Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas pašvaldība jau otro gadu īsteno apjomīgus labiekārtošanas un infrastruktūras atjaunošanas darbus Uzvaras parka “vecajā daļā” – 27 hektārus plašajā apstādījumu teritorijā no Bāriņu ielas līdz Raņķa dambim. Šogad parkā gan atjaunoti celiņi, gan uzstādīti jauni soliņi ar atzveltnēm, gan izvietoti citi labiekārtojuma elementi.

“Uzvaras parks ar katru gadu kļūst par arvien pievilcīgāku galamērķi rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kļūstot par unikālu parku Eiropas pilsētu mērogā. Esam veikuši apjomīgus labiekārtošanas darbus, mēs parkā radām estētisku un funkcionālu vidi. Tas tiek veidots kā satikšanās punkts iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām,” pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Mājokļu un vides departaments pērn veica plašus asfalta celiņu seguma atjaunošanas darbus un rekonstruēja bērnu rotaļu laukumu. Darbi turpinājās arī šogad un tika atjaunots celiņu segums parka daļā starp Slokas ielu, Uzvaras bulvāri un Mārupīti. Kopumā abu gadu laikā izbūvēti 19 490 m² jauna asfalta seguma un atjaunots 4921 m² zāliena,” norāda Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Šovasar parkā uzstādīti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi un atkritumu urnas. Parkā izvietoti:

  • 27 astoņus metrus gari soli;
  • 7 četrus metrus gari soli;
  • 28 atkritumu urnas – 14 vietās pa divām urnām atkritumu šķirošanai. Iedzīvotāji tiek aicināti šķirot atkritumus, ņemot vērā vienkāršos un skaidros norādījumus, kas redzami uz jaunajām urnām.

Lai nodrošinātu vienotu parka tēlu, visu uzstādāmo labiekārtojuma elementu dizains saskaņots ar risinājumiem arī pārējās Uzvaras parka daļās – tostarp teritorijā, kurā agrāk atradās okupācijas piemineklis, kā arī šogad publikai atvērtajā Panorāmas rata apkārtnē.

Kopējās Uzvaras parka labiekārtošanas izmaksas 2024. un 2025. gadā ir 2 054 373 eiro (bez PVN). Šajā summā ietilpst celiņu un zāliena atjaunošana, bērnu rotaļu laukuma rekonstrukcija, kā arī soliņu un atkritumu urnu uzstādīšana.

Darbi parkā turpināsies arī 2026. gadā, kad plānots atjaunot teritoriju pie Panorāmas rata. Pēc šīs teritorijas sakārtošanas tiks noslēgta visa Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošana.

Noslēdzies Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīkotais metu konkurss “Neatkarības laukuma attīstība”, kura mērķis bija iegūt labāko ainavisko risinājumu laukuma atjaunošanai un māksliniecisku piedāvājumu neatkarību simbolizējošam vides objektam. Metu konkursā mērķi nav izdevies sasniegt, un žūrijas komisija lēmusi pirmās trīs vietas metu konkursā nepiešķirt. Trīs metu autori saņems veicināšanas godalgas.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā metu konkursā, kas tika izsludināts šā gada martā, kopumā tika saņemti deviņi meti. Lielākā daļa konkursa dalībnieku piedāvāja veidot skulpturālus ansambļus laukuma centrā, sakārtojot un atjaunojot esošos apstādījumus un labiekārtojumu. Starp piedāvājumiem bija vairāki ugunskurus simbolizējoši skulpturāli ansambļi, Latvijas novadu un upju attēlojums, par neatkarības atjaunošanu stāstošas laika līnijas, arī Baltijas ceļu attēlojoši motīvi.

Izskatot pieteikumus, žūrijas komisija vērtēja Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, māksliniecisko vērtību, atbilstību vides mērogam un citus aspektus.

Diskusiju rezultātā žūrijas komisija vienbalsīgi lēma pirmās trīs vietas metu konkursā nepiešķirt, jo neviens no saņemtajiem piedāvājumiem netika atzīts par īstenojamu bez būtiskām izmaiņām piedāvātajās koncepcijās. Vienlaikus tika piešķirtas trīs veicināšanas balvas darbiem, kuros žūrija saskatīja konceptuāli skaidrākās, oriģinālākās un mākslinieciski vērtīgākās idejas gan vides objektam, gan laukuma teritorijai.

