Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas svētkos par sabiedrisko transportu un autostāvvietām nav jāmaksā; būs sabiedriskā transporta papildreisi

Pilsētas iedzīvotāji un viesi 16. un 17. augustā autobusos, trolejbusos un tramvajos varēs braukt bez maksas, kā arī tiks nodrošināti vairāku transportu papildu reisi. Arī par spēkrata novietošanu “Rīgas satiksmes” apsaimniekotajās autostāvvietās ielu malās nebūs jāmaksā.

Sabiedriskais transports

16. un 17. augustā “Rīgas satiksmes” autobusos, trolejbusos un tramvajos pasažieriem e-taloni vai koda biļete nav jāreģistrē.

Lielākie pasākumi Rīgā norisēs 16. augustā Uzvaras parkā, Vērmanes dārzā un 11. novembra krastmalā, tāpēc naktī uz 17. augustu līdz aptuveni plkst.2.00 tiks organizēti papildu reisi.

Papildreisi tiks organizēti:

  • 5., 7., 11.tramvaja maršrutā;
  • 4., 9., 14., 15., 27.trolejbusu maršrutā;
  • 3., 11., apvienotajā 12., 23., 26.maršrutā (pa Akmens tiltu), 18., 24., 25., 50., 51. autobusa maršrutā;
  • N1., N4., N6. autobusu maršrutā, papildus ikdienā plānotajiem reisiem, no centra tiks veikti arī reisi plkst. 0.30 un plkst. 1.30.

Aicinām pasažierus pievērst uzmanību, ka 11.novembra krastmalā notiekošo svētku pasākumu laikā 16. augustā no plkst. 12.00 līdz kustības beigām, pa Akmens tiltu kursējošie autobusi virzienā uz Pārdaugavu apstāsies pieturā “Grēcinieku iela”, kur ikdienā apstājas 9., 27.trolejbusa maršruts, 22.autobusa un 1., 5., 8., 10., 14. tramvaju maršruts.

Autostāvvietas

Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietas, kuras apkalpo “Rīgas satiksme”, 16. un 17. augustā varēs izmantot bez maksas, izņemot pazemes stāvvietu K. Valdemāra ielā 5a pie Kongresu nama – tur par auto novietošanu jāmaksā atbilstoši spēkā esošajiem tarifiem.

Klientu centri

Klientu centri darbosies kā ierasts sestdienā un svētdienā – Stacijas laukumā 2 darba laiks būs no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00, jaunais klientu cents I/C Akropole Alfa brīvdienās strādās no 10.00 līdz 21.00, pārējie klientu centri būs slēgti.

 

Konsultācijas par ēku atjaunošanu sniegtas 335 Rīgas ēku īpašniekiem

Šogad Rīgas enerģētikas aģentūra sniegusi konsultācijas jau 335 daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem, informējot par iespējām un risinājumiem, kā atjaunot un paaugstināt ēku energoefektivitāti.

Vienlaikus strauji pieaug interese par līdzfinansējuma saņemšanu tehniskās dokumentācijas izstrādei. Līdz šim tehniskās dokumentācijas līdzfinansējuma saņemšanai tika pieteiktas 106 ēkas un 81 pieteikums iesniegts tieši 2025. gadā.

Iedzīvotāji un ēku pārvaldnieki aktīvi izmanto iespējas saņemt bez maksas profesionālu pašvaldības atbalstu, kopā izvērtējot ēku stāvokli, energoefektivitāti un piemērotākos atjaunošanas risinājumus. Konsultāciju un līdzfinansējuma pieprasījums uzskatāmi atspoguļo iedzīvotāju pieaugošo vēlmi atjaunot savus īpašumus un pašvaldības izstrādātās programmas “Rīga renovē” efektivitāti.

“Rīgā atrodas gandrīz trešdaļa no valstī esošā daudzdzīvokļu ēku fonda, no kura daļa ir tehniski novecojusi un to nepieciešams atjaunot. Ir svarīgi aktīvi turpināt programmas, lai veicinātu iedzīvotāju interesi par ēku atjaunošanu. Mēs esam novērojuši, ka pirmais solis māju īpašnieku jeb iedzīvotāju intereses veicināšanā ir pašvaldības atbalsts ēku atjaunošanas tehniskās dokumentācijas izstrādē – energoaudita, tehniskās apsekošanas atzinumi un rasējumi. Tas iedrošina spert nākamos soļus,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Rīgas enerģētikas aģentūras projekta “Rīga renovē” vadītājs Arnis Lelītis norāda, ka programma ir nozīmīgs atbalsts iedzīvotājiem ceļā uz klimatneitralitāti un ēku ilgtspēju:

“Katru nedēļu mūsu speciālisti uzrauga un sniedz atbalstu desmitiem ēku īpašniekiem un redzam, ka interese aug – cilvēki novērtē iespēju profesionāli sagatavoties ēku atjaunošanai, izstrādājot tehnisko dokumentāciju, pieejamo līdzfinansējumu, un iespēju modernizēt savas ēkas ar minimālām izmaksām.”

