Arhīvs birkai: Vide

Mežaparkā uzlabos atpūtas iespējas un apmeklētāju drošību

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus* par Mežaparka apsaimniekošanu un aizsardzību, kas paredz nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību un veikt izmaiņas satiksmes organizācijā, tādējādi uzlabojot apmeklētāju drošību un nodrošinot kvalitatīvas atpūtas iespējas.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 22. martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā “Saistošo noteikumu projekti”

Pēc iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas noteikumu projektu vērtēs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Jaunie noteikumi ļaus nodrošināt sakoptāku teritoriju, kas veicinās Mežaparka izmantošanu atpūtai. Tāpat plānots uzlabot apmeklētāju un īpaši bērnu drošību, ierobežojot mehānisko, elektrisko un citu pārvietošanās līdzekļu pārvietošanos un stāvēšanu Mežaparka teritorijā. Īpaši svarīgs būs aizliegums visa veida transportlīdzekļiem braukt cauri bērnu laukumiem, kas būtiski palielinās bērnu drošību. Tāpat svarīgi, ka Mežaparka teritorijā uzlabosies gaisa kvalitāte.

Lai nodrošinātu Mežaparka apmeklētāju pārvietošanās drošību, tiek plānota virkne satiksmes organizāciju uzlabojošu pasākumu:

✅ noteikts ātruma ierobežojums elektriskajiem pārvietošanās līdzekļiem līdz 15 km/h un aizliegums novietot pārvietošanās līdzekli tādā veidā, kādā tas traucē gājējiem vai citiem transporta līdzekļiem;
✅ noteikts aizliegums visiem pārvietošanās līdzekļiem braukt cauri bērnu rotaļu laukumiem, izņemot ar apsaimniekotāja atļaujām;
✅ automātiskas iebraukšanas barjeras uzstādīšana, lai palielinātu transportlīdzekļu kustības kontroli un iegūtu statistiku par reālo satiksmes plūsmu Mežaparkā. Tādejādi vairs netiks izsniegtas papīra atļaujas, bet tās tiks noformētas elektroniski;
✅ izmaiņas satiksmes organizācijā – izvietojot ceļa zīmes, norādes un fiziski slēdzot transportam divas trešdaļas Ostas prospekta. Tādejādi nebūs nepieciešams izstrādāt individuālos pārvietošanās maršrutus, bet drīkstēs pārvietoties norādītajā maršrutā un atbilstoši ceļa zīmēm un norādēm.

Ņemot vērā, ka Mežaparkam nepieciešams atšķirīgs kopšanas režīms, nekā to paredz Rīgas domes saistošie noteikumi par pašvaldības teritoriju kopšanu, jaunajos noteikumos ietvertas normas par Mežaparka teritorijas zālienu, koku, apstādījumu kopšanu un ceļu uzturēšanu.

Plānots aizliegums stādīt augus un kokus, kas mazinās potenciāli invazīvo sugu ieviešanos, pasargājot vietējo floru, saglabājot vides bioloģisko daudzveidību, augsni, zemes dzīles, ūdeni, gaisu, klimatu, ainavu un citu dabas mantojumu.

* Saistošie noteikumi “Kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” daļas, ko aizņem mežaparks, apsaimniekošanas un aizsardzības saistošie noteikumi”

 

Rīdziniekiem no marta pie daudzdzīvokļu mājām jāsāk šķirot bioloģiskie atkritumi

Rīgā no 1. marta pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, jāsāk uzstādīt brūnos konteinerus bioloģisko atkritumu šķirošanai.

Līdz šim BIO atkritumu šķirošana Rīgā bija brīvprātīga un galvaspilsētā uzstādīti vairāk nekā 2000 konteineru. Ņemot vērā jaunos noteikumus*, no marta jāuzstāda vēl aptuveni 5000 konteineru, tāpēc, nākot pretī iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem, sistēmas ieviešanai līdz 1. maijam noteikts pārejas periods.

“Rīgas pieredze atkritumu šķirošanā pierāda, ka iedzīvotāju paradumus ir iespējams mainīt un atkritumus šķiro aizvien vairāk. Esam secinājuši, ka cilvēki labprāt šķirot atkritumus, ja viņiem tiek nodrošināta atbilstoša infrastruktūra. Atkritumu apsaimniekotāji un namu apsaimniekotāji Rīgā veido infrastruktūru, lai cilvēkiem ir ērti šķirot atkritumus. Bioloģisko atkritumu šķirošana līdz šim bija brīvprātīga un patlaban šo atkritumu ir mazāk nekā 5 %. Atkritumu šķirošana ne tikai palīdz saudzēt vidi, bet arī ļauj ievērojami mazināt iedzīvotāju izdevumus par atkritumu izvešanu,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem tagad ir pienākums nodrošināt BIO atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi un kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem (primārā ražošana, pārstrāde un ražošana, pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana, restorāni un ēdināšanas pakalpojumi), ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ar mazāk par desmit dzīvokļiem un privātmājām BIO atkritumu konteineru uzstādīšana joprojām būs brīvprātīga.

BIO atkritumu apsaimniekošanai ir noteikta maksa, kas 2023. gadā bija 80 % no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, bet no 2024. gada 1. janvāra tā ir 60 % Aktīvi sākot BIO atkritumu šķirošanu, tiek prognozēts, ka nešķiroto atkritumu konteineri tik strauji nepiepildīsies, kā rezultātā iedzīvotāji varēs samazināt gan konteineru tilpumus, gan šo konteineru izvešanas biežumu, tādā veidā samazinot izmaksas par izvešanu.