Žūrijas komisijas priekšsēdētājas vietnieks, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks atzīmē: “Paldies visiem, kas piedalījās Neatkarības laukuma attīstības metu konkursā un ieguldīja savu laiku, radošumu un profesionālās prasmes šī nozīmīgā pilsētvides projekta attīstībā, darbs nebūt nebija vienkāršs. Apkopojot žūrijas komisijas locekļu individuālos vērtējumus, jāatzīst, ka kopvērtējuma galvenais secinājums ir tāds, ka rezultāts nevis atspoguļo ideju trūkumu vai pretendentu profesionalitāti, jo darbi tiešām ir izstrādāti profesionāli, bet gan vietas sarežģītība gan praktiskā, gan simboliskā nozīmē ir būtiska. Savukārt, lai spētu to noformulēt kā vajadzību metu darba uzdevumā, nepieciešama plašāka ieinteresēto pušu iesaiste – nodefinēt skaidru un saprotamu līdzsvaru starp māksliniecisko ieceri, tās plašo tvērumu un pilsētvidei piemērotu, ilgtspējīgu risinājumu. Līdz ar to, tas ir mājasdarbs pie kura attiecīgi arī strādāsim, lai Neatkarības laukuma attīstība tiktu īstenota kā sabiedrībai nozīmīgs Valsts neatkarības simbols šodienas sabiedrībā.”

Žūrijas komisijas locekle, biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka: “Pateicamies visiem konkursa dalībniekiem par ieguldīto darbu, radošo enerģiju un drosmi piedāvāt savu redzējumu par Neatkarības laukumu un tā vides objektu. Katrs iesniegtais mets bija kā unikāls skatpunkts uz to, kas mums visiem ir kopīgs – neatkarību. Neatkarība nav tikai vēsturisks fakts vai politisks statuss – tā ir dzīva būtne mūsu tautas apziņā. Tā ir kā elpa, kas atdzīvina cerību, kā sakne, kas stiprina mūsu identitāti. Tā ir vērtība, kas prasa cieņu, izpratni un spēju to attīstīt laikmetā, vēlmi to sargāt, kurā mainās formas, bet paliek būtība. Mēs meklējām risinājumu, kas spētu iedvesmot, vienot un atspoguļot neatkarības nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Šī ideja ir pārāk svarīga, lai tai pieietu kompromisu ceļā, tāpēc žūrija nolēma nevirzīt nevienu darbu kā uzvarētāju, saglabājot iespēju turpināt meklējumus pēc patiesi atbilstoša risinājuma.”

Veicināšanas balvu saņēma mets ar devīzi “RE100” (autori — SIA “Studio SIJA”, SIA “Arhitektes Lienes Griezītes studija”, SIA “Via Verde”, SIA “Nemoralis”), kurā piedāvāts Neatkarības laukumā izveidot plašu atvērtu telpu, kas piepildīta ar dažādu vides objektu kompozīciju. Otra veicināšanas balva piešķirta metam ar devīzi “LUX Libertatis” (autori — SIA “Pillar Contractor”), kurā kā simbols kopīgai valsts veidošanai izvēlēta skudra, bet trešā veicināšanas balva — metam ar devīzi “KLĀJAM BALTU GALDAUTU” (autori — SIA “ARHITEKTU BIROJS JAUNROMĀNS UN ĀBELE”), kurā par neatkarību vēstīts, telpiski interpretējot mūsdienās ieviesto 4. maija svinēšanas tradīciju.

Žūrijas komisijā strādāja biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vadīja Rīgas pašvaldības Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

Pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes Pilsētas attīstības departaments pārbaudīs metu konkursa dalībnieku atbilstību konkursa nolikumā noteiktajām profesionālās klasifikācijas prasībām.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas un metu konkursa mērķis bija izveidot šim nozīmīgajam vēsturiskajam notikumam īpašu vietu galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4.maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018.gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.

 

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas jaunievēlētie deputāti šonedēļ iepazinās ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) paveikto un nākotnes iecerēm, secinot, ka ir panākts būtisks progress vairākās jomās. Tomēr, ņemot vērā, ka vēl nav veikta pašvaldības turpmākās līdzdalības izvērtēšana šajā uzņēmumā, deputāti nolēma aicināt RNP valdi pagaidām vēl neslēgt līgumu par jauna zīmola izstrādi.

“Pēdējo gadu laikā RNP ir būtiski uzlabojis klientu apkalpošanu un komunikāciju, tāpat aktīvi darbojas finansējuma piesaistīšanā ēku siltināšanā. Tomēr mums vēl nav pilnīgas skaidrības par uzņēmuma nākotni, jo līdz gada beigām tiks veikts izvērtējums, vai un kā pašvaldībai jāsaglabā līdzdalība RNP un kādus stratēģiskos mērķus kapitālsabiedrībām izvirzīt. Ņemot vērā, ka var tikt pieņemts lēmums gan par pašvaldības līdzdalības saglabāšanu uzņēmumā, gan tās mazināšanu, vai arī, piemēram, par uzņēmuma sadalīšanu, jauna zīmola risinājums RNP var nebūt vairs aktuāls. Tāpēc nolēmām aicināt uzņēmuma valdi pagaidām nesākt līguma slēgšanas procesu,” uzsvēra komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“RNP ir milzīgs attīstības potenciāls, tādēļ mums kā pašvaldībai jāsaprot, kādus stratēģiskos mērķus uzņēmumam noteikt. Mums ir vienlaikus jāsabalansē uzņēmuma kapitāla vērtības pieaugums un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana iedzīvotājiem, kā arī jāņem vērā, lai RNP izaugsme nekropļotu konkurenci ēku apsaimniekošanas tirgū. Pašvaldības līdzdalības izvērtējums uzņēmumā sniegs iespēju skaidri noteikt, kāds RNP attīstības modelis būs piemērotākais,” norādīja E. Treija.

