Fizģeogrāfiskais raksturojums
Robežas
Ķengaraga apkaime atrodas Rīgas pilsētas DA daļā starp Ogres virziena dzelzceļu un Daugavu (administratīvi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā) un robežojas ar Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm, bet pa Dienvidu tiltu arī ar Katlakalna apkaimi. Iepretim Ķengaraga apkaimes centrālajai un DR daļai Daugavas pretējā pusē atrodas Ķekavas pagasts. Robežas – Daugava, paralēla iela Kvadrāta ielai, Maskavas iela, Višķu iela, dzelzceļš (Lokomotīves iela, Salaspils iela) Slāvu iela, Dienvidu tilts, Daugava. Ķengaraga apkaimes kopējā platība ir 519,0 ha.
Noteiktās apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, kas atvieglo šīs teritorijas uztveramību kā telpiski vienotai un funkcionāli savstarpēji saistītai telpai jeb apkaimei. Tomēr, ņemot vērā Ķengaraga apkaimes salīdzinoši lielo platību, apdzīvojuma raksturu un izteikti lineāro formu, šajā apkaimē komerciālās aktivitātes galvenokārt ir izvietojušās gar šīs apkaimes galveno maģistrāli – Maskavas ielu (mazākā intensitātē arī gar Prūšu ielu).
Attiecīgi Ķengaragā nav arī viena konkrēta vietējā centra, lai gan kā galvenos centra funkciju koncentrējošos punktus uz Maskavas ielas var identificēt Ķengaraga tirgu (apkaimes ZR daļā) un tirdzniecības centru „Dole” (apkaimes DR daļā). Atsevišķi mazāki lokālie centri iezīmējas ap Prūšu un Rušonu ielas krustojumu apkaimes centrālajā daļā, kā arī ap Prūšu un Ikšķiles ielas krustojumu apkaimes DA daļā. Arī perspektīvā Maskavas ielai Ķengaragā vajadzētu saglabāt savu daudzfunkcionalitāti, nekoncentrējot komercaktivtātes un pakalpojumus tikai dažās vietās. Tādējādi apkaimes iedzīvotājiem tiktu nodrošināta vienmērīgāka pakalpojumu un tirdzniecības objektu pieejamība, samazinot potenciālo nepieciešamību pēc pārvietošanās ar privāto autotransportu apkaimes robežās.
Reljefs
Ķengaraga apkaimes reljefs kopumā ir līdzens, bet ir novērojamas vairāku metru augstuma atšķirības starp dažādām apkaimes daļām. Faktiskais zemes virsmas augstums Ķengaragā nav zemāks par 4 m v.j.l., jo Daugavas krasts veido salīdzinoši stāvu krauju (reljefa augstums no 0-4 m v.j.l. pieaug 10-15 m īsā distancē). Visas apkaimes teritorijā zemes virsmas augstums pakāpeniski pieaug ZA virzienā, taču kopumā apkaimes Z daļa ir nedaudz zemāka (maksimāli 7-8 m v.j.l.) nekā tās centrālā vai D daļa (10-11 m v.j.l.).
Maksimālās augstuma atzīmes Ķengaraga apkaimē ir 13 m v.j.l., kas ir attiecināms uz dažiem nelieliem pauguriņiem apkaimes centrālajā daļā, kuri visdrīzākais ir radušies cilvēka darbības rezultātā. Raksturojot apkaimes reljefu pēc noteiktiem orientieriem, var teikt, ka šaurākajā apkaimes daļā no Daugavas līdz Maskavas ielai zemes virsmas augstums ir 4-8 m v.j.l. robežās, bet apkaimes lielākajā daļā starp Maskavas ielu un dzelzceļu – 8-11 m v.j.l. robežās.
Inženierģeoloģija
No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Ķengaraga apkaimē kopumā ir nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi, lai gan atsevišķās vietās situācija ir atšķirīga. Piemēram, apkaimes ZR daļā (no Dienvidu tilta apmēram līdz Ķengaraga ielai) raksturīgi celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi. Tur ir augsts gruntsūdeņu līmenis (pārsvarā seklāk par 1,5 m), kas apgrūtina būvniecību. Savukārt apkaimē gar apkaimes DR malu (pie Daugavas) salīdzinoši šaurā joslā raksturīgi sarežģīti celtniecība apstākļi.
Nosacīti labvēlīgo celtniecības apstākļu teritorijās, kas aizņem gandrīz visu apkaimes daļu uz A no Maskavas ielas, kā arī atsevišķas mazākas teritorijas starp Maskavas ielu un Daugavu, ir mainīgs gruntsūdeņu dziļums. Apkaimes ZA, centrālajā un DA daļā tas ieguļ 1,5-3 m dziļumā, Prūšu ielas Z daļā un ap Maskavas ielu seklāk par 1,5 m, bet ap Aglonas ielu – dziļāk par 3 m.