Kāpēc jāšķiro?

• Viens cilvēks gadā rada aptuveni 500 kilogramus atkritumu, no kuriem trešā daļa (150 kg) ir bioloģiskie;
• BIO atkritumu izmešana poligonā kaitē videi – aizņem vietu, piesārņo augsni un gaisu;
• BIO atkritumi ir pārāk vērtīgi, lai sapūtu poligonā – tos var pārvērst elektrībā, siltumā un kompostā;
• BIO atkritumu šķirošana uzlabo citu atkritumu šķirošanas iespējas;
• Atdalot BIO atkritumus no pārējiem sadzīves atkritumiem, panākam, ka kopumā samazinās atkritumu masa, kas nonāk poligonos. BIO atkritumi nesasmērē pārējos atkritumus un tos var labāk pāršķirot un izmantot otrreizējā pārstrādē.

BIO atkritumu šķirošana ļauj ietaupīt!

• Sadzīves atkritumu izvešana ir aptuveni 40 % dārgāka nekā BIO atkritumu apsaimniekošana;
• Ja šķiro arī citus atkritumus (vieglos, stiklu), līdz pat 60 % samazinās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas mājsaimniecībai;
• BIO atkritumi jāšķiro pareizi. Ja konteineros būs nepareizi sašķiroti atkritumi, tos izvedīs sadzīves atkritumu mašīna un par tiem būs jāmaksā pilnā summa;

Novietojot pie mājas BIO konteineru, samazinās:

  • atkritumu daudzums sadzīves atkritumu konteinerā;
  • izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu kopumā;
  • sadzīves atkritumu izvešanas biežums

Kā pareizi šķirot?

• BIO konteineros var mest visu, kas dabā pārstrādājas – mizas, olu čaumalas, gaļu, kaulus, zāli, mazus zarus, kafijas biezumus u. tml.
• Bet pats svarīgākais – nemest tos kopā ar plastmasas maisiņiem!
• Vēl vienkāršāk ir bioatkritumus sakrāt speciālā kastītē vai spainītī. Ja to turēs vaļā, atkritumi sakaltīs un vēlāk nesmirdēs, tāpat ziemā arī nepiesals pie konteinera.
• Vēl varam šos atkritumus izmest vai nu speciālos kompostējamos biomaisiņos, vai papīra maisiņos, kas ir pieejami lielveikalos.

📌 Rīgas dome un trīs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi Rīgā iedzīvotāju ērtībām kopīgi izveidojuši vienotu atkritumu šķirošanas ceļvedi, kas palīdz vieglāk orientēties atkritumu šķirošanā galvaspilsētā.

Paredzēts, ka grafiku dalīto sadzīves atkritumu izvešanai noteiks atkritumu apsaimniekotājs, par to informējot atkritumu radītājus un valdītājus atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju/valdītāju. Atkritumu radītājs/valdītājs varēs pieteikt papildu pakalpojumu vai atcelt/pārcelt dalīto atkritumu izvešanu pēc nepieciešamības – neierobežotu reižu skaitu.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem būs jāreaģē uz ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma tiks noteikts ilgāks laiks liela izmēra atkritumu un būvniecības atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.

 

* Grozījumi Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošajos noteikumos Nr.87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”

RĪGAS MEŽI svētdien uzsāk šī gada Pavasara putnu būrīšu talkas. Pirmais pasākums – Anniņmuižas mežā!

SIA “Rīgas meži” vides izglītības programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS” svētdien, 3.martā, uzsāk šīs sezonas Pavasara putnu būrīšu talku maratonu. Tā laikā notiks gan esošo mājiņu tīrīšana un labošana, gan jaunu putnu būrīšu izgatavošana.

Šogad talkās piedalīsies gan apkaimju iedzīvotāju biedrību pārstāvji, gan bērni ar īpašām vajadzībām un mazie talcinieki no bērnu namiem.

Pavasara putnu būrīšu pasākumi vienlaikus ir gan izglītojoši, gan praktiski. Talku dalībnieku sagatavotie būrīši mazajiem dobumperētājiem tiks izvietoti dažādās Rīgas un Pierīgas teritorijās, piesaistot putnu daudzveidību.

Martā un aprīlī dažādās “Rīgas mežu” teritorijās plānotas septiņas Pavasara putnu būrīšu talkas.

Pirmo talku “Rīgas meži” organizē sadarbībā ar Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrību “Riga Annenhof”, atsaucoties vietējo iedzīvotāju iniciatīvai.

🟩 Par pirmo būrīšu sakopšanas un izgatavošanas talku:

📌 Laiks: svētdien, 2024.gada 3.martā, plkst. 11.00.
📌Vieta: “Rīgas mežu” apsaimniekotais Anniņmuižas mežs, iepretim Bitera ielai – skati atrašanās vietu kartē –ŠEIT.

Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un / vai filmēt.

Gan šī, gan pārējo pasākuma laikā “Rīgas meži” vides izglītības programmas “EkVidO2” speciālisti pastāstīs un parādīs, kas jāņem vērā, gan tīrot esošos būrīšus, gan izgatavojot un uzstādot jaunas putnu mājas. Tas nepieciešams, lai putniem jaunajā ligzdošanas sezonā tajās ir atbilstoši apstākļi, lai var ērti iekļūt, droši justies un rūpēties par pēcnācējiem.

Talkas laikā sanaglotie putnu būrīši vēlāk tiks izvietoti “Rīgas mežu” Rīgas mežniecības apsaimniekotajos mežos Juglā un Babītē.