Pašvaldības tiešās līdzdalības RNP pārvērtēšanas procesu plānots pabeigt līdz rudenim un tad rezultātus vērtēt komitejas sēdē, bet gada nogalē pieņemt domes lēmumu par tālāko rīcību.

Komitejas sēdē deputāti minēja, ka uzņēmums kļuvis iedzīvotājiem draudzīgāks un saprotamāks, augusi klientu apkalpošanas kvalitāte un izveidots ērts pašapkalpošanās portāls. Tāpat RNP ir izdevies Rīgu izvirzīt ēku renovācijas projektu līderos, šogad ALTUM programmā piesakot lielu skaitu māju. Panākts arī būtisks uzlabojums darbā ar parādniekiem – uzņēmums seko līdzi, lai neveidotos nekontrolēti parādi un aktīvi kārto vēsturisko parādu bāzi. Izveidotās mobilās uzkopšanas komandas uzlabojusi māju un to teritoriju uzkopšanas kvalitāti. Deputāti arī norādīja atsevišķām nepilnībām RNP darbā, ko uzņēmuma vadība solīja iespēju robežās novērst.

RNP šogad sācis izstrādāt jaunu zīmola identitāti, par ko tika izsludināts konkurss. RNP vēlas veicināt atpazīstamību, taču vienlaikus veidot to tādu, lai veicinātu uzņēmuma vērtības paaugstināšanu. Jaunā identitāte palīdzētu attīstīties vairākos virzienos, piemēram, sākot darbību arī reģionos, tāpat attīstīt citu biznesa potenciālu – gan īres namu būvniecību un uzturēšanu, gan viedo un zaļo tehnoloģiju ieviešanu.

Rīgas pašvaldība turpina aktīvi ierobežot invazīvās augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatību galvaspilsētā un aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Vairāk informācijas par ziņošanas kārtību pieejama mājaslapā vaad.gov.lv.

Saņemtie ziņojumi tiek reģistrēti invazīvo augu sugu datubāzē, kas kalpo par pamatu Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta organizētajiem latvāņu ierobežošanas pasākumiem. Šobrīd Sosnovska latvāņa audzes Rīgā konstatētas tādos apkaimēs kā Zolitūde, Ziepniekkalns, Imanta, Čiekurkalns, Ķengarags, Dārziņi, Torņakalns, Bukulti u.c.

Latvāņa apkarošana Rīgā tiek veikta ar mehānisko metodi – pļaušanu četras reizes sezonā gandrīz desmit hektāru platībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un Augu aizsardzības likumu, zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ir pienākums ierobežot latvāņa izplatību savās teritorijās. Privātīpašumos to veic īpašnieks vai valdītājs, izmantojot mehānisko, bioloģisko, ķīmisko vai kombinēto metodi, ievērojot Latvijas normatīvos aktus.

Rīgas pašvaldība katru gadu sezonas sākumā nosūta vēstules ar atgādinājumu privāto teritoriju īpašniekiem par viņu atbildību latvāņu apkarošanā. Ja īpašnieks neveic nepieciešamos pasākumus un nav informējis VAAD par plānoto ierobežošanas metodi, par veikto pārkāpumu var tikt izsludināts administratīvā pārkāpuma process, kuru veic pašvaldības policija.

Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam par latvāņu audzēšanu, izplatīšanu un neierobežošanu var tikt piemērots administratīvais sods:

  • privātpersonām – brīdinājums vai naudas sods līdz 1500 eiro,
  • juridiskām personām – brīdinājums vai sods līdz 3000 eiro.

Par latvāni:

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden.) ir invazīva, Latvijas dabai sveša augu suga, kas apdraud vietējās ekosistēmas, lauksaimniecību un cilvēku veselību. Augs var sasniegt divu līdz trīs metru augstumu, tā lapas ir platas (līdz 1,5 m), ziedkopas – baltas vai viegli rozā, čemurā līdz 50 cm diametrā. Tas bieži sastopams pamestās teritorijās, ceļmalās, grāvjos, pie ūdenstilpēm, gar elektrolīnijām un dzelzceļa līnijām, no kurienes efektīvi izplatās plašākā teritorijā.

Visbiežāk invazīvais augs ir sajaucams ar vietējām čemurziežu sugām – meža zirdzeni un dižzirdzeni. Vieglāk pamanāmā atšķirība ir lapu forma. Zirdzeņu lapas ir vairākkārt plūksnaini saliktas un vizuāli līdzinās oša vai pīlādža lapām. Atšķirības novērojamas arī ziedkopu formā – dižzirdzenes ziedu čemurs ir izteikti izliekts, un auga ziedi ir zaļgandzeltenā krāsā. Meža zirdzenes ziedu čemuri ir kompaktāks un izmēros pamanāmi mazāks.