Projekts “Rīga renovē” tiek īstenots ar Eiropas investīciju bankas “European Local ENergy Assistance” (ELENA-2018-198) programmas atbalstu, kas ir sākts 2024. gada septembrī.

Rīgas enerģētikas aģentūra piedāvā līdzfinansējumu tehniskās dokumentācijas izstrādei, sedzot līdz pat 90% no izmaksām: ēkas energosertifikātam (līdz 1200 eiro), tehniskās apsekošanas atzinumam (līdz 1200 eiro), tehniskajam projektam (līdz 15 000 eiro).

Kopumā nepilna gada laikā līdzfinansējuma apjoms jau sasniedzis vairāk nekā 407 000 eiro, un astoņas ēkas, izmantojot izstrādāto dokumentāciju, jau ir pieteikušās būvniecības atbalstam ALTUM un saņēmušas pozitīvus atzinumus.

Informācija par programmu un atbalsta iespējām pieejama – ŠEIT.
Pieteikties bezmaksas konsultācijai var – ŠEIT.

Papildu informācija: Mārcis Saulītis, “Rīgas enerģētikas aģentūras” sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs, e-pasts: marcis.saulitis@riga.lv

 

Rīgas dzimšanas dienas pasākumu laikā būtiski ierobežos satiksmi Vecrīgā; trešdien satiksmei slēgs 11. novembra krastmalu

, ,

Šajā nedēļas nogalē, 16. un 17. augustā, Vecrīgā un tās apkārtnē plaši atzīmēs Rīgas 824. dzimšanas dienu. Satiksmes ierobežojumi, kuri saistīti ar svētku norisi, spēkā stāsies jau no trešdienas, 13. augusta vakara, satiksmei slēdzot 11. novembra krastmalu. Savukārt nedēļas nogalē visa veida satiksmi slēgs Vecrīgas teritorijā. Gan sestdien, gan svētdien pilsētas sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas.

Pilsētas sabiedriskais transports un mikromobilitātes rīku ierobežojumi

Rīgas svētku laikā – gan sestdien, 16. augustā, gan svētdien, 17. augustā – pilsētas iedzīvotāji un viesi pilsētas sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas.

Savukārt 11. novembra krastmalā, Vecrīgas teritorijā, Brīvības laukumā un citās pasākuma norises vietās minētajā laika periodā aizliegs elektro skrejriteņu, velosipēdu, velorikšu un elektromobiļu satiksmi. Šajās teritorijās skrejriteņus un velosipēdus varēs pārvietot, tikai stumjot pie rokas.

Tāpat no sestdienas plkst. 10.00 līdz svētdienas plkst. 2.00 11. novembra krastmalā un Vecrīgas teritorijā slēgs mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Iedzīvotāji aicināti šos transportlīdzekļus novietot ārpus Vecrīgas atļautajās vietās.

No trešdienas, 13. augusta, plkst. 22.00 līdz svētdienas, 17. augusta, plkst. 24.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Jaunielai.

No piektdienas, 15. augusta, plkst. 17.00 līdz svētdienas, 17. augusta, plkst. 6.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Kaļķu ielas posmā no 11. novembra krastmalas līdz Rātslaukumam.

No sestdienas, 16. augusta, plkst. 12.00 līdz svētdienas, 17. augusta, plkst. 2.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Vecrīgas teritorijā.

Tāpat no piektdienas, 15. augusta, plkst. 10.00 līdz svētdienas, 17. augusta, plkst. 20.00 ierobežos peldlīdzekļu kustību, izņemot peldlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm, Pilsētas kanāla posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas tilta līdz Timma tiltam. Savukārt laika periodā no plkst. 20.00 līdz plkst. 1.00 peldlīdzekļu kustību minētajā Pilsētas kanāla posmā slēgs.

Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi

Rīgas svētku laikā – gan sestdien, 16. augustā, gan svētdien, 17. augustā – pilsētas iedzīvotāji un viesi Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietās varēs izmantot bez maksas, tomēr pašvaldība aicina rūpīgi iepazīties ar vietām, kurās transportlīdzekļus nevarēs novietot.

No trešdienas, 13. augusta, plkst. 20.00 līdz svētdienas, 17. augusta, plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs 11. novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, un 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Jaunielai.

No piektdienas, 15. augusta, plkst. 17.00 līdz svētdienas plkst. 6.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Kaļķu ielas abās pusēs, posmā no 11. novembra krastmalas līdz Rātslaukumam. Savukārt līdz svētdienas plkst. 1.00 – Hermaņa ielā, Uzvaras bulvāra abās pusēs, posmā no Ojāra Vācieša ielas līdz Bāriņu ielai, un Ojāra Vācieša ielas labajā pusē, posmā no Uzvara bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Tāpat augusta trešdienās, 13., 20. un 27 augustā, laika periodā no plkst. 17.00 līdz plkst. 22.00 transportlīdzekļu novietošanu liegs Dzegužu ielas abās pusēs, posmā no Buļļu ielas līdz Embūtes ielai.

 

Rīgā modernizē siltumtīklus, veicinot pilsētas infrastruktūras modernizāciju un pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem

, , ,

Lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu siltumapgādi un vienlaikus veicinātu ilgtspējīgas mobilitātes attīstību Rīgā, AS “Rīgas Siltums” šovasar īsteno vairākus apjomīgus siltumtīklu pārbūves projektus, kas cieši saistīti ar pilsētas infrastruktūras modernizāciju un pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem.

Dzelzavas ielā, kur nākotnē plānots izbūvēt Metrobusa līniju, tiek pārbūvēti siltumtīkli, kas nodrošina siltumenerģiju Purvciemam, Vecrīgai, Centrāltirgus rajonam un citiem Rīgas centra rajoniem. Novecojušā un bojātā cauruļvadu infrastruktūra tiek nomainīta uz rūpnieciski izolētām caurulēm, kas nodrošinās par 4700 MWh mazākus siltuma zudumus gadā. Pēc siltumtīklu pārbūves tiks atrisināta problēma arī ar ikgadēju ielas seguma iegruvumu esošo siltumtīklu aku zonā, kas ir saistīta ar pārlieku lielu slodzi un satiksmes intensitāti pie sabiedriskā transporta pieturas. Šis projekts ir daļa no Rīgas transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kas paredz prioritāti sabiedriskajam un velotransportam, sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Zemitāna pārvada apkaimē siltumtīkli tiek pielāgoti topošajiem mobilitātes punktiem un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai. Projekta mērķis – radīt savienojumu starp pilsētas sabiedrisko transportu un dzelzceļu, veicināt iedzīvotāju paradumu maiņu, sekmējot pārvietošanos bez privātā auto. Siltumtīklu pārbūve paredz 600 MWh siltuma zudumu samazinājumu gadā

Dzirciema ielā, kur turpinās Imantas maģistrālā siltumtīkla modernizācija, tiek atjaunots vairāk nekā 950 metru garš siltumtīklu posms. Novecojušo un tehniski nolietoto cauruļvadu nomaiņa uz jauniem, rūpnieciski izolētiem risinājumiem uzlabos siltumtīkla drošību un samazinās siltuma zudumus par 2070 MWh gadā.

Šie projekti ne tikai uzlabos Rīgas iedzīvotāju ikdienas komfortu un samazinās energoresursu patēriņu, bet arī veicinās vides kvalitātes uzlabošanos un pilsētas infrastruktūras pielāgošanu nākotnes mobilitātes vajadzībām. Modernizācija tiek īstenota tostarp sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un atbilst Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma stratēģiskajiem mērķiem.

AS “Rīgas Siltums” ik gadu modernizē vidēji ap 10 km siltumtīklu, un aprēķinātais siltuma zudumu samazinājums ir 12 000 MWh/gadā, kas ir līdzvērtīgs četru tādu tirdzniecības centru kā Akropole Rīga, Akropole Alfa vai 1300 dzīvokļu vidējam siltumenerģijas patēriņam gadā.

Jau šobrīd AS “Rīgas Siltums” ir atjaunojis 65% no kopējā siltumtīkla apjoma un pārējos 35% atjaunos pakāpeniski, prioritāri, modernizējot siltumtīklus, kuru vecums pārsniedz 40 gadu.