Šī gada plānoto talku kalendārs – SIA “Rīgas meži” pārziņā esošajās teritorijās:

🟩 svētdien, 3.martā, plkst. 11.00-13.00 – Anniņmuižas mežā, sadarbībā ar Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrību “Riga Annenhof”;
🟩 svētdien 10.martā, plkst. 11.00-13.00 – Grīziņkalna parkā, sadarbībā ar Grīziņkalna apkaimes biedrību;
🟩 svētdien, 24.martā, plkst. 11.00-13.00 – Pļavnieku mežā, sadarbībā ar Pļavnieku apkaimes biedrību;
🟩 ceturtdien, 28.martā, plkst. 10.00-13.00 – vides izglītības centrā “EkVidO2”, sadarbībā ar Ogresgala pamatskolu un ekoskolas Vides pulciņu;
🟩 ceturtdien, 4.aprīlī, plkst. 10.00-12.00 – Esplanādē, sadarbībā ar Rīgas 1.pamatskolu – attīstības centru;
🟩 piektdien, 5.aprīlī, plkst. 16.00-18.00 – Kronvalda parkā, sadarbībā ar biedrību “Taureņa efekts” – labdarības organizāciju Latvijas bērnunamu atbalstam;
🟩 trešdien, 17.aprīlī, plkst. 9.00-11.00 – Šmerļa mežā, sadarbībā ar Rīgas 5.pamatskolu – attīstības centru.

Pavasarī daudzi cilvēki vēlas sev pie mājas vai dārzā izlikt putnu būrīti. Bet bieži vien tiek aizmirsts, ka būrīšiem, tāpat kā ikvienam mājoklim, nepieciešama regulāra kopšana. Netīrītā būrī putni nevar vīt jaunu ligzdu, turklāt tur var savairoties kaitēkļi. Putnu būrīšu tīrīšana nodrošina to ilgtspēju – tīrītas un koptas putnu mājas kalpo vismaz piecus gadus.

Lai nodrošinātu putniem atbilstošas ligzdošanas vietas un lai novērstu kaitēkļu vairošanos, “Rīgas meži” uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ik gadu tīra un labo esošos būrīšus, kā arī uzstāda jaunus. Ik gadu “Rīgas mežu” apsaimniekotajās teritorijās tiek izvietoti ap 1000 jaunu putnu māju.

“Rīgas mežu” vides izglītības programma “EkVidO2” aicina iedzīvotājus rūpēties par pašu izliktajiem putnu būrīšiem, regulāri tos tīrīt un salabot!

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu.

Velnezerā plānota ezera attīrīšana skābekļa daudzuma palielināšanai

Jau šajā pavasarī plānots sākt Juglas apkaimē esošā Velnezera attīrīšanu, lai paaugstinātu ūdenī esošā skābekļa daudzumu.

Vairāku mēnešu garumā veiktā ezera priekšizpēte apstiprina, ka ezera ekoloģiskais stāvoklis ir slikts un to pierāda masveida zivju slāpšana ziemās, kad izveidojas ledus. Izņēmums arī nav šī ziema, kad, izveidojoties ledus slānim, skābekļa daudzums strauji samazinājies un zivis aizgājušas bojā. Pat virsējā slānī skābekļa saturs ir divas reizes zemāks par zivīm nepieciešamo (tikai 2 miligrami litrā).

Masveida zivju slāpšana ziemā ir raksturīga barības vielām bagātos (eitrofos) ezeros – tādos kā Velnezers. Šogad izveidojusies biezā un noturīgā ledus kārta ir pastiprinājusi zivju bojāeju. Ezeru eitrofikāciju izraisa pārlieku liels barības vielu (tai skaitā fosfora) daudzums, kas skaidrojams ar izteiktu cilvēku darbības ietekmi Velnezerā. Sadaloties barības vielām, tiek patērēts skābeklis un rodas draudi ezerā dzīvojošajām zivīm.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir saņēmis ziņas no satrauktiem vietējiem iedzīvotājiem par mirušām zivīm Velnezerā. Vietējo iedzīvotāju bažām, ka zivju masveida bojāeja ir saistīta ar plānotajiem ezera attīrīšanas darbiem, nav pamata, jo ezera attīrīšana vēl nav notikusi. Ezera attīrīšanu plānots sākt maijā un pašlaik norisinās priekšizpēte un sagatavošanās darbi.

Plānotā ezera attīrīšana tiks īstenota projekta TRUST ALUM gaitā, tādā veidā risinot Baltijas reģionam aktuālo ekoloģisko problēmu – eitrofikāciju. Viens no attīrīšanas ieguvumiem būs tieši skābekļa apstākļu uzlabošana.

Par ALUM metodi un darbu aktualitāti

Vēsturiskais fosfora piesārņojums veicina aļģu ziedēšanu vasarās, skābekļa daudzuma samazināšanos un ezeru aizaugšanu. Rezultātā samazinās ezeru piemērotība rekreācijai (makšķerēšana, peldēšana), mazinās bioloģiskā daudzveidība un rodas draudi iedzīvotāju veselībai zilaļģu ziedēšanas laikā.

