Voleri

Robežas

Voleru apkaime atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju. Pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm. Robežas – Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai. Voleru apkaimes kopējā platība ir 531,5 ha.

Reljefs

Voleru apkaimes reljefs pārsvarā ir ļoti līdzens 1-3 m augstumā v.j.l., lai gan atsevišķas apkaimes daļas ir pat regulāri applūstošas. Maksimālais reljefa augstums ir Voleru apkaimes ZR daļā, kur tas sasniedz 9 m v.j.l. Voleru R daļa (uz R no Beķera grāvja), kā arī pati D daļa aizsāk tā saucamo Spilves pļavu teritoriju, kas ir purvains līdzenums ar lagūnu tipa aluviālajiem nogulumiem.

Inženierģeoloģija

No inženiertehniskā viedokļa Voleros pārsvarā ir celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi (apkaimes dienviddaļa un Krievu salas ZA) vai sarežģīti celtniecības apstākļi kā Krievu salas ZR un D. To nosaka vājā grunts nestspēja, jo dažāda biezuma (1,5-6 m) smilšu slāņi mijas ar 3-10 m bieziem organiski-minerālo dūņu slāņiem vietām līdz 20-30 m dziļumam. Blīva putekļaina vai granšaina smilts, kas būtu izmantojama ēku pamatiem, Voleros ieguļ tikai sākot no 18-30 m dziļuma. Papildus biezajam vājas nestspējas grunts slānim šajā apkaimē ir arī ļoti augsts gruntsūdens līmenis (seklāk par 1,5 m). Ņemot vērā gan grunšu stāvokli, gan augsto gruntsūdens līmeni, kā arī faktu, ka lielākajā daļā Voleru apkaimes ir augsts applūstamības risks (atsevišķos gadījums pat līdz 10%), apbūves attīstībai obligāti nepieciešams veikt pamatīgus teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus un veicot pretplūdu aizsardzības pasākumus.

Ūdeņi

Voleru apkaimes virszemes ūdens objekti ir Daugava ZA, A pusē, Hapaka grāvis – ZR, bet vidusdaļā Beķera grāvis. Lielākā noslēgtā ūdenstilpe Voleros atrodas Krēmeru dabas lieguma robežās, kas ir Daugavas upes relikts.

Dabas teritorijas

Saskaņā ar aktuālo Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu 2006. − 2018.gadam dabas un apstādījumu teritorijas Voleros aizņem 9,9% jeb 52,4 ha. Reāli dabā šo teritoriju pašreiz ir vairāk, jo tās ir neapgūtās Rīgas brīvostas teritorijas. Voleru vidusdaļā atrodas Krēmeru dabas liegums, kas aizņem 14,9 ha. Lieguma centrālo daļu aizņem ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, kuras dziļums svārstās ap 0,5 m. Ziemeļos no ūdenskrātuves lieguma teritorija aizaugusi ar krūmiem. Flora liegumā pētīta maz. Šeit dzīvojamo māju tuvumā vērojama ļoti bagāta putnu fauna. Niedrājā ligzdo 150 – 450 pāru aizsargājamo lielo ķīru (Larus ridibundus). No citām aizsargājamajām putnu sugām sastopami lielais dumpis (Botaurus stellaris), niedru lija (Circus aeruginosus), mazais zīriņš (Sterna albifrons), jūras zīriņš (Sterna paradisaea), melnais zīriņš (Chlidonias niger), bārdzīlītis (Panurus biarmicus), mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis), pļavas tilbītis (Tringa totanus), mazais ķīris (Larus minutus). Liegumā ligzdo daudzas citas Latvijas putnu sugas, kā meža pīle (Anas platyrhynchos), brūnkaklis (Aythya ferina), ķīvīte (Vanellus vanellus) u. c.

Teritorijas izmantošana

Lielāko Voleru apkaimes daļu – 47,3% aizņem ražošanas un rūpniecības teritorijas, kas paredzētas ar Rīgas brīvostas darbību saistītu objektu attīstībai un funkcionēšanai.

Ievērojamu teritorijas daļu – 8,4% aizņem arī ceļu trases, kas saistītas gan ar Daugavgrīvas šosejas rekonstrukciju, gan arī Ostas pievadcieļiem, kas nodrošina ostas darbību. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad apkaimes DA daļa gar Daugavu tiek izmantota kā dzīvojamās apbūves teritorija, bet tā atrodas ostas teritorijā, ir noteikts, ka tajā atļauta jaukta apbūve, kas attiecīgi var nebūt saistīta ar ostas tiešo funkciju nodrošināšanu un pieļauj dzīvojamās apbūves saglabāšanu.