Par AS “Rīgas siltums”

AS “Rīgas siltums” ir lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums Latvijā un Baltijas valstīs, kā arī vienīgais siltumapgādes sistēmas operators Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, kas nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, realizāciju, siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīgu ražošanu koģenerācijas stacijās, kā arī siltumtīklu un ēku iekšējo inženierkomunikāciju sistēmu apkalpošanu.

AS “Rīgas siltums” misija ir pilnveidot un attīstīt pilsētas centralizētās enerģijas potenciālu un ienest to katra cilvēka un uzņēmuma ikdienā.

77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Siltumtīklu kopējais garums ir ap 770 kilometru, no kuriem 85% atrodas AS RĪGAS SILTUMS īpašumā.

123

 

Mārupītes mežaparkā sākta jaunas infrastruktūras izbūve

Rīgas pašvaldība sākusi vērienīgu Mārupītes mežaparka infrastruktūras uzlabošanu, kas paredz virkni nozīmīgu labiekārtojuma darbu, lai padarītu šo iecienīto rekreācijas vietu vēl pieejamāku, drošāku un pievilcīgāku apmeklētājiem.

“Šis ir sen gaidīts labiekārtošanas projekts Pārdaugavas iedzīvotājiem, kas uzlabos rekreācijas iespējas Bieriņu apkaimei. Pirmajās trīs kārtās mēs veiksim teritorijas labiekārtošanu, bet pēdējās trīs kārtās – jau līdzīgi Uzvaras parkam – izveidosim aktīvā sporta un tematiskās zonas,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Jaunā infrastruktūra padarīs Mārupītes mežaparku par vēl daudzveidīgāku un drošāku atpūtas vietu visai ģimenei un nostiprinās Bieriņu apkaimes zaļās zonas kā vienu no pilsētas rekreācijas pērlēm,”

norāda Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Projekts aptver Mārupītes mežaparka teritoriju Bieriņu apkaimē, kas stiepjas no Dauguļu ielas līdz Tēriņu ielai, kopumā 15,5 hektāru platībā. Šeit atrodas gan vērtīgas dabas teritorijas ar aizsargājamām sugām un biotopiem, gan jau zināmais Zaļais veloceliņš un Akmens dārzs ar tēlnieka Induļa Rankas darbiem.

Līdz 2026. gada vidum Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments plāno īstenot trīs no sešām projekta kārtām. Plānoto darbu gaitā veiks šādus uzlabojumus:

  • 1.kārta – Mārupītes caurteku atjaunošana: tiks uzstādītas trīs jaunas caurtekas, atjaunots grants un asfaltsegums, kā arī sakoptas esošās caurtekas.
  • 2.kārta – Apgaismojuma un elektroapgādes izbūve: tiks izbūvēti 6000 metru apgaismojuma tīkli un uzstādīti 196 jauni gaismekļi, kas būtiski uzlabos parka drošību un pieejamību tumšajā diennakts laikā.
  • 3.kārta – Ozolplača labiekārtojums: šajā parka daļā taps bērnu rotaļu laukums ar 13 dažādām koka rotaļu ierīcēm, smilšu segumu, atpūtas vietām, šūpuļtīkliem, zviļņiem un ugunskura vietu publiskiem pasākumiem.

Bērnu rotaļu laukuma izveide ir arī sabiedrības līdzdalības panākums – ideja 2022. gadā uzvarēja līdzdalības budžeta konkursā, ko iesniedza Bieriņu apkaimes biedrība. Tā tika iekļauta mežaparka infrastruktūras attīstības projektā, nodrošinot daļēju finansējumu no līdzdalības budžeta līdzekļiem.

Turpmākajās trīs projekta kārtās nākamajos gados plānots turpināt parka teritorijas labiekārtošanu, tostarp jaunu tiltu, laipu, skatu platformu un atpūtas zonu izbūvi, kā arī tiks izveidota skeitošanas un strītbola zona, velosipēdu remonta stacija, suņu pastaigu un mācību laukums u.c. elementi.

Infrastruktūras projekta risinājums izstrādāts saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem “Mārupītes mežaparka apsaimniekošanas un aizsardzības saistošie noteikumi”.

2023. gadā Mājokļu un vides departaments realizēja Bieriņu apkaimes biedrības līdzdalības budžeta konkursā iesniegto projektu “Bieriņu apkaimes revitalizācija – mūsu jaunā Rīga”. Projekta gaitā tika sākta parka centrālā laukuma sakārtošana, ierīkota autostāvvieta, norobežota parka teritorija no Slampes ielas. Infrastruktūras izbūves projektā paredzēts šos darbus turpināt.