ALUM attīrīšanas metodi plaši izmanto dzeramo ūdeņu un notekūdeņu apstrādē, bet metodes pamatā ir polialumīnija hlorīda jeb PAC pielietošana fosfora saistīšanai nogulumos. Zviedrijā ar panākumiem ALUM attīrīšanas metodi izmanto vairāk nekā 60 gadus un ir vairāki desmiti pozitīvu piemēru. Metodes priekšrocības ir ātrs rezultāts (ūdens dzidrums palielinās jau dažu dienu laikā) un ilgtermiņa pozitīva ietekme, kas var saglabāties gadiem. Velnezers izvēlēts par Baltijas mērogā pirmo ALUM metodes demonstrācijas vietu.

Kādēļ attīrīs tieši Velnezeru?

Velnezers ir beznoteces brūnezers, kas atrodas daudzstāvu māju ielokā – Rīgā, Juglas apkaimē. Ezers vienmēr bijis nozīmīgs vietējiem iedzīvotājiem. Te mazgāta veļa, peldināti zirgi, apkārtējā teritorija kādreiz izmantota lauksaimniecībai, līdz tika blīvi apbūvēta. Cilvēku darbības rezultātā ezerā nonāca lieli fosfora apjomi. Velnezera bioloģiskā daudzveidība ir noplicināta, ūdenī ir maz skābekļa un vasarās var novērot aļģu ziedēšanu. Ezera kvalitāte ir zema un tas aizaug.

Par projektu

Aktivitātes norisināsies projekta TRUST ALUM (Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam) gaitā, kurā deviņas partnerorganizācijas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas sadarbosies ALUM metodes popularizēšanā un ieviešanā Baltijas valstīs. Vairāk par projektu – ŠEIT.

Starptautiska projekta ExPEDite ietvaros Rīgas enerģētikas aģentūra un Rīgas digitālā aģentūra sadarbosies RTU studentu pilsētiņas digitālā dvīņa izveidei

Rīga iesaistās Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” projektā, kura ietvaros izstrādās digitālo dvīni enerģijas plūsmu reāllaika monitorēšanai un pārvaldībai. Vērienīgā projekta vadošais partneris ir Rīgas Tehniskā universitāte, kuras studentu pilsētiņa kalpos par pilotteritoriju digitālā dvīņa izveidei un ieviešanai. No pašvaldības puses projektā iesaistījusies Rīgas digitālā aģentūra un Rīgas enerģētikas aģentūra.

“Rīgas Digitālā Aģentūra, kopā ar citiem partneriem, aktīvi strādās pie digitālā dvīņa normatīvo prasību izstrādes, nodrošinot tās ieviešanu ne tikai šeit, bet arī citās Rīgas apkaimēs un iespējams, citās pašvaldībās. Šis projekts būs ieguldījums ne tikai ilgtspējīgākas pilsētas izveidē, bet arī veicinās enerģētikas un pilsētplānošanas lēmumu pieņemšanu, balstoties uz datiem, un to veidos kopīgi izstrādātie rīki enerģijas ražošanas un pieprasījuma modelēšanai. Šī sadarbība starp dažādām valstīm un organizācijām ir būtiska, lai risinātu Eiropas pilsētu izaicinājumus un veicinātu ilgtspējīgu datos balstītu attīstību. Ar šo projektu mēs apliecinām mūsu apņēmību piedalīties šajā procesā.”

Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis

Projekta īstenošana nodrošinās praktiskus rīkus, atkārtoti lietojamus modeļus, algoritmus pilsētas monitorēšanai, vizualizēšanai un pārvaldīšanai reāllaikā un vadlīnijas šādu risinājumu pārnešanai uz citām apkaimēm un pilsētām. Projekta risinājums ļaus pilsētas plānošanas ekspertiem, teritorijas attīstītājiem un citiem interesentiem efektīvāk plānot un ieviest pasākumus, kas veicinās pozitīvas enerģijas kvartālu attīstību un palīdzēs pilsētai sasneigt klimatneitralitātes mērķus ekonomiski efektīvā veidā.

Projektu īsteno 19 partneri no Latvijas, Grieķijas, Itālijas, Portugāles, Čehijas, Somijas, Spānijas, Lielbritānijas, Kipras un Beļģijas, viņu vidū ir gan izglītības un pētniecības organizācijas, gan uzņēmumi un valsts pārvaldes iestādes. No Latvijas projektā iesaistījies IT infrastruktūras uzņēmums “DATI Group”, kā arī Rīgas pašvaldība – Rīgas digitālā aģentūra un Rīgas enerģētikas aģentūra.

“Mēs esam lepni par REA iesaisti šajā nozīmīgajā projektā, veidojot digitālo dvīni, kas būs ieguldījums viedu, klimatneitrālu un energoneatkarīgu pilsētu attīstībā. Mūsu mērķis ir padarīt Rīgu viedāku, energoefektīvāku un mazāk atkarīgu no fosilajiem kurināmā resursiem. Kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Ķīpsala kā projekta pilotteritorija kļūs par paraugu citām apkaimēm, kā arī veicinās mūsu pilsētas plānus sasniegt klimatneitrālitāti ”

norāda Rīgas enerģētikas aģentūra (turpmāk REA) direktors Jānis Ikaunieks

Apvienojot kompetences, vairāki RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes un Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes institūti izstrādās digitālo dvīni vairāku Ķīpsalas studentu pilsētiņas ēku siltumagādes, elektroapgādes un ventilācijas sistēmām. Savukārt Rīgas valstspilsētas aģentūras izstrādās normatīvās prasības digitālajam dvīnim, lai pēc tā izveides to varētu ieviest arī citās Rīgas apkaimēs, iespējams, arī citās pašvaldībās. Tehnoloģija iekļaus rīku kopumu enerģijas ražošanas un pieprasījuma modelēšanai, ēku veiktspējas optimizācijai, kā arī mobilitātes un transporta simulācijai. Tas palīdzēs enerģētikas un pilsētplānotājiem pieņemt datos balstītus lēmumus. Savukārt, izmantojot spēļu un koprades pieejas, tiks veicināta sabiedrības informētība un iesaiste energoefektivitātes jautājumu risināšanā.

