmīgajā Rīgas atbrīvošanas epizodē no bermontiešiem, Rīgas pulka II bataljona kareivji, kuri, sagaidījuši papildus rezerves, beidzot “caur parku ielauzās Šampēteru muižā un izklīdināja pretinieku”.

Viens no ievērojamākajiem arhitektūras objektiem ir Vilhelma Bokslafa projektētā bijusī Zasulauka Vilnas manufaktūra (1895 − 1914), kas pieredzēja vairākas celtniecības fāzes un papildinājumus, jo straujā rūpniecības attīstība radīja aizvien jaunas prasības. Pašreiz ēka un visa bijušās manufaktūras teritorija ar dīķi ir daļēji pamesta (apbūves stūrī izvietots uzņēmums “Ligija Teks”). Bez jau minētās rūpniecības ēkām Šampētera apkaimē 20.gs. sākumā tika celtas skaistas koka dzīvojamās mājas tā saucamajā šveiciešu stilā jeb dažāda veida konstrukcijas ēkas ar īpašu attieksmi pret koka ornamentu. Piemēram, Frīdriha Candera ielas māja Nr.1 vai māja Volguntes ielā 16 b u.c. Savukārt nacionālā romantisma noskaņas jaušamas Volguntes ielas ēkā Nr.16. Arī strādnieku ļaužu apdzīvotās, necilās ēkas, kuras projektēja inženieri, ir saglabājušās, piemēram, Volguntes ielā 17 a.

Padomju laika tipveida daudzstāvu projektu apbūve vērojama Irlavas, Stendes un Zalves ielu krustojumā līdzās 1980.gados labāka plānojuma celtajām dzīvokļu mājām. Pie nesenākas arhitektūras piemēra apkaimes apbūvē var nosaukt 1990.gados celto rindu māju projektu uz Zalves un Irlavas ielas stūra.

Ievērības cienīgs ir apkaimes raksturs. Kāpas atsegums Volguntes un Candera ielas krustojumā uzskatāmi parāda kādreizējās teritorijas veidolu, kas šo rajonu padarīja lauksaimniecībā grūti izmantojamu. Tāpat apkaimei īpašu noskaņu piešķir ielas, kuras ieskauj vairāk vai mazāk senas koku alejas.