Sosnovska latvānim radniecīgais Sibīrijas latvānis ir daļa no vietējās Latvijas floras, un cilvēkam ir mazkaitīgs. Sibīrijas latvānis ir kompaktāks par Sosnovska latvāni. Lapas līdzīgi zirdzenēm ir plūksnaini saliktas, un visa auga virszemes daļa, ieskaitot ziedus ir izteikti zaļa.

Lai nepieļautu latvāņa vēl plašāku izplatību, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus sadarboties un laikus ziņot par tā audzēm.

 

Sagaidot britu mūzikas zvaigznes Robija Viljamsa koncertu, “Rīgas mežu” apsaimniekotajā “Mežaparkā”, Lielās estrādes teritorijā izveidota īpaša puķu dobe, kas veltīta mākslinieka ikoniskajai dziesmai “Angels” (latv. – “Eņģeļi”).

Ziedu dobe veidota kā stilizēti eņģeļa spārni, un tajos ikviens aicināts iejusties eņģeļa lomā — nostājoties spārnu vidū un uzņemot fotogrāfiju.

Dobes dizainu radījusi “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” ainavu arhitekte, izvēloties augus ar baltu un sudrabainu krāsu gammu – kleomes, lauvmutītes, dālijas, begonijas, krustaines u.c., kas piešķir kompozīcijai vieglumu un tekstūru.

Ziedu dobe iecerēta kā mākslinieciskais veltījums Robija Viljamsa daiļradei, vienlaikus sniedzot apmeklētājiem iedvesmu un pozitīvas emocijas gan koncerta, gan pastaigu laikā “Mežaparkā”.

“Ar šo ziedu dobi vēlējāmies ne tikai sveikt Robiju Viljamsu Rīgā, bet arī priecēt rīdziniekus un pilsētas viesus, radot pozitīvu noskaņu parkā. Ceram, ka šī dobe kļūs par iecienītu fotografēšanās vietu gan mūzikas cienītājiem, gan dabas mīļotājiem”,

stāsta uzņēmuma “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Ziedu dobe būs apskatāma visu vasaru. Dobes atrašanās vietaŠEIT.


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Balstoties uz iepriekšējo gadu veiksmīgo pieredzi, arī šogad, EuroBasket laikā, Rīgas pašvaldība atļaus uzņēmējiem izvietot āra kafejnīcās ekrānus un pārvietojamās dzērienu iekārtas jeb rolbārus.

Lielu sporta un kultūras pasākumu laikā televīzijas ekrānu un dzērienu iekārtu izvietošana vasaras terasēs ļauj kafejnīcu un restorānu īpašniekiem veiksmīgāk uzrunāt apmeklētājus. Tādā veidā arī rīdziniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja kopīgi pulcēties un just līdzi sporta sacensību tiešraidēs.

Šā gada Eiropas čempionāts basketbolā norisināsies no 27. augusta līdz 14. septembrim. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju kopīgi baudīt sporta sacensību norisi, pašvaldība neiebilst TV ekrānu un rolbāru izvietošanai āra kafejnīcās čempionāta laikā.

Uzņēmējiem, kas vēlas izvietot TV ekrānus un pārvietojamas dzērienu iekārtas čempionāta laikā, ir jāņem vērā šādi nosacījumi – komerciāla reklāma ir aizliegta, ir atļauta tikai tiešā translācija, pieslēgumam jābūt tehniski drošam, visi vadi un kabeļi ir nosegti ar nosegpaneļiem. Tāpat pēc uzbūves ir jāsaņem tehniskās apsekošanas atzinums, kas apliecina, ka paredzētā iekārta un konstrukcija ir droša lietošanai un tiek ievērotas ražotāja noteiktās prasības ekspluatācijas laikā.

Jāņem vērā, ka par izmantoto iekārtu un konstrukciju drošību uzbūves, demontāžas un ekspluatācijas laikā, kā arī ražotāja noteikto prasību ievērošanu ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs. Svarīgi pēc pasākuma norises nodrošināt tūlītēju demontāžu. Savukārt dzērienu iekārtu izvietošanai vajadzīgs iesniegums pašvaldībā un rolbāra novietojums plānā.

Gadījumā, ja ir saskaņots terases projekts, tad komersantam ir jāraksta brīvas formas iesniegums, pielikumā obligāti pievienojot aktuālo/saskaņoto terases plānu ar norādītu ekrāna atrašanās vietu, televīzijas ekrāna parametrus (izmērs, modelis u.c.), kā arī vizualizācijas materiālus. Nepieciešamos dokumentus jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jānosūta uz aic@riga.lv.

