Torņakalns

Robežas

Torņakalna apkaime atrodas nedaudz uz dienvidiem no Pārdaugavas centrālajām un robežojas ar Āgenskalna, Vecpilsētas (tiešais sauszemes savienojums tikai pa Akmens tiltu), Salu (tiešie sauszemes savienojumi tikai pa Dzelzceļa un Salu tiltiem), Ziepniekkalna, Atgāzenes un Bieriņu apkaimēm.Robežas – Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, dzelzceļš, dzelzceļa loks, Mārupīte, Māras dīķis, Ojāra Vācieša iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, Daugava.

Torņakalna apkaimes kopējā platība ir 321,0 ha. Neskatoties uz skaidri noteiktajām un arī praksē viegli identificējamām apkaimes robežām, tradicionāli par Torņakalnu ir uzskatīta tikai pašreiz noteiktās apkaimes centrālā daļa, kamēr tās ZA daļu dēvē par Mūkusalu, DA daļu – par Bieķensalu, bet teritorijas uz Z no dzelzceļa vairāk asociē ar O.Vācieša ielu un Arkādijas parku. Perspektīvā Torņakalns noteikti var izveidoties ne tikai par telpiski vienotu, bet arī par funkcionāli savstarpēji pilsētas daļu jeb apkaimi.

Reljefs

Pateicoties krastu nostiprinājumiem, pat lielākā daļa apkaimes piekrastes joslas atrodas vairāk kā 3 m augstumā v.j.l. Reljefa ziņā zemākā un līdzenākā ir Torņakalna apkaimes Z un A daļa, kas atrodas Daugavas ielejā. Tur pārsvarā teritorija atrodas 2-4 m augstumā v.j.l. Ārpus Daugavas ielejas pārsvarā visa Torņakalna teritorija ir viļņots līdzenums ar nelieliem kāpu pauguriem. Augstākais reljefs Torņakalnā atrodas apkaimes DR un centrālajā daļā (tā saucamās Torņakalna kāpas), bet dominējošais reljefa virsmas augstums pārsvarā ir 9-11 m v.j.l. (apkaimes Z, R un DR daļā). Maksimālais reljefa virsmas augstums Āgenskalna apkaimē ir 17 m v.j.l. (apkaimes R malas centrā pie Torņakalna kapiem).

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģiskā viedokļa Torņakalna apkaimē raksturīgi daudzveidīgi celtniecības apstākļi. Apkaimes Z un A daļā (ģimenes dārziņi, Mūkusala, Bieķensala) inženierģeoloģiskie apstākļi celtniecībai ir nelabvēlīgi. Tur zemes virskārtā dažāda biezuma (1,5-6 m) smilšu slāņi mijas ar 3-10 m bieziem organiski-minerālo dūņu slāņiem vietām pat līdz 20-30 m dziļumam. Apbūvētajās teritorijās dabīgās gruntis ir pārsegtas ar 4-6 m biezu uzbēruma kārtu..

Torņakalna apkaimes R daļā (ap Māras dīķi) raksturīgi sarežģīti celtniecības apstākļi. Tur zem 2-3 m biezas uzbēruma kārtas ieguļ irdenas ar vidēji blīvām starpkārtām smalkas vai vidēji rupjas smiltis, kurām arī raksturīgas dūņu vai dūņainas smilts starpkārtas. No 10-17 m dziļumam ieguļ blīva putekļaina vai vidēji blīva ar blīvām starpkārtām smalka smilts. Arī šajā teritorijā raksturīgi sekli gruntsūdeņi (seklāk par 1,5 m).
Nosacīti labvēlīgi un labvēlīgi celtniecības apstākļi, ko sekmē arī pietiekošais gruntsūdeņu dziļums (pārsvarā 1,5-3 m un dziļāk), ir Torņakalna apkaimes DR daļā, kas izvietota uz Torņakalna kāpām. Applūstamības riski Torņakalna apkaimē praktiski nepastāv, izņemot atsevišķas Kīleveina grāvim pieguļošās teritorijas, kur šis risks ir līdz 2%.

