Trīsciems

Robežas

Trīsciems atrodas Rīgas Z daļā, Ķīšezera ZR piekrastē un robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Carnikavas novadu apkaimes ZA.
Robežas − Vecāķu prospekts, pilsētas robeža, līnija no pilsētas robežas līdz Zundas kaktam, Zundas kakts, Ķīšezers, Jaunciema gatve.

Telpiski šī apkaime ir viegli identificējama kā noteikta teritorija, jo no ZR, R un DR to norobežo Rīgas−Saulkrastu dzelzceļa līnija, no ZA un A – uz pilsētas robežas esošie mežu masīvi, bet D, DA – Ķīšezers. Relatīvi problemātiskākā robežas vieta ir tikai ar Jaunciema apkaimi, kas dabā nav skaidri identificējama.

Reljefs

Visa apkaimes Ķīšezeram pieguļošā daļa posmā no Mīlgrāvja līdz Langas upes ietekai Ķīšezerā vismaz 200 m platā joslā ir izteikti līdzena un zema teritorija, kur reljefa augstums pārsvarā ir 0-2 m virs jūras līmeņa (turpmāk − v.j.l.). Arī plaša teritorija ap Langas upi apkaimes DA daļā atrodas tikai nedaudz v.j.l. R daļa starp Rīgas−Saulkrastu dzelzceļa līniju un Vecāķu−Vecmīlgrāvja kāpu grēdu ~2,5 garumā un vismaz 500 m platumā pārsvarā ir līdzena teritorija ar augstumu 2-4 m v.j.l. Nedaudz viļņotāka un augstāka (4-6 m v.j.l.), relatīvi līdzena teritorija ir apkaimes ZR daļā, kur atsevišķi kāpu pauguri sasniedz 11 m v.j.l. Savukārt ZA, DR un visā centrālajā daļā no Z uz D apmēram 500-800 m platumā reljefs ir izteikti viļņots – tā ir Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēda. Visaugstākā kāpu daļa, kur vairāki pauguri sasniedz pat 21 m v.j.l. (relatīvais augstums līdz 15 m) atrodas apkaimes Z un centrālajā daļā. Apkaimes DR daļā augstākie kāpu pauguri paceļas vairs tikai 12 m augstumā v.j.l.

Inženierģeoloģija

Lielākajā daļā Trīsciema teritorijas (ZR, centrālā un R daļa) raksturīgi celtniecībai labvēlīgi apstākļi, lai gan tās pārsvarā ir neapbūvētas dabas un apstādījumu teritorijas, kurām arī RTP-2006 tiek saglabāts šāds statuss. Šajās vietās raksturīgas labas nestspējas gruntis, un gruntsūdeņi pārsvarā ieguļ 1,5-3 m dziļumā (virzienā uz Langas upi to dziļums samazinās). Tieši zem zemes virsas biezā slānī (10-20 m) galvenokārt ieguļ smalkgraudainas eolās (kāpu) smiltis.

No applūstamības riska viedokļa Trīsciemā viskritiskākā situācija ir DA daļā starp Ķīsezeru un Jaunciema gatvi, kā arī teritorijā ap Langas upi, kur zemes virsas augstums nepārsniedz 3 m v.j.l. Šo teritoriju neapbūvētajās daļās applūstamības risks var pārsniegt pat 10%, bet apbūvētajās tas sasniedz vismaz 1%.

Ūdeņi

Trīsciema DA daļai pieguļ Ķīšezera ZR gals (ezera kopējā platība 1 740 ha). Tā vidējais dziļums ir 3 m, bet lielākais – 4,2 m (pie Mīlgrāvja iztekas tas gan var sasniegt pat 7 m). Ķīšezera ūdeņi atjaunojas 14 reizes gadā. Noteka uz Daugavu Ķīšezeram ir caur Mīlgrāvi, kas atrodas D stūrī. Vējuzplūdos pa to ezerā ieplūst iesāļas ūdens masas (reizēm sāļums pārsniedz 1‰). Ūdenslīmenis vējuzplūdos var paaugstināties >2 m, bet vējatplūdos pazemināties >1 m attiecībā pret vidējo Baltijas jūras līmeni. Krastu izrobo vairāki sekli līči, kā, piemēram, Trīsciema apkaimes DA esošais Zundas jeb Zundaga kakts un DR esošais Nabas kakts. Ķīšezera krastu veido zemu pļavu josla, kas tālāk pāriet kāpu smilts izveidotos paaugstinātos krastos (Trīsciema robežās tie attiecināmi tikai uz pašu DA nostūri). Apkaimes D pie Mīlgrāvja atrodas Ķīšezera lielākā sala – Sniķera sala.

Caur Trīsciema A daļu plūst Langas upe, kas sākas pie Carnikavas un, šķērsojot Garciemu un Kalngali, ietek Ķīšezerā. Upes tecējumu vietām pārtrauc ceļojošās kāpas. Langas gultne Garciema rajonā, būvējot Eimura polderi, ir aizbērta (ūdeni no šī baseina pārsūknē Rīgas jūras līcī). Langas gultne saglabājusies posmā no Kalngales līdz Ķīšezeram, kur tās garums ir 11 km, bet baseina kopplatība – 15,8 km2. Tās augštecē tiek iesūknēti Mangaļu poldera ūdeņi.

Dabas teritorijas

Vislielāko platību Trīsciema apkaimē aizņem dabas un apstādījumu teritorijas (50,2% jeb 568,3 ha). Šīs teritorijas lielākais nogabals aizņem visu apkaimes Z, centrālo un DR daļu (pārsvarā tas ir priežu mežs). Atsevišķas lielākas dabas un apstādījumu teritorijas RTP-2006 noteiktas arī DA daļā ap Langas upi un pie Ķīšezera, kur atrodas Jaunciema dabas lieguma ZR daļa. Šis dabas liegums Trīsciemā aizņem 3,8% jeb 43,5 ha no kopējās platības (liegums dibināts 1993.gadā ar kopējo platību 320,7 ha un tas sastāv no 3 daļām, kas izvietotas pie Ķīšezera).

Teritorijas izmantošana

12,9% jeb 146,0 ha Trīsciema apkaimē aizņem savrupmāju apbūves teritorijas. Tās galvenokārt izvietotas esošās apbūves teritorijās vai ap tām starp Jaunciema gatvi un Ķīšezeru, kā arī Trīsciemā Langas upes abos krastos.