 

Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) projekts LIFE Osmo Baltic arī šogad īsteno  programmu “No koka uz koku” ar mērķi veicināt vecu koku ilgtermiņa saglabāšanu, nodrošinot piemērotu dzīvotni daudzām sugām. Īpašnieki aicināti pieteikt savus kokus bezmaksas sakopšanai līdz 15. septembrim, aizpildot tiešsaistes veidlapu pārvaldes interneta vietnes www.daba.gov.lv sadaļā Programma “No koka uz koku”.

Dalībai programmā var pieteikt parasto ozolu, parasto liepu, parasto zirgkastaņu, parasto kļavu, parasto osi, parasto gobu un parasto vīksnu.

“Koki ir mājas dzīvajai dabai. Seno koku sakopšana ir atbalsts šīm dzīvotnēm, lai tās ilgstošāk spētu pildīt savas ekoloģiskās funkcijas. Sabiedrības izpratne par koku nozīmi dabā un piedalīšanās šādu vērtību saglabāšanā ir ļoti būtisks solis, lai ilgtermiņā veicinātu šādu dzīvotņu pastāvēšanu Latvijā,”

pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina.

Programmā aicināti pieteikties īpašnieki (fiziskas, juridiskas personas, biedrības, pašvaldības u.c.), kuru īpašumā atrodas lielu dimensiju veci dobumaini lapu koki ar stumbra apkārtmēru vizmas 3 m (1,3m augstumā no zemes). Pārvaldes interneta vietnē arī skatāma plašāka informācija par programmu, tai skaitā programmas mērķa teritoriju karte un nolikums pieteikumu izvērtēšanai. No programmā pieteiktajiem kokiem tiks izvēlēti vismaz 200 koki, kam veiks koku stāvokļa novērtēšanu un sakopšanas darbus.

Iepriekšējā gadā dalībai programmā tika pieteikti teju 700 koki no visas Latvijas. Izvērtējot atbilstību, programmā uzņemti 197 koki, no kuriem 136 bija parastie ozoli. Šogad šiem kokiem jau uzsākti stāvokļa novērtēšanas darbi un rudenī, atbilstoši novērtēšanas rezultātiem, tiks veikta koku sakopšana.

Lieliem un veciem kokiem ir augsta kultūrvēstures un ainaviskā vērtība, un ar tiem saistītas dažādas dzīvnieku, augu un sēņu sugas. Visā Eiropā novērojama vecu koku skaita samazināšanās, kas negatīvi ietekmē ar šo dzīves vietu saistīto sugu pastāvēšanu nākotnē.

Veco lapu koku dobumos mīt īpaši aizsargājama un reta kukaiņu suga – lapkoku praulgrauzis. Vabole savas dzīves laikā spējīga pārvietoties vien dažus kilometrus, tāpēc piemērotu dzīves vietu savienojamība ir ļoti būtiska šīs un daudzu citu sugu pastāvēšanai ilgtermiņā. Lapkoku praulgrauzis ir lietussargsuga un sugas aizsardzības pasākumi sniedz lielu ieguldījumu daudzu citu aizsargājamo sugu saglabāšanā.

Pārvaldes projekta LIFE Osmo Baltic (LIFE22 NAT/LT/101113698) galvenais mērķis ir nodrošināt lapkoku praulgrauža aizsardzību, izveidojot pārrobežu ekoloģisko tīklu, kas savieno šīs sugas Lietuvas un Latvijas populācijas.  Projektu finansē Eiropas Savienības Vides un klimata rīcības programma (LIFE), Lietuvas Republikas Vides ministrija un Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Plašāka informācija pieejama vietnē www.daba.gov.lv, jautājumus varat uzdot projekta komandai, sūtot e-pastu uz adresi koki@daba.gov.lv vai pa tālr. 25656314 (darbdienās plkst. 9-17).

Papildus informācija:
Zanda Segliņa,
Dabas aizsardzības pārvaldes
projekta LIFE Osmo Baltic koordinatora asistente
Tālr. 28387179; e-pasts:  zanda.seglina@daba.gov.lv
www.daba.gov.lv, www.tiekamiesdaba.lv

 

Īsi pirms “Rīgas vasaras” augusta koncertprogrammas Vērmanes dārzā ieskandināšanas, 1. augustā plkst. 17.30 uz ēkas Kr. Barona ielā 71 sienas tiks atklāta svētku vizuālās identitātes zīme “RakstuRīga”, ko veidojusi māksliniece Ella Mežule.

Lai iemūžinātu Rīgas vasaras svētku vizuālās identitātes pilsētvidē, plānots uz kādas no pilsētas plaknēm katru gadu veidot paliekošu vietzīmi. Šogad ielu mākslinieku Kiwie un Ērika Caunes izpildījumā Rīgas vēsturiskajā centrā top mākslinieces Ellas Mežules radītā Rīgas vasaras vizuālā identitāte, kas veltīta nozīmīgajai gadskārtai latviešu grāmatniecībā, iezīmējot 500 gadus, kopš pirmās drukātās grāmatas latviešu valodā.


Svētku vizuālā identitāte tiek veidota kā horizontāli atvērta grāmata, no kuras iznirst dažādas Rīgai raksturīgas formas un burtveidolu burti. Svētku nosaukums “Rīgas vasara” tiek integrēts ilustrācijā, tādejādi uzsverot un svinot rakstītā burta un “Latviešu grāmatai – 500” nozīmīgumu un akcentējot šī gada Rīgas dzimšanas dienas mēneša devīzi – “RakstuRīga”.


Māksliniece stāsta: “Rīgas Vasaras vizuālo tēlo šogad dziļi iedvesmojuši divi spēcīgi stāsti — 500 gadi kopš tika nodrukāta pirmā grāmata latviešu valodā un Rīgas vasaras pasākumu programmas šī gada devīze “RakstuRīga”, kas aicina apzināt un novērtēt Rīgas bagāto kultūras mantojumu, kā arī meklēt raksturīgas iezīmes mūsdienu pilsētas kultūras dzīvē. Tādēļ svētku vizuālajā risinājumā tiek iekļautas gan atsauces no drukātā un pierakstītā burta, gan sadzīves ainas no Rīgas iedzīvotāju ikdienas. Kopējās kompozīcijas atsauces meklējamas simboliski personīgās attiecībās, kādas veidojas lasītājam ar grāmatu. Minimālisms, ko veido melni burti uz baltas lapas, tiek apvienots ar lasītā teksta ietekmi uz lasītāju, raisot emocijas, asociācijas un personisku līdzpārdzīvojumu, kas tiek izpausts caur kompozīcijas rotaļīgumu.

Par pamatu ņemot pasākuma cikla devīzes – skani, brīnies, lasi, sporto, grezno, svini, Rīga! vizuāli izstrādāju sešas galvenās pasākumu tēmas, kas pēta daudzos veidus, kā rīdzinieki dzīvo, strādā, svin, sporto, bauda mūziku un lasa, šīm tēmām apvienojoties vienā vārdā – RakstuRīga, parādot pilsētas unikālo enerģiju un daudzveidību, kā arī kalpo kā kartes, lai orientētos pasākuma programmā.”

Rīgas dzimšanas dienas mēneša programmā šogad ikviens varēs apmeklēt gan muzikālos parkus Vērmanes dārzā, Dzegužkalnā un Dauderu parkā, gan svētkus Rīgas apkaimēs, gan, protams, plašās un daudzveidīgās Rīgas dzimšanas dienas svinības 16. augustā.

Uzreiz pēc murāļa atklāšanas visi ir aicināti ar svētku autobusu doties uz Vērmanes dārzu, kur 19.00 sāksies īpaša atklāšanas koncertprogramma – “Daiļdārznieku kabarē”.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt tīmekļa vietnē rigasvasara.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties murāļa atklāšanā!

 

Trešdien, 30.jūlijā, plkst.10.00 Rīgā, Uzvaras parkā, sāksies 3.Baltijas Starptautiskā puķu dobju festivāla Rīgas posms, kura laikā žūrija no Baltijas valstīm vērtēs Rīgas dārzu un parku skaistākās puķu dobes.

Festivāls ir ikgadēja “Rīgas mežu” iniciatīva, un tas no 29. līdz 31.jūlijam norisināsies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Šajā laikā galvaspilsētu dārzu un parku speciālisti viesosies viens pie otra un katrā pilsētā kopīgi vērtēs skaistākos ziedaugu stādījumus.

Rīgas posmā 30.jūlijā no 10.00 līdz aptuveni 13.00 žūrijas dalībnieki no Baltijas galvaspilsētu uzņēmumiem, kas apsaimnieko apstādījumus Viļņā un Tallinā – “Vilniaus miesto parkai” un “Kadrioru park”, vērtēs sešas Rīgas vasaras puķu dobes un vienu ziemciešu dobi. Tās veidojusi “Rīgas mežu” ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, bet ikdienā par tām rūpējas un kopj uzņēmuma daļas “Dārzi un parki” dārznieki un speciālisti.

Mediju pārstāvji aicināti piedalīties 3. Baltijas Starptautiskā puķu dobju festivāla Rīgas posmā – puķu dobju vērtēšanā. Pieteikties dalībai var līdz 29.jūlijam, sūtot e-pastu Ieva.Geistere@rigasmezi.lv vai zvanot pa telefonu 29215857.

Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un filmēt.

Plānotā Rīgas puķu dobju vērtēšanas gaita (iespējamas izmaiņas grafikā):

  • 10.00 Kormūzikas dobes vērtēšana Uzvaras parkā; vasaras puķu dobe (atrašanās vieta šeit);
  • ~10.30 Mūsdienu dejas dobes vērtēšana Skolas / Kuldīgas ielas skvērā; vasaras puķu dobe (atrašanās vieta šeit );
  • ~11.00 Kronvalda parka Akordeonu mūzikas dobes vērtēšana; vasaras puķu dobe (atrašanās vieta šeit );
  • ~11.30 Bastejkalna alpinārija dobes vērtēšana; ziemciešu dobe (atrašanās vieta šeit );
  • ~12.00 Simfoniskās mūzikas dobes vērtēšana LNO skvērā; vasaras puķu dobe; (atrašanās vieta šeit );
  • ~12.30 Jauno mākslinieku dobes vērtēšana Vērmanes dārzā; vasaras puķu dobe (atrašanās vieta šeit );
  • ~13.00 Dziesmu un deju svētku dobes vērtēšana Esplanādē; vasaras puķu dobe (atrašanās vieta šeit ).