 

Šogad vēl 18 Rīgas apkaimēs izbūvēs jaunus ceļa ātrumvaļņus

, , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Satiksmes mierināšanas nolūkos, līdz oktobra beigām Rīgā izbūvēs vēl 61 jaunu ceļa ātrumvalni. Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs. Šobrīd darbi norit piecās apkaimēs – Āgenskalnā, Iļģuciemā, Pleskodāle, Torņakalnā un Zasulaukā.

Šajā vasarā 11 Rīgas apkaimēs Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvējis 59 jaunus ātrumvaļņus un iesākto ir plānots turpināt, līdz oktobrim izbūvējot vēl 61 jaunu ātrumvalni.

Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs – Āgenskalnā, Beberbeķos, Čiekurkalnā, Dārzciemā, Dzirciemā, Iļģuciemā, Imantā, Jaunciemā, Juglā, Latgalē, Mežciemā, Pleskodālē, Sarkandaugavā, Teikā, Torņkalnā, Vecāķos, Vecmīlgrāvī, Zasulaukā un Zolitūdē. Tāpat līdz rudenim Juglas apkaimē, Slēpotāju ielā, paredzēts izbūvēt divus ātrumvaļņus par kuriem pašvaldība informēja pasvasarī.

Šobrīd ātrumvaļnus izbūvē Āgenskalnā – Zvanu ielā Nr.6, Torņkalnā – Telts ielā Nr.2A, Zasulaukā – Kūdras ielā Nr.6 un Kūdras ielā Nr.8A.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

Pilns ielu saraksts, kurās līdz oktobra beigām izbūvēs ātrumvaļņus, apskatāms pievienotajā sarakstā, kurā ar zaļu krāsu atzīmētas vietas, kurās darbi jau ir noslēgušies – ŠEIT.

 

Uzvaras parkā atjaunoti celiņi un izvietoti soliņi

Rīgas pašvaldība jau otro gadu īsteno apjomīgus labiekārtošanas un infrastruktūras atjaunošanas darbus Uzvaras parka “vecajā daļā” – 27 hektārus plašajā apstādījumu teritorijā no Bāriņu ielas līdz Raņķa dambim. Šogad parkā gan atjaunoti celiņi, gan uzstādīti jauni soliņi ar atzveltnēm, gan izvietoti citi labiekārtojuma elementi.

“Uzvaras parks ar katru gadu kļūst par arvien pievilcīgāku galamērķi rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kļūstot par unikālu parku Eiropas pilsētu mērogā. Esam veikuši apjomīgus labiekārtošanas darbus, mēs parkā radām estētisku un funkcionālu vidi. Tas tiek veidots kā satikšanās punkts iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām,” pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Mājokļu un vides departaments pērn veica plašus asfalta celiņu seguma atjaunošanas darbus un rekonstruēja bērnu rotaļu laukumu. Darbi turpinājās arī šogad un tika atjaunots celiņu segums parka daļā starp Slokas ielu, Uzvaras bulvāri un Mārupīti. Kopumā abu gadu laikā izbūvēti 19 490 m² jauna asfalta seguma un atjaunots 4921 m² zāliena,” norāda Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Šovasar parkā uzstādīti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi un atkritumu urnas. Parkā izvietoti:

  • 27 astoņus metrus gari soli;
  • 7 četrus metrus gari soli;
  • 28 atkritumu urnas – 14 vietās pa divām urnām atkritumu šķirošanai. Iedzīvotāji tiek aicināti šķirot atkritumus, ņemot vērā vienkāršos un skaidros norādījumus, kas redzami uz jaunajām urnām.

Lai nodrošinātu vienotu parka tēlu, visu uzstādāmo labiekārtojuma elementu dizains saskaņots ar risinājumiem arī pārējās Uzvaras parka daļās – tostarp teritorijā, kurā agrāk atradās okupācijas piemineklis, kā arī šogad publikai atvērtajā Panorāmas rata apkārtnē.

Kopējās Uzvaras parka labiekārtošanas izmaksas 2024. un 2025. gadā ir 2 054 373 eiro (bez PVN). Šajā summā ietilpst celiņu un zāliena atjaunošana, bērnu rotaļu laukuma rekonstrukcija, kā arī soliņu un atkritumu urnu uzstādīšana.

