Arhīvs birkai: Pilsētvide

Pie Bābelītes ezera peldvietas pacelts Zilais karogs

Bābelītes ezera peldvietā pirmo reizi pacelts Zilais karogs, kas apliecina peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. Kopumā šogad Zilais karogs plīvo trīs Rīgas peldvietās, arī Vecāķos un Vakarbuļļos.

 “Patiess prieks, ka šogad Zilo karogu paceļam pie Bābelītes ezera un varam lepoties ar trīs Rīgas peldvietu izcilu kvalitāti. Bābelītes ezera peldvieta ir izpildījusi visus starptautiskos vides standartus, lai tajā varētu plīvot Zilais karogs. Bābelītes ezera teritorijas labiekārtojumi turpināsies. Teritorijā tiks uzstādīti jauni soliņi, galdi, pārģērbšanās kabīnes, kā arī citi labiekārtojumi un tiks izveidots bērnu laukumiņš. Aicinu visus peldvietas apmeklētājus atpūsties droši un rūpēties, lai pēc sevis atstātu tīras un kārtīgas peldvietas,” saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Mājokļu un vides departamenta direktora p.i. Edijs Pelšs ir gandarīts, ka Rīgas pašvaldība šobrīd ir viena no līderēm starp Latvijas pašvaldībām peldvietām piešķirto Zilo karogu skaita ziņā: “Ja ilgus gadus Rīgai bija divas Zilā karoga peldvietas – Vakarbuļļos un Vecāķos – tad šogad, piepulcējoties Bābelītes peldvietai, Rīgai to jau ir trīs.”

Vakarbuļļu peldvietā karogu šogad tiks pacelts jau 17. reizi, Vecāķu peldvietā  – 7. reizi, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Tāpat ir arī virkne labiekārtotu aktīvo atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām netiek nodrošināta glābšanas uz ūdens dienesta  glābēju darbība.

Rīgas pašvaldība, sākot peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas

Rīgas Centrālās bibliotēkas Pludmales lasītava Lucavsalā

No 2024. gada 3. jūnija līdz 30. augustam Lucavsalā būs atvērta Rīgas Centrālās bibliotēkas Pludmales lasītava. Tās darbdienās strādās no 12.00 līdz 17.00, bet brīvdienās un svētku dienās no 11.00 līdz 18.00. 

Lasītavai sagādātas ap 250 izklaidējoša un izzinoša satura grāmatas no bibliotēkas dāvinājumu un dubletu krājuma – daiļliteratūra, nozaru literatūra un grāmatas bērniem. Būs pieejami arī tematiski daudzveidīgi žurnāli. Pludmales lasītavā apmeklētājus apkalpos profesionāli RCB darbinieki.

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina pludmales apmeklētājus lasīt grāmatas un žurnālus, kas nav jāņem līdzi no mājām, bet ir pieejami uz vietas Lucavsalā. Lasītavas lietošanas noteikumi paredz, ka, dodoties prom no pludmales, paņemtās grāmatas un žurnāli jāatstāj plauktā, lai nākamajā dienā tos atkal varētu turpināt lasīt.

Bērni lasītavā varēs ne tikai lasīt, bet arī spēlēt spēles, zīmēt, krāsot, kā arī risināt dažādus atjautības uzdevumus.

Sliktos laikapstākļos lasītava būs slēgta!

Pludmales bibliotēkas darbojas visā pasaulē. Tie var būt gan vienkārši grāmatu plaukti vai pašapkalpošanās kioski, gan nelielas telpas, kurās strādā bibliotekāri, kas reģistrē paņemtās grāmatas un vajadzības gadījumā sazinās ar stacionāro publisko bibliotēku, ja lasītājs vēlas palasīt kaut ko īpašu.

Rīgā Pludmales lasītavas ideja tiek realizēta kopš 2016. gada.

Kontaktinformācija: tālr. 67043617

Privātīpašumos pilsētā drīkstēs ierīkot pļavas

Rīga plāno ļaut privātās teritorijās veidot dabisko zālāju pļavas, kaisīt tīru sāli ziemā noteiktā infrastruktūrā, kā arī nodrošināt centralizētu lapu savākšanu ne tikai rudenī, bet arī pavasarī. Iecerēts, ieviest arī atbalsta mehānismu īpašniekiem grafiti un citu zīmējumu notīrīšanai no ēkām, kā arī paplašināt pašvaldības iespējas veikt publiski redzamu teritoriju piespiedu sakopšanu.