Ūdeņi

Apkaimē atrodas dažāda veida virszemes ūdens objekti. Apkaimes A daļa piekļaujas Daugavai un ar to tieši saistītajām daļām – Mazajai Daugavai ZA un Bieķengrāvim A. Mazā Daugava jeb Lucavdaugava ir Daugavas atteka starp Zaķusalu un Lucavsalu. Tās garums 3,5 km, platums 200-300 m, bet dziļums 3-4 m. Pa Mazo Daugavu atkarībā no kopējā Daugavas caurplūduma noplūst 13-25% Daugavas ūdeņu.
Bieķengrāvis ir Daugavas kreisā atteka, kas sākas pie Zaķusalas un ietek Mazajā Daugavā. Tā garums 3,8 km, bet vidējais platums mainīgs – no dažiem desmitiem metru augštecē un lejtecē, kamēr vidustecē pat vairāk par 100 m. Bieķengrāvja hidroloģiskā nozīme pamazām samazinās, jo tas stipri aizaug.

Torņakalna apkaimes ZA daļu – Mūkusalu no kreisās puses norobežo Kīleveina grāvis. Tas ir Daugavas kreisās attekas posms, kurš tek paralēli Bieķengrāvim un pie Dzelzceļa tilta ietek Daugavā. Kīleveina grāvja garums 2,7 km, bet baseina platība ap 27 km2, kas savāc no apkārtējām teritorijām plūstošos virszemes ūdeņus un lietus notekūdeņus. Kīleveina grāvis ir stipri piesārņots un tas aizaug.

Lielākā ūdenstilpe Torņakalna apkaimē ir Māras dīķis, kurš atrodas apkaimes R uz robežas ar Āgenskalna apkaimi. Māras dīķis ir cilvēka darbības rezultātā izveidota ūdenstilpe Mārupītē augšpus Arkādijas dārza. Māras dīķa platība ir 5 ha, vidējais dziļums 2,3 m, bet lielākais – 3,5 m. Krasta līnijas garums 1,2 km. Atsevišķas vietās Māras dīķa krasts nostiprināts. Dīķis pakāpeniski piesērē. Ūdenslīmeņa regulēšanai Mārupītes iztekā no Māras dīķa ierīkotas slūžas.

Cauri Torņakalna apkaimes teritorijai plūst arī neliela Mārupītes daļa, kas iztek no purva masīva Rīgas DR daļā. Mārupītes kopējais garums 12 km, bet Rīgas pilsētas teritorijā 6 km (tā plūst caur Bieriņu, Āgenskalna un Torņakalna apkaimēm). Mārupītes baseina platība ir 32,2 km². Torņakalna apkaimē tā tek cauri Māras dīķim un Arkādijas parkam.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas Torņakalnā aizņem 18,1 ha un lielākais nogabals ir Arkādijas parks (6,2 ha), kas atrodas apkaimes R daļā pie robežas ar Āgenskalna apkaimi. Citas lielākās zaļumu teritorijas ir apstādījumi ap Māras dīķi un Kīleveina grāvi, Torņakalna kapi (gan centrālajā, gan D daļā) un skvērs pie Kuģu ielas. Papildus jāatzīmē, ka apkaimes zaļumus būtiski papildina arī 20,2 ha plašās apbūves ar apstādījumiem teritorijas (piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas „Torņakalns” teritorija un Mārupītes apstādījumi ap sporta kompleksu „Arkādija”), kā arī pašreizējo ģimenes dārziņu teritorija apkaimes Z daļā.

Teritorijas izmantošana

Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006. − 2018.gadam vislielāko platību Torņakalnā aizņem jauktas apbūves teritorijas – 43,3% jeb 139,1 ha. Tās izvietotas visā apkaimes teritorijā, bet visvairāk Mūkusalas un Bieķensalas rajonos, kur raksturīgs izteikts teritoriju funkcionālais sajaukums – rūpnieciska rakstura objekti, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, biroji un arī mājokļi.