Dienu iepriekš žūrija vērtēs Viļņas skaistākās puķu dobes, savukārt 31.jūlijā dobju izvērtēšana notiks Tallinā, kur šogad norisināsies arī visu trīs Baltijas galvaspilsētu skaistāko puķu dobju apbalvošanas ceremonija.

Pagājušajā gadā 2. Baltijas Starptautiskā puķu dobju festivāla noslēgumā Lielā balva (“Grand Prix”) Rīgas puķu dobju konkurencē tika piešķirta Uzvaras parka dobei Baltā pasaka pie Slokas ielas un Uzvaras bulvāra krustojuma.

Šogad vasaras un ziemciešu ziedaugu stādījumiem visās galvaspilsētās, atbilstoši iegūto punktu skaitam, tiks piešķirta 1., 2. vai 3.vieta.

Savukārt iedzīvotāju simpātiju balvu katrā pilsētā saņems puķu dobe, kura ieguvusi vislielāko balsu skaitu interneta balsojumā. Par skaistākajām Rīgas dobēm iespējams nobalsot līdz pirmdienai 28.jūlija plkst. 12:00 Rīgas dārzu un parku Facebook profilā.

Par Rīgas vasaras puķu dobēm

Šovasar SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajos dārzos un parkos par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem izveidotas 15 unikālas puķu dobes. Puķu dobju kompozīcijas veidotas, iedvesmojoties no kāda Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā virziena – kormūzikas, tautas un mūsdienu dejas, pūtēju un simfoniskajiem orķestriem, akordeonu, kokļu un tautas mūzikas, teātra mākslas, folkloras un citiem.

Skolēnu dziesmu un deju svētkiem veltītās puķu dobes izvietotas gan Rīgas centra parkos, gan apkaimēs – Esplanādē, Kronvalda parkā, pie Brīvības pieminekļa, Vērmanes dārzā, Zemitāna laukumā, Mežaparkā, Bastejkalnā, Ziedoņdārzā, Uzvaras parkā un citviet. Dobes plānojusi un ziedus stādījumiem piemeklējusi “Rīgas mežu” ainavu arhitekte, bet dabā tos veidojuši uzņēmuma daļas “Dārzi un parki” dārznieki un darbinieki.

Rīgas vasaras puķu dobes šogad veido vairāk nekā 30 000 ziedaugu no aptuveni 190 šķirnēm – begonijas, balzamīnes, dālijas, gauras, verbenas un citi augi pārsteidz ar savu krāsu, faktūru un kompozicionālo daudzveidību.

Rūpējoties par ilgtspēju un resursu taupīgu izmantošanu, “Rīgas meži” vasaras puķu dobes veido, izmantojot pašu ražotu kompostu, kas tapis no parku un dārzu nopļautās zāles, lapām un nezālēm, kas izravētas no puķu dobēm. Atsevišķos stādījumos ierīkotas arī automātiskās laistīšanas sistēmas.

 


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Papildinformācijai:
Ieva Geistere
SIA “Rīgas meži” Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību daļa
29215857, Ieva.Geistere@rigasmezi.lv
www.rigasmezi.lv
https://www.facebook.com/RigasMezi
https://www.facebook.com/RigasDarziParki

 

Vecrīgas sirdī – Doma laukumā Rīgas pašvaldība atklājusi vides objektu – interaktīvo lasītavu “Kopā pie Doma”, kas veltīta Latvijas iedzīvotāju lastītpriekam un mīlestībai pret literatūru. Interaktīvā lasītava veidota kā vieta, kur ikdienas steigā piestāt un baudīt grāmatu lasīšanu.

Vides objekts Doma laukumā atradīsies līdz 31. oktobrim. Katru dienu šeit būs pieejamas grāmatas lasīšanai no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, augustā notiks dzejas otrdienu pasākumi, bet līdz pat oktobra beigām – lasīšanas programma.

Latvijas, Austrijas un Portugāles arhitektu apvienības “Lightfoot” iecere, radot “Kopā pie Doma” bija izveidot interaktīvu, apdzīvojamu pilsētvides mākslas objektu, kur rīdzinieki un pilsētas viesi var baudīt kvalitatīvu atpūtas brīdi estētiskā vidē, draudzīgi sociāli mijiedarbojoties ar Rīgu un līdzcilvēkiem.

“Ja pērn šim vides objektam bija izteikta atpūtas un izklaides funkcija, tad šogad mēs aicinām šo objektu izmantot atšķirīgi, proti, izbaudot lasītprieku un Latvijas literatūru. Vides objektā ir izveidots jauns modulis – grāmatu plaukts, kas veltīts grāmatniecības jubilejas ciklam “Latviešu grāmatai 500” un kurā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tiks izvietotas grāmatas nesteidzīgai lasīšanai pašā Vecrīgas sirdī. Šogad vides objektu papildinās arī dzejas un lasīšanas programma,”

par objekta pārvērtībām stāsta Jānis Krievkalns, Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs.

Interaktīvā lasītavā augusta otrdienu vakaros, no 18.00 līdz 19.00 norisināsies pasākumu cikls “Lasi, Rīga!”, kurš apvienos mūsdienu latviešu dzejas lasījumus, starptautisku mākslinieku muzikālo programmu un tikšanos ar autoriem:

 5. augusts: dzejas koncerts “Jaunība”. Riharda Plešanova un Noras Kalniņas mūsdienu latviešu komponistu mūzikas koncerts klavierēm un balsij, kopā ar dzejnieka Ivara Šteinberga lasījumiem no godalgotā dzejas krājuma “Jaunība”.

12. augusts: Tikšanās ar Latvijā vadošo igauņu un somu valodu zinātāju Guntaru Godiņu, igauņu dzejnieku Contra, kurš raksta dzeju latviešu valodā, un Latvijā dzīvojošo somu akordeonistu Marko Ojalu. Tikšanās programmā – asprātīgi īsdzejoļi, ironija un sarkasms dzimtajā valodā un svešvalodās.

19. augusts: Latvijas slamu dzeja kopā ar korejiešu stīgu instrumenta Kajagum mūziķes Sunju Park improvizācijām. Dzejas slamā jeb dzejnieku sacensībās Latvijas dzejnieki izpildīs savus oriģināldarbus auditorijas priekšā, un skatītāju balsojumā tiek noteikts šīs sacensības uzvarētājs. Dzeja tiks pasniegta dzīvā izpildījumā un tāpēc milzīga nozīme būs dzejnieka priekšnesumam, notikuma kontekstam un pārsteiguma momentam.

26. augusts: Pasākuma pamatā ir grāmatā ”’Atbildes:” iekļautie darbi – Latvijas sieviešu autobiogrāfiskie dzejoļi. Tajos tiek risināti aktuāli latviešu sieviešu ikdienas sarežģījumi, arī tādas sāpīgas tēmas kā vardarbība ģimenē, izdegšana un seksisms. Pasākumā “Atbildes” piedalīsies 10 autores ar izdevumā iekļauto darbu lasījumiem.

📸 FOTO

Savukārt līdz pat oktobra beigām daudzveidīgu lasīšanas programmu interaktīvajā vides objektā “Kopā pie Doma” piedāvās kustība #laikslasīt. Programmā iecerēta kopā lasīšana un zibakcijas, #LaiksLasīt grāmatu kluba tikšanās ar rakstniekiem, tulkotājiem un grāmatu blogeriem! Programmas pasākumi tiks izziņoti #laikslasīt Instagram kontā.

Interaktīvā lasītavā “Kopā pie Doma” ir otrais no trim ilgtspējīgiem vides mākslas objektiem, kurus Rīgas pašvaldība radīja pērn, un kuri šovasar pilsētvidē atgriežas citos veidolos. Pirmais vides objekts – mākslinieka Andra Eglīša un SIA “Savvaļa” tēlniecības objekts “Laika upes liecinieki” – Rīgas pilsētvidē, Daugavas krastā atgriezās jūlija vidū. Kā noslēdzošais, augustā pilsētvidē uz ilgāku laika posmu atgriezīsies torņa formas “Paviljons”. Tas tiks izvietots kādā no Rīgas apkaimēm un tā atrašanās vieta tiks izziņota īsi pirms tam.

Interaktīvos vides objektus Rīgas pašvaldība, sadarbībā ar Latvijas un starptautiskiem arhitektiem un māksliniekiem izstrādāja pērn. Atbilstoši ilgtspējīgas mākslas objektu labajai praksei, to izmantošana ir paredzēta vairāku gadu garumā, katru sezonu mainot un variējot objektu funkcionalitāti, vadošo ideju un atrašanās vietu. Starpposmos objektus ir iecerēts izrādīt citu Eiropas valstu lielpilsētās, kuras izrāda interesi par tiem. Atkārtotu instalāciju izmantošana padara objektus finansiāli ilgtspējīgus un ļauj tos transportēt un eksponēt citās pilsētās, popularizējot Rīgas vārdu starptautiski.

Visas trīs vides instalācijas, kas radītas pērn, šogad ir piedzīvojušas izmaiņas, ir notikusi to apkope, papildināšana ar jauniem elementiem, sakārtošana un pilnveide drošības jautājumos. Ņemot vērā pērnā gada pieredzi, ir būtiski uzlabota objektu drošība un izmantošanas veidi, konsultējoties ar Patērētāju Tiesību aizsardzības centru un ražotājiem.