“Izmaiņas, kas pieļauj noteiktās teritorijās zāli pļaut retāk, nesīs pozitīvas vides pārmaiņas. Iedzīvotājiem svarīgi saprast, ka tagad aiz savas mājas drīkst veidot pļavu. Ne tikai pilsētas pļavās nodrošināsim bioloģisko daudzveidību, bet uz to varēs tiekties arī iedzīvotāji savos īpašumos. Retāka zāles pļaušana arī prasīs mazāk darba un finansiālo resursu. Turklāt bieži un zemu pļaujot, zāle vasarā lielā svelmē izdeg un tik drīz neatjaunojas.

Aizvien nemainīgs paliek ugunsdrošības nosacījums – nedrīkst pieļaut kūlas veidošanos,” stāsta Mājokļu un vides departamenta Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Inita Bārtule.

Atkarībā no teritorijas, kurā aug zālājs, nekustamajos īpašumos zālāja nopļaušanu paredzēta ne retāk kā divas reizes gadā vai regulāri – nepieļaujot, ka zālāja garums pārsniedz 20 cm. Mazāk izmantotās teritorijās un apbūvētās teritorijās, kur ir izveidoti ainaviski pilsētas pļavas apstādījumi, zālāju varēs pļaut divreiz gadā, ļaujot veidoties dabisko zālāju pļavām. Pirmā pļaušana jāveic līdz 31. maijam.

Savukārt piegulošā teritorijā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā vai pret publisko ārtelpu vērstā apbūvētā teritorijā un 2 m joslā gar publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem, autostāvvietām un gar īpašuma robežām, ja īpašums robežojas ar apbūvētu nekustamo īpašumu, zālājs būs jāpļauj regulāri, nodrošinot, ka tā garums nepārsniedz 20 cm.

Nokritušās koku lapas savācamas līdz kārtējā gada 30. novembrim vai iežogotās teritorijās, ja tas tehniski iespējams, sasmalcināmas pavasarī līdz kārtējā gada 30. aprīlim, veicot kopīgu zālāja pļaušanu un lapu sasmalcināšanu.
Toties 2 m platā joslā uz katru pusi no brauktuvēm, piebrauktuvēm, ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem un autostāvvietām ar cieto segumu jāievēro prasība tur nepieļaut nokritušo lapu, zaru un kritušu augļu atrašanos.

Lapu centralizēta savākšana notiks ne tikai no 15. oktobra līdz 30. novembrim, bet arī pavasarī Lielās talkas laikā pašvaldības noteiktajās vietās, datumos, laikā un kārtībā.

Ziemā pašvaldība centralizēti uzturēs pašvaldības ielām piegulošās ietves visā Rīgā. Savukārt namīpašniekiem piegulošajā teritorijā jāveic ietvju uzturēšana līdz ieejai teritorijā no vietas, kur veikta centralizētā sniega tīrīšana. Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus, savukārt pārējā teritorijā smilts/sāls maisījumu kā līdz šim. Uz piebraucamajiem ceļiem sniega kārta varēs būt līdz 10 cm vai ledus rises līdz 5 cm biezumā.

Par piegulošo teritoriju nekopšanu netiek paredzēta administratīvā atbildība, bet administratīvais akts – pienākums, ja nepieciešama piespiedu izpilde. Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.

Ja tiks konstatēts, ka īpašnieki vai apsaimniekotāji nekopj pieguļošo teritoriju, nav uzturēti vizuālā kārtībā žogi, vārti un labiekārtojuma elementi, Rīgas pašvaldības policija nodrošinās šāda administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā.

Labiekārtots Ozolaines parks Duntes ielā

Turpinot darbu, lai radītu ērtu, drošu un iedzīvotājiem patīkamu pilsētvidi Duntes ielā, noslēgusies labiekārtojuma elementu uzstādīšana Ozolaines parkā. Šogad parkā uzstādīti 37 dažāda veida soliņi, 10 velosipēdu novietnes, 5 atkritumu urnas, 2 suņu ekskrementu urnas, ieklāts laukakmeņu bruģa segums 2 kvadrātmetru platībā.

“Ozolaines parks kļūst par vēl vienu sakārtotu un labiekārtotu zaļo zonu, kur rīdzinieki var pavadīt laiku un justies labi. Tāpat tas ir vēl viens publiskās ārtelpas attīstības projekts un lielisks sadarbības piemērs, kura īstenošanā tika iesaistīti gan iedzīvotāji, gan augstskolu studenti. Turpinām darbu, lai šādu sakoptu teritoriju Rīgā būtu arvien vairāk“, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Lai izveidotu parku par patīkamu atpūtas telpu, tā labiekārtošana sākās 2020. gadā, realizējot projektu “Daudzfunkcionālas publiskās ārtelpas attīstība Duntes ielā”. Projekta ietvaros vienā no parka daļām atjaunots asfaltētais celiņš un basketbola laukums, izbūvētas apgaismotas pastaigu takas ar grants segumu un nelielas atpūtas vietas ar prioritārajiem labiekārtojuma elementiem.