Projekts tiks īstenots līdz 2026. gada 31. decembrim ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” klimatneitrālu un viedo pilsētu misijā.

Rīgā izstrādās risinājumus skolēnu drošības uzlabošanai ceļā uz mācību iestādēm

Lai starpinstitucionāli un kompleksi risinātu jautājumus, kas saistīti ar drošu ceļu uz skolu, pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas Ineses Andersones iniciatīvas izveidota darba grupa “Drošs ceļš uz skolu”.

Darba grupas izveides mērķis ir nodrošināt vispusīgu ar drošu ceļu uz skolu saistītu jautājumu apzināšanu, izvērtēšanu un priekšlikumu izstrādi, lai efektīvi apzinātu problēmas un rastu risinājumus to novēršanai.

Darba grupa ir uzsākusi darbu un patlaban strādā pie aptaujas anketas izstrādes, lai varētu veikt skolēnu, vecāku, skolas padomes un skolas darbinieku aptauju, kurā plānots noskaidrot viņu viedokli par drošības problēmām, infrastruktūras trūkumiem, mobilitātes pieejamību, esošajiem un vēlamajiem pārvietošanās veidiem un tos ietekmējošiem faktoriem.

Tāpat darba grupā, plānveidā analizējot konkrētas izglītības iestādes, tiks apkopota visa pašvaldībai pieejamā informācija par satiksmes plūsmām (intensitātēm), sabiedriskā transporta kursēšanas maršrutiem un intervāliem, ceļu satiksmes negadījumiem izglītības iestādes apkārtnē un veikta izglītības iestādes teritorijas apkārtnes apsekošana dabā, lai identificētu iespējamos drošības apdraudējumus skolu apkārtnē vai biežāk izmantotajos maršrutos, t.sk. novērtējot vides pieejamību, veloinfrastruktūras un drošu velosipēdu novietošanas vietu esību un pieejamību pie skolas vai tiešā tās tuvumā un ārtelpas apgaismojuma pietiekamību, kā arī novērtējot citu publisko objektu esamību teritorijā, kas potenciāli var radīt riskus.

Plānots, ka 2024. gada pirmajā pusgadā tiks veikts četru izglītības iestāžu detalizēts izvērtējums un izstrādāts daudzkritēriju analīzes modelis, lai noteiktu prioritāri izvērtējamās izglītības iestādes un secību.

Rīgas pašvaldība arī aicina iedzīvotājus un bērnu vecākus aktīvi sekot līdzi informācijai no izglītības iestādēm un pēc aicinājuma saņemšanas aizpildīt aptaujas anketas, jo Rīgai ir svarīgi risināt tieši izglītības iestāžu, bērnu vecāku un bērnu norādītos drošības jautājumus.

Ja iedzīvotājiem, skolēnu vecākiem, nesagaidot aptaujas anketu un konkrētas skolas detalizētu izvērtējumu, ir vēlme darba grupai nodot ziņu par potenciālu bīstamību ceļa uz skolu, aicinām izmantot e-pasta adresi – amd@riga.lv. Darba grupa nodrošinās saņemtās informācijas izvērtēšanu un nepieciešamības gadījumā iekļaus atbilstošo institūciju rīcības plānos.

Darba grupu vada Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes organizācijas un projektu vadības pārvaldes vadītāja Rudīte Reveliņa, darba grupā ir iesaistīti atbildīgie speciālisti no Izglītības un kultūras sporta departamenta, Pašvaldības policijas un par infrastruktūras attīstību un uzturēšanu atbildīgie speciālisti no Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra, pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma”, SIA “Rīgas satiksme”, Pilsētas attīstības departamenta, Īpašuma departamenta un SIA “Rīgas nami”. Darba grupas komunikāciju ar sabiedrību nodrošina Centrālās administrācijas Komunikācijas pārvalde.

Rīga pakāpeniski pāriet uz videi draudzīgāku apkuri

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 13. februārī, atbalstīja jaunu siltumapgādes noteikumu* projektu, kas paredz galvaspilsētā pakāpeniski pāriet uz videi draudzīgāku apkuri, vienlaikus to sabalansējot ar iespējām samazināt fosilo energoresursu izmantošanu. Noteikumi vēl būs jāpieņem domes sēdē.

“Pēdējo gadu notikumi ir skaidri apliecinājuši, ka uz gāzi kā lētu enerģijas veidu paļauties nevar, tāpēc jādomā par atjaunojamo energoresursu izmantošanu apkurē un energoneatkarības veicināšanu. Lai turpinātu Rīgas iesākto ceļu uz klimatneitralitāti un videi draudzīgāku apkures tehnoloģiju izmantošanu, samazinot CO2 izmešus, esam sagatavojuši jaunus noteikumus, kas paredz veicināt pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai bezemisiju siltuma avotu, piemēram, siltumsūkņu, izmantošanu. Tas nenozīmē, ka uzreiz tiks būtiski ierobežoti atsevišķi apkures veidi, jo būs iespēja tos elastīgāk izvēlēties, izstrādājot tehniski ekonomisko pamatojumu,” uzsver komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonējumu pirmie Rīgas domes saistošie noteikumi pieņemti 2006. gadā, bet 2019. gada versijā jau ir spēkā prasības pret akmeņogļu ierobežojumiem visās pilsētas zonās. Kopā noteiktas trīs zonas, atkarībā no piesārņojuma daudzuma un ņemot vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.