Darbi parkā turpināsies arī 2026. gadā, kad plānots atjaunot teritoriju pie Panorāmas rata. Pēc šīs teritorijas sakārtošanas tiks noslēgta visa Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošana.

Noslēdzies metu konkurss par Neatkarības laukuma atjaunošanu

Noslēdzies Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīkotais metu konkurss “Neatkarības laukuma attīstība”, kura mērķis bija iegūt labāko ainavisko risinājumu laukuma atjaunošanai un māksliniecisku piedāvājumu neatkarību simbolizējošam vides objektam. Metu konkursā mērķi nav izdevies sasniegt, un žūrijas komisija lēmusi pirmās trīs vietas metu konkursā nepiešķirt. Trīs metu autori saņems veicināšanas godalgas.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā metu konkursā, kas tika izsludināts šā gada martā, kopumā tika saņemti deviņi meti. Lielākā daļa konkursa dalībnieku piedāvāja veidot skulpturālus ansambļus laukuma centrā, sakārtojot un atjaunojot esošos apstādījumus un labiekārtojumu. Starp piedāvājumiem bija vairāki ugunskurus simbolizējoši skulpturāli ansambļi, Latvijas novadu un upju attēlojums, par neatkarības atjaunošanu stāstošas laika līnijas, arī Baltijas ceļu attēlojoši motīvi.

Izskatot pieteikumus, žūrijas komisija vērtēja Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, māksliniecisko vērtību, atbilstību vides mērogam un citus aspektus.

Diskusiju rezultātā žūrijas komisija vienbalsīgi lēma pirmās trīs vietas metu konkursā nepiešķirt, jo neviens no saņemtajiem piedāvājumiem netika atzīts par īstenojamu bez būtiskām izmaiņām piedāvātajās koncepcijās. Vienlaikus tika piešķirtas trīs veicināšanas balvas darbiem, kuros žūrija saskatīja konceptuāli skaidrākās, oriģinālākās un mākslinieciski vērtīgākās idejas gan vides objektam, gan laukuma teritorijai.

Žūrijas komisijas priekšsēdētājas vietnieks, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks atzīmē: “Paldies visiem, kas piedalījās Neatkarības laukuma attīstības metu konkursā un ieguldīja savu laiku, radošumu un profesionālās prasmes šī nozīmīgā pilsētvides projekta attīstībā, darbs nebūt nebija vienkāršs. Apkopojot žūrijas komisijas locekļu individuālos vērtējumus, jāatzīst, ka kopvērtējuma galvenais secinājums ir tāds, ka rezultāts nevis atspoguļo ideju trūkumu vai pretendentu profesionalitāti, jo darbi tiešām ir izstrādāti profesionāli, bet gan vietas sarežģītība gan praktiskā, gan simboliskā nozīmē ir būtiska. Savukārt, lai spētu to noformulēt kā vajadzību metu darba uzdevumā, nepieciešama plašāka ieinteresēto pušu iesaiste – nodefinēt skaidru un saprotamu līdzsvaru starp māksliniecisko ieceri, tās plašo tvērumu un pilsētvidei piemērotu, ilgtspējīgu risinājumu. Līdz ar to, tas ir mājasdarbs pie kura attiecīgi arī strādāsim, lai Neatkarības laukuma attīstība tiktu īstenota kā sabiedrībai nozīmīgs Valsts neatkarības simbols šodienas sabiedrībā.”

Žūrijas komisijas locekle, biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka: “Pateicamies visiem konkursa dalībniekiem par ieguldīto darbu, radošo enerģiju un drosmi piedāvāt savu redzējumu par Neatkarības laukumu un tā vides objektu. Katrs iesniegtais mets bija kā unikāls skatpunkts uz to, kas mums visiem ir kopīgs – neatkarību. Neatkarība nav tikai vēsturisks fakts vai politisks statuss – tā ir dzīva būtne mūsu tautas apziņā. Tā ir kā elpa, kas atdzīvina cerību, kā sakne, kas stiprina mūsu identitāti. Tā ir vērtība, kas prasa cieņu, izpratni un spēju to attīstīt laikmetā, vēlmi to sargāt, kurā mainās formas, bet paliek būtība. Mēs meklējām risinājumu, kas spētu iedvesmot, vienot un atspoguļot neatkarības nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Šī ideja ir pārāk svarīga, lai tai pieietu kompromisu ceļā, tāpēc žūrija nolēma nevirzīt nevienu darbu kā uzvarētāju, saglabājot iespēju turpināt meklējumus pēc patiesi atbilstoša risinājuma.”

