Lai mazinātu applūšanas risku, Rīgas pašvaldība savās teritorijās regulāri veic meliorācijas sistēmu tīrīšanas un uzturēšanas darbus. Tomēr, lai kopējās sistēmas labi funkcionētu un zemes neapplūstu, pašvaldība aicina iesaistīties arī privātīpašniekus, gan tīrot savā pārziņā esošos grāvjus, gan nodrošinot piekļuvi pilsētas pārziņā esošajām meliorācijas sistēmām.
Viens no prioritārajiem darbiem pašvaldībā šoruden ir Mailes grāvja tīrīšana un patlaban Rīgas domes Mājokļu un vides departaments veic tīrīšanu grāvja posmā no kolektora iztekas Ezermalas ielā līdz ezeram. Mailes grāvja gultne pēc iztekas atrodas zem ezera ūdens līmeņa, tādēļ gultne ir nenoturīga, kas veicina grāvja gultnes piesērēšanu. Ūdenim izplūstot no kolektora, viss piesērējums paliek grāvī.
Pirms darbu sākšanas lietus kanalizācijas kolektora iztekas daļā piesērējums bija apmēram 60 % no caurtekas diametra. Tas veicina kolektora piesērēšanu un traucē ūdens plūsmu kolektorā. Grāvja gultne šobrīd tiek iztīrīta, ar padziļinājumu pie kolektora izplūdes, lai šobrīd kolektorā esošais piesērējums ar ūdens plūsmu no caurules varētu izkļūt no kolektora. Šo darbību rezultātā ir palielināsies lietus kanalizācijas kolektora caurplūde.
Mailes grāvja posmā starp G. Zemgala gatvi un Stendera ielu sākti sagatavošanas darbi, grāvja pārtīrīšanai. Par Mailes grāvja posma, kas atrodas uz privātām zemēm starp Kokneses un Klaipēdas ielām, departaments informējis zemes īpašniekus par viņu pienākumu un nepieciešamību veikt grāvja tīrīšanu no piesērējuma.
Lai veiktu meliorācijas sistēmu kopšanu, diemžēl ne visiem grāvjiem iespējams piekļūt, jo to galvenokārt traucē grāvju aizsargjoslās nelikumīgi izbūvēti žogi vai aizbūvētas pieejas grāvjiem. Savukārt neiztīrīts grāvis paaugstina gruntsūdens līmeni pieguļošajos zemes gabalos, var radīt applūšanas risku gan savam, gan kaimiņu īpašumiem. Tas īpaši izpaužas rudeņos un pavasaros, kā arī sekas labi bija redzamas šīs vasaras lielās vētras laikā, kad applūda plašas teritorijas.
Rīgā meliorācija ir izveidota slēgtu un vaļēju sistēmu formā. Slēgtās sistēmas ir drenāžas caurules, drenāžas kolektori, caurtekas, u.tml. būves, savukārt vaļējās sistēmas pamatā sastāv no atklātiem grāvjiem. Bieži meliorācijas sistēmas ir kombinētas gan no vaļējiem, gan slēgtiem posmiem un elementiem. Bez tam meliorācijas sistēmas daļa ir arī ūdenstilpes (upītes, ezeri), uz kurieni tiek novadīts savāktais ūdens. Mājokļu un vides departamenta kompetencē pamatā ir vaļējo meliorācijas sistēmu uzraudzība.
Kaut arī varētu likties, ka Rīgā kā lielā pilsētā meliorācijai nebūtu jābūt īpaši daudz, jo viss taču ir apbūvēts, tomēr faktiski visās apkaimēs meliorācija vēl arvien pastāv lielākā vai mazākā apjomā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem gan valsts, gan pašvaldības līmenī sistēma ir jāuztur tās zemes īpašniekam/valdītajam, kura īpašumā konkrētā sistēma ir izbūvēta. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašumu uzturēšanai, ja šī īpašuma uzturēšana īpašniekam noteikta kā pienākums.
Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pašvaldībai piederošos/piekrītošos zemes gabalos, valsts īpašumos, kā arī privātīpašumos. Daļa pašvaldības kompetencē esošās sistēmas atrodas starp privātīpašumiem, turklāt pārtrauktos posmos. Šāda situācija apgrūtina sistēmu apsekošanas, uzturēšanas vai pārbūves darbus. Negodprātīgu zemes īpašnieku rīcības rezultātā, veidojot apbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūves gabalam, meliorācijas grāvji tiek aizbērti vai iebūvētas caurtekas nepareizos augstumos un neizstrādājot meliorācijas sistēmu izbūves projektus, tādejādi traucējot meliorācijas sistēmas spēju novadīt ūdeni un radot citu īpašumu applūšanas risku.
Tāpat privātīpašumu rajonos izplatīta parādība ir apbūves gabalu nožogošana pa grāvja kranti, iegūstot lielāku izmantojamo zemes platību, taču faktiski izslēdzot iespēju veikt grāvja uzturēšanas darbus speciāli tam noteiktajā ekspluatācijas aizsargjoslā. Ir zemes īpašnieki, kuri nožogo arī pieeju caurteku daļai meliorācijas posmos ne savā īpašumā, tādejādi pilnībā izslēdzot iespēju novērtēt meliorācijas sistēmas stāvokli un organizēt tās uzturēšanas darbus. Arī apaugums ar krūmiem un kokiem grāvī un tā aizsargjoslā apgrūtina vai pat padara neiespējamus uzturēšanas un tīrīšanas darbus.
Departaments uzsver, ka šādas darbības nav likumīgas un ir klasificējamas kā patvaļīga būvniecība vai tīša meliorācijas sistēmu bojāšana, par kuru paredzēta noteikta atbildība. Situācijas nopietnību spilgti raksturo rudens un pavasaris, kad ir palielināts nokrišņu daudzums, vai ziemas ar biežiem atkušņiem, kad meliorācijas sistēmām ir palielināta slodze un notiek piegulošo teritoriju applūšana.