Savukārt šogad maijā noslēdzās projekta otrais posms – teritorijas labiekārtošana un pielāgošana iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām, atjaunotajā parka daļā uzstādot soliņus, velonovietnes, atkritumu urnas gan sadzīves atkritumiem, gan suņu ekskrementiem.

Labiekārtojuma elementi izbūvēti atbilstoši parka zonējumam un tajās vietās, kur to ir vēlējušies iedzīvotāji. Teritorijas attīstības un labiekārtojuma risinājumiem par pamatu ņemtas arī Rīgas Tehniskās universitātes un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA arhitektūras studentu izstrādātās idejas.

Papildus parka centrālajā daļā ir izvietots ikvienam iedzīvotājam pieejams grāmatu apmaiņas skapis, ko iniciējusi Sarkandaugavas attīstības biedrība.

Šogad uzstādīto labiekārtojuma elementu izbūvi veica SIA „Guliver”. Projekts finansēts no Rīgas valstspilsētas pašvaldības infrastruktūras fonda un  būvniecības izmaksas sasniedza 68 tūkstošus eiro bez PVN.

Fotogalerija: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720317182306

Iepazīstinās ar atjaunoto Ēbelmuižas parku

Piektdien, 24. maijā, plkst. 10.00 Ēbelmuižas parkā norisināsies svinīgā atklāšana pēc parka labiekārtošanas. Darbu gaitā izveidoti bruģa un grants celiņi, izvietoti 40 jauni soliņi, uzstādītas atkritumu urnas, velonovietnes un izbūvēts jauns apgaismojums.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta direktora p.i. Edijs Pelšs un Āgenskalna apkaimju koordinatore Liene Masļeņikova, kā arī citi projektā iesaistītie pašvaldības speciālisti. Pēc tam plānota parka apskate.

9,3 hektārus plašais Ēbelmuižas parks izbūvēts ap seno Ēbela muižu Ziepniekkalna centrā starp Graudu, Zaļenieku, Ēbelmuižas un Valdeķu ielu. Tas ir viens no Rīgas vecākajiem muižu parkiem un uzskatāms par apkaimes sirdi. Parkā aug Pārdaugavā resnākais dižozols, tā apkārtmērs ir 5,6 metri.

Pasākums norisināsies parkā no Ēbelmuižas ielas puses.

Rīgas peldvietas gatavas peldsezonai

Rīgas pašvaldības policija (RPP) un Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) 23. maijā oficiāli atklās peldsezonu visās Rīgas peldvietās. Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelīša ezerā, Ķīpsalā, Ķīšezerā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī.

Drošība peldvietās

Pasākumā RPP speciālisti informē, ka pamatā kārtības sargi drošību uz ūdens peldvietās uzraudzīs katru dienu no pulksten 10.00 līdz 22.00. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt septiņās glābšanas stacijās (visās izņemot Ķīpsalu un Daugavgrīvu), tomēr jāņem vērā, ka nakts maiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā pa dienu. Jaunums glābēju darbā šogad ir bezpilota lidaparāts, kas galvenokārt tiks izmantots lielākajā peldvietā – Vecāķos, lai efektīvāk varētu pārraudzīt teju kilometru garo teritoriju.

Vicemēre Linda Ozola, atklājot peldēšanas sezonu Rīgā, uzsver RPP lomu drošības uzturēšanā peldvietās: “Pateicos RPP glābējiem par pašaizliedzīgo darbu un sistemātisko ieguldījumu pilsētas peldvietu drošības attīstīšanā. Ūdenstilpnēs bojāgājušo statistika valstī ir dramatiska, kamēr Rīgas oficiālajās peldvietās mums pagājušajā gadā ir izdevies izglābt visus slīkstošos. Aicinu veldzēties gribētājus kritiski izvērtēt savus spēkus un apkārtējos apstākļus un izvēlēties Rīgas oficiālās peldvietas. Novēlu mums visiem atsvaidzinošu un drošu peldsezonu!”