Jauni noteikumi paredz, ka visās zonās būs aizliegts uzstādīt siltumapgādes sistēmas iekārtas, kurās izmanto akmeņogles, brūnogles, kūdru un šķidro kurināmo, tai skaitā dīzeļdegvielu. Tāpat bez tehniski ekonomiskā pamatojuma visā Rīgā būs aizliegta jaunu gāzes apkures iekārtu saskaņošana no 2026. gada un uzstādīšana pēc 2031.gada. Līdz šim laikam uzstādītās iekārtas varēs darboties līdz sava kalpošanas laika beigām.

Kam nekas nemainās?

• Centrālās apkures lietotājiem;
• Malkas krāšņu īpašniekiem, biomasas kurināmā un gāzes katlu īpašniekiem, kas neplāno un kam nav iespēju mainīt savas apkures iekārtas.

Kam gaidāmas izmaiņas?

• Būvējot jaunu ēku vai veicot veco katlu nomaiņu, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.
• Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās vai privātmājas, veikt esošās iekārtas nomaiņa pret jaunu kurināmā sadedzināšanas iekārtu, samazinot kopējo gaisa piesārņojumu, un kuras nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 50 kW.
• Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās, veikt siltumapgādes veida maiņu no individuālā uz lokālo, atļaujot vecās siltumapgādes sistēmas iekārtas maiņa pret jaunu, palielinot ievadīto siltuma jaudu, izvēloties esošo risinājumu atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam un samazinot kopējo gaisa piesārņojumu.
• Ja ne centralizētā ne siltumsūkņu siltumapgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, iespējamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes apkurē.
• Jaunu gāzes katlu uzstādīšanas atļaujas no 2026.g. 1.janvāra netiks izsniegtas, ja tas nebūs atbilstošs ekonomiskā pamatojuma aprēķinam. Atļaujas var izmantot 5 gadus no izsniegšanas, tātad katlus varēs uzstādīt līdz 2031. gadam.

Ko noteikumi sniedz rīdziniekiem?

• Skaidrību par pilsētas nākotnes plāniem, kas saskaņoti ar Eiropas un globālo klimata un gaisa piesārņojuma politiku. Laicīgi norādīts, kad jaunas investīcijas nebūs atļautas, tāpēc ne būs nekādu pēkšņu pārsteigumu Eiropā noteikto prasību dēļ.
• Ceļu uz augstāku gaisa kvalitāti. Gaisa kvalitāte ir viens no lielajiem mirstības cēloņiem Rīgā, kuras dēļ zaudējam daudzus veselīgās dzīves gadus.
• Iespēju pakāpeniski un laicīgi plānot pāreju uz vietējiem energoresursiem, nodrošinot modernu un uzticamu siltumapgādi bez straujām cenu svārstībām, ko rada atkarība no fosilajiem resursiem.

Jaunie noteikumi paredz atvieglojumus vai uzlabo esošo situāciju šādos aspektos:

• Noteikumi ir elastīgāki attiecībā uz atjaunīgo energoresursu uzstādīšanu, ja tiek samazināts gaisa piesārņojums;
• Siltumapgādes jautājumu komisijai iespējams lemt par jauno avotu uzstādīšanu pēc būtības, izvērtējot tehniski – ekonomiskos rādītājus;
• Izveidots vienkāršāks siltumapgādes zonējums.

Papildu vides uzlabošanas prasības tiek iezīmētas sekojošās situācijās:

• Pilsētas mērķu nostiprināšanai klimata pārmaiņu samazināšanā – tiek noteikts laika periods, pēc kura netiks izsniegtas jauna atļaujas fosilajiem kurināmajiem (2026.gada 1.janvāris), iezīmējot pakāpenisku pāreju (atļauja derīga 5 gadus) uz atjaunīgajiem energoresursiem vai pieslēdzoties centralizētās siltumapgādes tīkliem;
• Par siltuma avotu reģistrēšanu un kontroli (noteikts ar 2020.gada 16.aprīļa MK noteikumiem Nr. 197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam” 8.2. sadaļa par plānotajiem pasākumiem 9.punkts un tā apakšpunkti).

Kādos gadījumos tiek piemēroti jaunie noteikumi?

• Noteikumi neskar malkas krāšņu īpašniekus, biomasas kurināmā, gāzes katlu īpašniekus, kas neplāno un kam nav iespēju šobrīd mainīt savas apkures iekārtas, kā arī visus, kas izmanto centrālapkuri;
• Noteikumi skar tos īpašniekus, kas plāno ieguldīt jaunās apkures iekārtās, nosakot, kuras ilgtermiņa investīcijas atbilst Eiropas Savienības, Latvijas un Rīgas ilgtermiņa plāniem un kuras – neatbilst;
• Noteikumi tiek piemēroti tajā brīdī, kad nepieciešams saņemt atļauju no Siltumapgādes jautājumu komisijas. Vienkāršojot – ja ar šādu komisiju iepriekš nav nācies saskarties, tas nebūs nepieciešams arī turpmāk, izņemot lēmumus par apkures nomaiņu, kas aprakstīti iepriekš;
• Būvējot jaunu ēku, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.