Ūdeņi
Ķengaraga piekļaujas Daugavai (tās platums apkaimes Z un D daļā ir ap 650-700 m, bet vidusdaļā iepretim Krūmiņsalai ~900 m). Salīdzinoši nelielu teritoriju, aizņem Ķengaraga dīķis, taču ir ar potenciāli lielu estētisku nozīmi. Citu atklātu ūdenstilpju vai ūdensteču Ķengaragā nav.
Dabas teritorijas
Dabas un apstādījumu teritorijas Ķengaragā aizņem tikai 14,0 ha nelielu platību, un neviena no tām nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Lielākā vienlaidus dabas un apstādījumu teritorija ir Daugavas piekraste visas apkaimes garumā, ietverot gan kraujas pakāji, gan augšpusi līdz esošai apbūvei. Citas mazākas atsevišķās dabas un apstādījumu teritorijas ir: skvērs Prūšu un Maskavas ielas krustojumā, apstādījumi pie Maskavas ielas apkaimes DR daļā un iekšpagalms apkaimes DA daļā pie 72.vidusskolas. Plašu dabas un apstādījumu teritoriju nogabalu trūkums Ķengaragā ir acīmredzams, taču kopumā apkaimes dzīvojamās apbūves teritorijās apstādījumu (galvenokārt bērzi, ābeles, krūmi un zālieni) un atklātās telpas īpatsvars ir salīdzinoši liels, kas nedaudz spēj kompensēt plašāku dabas un apstādījumu teritoriju trūkumu.
Teritorijas izmantošana
Starp apbūves teritorijām Ķengaraga apkaimē izteikti dominē dzīvojamās apbūves teritorijas. Tās kopumā aizņem 42,7% jeb 221,7 ha no apkaimes kopējās platības, raksturojot Ķengaragu kā izteiktu daudzstāvu dzīvojamo apkaimi. Plašas teritorijas Ķengaraga apkaimē aizņem arī jauktas apbūves teritorijas – 71,5 ha. To lielākie nogabali atrodas apkaimes ZR un ZA daļā pie Dienvidu tilta un Slāvu ielas trases, kas pamazām pārveidojas no pārsvarā rūpnieciska rakstura uz daudzfunkcionālas komercdarbības rakstura teritorijām. Atsevišķi lielāki jauktu apbūves teritoriju nogabali atrodas arī kvartālā starp Prūšu, Rušonu un Aglonas ielām, kā arī abpus Maskavas ielai tirdzniecības centra „Dole” rajonā.
Publiskās apbūves teritorijas Ķengaraga apkaimē aizņem 21,3 ha lielu platību. Tās izvietotas pamīšus pa visu apkaimi, galvenokārt lielāko dzīvojamās apbūves teritoriju iekšienē kā centrālais elements (pēc funkcijām tās pārsvarā ir izglītības iestādes – skolas). Salīdzinoši nelielu teritoriju (6,0 ha) Ķengaragā aizņem savrupmāju apbūves teritorijas, taču tās izvietotas vienā nogabalā apkaimes DR daļā (ap Kvadrāta ielu) starp Daugavu un Maskavas ielu un tādējādi ir savdabīgs atšķirīgais elements uz pārsvarā daudzstāvu dzīvojamās apbūves fona. 16,3 ha no apkaimes kopplatības aizņem tehniskās apbūves teritorijas, kas raksturo gan gar apkaimes A malu ejošo dzelzceļu, gan katlu māju pie Prūšu un Rušonu ielas krustojuma, gan plānoto lielākas ietilpības autostāvvietu (daļu no Rīgas Park&Ride sistēmas) pie Maskavas ielas blakus tirdzniecības centram „Dole”.
Ceļu un ielu trases Ķengaraga apkaimē aizņem 62,8 ha. Lielu daļu no šīs platības aizņem Dienvidu tilta, Slāvu ielas un Maskavas ielas trašu plašie koridori, taču arī apkaimes vietējo ielu tīkls ir pietiekoši attīstīts, lai nodrošinātu efektīvu transporta kustību apkaimes robežās. Turklāt jāņem vērā, šajā rādītājā netiek ietverti iekšpagalmu ceļi, kas Ķengaraga apkaimē ir ļoti kompleksi – atbilstoši dzīvojamās apbūves plānojuma struktūrai.
Birkas
- Sabiedrības līdzdalība
- Labklājība
- Veselība
- Integrācija
- Atbalsts biedrībām
- Attīstība; Pilsētvide
- Pilsēta attīstās
- Vide
- Rīgas domē
- Kultūra
- Konkursa projekts
- Attīstība
- Sports
- Sociālais atbalsts
- Rīgā notiek
- NVO nams
- Drošība
- Satiksme
- Rīga
- Pilsētvide
- Sabiedrība
- LB projekts
- Izglītība
- Uzņēmējdarbība
- Jauniešu iesaiste
- Atbalsts Ukrainai
Par apkaimes.lv
Projekta mērķis ir nosakot apkaimes, radīt priekšnoteikumus līdzsvarotas sociāli – ekonomiskās un telpiskās politikas ieviešanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.