Veicināšanas balvu saņēma mets ar devīzi “RE100” (autori — SIA “Studio SIJA”, SIA “Arhitektes Lienes Griezītes studija”, SIA “Via Verde”, SIA “Nemoralis”), kurā piedāvāts Neatkarības laukumā izveidot plašu atvērtu telpu, kas piepildīta ar dažādu vides objektu kompozīciju. Otra veicināšanas balva piešķirta metam ar devīzi “LUX Libertatis” (autori — SIA “Pillar Contractor”), kurā kā simbols kopīgai valsts veidošanai izvēlēta skudra, bet trešā veicināšanas balva — metam ar devīzi “KLĀJAM BALTU GALDAUTU” (autori — SIA “ARHITEKTU BIROJS JAUNROMĀNS UN ĀBELE”), kurā par neatkarību vēstīts, telpiski interpretējot mūsdienās ieviesto 4. maija svinēšanas tradīciju.

Žūrijas komisijā strādāja biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vadīja Rīgas pašvaldības Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

Pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes Pilsētas attīstības departaments pārbaudīs metu konkursa dalībnieku atbilstību konkursa nolikumā noteiktajām profesionālās klasifikācijas prasībām.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas un metu konkursa mērķis bija izveidot šim nozīmīgajam vēsturiskajam notikumam īpašu vietu galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4.maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018.gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.

 

Rīgas domes deputāti atzinīgi vērtē RNP progresu vairākās jomās; aicina nogaidīt ar jauna zīmola izstrādi

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas jaunievēlētie deputāti šonedēļ iepazinās ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) paveikto un nākotnes iecerēm, secinot, ka ir panākts būtisks progress vairākās jomās. Tomēr, ņemot vērā, ka vēl nav veikta pašvaldības turpmākās līdzdalības izvērtēšana šajā uzņēmumā, deputāti nolēma aicināt RNP valdi pagaidām vēl neslēgt līgumu par jauna zīmola izstrādi.

“Pēdējo gadu laikā RNP ir būtiski uzlabojis klientu apkalpošanu un komunikāciju, tāpat aktīvi darbojas finansējuma piesaistīšanā ēku siltināšanā. Tomēr mums vēl nav pilnīgas skaidrības par uzņēmuma nākotni, jo līdz gada beigām tiks veikts izvērtējums, vai un kā pašvaldībai jāsaglabā līdzdalība RNP un kādus stratēģiskos mērķus kapitālsabiedrībām izvirzīt. Ņemot vērā, ka var tikt pieņemts lēmums gan par pašvaldības līdzdalības saglabāšanu uzņēmumā, gan tās mazināšanu, vai arī, piemēram, par uzņēmuma sadalīšanu, jauna zīmola risinājums RNP var nebūt vairs aktuāls. Tāpēc nolēmām aicināt uzņēmuma valdi pagaidām nesākt līguma slēgšanas procesu,” uzsvēra komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“RNP ir milzīgs attīstības potenciāls, tādēļ mums kā pašvaldībai jāsaprot, kādus stratēģiskos mērķus uzņēmumam noteikt. Mums ir vienlaikus jāsabalansē uzņēmuma kapitāla vērtības pieaugums un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana iedzīvotājiem, kā arī jāņem vērā, lai RNP izaugsme nekropļotu konkurenci ēku apsaimniekošanas tirgū. Pašvaldības līdzdalības izvērtējums uzņēmumā sniegs iespēju skaidri noteikt, kāds RNP attīstības modelis būs piemērotākais,” norādīja E. Treija.

Pašvaldības tiešās līdzdalības RNP pārvērtēšanas procesu plānots pabeigt līdz rudenim un tad rezultātus vērtēt komitejas sēdē, bet gada nogalē pieņemt domes lēmumu par tālāko rīcību.

Komitejas sēdē deputāti minēja, ka uzņēmums kļuvis iedzīvotājiem draudzīgāks un saprotamāks, augusi klientu apkalpošanas kvalitāte un izveidots ērts pašapkalpošanās portāls. Tāpat RNP ir izdevies Rīgu izvirzīt ēku renovācijas projektu līderos, šogad ALTUM programmā piesakot lielu skaitu māju. Panākts arī būtisks uzlabojums darbā ar parādniekiem – uzņēmums seko līdzi, lai neveidotos nekontrolēti parādi un aktīvi kārto vēsturisko parādu bāzi. Izveidotās mobilās uzkopšanas komandas uzlabojusi māju un to teritoriju uzkopšanas kvalitāti. Deputāti arī norādīja atsevišķām nepilnībām RNP darbā, ko uzņēmuma vadība solīja iespēju robežās novērst.

RNP šogad sācis izstrādāt jaunu zīmola identitāti, par ko tika izsludināts konkurss. RNP vēlas veicināt atpazīstamību, taču vienlaikus veidot to tādu, lai veicinātu uzņēmuma vērtības paaugstināšanu. Jaunā identitāte palīdzētu attīstīties vairākos virzienos, piemēram, sākot darbību arī reģionos, tāpat attīstīt citu biznesa potenciālu – gan īres namu būvniecību un uzturēšanu, gan viedo un zaļo tehnoloģiju ieviešanu.

Rīgā tupinās invazīvo augu apkarošana – pašvaldība aicina ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām

, , , , , , ,

Rīgas pašvaldība turpina aktīvi ierobežot invazīvās augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatību galvaspilsētā un aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Vairāk informācijas par ziņošanas kārtību pieejama mājaslapā vaad.gov.lv.

Saņemtie ziņojumi tiek reģistrēti invazīvo augu sugu datubāzē, kas kalpo par pamatu Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta organizētajiem latvāņu ierobežošanas pasākumiem. Šobrīd Sosnovska latvāņa audzes Rīgā konstatētas tādos apkaimēs kā Zolitūde, Ziepniekkalns, Imanta, Čiekurkalns, Ķengarags, Dārziņi, Torņakalns, Bukulti u.c.

Latvāņa apkarošana Rīgā tiek veikta ar mehānisko metodi – pļaušanu četras reizes sezonā gandrīz desmit hektāru platībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un Augu aizsardzības likumu, zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ir pienākums ierobežot latvāņa izplatību savās teritorijās. Privātīpašumos to veic īpašnieks vai valdītājs, izmantojot mehānisko, bioloģisko, ķīmisko vai kombinēto metodi, ievērojot Latvijas normatīvos aktus.

Rīgas pašvaldība katru gadu sezonas sākumā nosūta vēstules ar atgādinājumu privāto teritoriju īpašniekiem par viņu atbildību latvāņu apkarošanā. Ja īpašnieks neveic nepieciešamos pasākumus un nav informējis VAAD par plānoto ierobežošanas metodi, par veikto pārkāpumu var tikt izsludināts administratīvā pārkāpuma process, kuru veic pašvaldības policija.

Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam par latvāņu audzēšanu, izplatīšanu un neierobežošanu var tikt piemērots administratīvais sods:

  • privātpersonām – brīdinājums vai naudas sods līdz 1500 eiro,
  • juridiskām personām – brīdinājums vai sods līdz 3000 eiro.

Par latvāni:

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden.) ir invazīva, Latvijas dabai sveša augu suga, kas apdraud vietējās ekosistēmas, lauksaimniecību un cilvēku veselību. Augs var sasniegt divu līdz trīs metru augstumu, tā lapas ir platas (līdz 1,5 m), ziedkopas – baltas vai viegli rozā, čemurā līdz 50 cm diametrā. Tas bieži sastopams pamestās teritorijās, ceļmalās, grāvjos, pie ūdenstilpēm, gar elektrolīnijām un dzelzceļa līnijām, no kurienes efektīvi izplatās plašākā teritorijā.

Visbiežāk invazīvais augs ir sajaucams ar vietējām čemurziežu sugām – meža zirdzeni un dižzirdzeni. Vieglāk pamanāmā atšķirība ir lapu forma. Zirdzeņu lapas ir vairākkārt plūksnaini saliktas un vizuāli līdzinās oša vai pīlādža lapām. Atšķirības novērojamas arī ziedkopu formā – dižzirdzenes ziedu čemurs ir izteikti izliekts, un auga ziedi ir zaļgandzeltenā krāsā. Meža zirdzenes ziedu čemuri ir kompaktāks un izmēros pamanāmi mazāks.

Sosnovska latvānim radniecīgais Sibīrijas latvānis ir daļa no vietējās Latvijas floras, un cilvēkam ir mazkaitīgs. Sibīrijas latvānis ir kompaktāks par Sosnovska latvāni. Lapas līdzīgi zirdzenēm ir plūksnaini saliktas, un visa auga virszemes daļa, ieskaitot ziedus ir izteikti zaļa.

Lai nepieļautu latvāņa vēl plašāku izplatību, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus sadarboties un laikus ziņot par tā audzēm.