Piemēri gadījumiem, kad noteikumi ietekmēs ieguldījumus jaunās apkures iekārtās:

• Ja plānots ieguldīt, lai veidotu jaunas ar oglēm kurināmas iekārtas – tas nebūs atļauts (tāpat kā līdz šim);
• Ja plānots ieguldīt, lai ierīkotu jaunu gāzes vai biomasas apkuri zonā, kurā ir pieejams, tehniski ērts un rentabls pieslēgums centralizētajai siltumapgādei – tas pirmajā piesārņojuma zonā nebūs atļauts, ja vien to neapliecinās ekonomiskais aprēķins apkures ierīces ierīkošanai un izmantošanai tās dzīves cikla periodā. Pamatojums – veicot ieguldījumus ir jāprioritizē apkure, kas nerada piesārņojumu lielākajās riska zonās.
• Ja ne centralizētā, ne siltumsūkņu apgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, atbilstoši ekonomiskā pamatojuma aprēķinam ir pieļaujamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes iekārtu ierīkošanai.

Kad katlu nomaiņai nepieciešama Siltumapgādes komisijas atļauja?

Atļauja nepieciešama pirms jaunas siltumenerģijas ražošanas sākšanas vai siltumenerģijas ražošanas veida maiņas. Neattiecas uz iekārtu remontdarbiem. Atļauja nav nepieciešama esošajiem katliem. Tā ir nepieciešama, uzstādot jaunu apkures katlu vai veicot tā nomaiņu.

Kādēļ svarīgi, ka šādas būtiskas izmaksas no 2026. gada netiek ieguldītas neperspektīvos apkures veidos?

Pilsēta ir noteikusi mērķus gaisa kvalitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Lai nebūtu jāveic uzstādīto iekārtu neplānota nomaiņa, paredzēts pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem pakāpeniski.

Kā salīdzinās viena gāzes katla nomaiņa uz jaunu pret pieslēgumiem centrālajai apkurei un siltumsūkņiem?

Pieslēguma izveidošana, siltumsūkņu uzstādīšana var būt lielākas izmaksas, salīdzinot ar dabasgāzes katla uzstādīšanu. Ņemot vērā klimata politiku, var paredzēt arī turpmāku dabasgāzes cenu kāpumu nākotnē, tādēļ ekspluatācijas izmaksas, visticamāk, dabasgāzes katliem būs augstākas. Pašvaldība paredz veidot atbalsta instrumentus sadārdzinājumam segšanai iekārtu uzstādīšanai no 2026.gada.

Gadījumos, kad visā mājā ierīkota radiatoru sistēma, kas balstās uz gāzes katlu – ko darīt, kad saplīst katls un tas jāmaina, bet nevēlas mainīt visu sistēmu?

Uzstādot citu siltuma avotu, iespējams izmantot esošos radiatorus un iekšējos tīklus dzīvoklī. Katrs gadījums Siltumapgādes komisijā tiks vērtēts, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apsvērumus. Izmantojot minētās iespējas izņemt atļauju ātrāk, gāzes katlu nomaiņu var veikt teju līdz 2031. gadam.

Kāpēc nepieciešams pakāpeniski pāriet no fosilajiem energoresursiem uz atjaunīgiem energoresursiem?
• Samazina gaisa piesārņojumu un situmnīcefekta gāzes;
• Samazināts fosilo energoresursu imports;
• Ilgtermiņā ekonomiski rentablāki;
• Vietēji energoresursi.

*“Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei”

Lai pasargātu apkārtējo mežaudzi, RĪGAS MEŽI izcirtīs slimās priedes Bolderājas meža daļā

Lai pasargātu apkārtējos mežus no iespējamas bojāejas, lai pēc iespējas ierobežotu koku sakņu trupes izplatību un saglabātu meža dzīvotspēju, SIA “Rīgas meži” izcirtīs slimās priedes Bolderājas meža daļā.

Sanitārā izlases cirte notiks mežaudzē pie Bolderājas Jaunajiem kapiem – starp Lielo ielu, Kleistu ielu un Mazo Kleistu ielu, atbilstoši Valsts meža dienesta (VMD) sanitārajam atzinumam nr. 177562 (VMD ciršanas apliecinājums nr. 1660080).

Darbus plānots sākt februāra vidū.

Slimības ierobežošanas un apkārtējās mežaudzes pasargāšanas darbus svarīgi veikt rudens – ziemas sezonā, kad temperatūra ir zem 0 atzīmes vai tuvu tai. Siltākā laikā sakņu trupe, kas ir sēnīšu izraisīta slimība, ar sporu palīdzību no nozāģētajiem bojātajiem kokiem “pārceļo” uz mežaudzes veselīgo daļu.

Darbu mērķi:

✅ ierobežot koku sakņu trupes tālāku izplatību,
✅ novērst mežaudzes bojāeju,
✅ saglabāt meža dzīvotspēju.

Darbu veids: sanitārā izlases cirte – slimo un potenciāli slimo koku izzāģēšana.

Darbu plānotais laiks: 2024. gada ziema (darbus plānots sākt februāra vidū).

Darbu platība: ap 16 ha (21.kvartāls).

Darbu plānotā secība: ceļu sakārtošana atbilstoši transporta vajadzībām; pameža tīrīšana; koku ciršana un materiālu izvešana; zaru un ciršanas atlieku izvešana; ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

Teritorijas apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot pārvietošanās ierobežojumus un netuvoties tehnikai!

🔎 Papildus informācija uzņēmuma tīmekļvietnē.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu.