Pagājušajā sezonā RPP glābēji izglāba piecus slīkstošus peldētājus, medicīnisko palīdzību sniedza 50 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 15 nomaldījušos bērnus. “Vāja peldētprasme, pārgalvība un apkārtējo risku nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem pie ūdens,” stāsta RPP Drošības uz ūdens pārvaldes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Skrims, norādot, ka tieši tādēļ atpūtai pie ūdens ir jāizvēlas oficiālās peldvietas, kur strādā glābēji. Vienlaikus Skrims uzrunā vecākus, atgādinot, ka glābējs nav aukle, jo katru sezonu novērojams, ka vecāki peldvietās bieži savus bērnus atstāj nepieskatītus.

RPP uzrauga drošību astoņās oficiālajās peldvietās, kā arī atpūtas vietā pie Ķīšezera.

Ūdens kvalitātes kontrole

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic Rīgas astoņās oficiālās peldvietās, bet MVD astoņpadsmit aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpnēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti jau tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpinās veikt sešās oficiālās peldvietās.

Maija sākumā Veselības inspekcijas veikto peldūdens pārbaužu rezultāti ir ļoti labi, un peldēties droši var visās oficiālajās peldvietās Rīgā.

Uzlabojumi Rīgas peldvietās

MVD direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs pastāstīja par uzlabojumiem, kurus šogad Rīgas peldvietās var novērtēt rīdzinieki: “Rīgas pašvaldība, sākot 2023. gada peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka.”

Ķīpsalas, Vakarbuļļu un Daugavgrīvas peldvietās izvietotas jaunas pārģērbšanās kabīnes personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vakarbuļļu peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar divām atpūtas terasēm, aprīkotām ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem. Ķīpsalas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar vienu atpūtas terasi, aprīkotu ar četriem sauļošanās zviļņiem un četriem atpūtas soliem.

Kleistu ielas aktīvās atpūtas zona pie Hapaka grāvja un Buļļupes aktīvā atpūtas zonā pie Birzes ielas uzstādītas kopā četras jaunas pārģērbšanās kabīnes, atjaunoti soliņi un uzstādīti divi jauni atpūtas soliņi. Daugavgrīvas peldvietā izvietoti pieci divpusējie soli, kas izgatavoti biedrības “Latvijas pašvaldības savienība” atbalstītā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta „Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” gaitā. Šogad vēl plānots izgatavot un uzstādīt sešus divpusējos pludmales solus Vecāķu peldvietā.

Tāpat 2022. gada nogalē pabeigti labiekārtošanas darbi divās atpūtas zonās pie Daugavas Dārziņu apkaimē – Jāņogu ielā 48 un Zirņu salā. Īstenojot līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā iesniegto Dārziņu apkaimes iedzīvotāju ieceri, ierīkoti atpūtas soliņi, sauļošanās zviļņi, pārģērbšanās kabīnes, skatu terase, ugunskura vieta. Zirņu salā ierīkota nobrauktuve līdz atpūtas zonai ar margām, kas nodrošina vides pieejamību atpūtas zonā. Līdz jūlija beigām paredzēts pabeigt arī Vecāķu pastaigu laipas izbūvi, kas taps Vecāķu biedrības iesniegtā līdzdalības budžeta projekta rezultātā.

Hapaka grāvja aktīvās atpūtas zonā pie Kleistu ielas šogad iecerēts atjaunot pludmales volejbola laukumu. Daugavgrīvas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, paredzēts uzstādīt pastaigu laipas ar divām atpūtas terasēm, kuras tiks aprīkotas ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.

Turpmākajos gados Juglas ezera krastā pie Braila ielas paredzēts attīstīt jaunu atpūtas zonu, kur būs nodrošinātas peldēšanās iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tāpat notiek projekta izstrāde jaunas glābšanas stacijas posteņa izbūvei peldvietā “Vakarbuļļi”.

Zilais karogs šogad plīvos jau trīs Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un pirmo reizi arī pie Bābelīša, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga peldvietās Vakarbuļļos un Vecāķos tiks uzstādīti jauni informatīvie stendi, un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm tiks izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi, velo statīvi, sauļošanās zviļņi, mazās atkritumu urnas u.c. Šobrīd notiek arī darbs pie vienota peldvietu pārģērbšanās kabīņu un infrastruktūras dizaina izstrādes.

Vakarbuļļos zilais karogs tiks pacelts septiņpadsmito reizi, Vecāķos septīto reizi, savukārt pie Bābelīša pirmo reizi.

✅ Par Rīgas peldvietām informāciju var skatīt pašvaldības tīmekļvietnēs:

 

Par Latgales apkaimi tiek pārdēvēts arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra punkts

Līdz ar Rīgas apkaimes Maskavas Forštate nosaukuma pārdēvēšanu par Latgale, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Maskavas Forštates punkts maina savu nosaukumu – to turpmāk dēvēs par Latgales apkaimes punktu.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (RAIC) veidots, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem un apkaimju biedrībām.

✅ RAIC sastāvā darbojas septiņi apkaimju koordinatori, kas pārstāv vienu no iedalītajām septiņām Rīgas apkaimju zonām – Āgenskalnu, Bolderāju, Imantu, Centru, Latgales apkaimi, Teiku, Vecmīlgrāvi.

Apkaimju koordinatoru galvenie uzdevumi ir iedzīvotāju vajadzību izzināšana un informēšana par līdzdalības iespējām savas apkaimes attīstīšanā, komunikācijas veicināšana starp iedzīvotājiem, pašvaldību un dažādām pašvaldības struktūrvienībām. Koordinatori arī sniedz atbalstu apkaimju biedrībām un iedzīvotāju interešu grupām.

✅ Lai uzzinātu par Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatoru darbu un aktivitātēm savā apkaimē, iespējams sekot grupām Facebook:

✅ Vairāk informācijas par Apkaimju iedzīvotāju centra darbu un sniegtajiem pakalpojumiem pašvaldības tīmekļvietnēs riga.lv un apkaimes.lv, kā arī rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

Jau informēts, ka turpinot okupācijas seku novēršanu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija pieņēma lēmumu Maskavas forštati pārdēvēt par Latgales apkaimi.

Apkaimju nosaukumi nav piešķirti vai nostiprināti kādā no Rīgas domes lēmumiem. Tos gan pašvaldība, gan iedzīvotāji izmanto kā vēsturiski izveidojušos neoficiālus vietvārdus. Tas nozīmē, ka apkaimes pārdēvēšanai nav nepieciešams Rīgas domes lēmums, kā arī nav jāveic grozījumi lēmumos, kuros ir iekļauts vecais apkaimes nosaukums, jo dokumenti ir datēti. Savukārt, pamatojoties uz Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, faktiski Rīgai atcelts pilsētas administratīvais iedalījums.

Rīga izstrādās pilsētvides zaļināšanas plānu

Lai veicinātu vienotu un sabalansētu zaļās infrastruktūras attīstību visā pilsētas teritorijā, trešdien, 15. maijā, Rīgas dome pieņēma lēmumu sākt Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrādi 2027. – 2031. gadam.

Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns kā politikas plānošanas dokuments nepieciešams, lai, balstoties uz starptautiski pieņemtām praksēm un iedzīvotāju vajadzībām, izvirzītu konkrētus mērķus, virzienus un pasākumus, kuri jāveic pašvaldībai, pilsētvides un rīdzinieku dzīves vides un kvalitātes uzlabošanai visā pilsētas teritorijā.

“Pašvaldības veiktajās aptaujās Rīgas iedzīvotāji kā vienu no iemesliem, kādēļ viņi apsver iespēju pamest Rīgu, norāda zaļās infrastruktūras trūkumu. Lai gan pašvaldība veic mērķtiecīgu parku sakopšanu un labiekārtošanu, ielu telpā un rīdzinieku iecienītās vietās apstādījumu ir maz vai to nav. Apzinot problēmātiskās vietas un efektīvākos zaļās infratsruktūras risinājumus, plāns būs ceļa karte rīcībai visiem departamentiem, lai nodrošinātu rīdziniekiem viņu dzīves vietā zaļo infrastruktūru, un sagatavotu Rīgu klimata pārmaiņām nākotnē”.

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Galvenās problēmas, kuras paredzēts risināt, ir lietus ūdens plūdu un siltumsalu efekta mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana un zaļās infrastruktūras pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem. Problemātiskās teritorijas un risinājumi tām tiks noteikti izpētes laikā, tomēr īpaša uzmanība tiks pievērsta zaļās infrastruktūras attīstīšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā, kur siltummsalas efekts rodas augstā apbūves blīvuma un asfalta īpatsvara dēļ. Tādēļ šajā pilsētas daļā būtiski jāpalielina zaļās infrastruktūras un apstādījumu apjoms, kas ļautu atdzesēt sakarsušo gaisu un veidot patīkamāku uzturēšanos ielu telpā.

Jau šobrīd Rīga meklē dažādus risinājumus, kā pilsētai pielāgoties klimata pārmaiņām, padarot to pievilcīgāku dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam. Piemēram, projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) ietvaros tuvāko gadu laikā Tērbatas iela, kas ir izteikta Rīgas centra siltumsala, kļūs zaļāka, tajā izvietojot tādus inovatīvus risinājumus kā zaļās sienas, lietusdārzus, parkletus un citus zaļās infrastruktūras elementus.

Plāna izstrādi veiks Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, izveidojot ekspertu darba grupu no dažādām pašvaldības struktūrvienībām, tādā veidā nodrošinot, ka plāns pēc tā apstiprināšanas būs saistošs visām pašvaldības institūcijām un aktivitātes tiks realizētas koordinēti. Eksperti meklēs piemērotākos risinājumus un instrumentus, kā veicināt zaļo teritoriju attīstību gan pašvaldības īpašumos, gan privātīpašumos.

Plāna izstrādes termiņš ir 2026. gada 31. augusts. Tā izstrādes gaitā tiks organizēti arī dažādi sabiedrības iesaistes pasākumi – gan plāna publiskā apspriešana, gan fokusa grupu darbnīcas ar pilsētas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nekustamā īpašuma turētājiem, attīstītājiem un iedzīvotāju apkaimju biedrībām. Šī gada nogalē Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna tēmas tiks aktualizētas arī klimata asamblejas ietvaros, par kuru informācija sekos tuvākajā laikā.

Pilsētas zaļināšanas plāna izstrāde kā uzdevums noteikts gan pašvaldības politikas plānošanas, gan starptautiskajos dokumentos, to skaitā Eiropas pilsētu misija “100 viedas un klimatneitrālas pilsētas” un Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, kas paredz pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 20 000 izstrādāt ambiciozus pilsētvides zaļināšanas plānus.

Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrāde tiks realizēta ar starptautiska Eiropas Savienības projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) (PVM ID APS1100) līdzfinansējumu.

 

Pasākumā “Krāsainā pirmdiena” RĪGAS MEŽI atklās šīs vasaras puķu dobju modes galvenās tendences

Pirmdien, 20.maijā, SIA “Rīgas meži” plašākai sabiedrībai atklās 2024.gada vasaras puķu dobju modes galvenās tendences: krāsas, augu salikumus, rakstus un motīvus.

Atklājot puķu dobju sezonu, godināsim slaveno daiļdārznieku, ainavu arhitektu Andreju Zeidaku, kura ieguldījums Rīgas dārzu un parku tapšanā un attīstībā ir jūtams vēl šodien. Šogad aprit 150 gadi kopš A.Zeidaka dzimšanas.

✅ Pasākums “Krāsainā pirmdiena” notiks 20.maijā, plkst. 11.00 – 12.00 “Rīgas mežu” apsaimniekotajā Kanālmalā, netālu no Latvijas Universitātes ēkas Raiņa bulvārī. Pasākuma norises vieta: https://ej.uz/a7xw

Pasākumā piedalīsies Rīgas domes, “Rīgas mežu” un Imanta Ziedoņa fonda pārstāvji, kā arī A. Zeidaka radinieki.

Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un / vai filmēt. Iegūtie vizuālie materiāli var tikt izmantoti publicitātes vajadzībām.

Rīgas vasaras puķu dobes plānojusi un ziedus stādījumiem piemeklējusi “Rīgas mežu” ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, bet dabā tos veidojuši uzņēmuma daļas “Dārzi un parki” dārznieki un darbinieki.

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija – augusta mijā, kad plānots otrais Baltijas Starptautiskais Vasaras puķu dobju festivāls, kura iniciators ir “Rīgas meži”. Šogad šis pasākums plānots vēl plašāks nekā pērn.

2023.gadā “Rīgas mežu” vasaras puķu dobes bija veltītas Dziesmu un deju svētku 150.gadskārtai. Tāpat pērn Kronvalda parkā tika izveidota unikāla puķu dobe, ko īpaši šai vietai radīja māksliniece Elita Patmalniece.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

SIA “Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021. gadā SIA “Rīgas meži” Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021. gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023. gadā SIA “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā, iegūstot Zelta kategoriju, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par visstraujāko izaugsmi gada laikā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023. gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle” ar mērķi rūpēties par SIA “Rīgas meži” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu un piedalījās novērtējumā “Ģimenei draudzīga darbavieta”.

Ar jauniem noteikumiem veicinās teritoriju un būvju kopšanu galvaspilsētā

Rīgas dome trešdien, 15. maijā, pieņēma jaunus noteikumus* par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Jauno noteikumu projektā lielākoties saglabātas esošās prasības** teritoriju kopšanā un būvju uzturēšanā, tomēr ir arī atsevišķas būtiskas izmaiņas.

“Ar šiem noteikumiem veicināsim īpašumu sakopšanu un sniega un lāsteku novākšanu, vienlaikus arī atvieglojot atsevišķu teritoriju kopšanu, kas nav redzamas no publiskās ārtelpas, piemēram, attiecībā uz zāles pļaušanu un lapu grābšanu. Tāpat paplašināsim pašvaldībai iespējas veikt publiski redzamu teritoriju piespiedu sakopšanu, ja īpašnieki kavēsies ar šo darbu izpildi. Vienlaikus plānojam nākt pretī īpašniekiem un esmu aicinājis turpmāk strādāt pie finansiāla vai cita veida atbalsta mehānismu izveidošanas īpašniekiem, lai tie veiktu grafiti vai cita veida zīmējumu un uzrakstu notīrīšanu,”

norāda Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Līdzšinējie noteikumi attiecās uz visu Rīgas teritoriju, bet jaunajos noteikumos teritorijas uzkopšana saistībā ar privātīpašumiem noteikta attiecībā tikai uz daudzdzīvokļu mājām un tām teritorijām, kura ir vai nu publiski pieejamas, vai redzamas no publiskās ārtelpas. Uz no ārpuses neredzamām privātmāju teritorijām attieksies tikai likumos paredzētās prasības, piemēram, par sanitāro tīrību, bet netiks regulēta zāles pļaušana un lapu grābšana.

Teritoriju tīrīšana ziemā

Jaunie noteikumi paredz, ka ziemas periodā pašvaldība centralizēti uzturēs pašvaldības ielām piegulošās ietves visā Rīgā, kā arī precizēts, ka namīpašniekiem piegulošajā teritorijā ziemā jāveic ietvju uzturēšana līdz ieejai teritorijā no vietas, kur veikta centralizētā tīrīšana.

Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus (atkala).

Pārējā teritorijā, tāpat kā līdz šim, varēs kaisīt smilts/sāls maisījumu, kur sāls saturs nepārsniedz 20 %. Noteiktas samērīgas prasības attiecībā uz piebraucamo ceļu tīrīšanu, paredzot, ka uz tiem var būt arī sniega kārta līdz 10 cm vai ledus rises līdz 5 cm biezumā.

Lai salāgotu sabiedrības intereses un uzturētāju iespēju veikt saprātīgus uzturēšanas darbus, saglabāts regulējums, ka ietves, gājēju ceļi un laukumi ziemā nav jāattīra pilnā platumā, bet gan 50% no platuma, tomēr ne mazāk kā 1,5 metri, nodrošinot saprātīgu resursu izlietojumu un nodrošinot iespēju veidot sniega vaļņus. Sniega vaļņus atļauts veidot, ja tas netraucē gājēju kustību, izņemot uz apstādījumu apdobēm, sabiedriskā transporta pieturvietu platformām, gājēju pārejām un krustojumiem un ne tuvāk par pieciem metriem no gājēju pārejām un krustojumiem.

Zāles pļaušana

Jaunajos noteikumos veiktas izmaiņas attiecībā uz zāles pļaušanu un paredzētas plašākas iespējas veidot pilsētas pļavas arī nekustamo īpašumu īpašniekiem.

Noteikumos iestrādāta prasība nopļaut zālāju nekustamajos īpašumos, t.i., daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā teritorijā un pret publisko ārtelpu vērstā teritorijā, kā arī pieguļošās teritorijās esošo zālāju. Atkarībā no teritorijas, kurā aug zālājs, noteikumi paredz zālāja nopļaušanu divos veidos, pirmkārt, ne retāk kā divas reizes gadā, otrkārt, regulāri – nepieļaujot, ka zālāja garums pārsniedz 20 cm.

Pieguļošā teritorijā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā vai pret publisko ārtelpu vērstā apbūvētā teritorijā un 2 m joslā gar publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem, autostāvvietām un gar īpašuma robežām, ja īpašums robežojas ar apbūvētu nekustamo īpašumu, noteiktas prasības zālājus nopļaut regulāri, nodrošinot, ka zālāja garums nepārsniedz 20 cm.

Savukārt mazāk izmantotās teritorijās un apbūvētās teritorijās, kur ir izveidoti ainaviski pilsētas pļavas apstādījumi, noteiktas zālāju pļaušanas prasības vismaz divas reizes gadā, nodrošinot iespēju veidot dabisko zālāju pļavas. Papildus noteikumos ietverta arī prasība pļaut zālāju, nepieļaujot kūlas veidošanos. Ja apbūvētās teritorijā būs ieplānotas pilsētas pļavas, tās varēs pļaut divreiz gadā. Vietās, kur paredzēta pļaušana divas reizes gadā, pirmā pļaušana būs jāveic mēnesi agrāk nekā līdz šim – līdz 31. maijam.

Lapu savākšana

Tāpat kā līdz šim, noteikumos iekļauta prasība sakopt teritoriju, t.sk. nepieļaut nokritušo lapu, zaru un kritušu augļu atrašanos 2 m platā joslā uz katru pusi no brauktuvēm, piebrauktuvēm, ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem un autostāvvietām ar cieto segumu. Prasība noteikta nolūkā samazināt lapu esamību uz inženierbūvēm. Pārējā teritorijā nokritušās koku lapas savācamas līdz kārtējā gada 30. novembrim vai iežogotās teritorijās, ja tas tehniski iespējams, sasmalcināmas pavasarī līdz kārtējā gada 30. aprīlim, veicot kopīgu zālāja pļaušanu un lapu sasmalcināšanu.

Šie divi nosacījumi jāvērtē kopsakarā – plānojot pavasarī veikt kopīgu zāles pļaušanu un lapu smalcināšanu, un jāņem vērā, ka noteikums kopt 2 m plato joslu gar publiskā lietošanā esošām brauktuvēm, piebrauktuvēm, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem nodrošināms visas sezonas garumā.

Jaunie noteikumi paredz, ka lapu centralizētu savākšana notiks ne tikai kā līdz šim, no 15. oktobra līdz 30. novembrim, bet arī pavasarī Lielās talkas laikā pašvaldības noteiktajās vietās, datumos, laikā un kārtībā.

Atbildība par noteikumu pārkāpumiem

Jaunie noteikumi paredz, ka par pieguļošo teritoriju nekopšanu nav paredzēta administratīvā atbildība, bet tiks piemērots tikai administratīvais akts – pienākums, ja nepieciešams piespiedu izpilde. Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.

Rīgas pašvaldības policija (RPP) varēs uzlikt pienākumu (izdot administratīvos aktus), ja konstatēs, ka īpašnieki vai apsaimniekotāji nekopj pieguļošo teritoriju un ja nav uzturēti vizuālā kārtībā žogi, vārti un labiekārtojuma elementi.

RPP būs tiesīga izdot administratīvo aktu, konstatējot, ka būves īpašnieks nav veicis sniega, ledus vai lāsteku notīrīšanu no būves konstrukcijām vai ziemas periodā nav notīrījis ietves, gājēju ceļus, piebrauktuves vai braucamos ceļus un tie ir slideni (apledojuši) un jebkura kavēšanās, neveicot attiecīgos pienākumus, tieši apdraud personas dzīvību, veselību vai mantu. Ņemot vērā pašvaldībai pieejamos finanšu resursus un iespējas operatīvi piesaistīt attiecīgo darbu veicējus, RPP nodrošinās šāda administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, pret adresātu vēršot aizvietotājizpildi, savukārt adresātam būs pienākums atlīdzināt pašvaldībai radušos izdevumus, kas saistīti ar aizvietotājizpildes veikšanu.

Taču ņemot vērā, ka primāri pienākums veikt šos darbus ir tieši nekustamā īpašuma īpašniekam, kā arī to, ka pašvaldība nevarēs vienmēr operatīvi nodrošināt šāda pienākuma izpildi, veicot aizvietotājizpildi, noteikumos par šo pienākumu neveikšanu ir paredzēta arī administratīvā atbildība ar mērķi atturēt personas no pienākumu neveikšanas, tādējādi, konstatējot, ka, piemēram, lāstekas pašas ir nokritušas, apdraudot gājēju drošību (t.i., pārkāpums vairs nav novēršams), ēkas īpašnieku varēs saukt pie administratīvās atbildības par lāsteku savlaicīgu nenotīrīšanu.

Gadījumos, kad apdraudētajā teritorijā atrodas stāvoši transporta līdzekļi un nav zināms tā īpašnieks, iedzīvotājiem tiek ieteikts vērsties RPP, lai tā apzinātu apdraudēto transportlīdzekļu īpašniekus un brīdinātu par potenciālu mantas apdraudējumu. Tā kā no būvju jumtiem notīrītais sniegs ir jāsavāc tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties, tad gadījumā, ja atbilstoši noteikumiem nav iespējams veidot sniega vaļņus, noteikumi paredz pienākumu savākto sniegu izvest noteiktos laikos, lai ilgstoši netiktu ierobežota transportlīdzekļu un gājēju droša pārvietošanās.

*“Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”

**Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošie noteikumi Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistoši noteikumi”