“Rīgas satiksme” parakstījusi līgumu ar CFLA par 17 elektroautobusu iegādi un 7 ātrās uzlādes punktu izveidi

“Rīgas satiksme” un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) abpusēji parakstījusi līgumu Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā – elektroautobusu piegāde un elektrouzlādes punktu attīstība”. Projekts paredz 17 jaunu elektroautobusu iegādi un 7 ātrās uzlādes punktu izveidi Rīgā. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 16.7 miljoni eiro, no tām ES līdzfinansējums paredzēts 14.3 miljoni eiro apmērā.

“Elektroautobusi ir pieredze, kuru apgūstam tos ekspluatējot. Jau patlaban dažādos maršrutos arvien biežāk parādās jauni, videi draudzīgi autobusi, kas ilgtermiņā samazinās ekspluatācijas izmaksas uzņēmumam. Savukārt pilsētā tiks samazināts gan kaitīgo izmešu, gan trokšņu līmenis. Tāpēc esam gandarīti par noslēgto līgumu, kas ļaus gan vēl vairāk paplašināt mūsu transporta parku ar videi draudzīgiem autobusiem, gan turpināt darbu pie uzlādes infrastruktūras attīstības un izveidot 7 ātrās uzlādes punktus.”

“Rīgas satiksme” valdes loceklis Andris Lubāns

Projekts paredz 17 jaunu rūpnieciski ražotu elektroautobusu iegādi, kuri nomainīs pašlaik izmantotos novecojušos aptuveni 20 gadus nokalpojušos autobusus. Tāpat projekta ietvaros paredzēts izveidot 7 ātrās uzlādes punktus, veidojot vienotu elektroautobusu uzlādes sistēmu. Divi ātrās uzlādes punkti tiks izveidoti Abrenes ielā, pa vienam – Vecmīlgrāvī, Juglā, Imantā (6.autobusu parkā Kleistu ielā), kā arī Višķu ielā paredzētajā transportmijas punktā.

 

Projekta mērķis ir mazināt emisijas Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabota sabiedriskā transporta pievilcība un samazināta tā ietekme uz pilsētvidi, kā arī tiks veicināta pakāpeniska sabiedriskā transporta dekarbonizācija, sekmējot atteikšanos no fosilās degvielas.

Darbi tiks īstenoti piesaistot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu. Projekta nosaukums “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā – elektroautobusu piegāde un elektrouzlādes punktu attīstība” (Nr.1.1.1.2.i.1/1/23/I/CFLA/001). Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 16.7 miljoni eiro, no tām ES līdzfinansējums paredzēts 14.3 miljoni eiro.

 

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājas lapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “twitter”, “facebook”.

Rīgas pašvaldība aicina lauksaimniekus pieteikties zālāju noganīšanai īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās

, , , ,

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, kas veic īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārraudzību un apsaimniekošanu galvaspilsētā, aicina lauksaimniekus līdz 12. februārim pieteikties zālāju noganīšanai dabas liegumos 2024. gada sezonā. Vēlams būtu piedāvāt noganīšanu ar liellopiem vai zirgiem.

🟩 Departaments aicina pieteikties interesentus, kas spētu sniegt pakalpojumu noganīšanai no 15. maija līdz 15. septembrim, nodrošinot ganīšanas blīvumu ganību platībā no 0,5 līdz 0,8 liellopu vienībām uz hektāru, kā arī nodrošinot arī elektriskā ganību žoga uzlikšanu teritorijās un lopu uzraudzību. Tā kā gandrīz visas pļavas atrodas pie ūdenstilpēm, tās var izmantot arī lopu dzirdināšanai.

🟩 Piedāvāts noganīt dažāda izmēra pļavas (platības no 1 – 18 ha), kurām var piekļūt ar transportu un kas iepriekš jau ir tikušas pļautas vairākus gadus dabas parka “Piejūra” dabas lieguma zonās “Vakarbuļļi” un “Daugavgrīva”, kā arī dabas liegumā “Jaunciems”.

Jāņem vērā, ka visas pļavas ir daļēji slapjas, jo atrodas blakus ūdenstilpēm, slapjajās daļās ir sastopamas arī niedres un grīšļi. Daļa no pļavām ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie zālāju biotopi ar lielu bioloģisko vērtību.

Pēc pieteikumu saņemšanas tiks veikta cenu aptauja par piedāvātajām cenām šāda pakalpojuma izpildei, iespējams noslēgt pakalpojumu līgumu arī uz vairākiem gadiem.

Pieteikumus var iesūtīt e-pastā: dmv@riga.lv līdz 12. februārim, norādot kadastra numurus, ko vēlētos apsaimniekot un savu kontaktinformāciju.

Papildu informācija: Līga Apsēna, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dabas un apstādījumu nodaļas galvenā speciāliste-eksperte, tālrunis +371 67181399, e-pasts: liga.apsena@riga.lv

Pļavu saraksts:

🟩 Dabas parks “Piejūra”, dabas lieguma zona “Vakarbuļļi” , kad.nr. 01001090071, 01001090112, 01001090094, kopā divas pļavas, viena – 9 ha, otra 18 ha.
🟩 Dabas parks “Piejūra”, dabas lieguma zona “Daugavgrīva”, kad.nr. 01001032060, šeit ir vairākas pļavas platībās no 3 līdz pat 18 ha.
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001130634, Trīsciemā , pļava 8 ha
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001142087, pļava 1 ha
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001282136, Sužos, pļava 9 ha.

Zemesgabalu indikatīvās atrašanās vietas kartē: