Fizģeogrāfiskais raksturojums
Robežas
Mangaļsalas apkaime atrodas Rīgas Z daļā un robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm. Robežas – Daugava, Audupe, Vecdaugava, līnija no Vecdaugavas līdz Rīgas jūras līcim, Rīgas jūras līcis. Apkaimes kopējā platība ir 803,6 ha.
Neskatoties uz šīs apkaimes relatīvi lielo platību, tā jau pašreiz var tikt uztverta kā skaidri identificējama telpiski un funkcionāli vienota teritorija jeb apkaime. To veicina gan šīs apkaimes ģeogrāfiskais novietojums, gan arī teritorijas izmantošanas specifika, kad apbūve un arī saimnieciskās darbības objekti galvenokārt izvietoti vienkopus apkaimes D daļā.
Reljefs
Mangaļsalas apkaimes reljefa virsmas maksimālais augstums ir 7-8 m v.j.l. atsevišķiem kāpu pauguriņiem. Apkaimes Z daļā reljefs ir izteikti viļņots ar DR-ZA virzienā orientētiem un 3-5 m augstiem kāpu vaļņiem. Savukārt apkaimes D, DA daļa ir izteikti līdzena. Tās vidējais augstums ir 1-2 m v.j.l. Līdzīgi zems reljefs ir apkaimes ZA daļā ap Vecdaugavu, kā arī ZR daļā pie Daugavas. Mangaļsalas apkaimes lielākā daļa (visa ZR, centrālā un Z daļa) atrodas litorīnas un pēclitorīnas laika akumulatīvās terases ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar akumulatīvajiem eolajiem veidojumiem. ZR malā pie Daugavas atrodas aizaugušo lagūnu purviņi. Savukārt apkaimes DR un A daļa, kas pieguļ Vecdaugavai atrodas Daugavas ielejas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar aluviālajiem nogulumiem. Tas ir tipisks vēja pārpūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums.
Inženierģeoloģija
Lai gan Mangaļsalas teritorija kopumā ir ļoti zema un gruntsūdeņu līmenis tajā pārsvarā atrodas seklāk par 1,5 m, inženierģeoloģiskie apstākļi ir labvēlīgi celtniecībai. To nosaka relatīvi biezais smilšu slānis (10-20 m), kas atrodas tieši zem augsnes kārtas. Mangaļsalas apkaimē tās pārsvarā ir rupjgraudainas un vidēji rupjas smiltis.
Plašas Mangaļsalas apkaimes daļas ir pakļautas dažāda lieluma varbūtību applūšanas riskam, kas tādējādi apgrūtina celtniecības iespējas. Vislielākais applūšanas risks (>10%) pastāv apkaimes ZR daļā un R piekrastē kopumā, kā arī teritorijās ap Vecdaugavu apkaimes A daļā. Apkaimes D un fragmentāri arī ZA daļā applūstamības risks ir būtiski zemāks, taču tas joprojām vērtējams vismaz 1% robežās. Tādējādi RTP-2006 ir noteikts, ka 12,9% jeb 103,3 ha no Mangaļsalas apkaimes platības pat apbūves attīstības pieļāvuma gadījumā vispirms ir jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana.
Ūdeņi
No Mangaļsalas apkaimei ZR pieguļ Rīgas jūras līcis, DR robežu apskalo Daugava, DA – Vecdaugava (tas ir sens Daugavas grīvas posms, kas Z daļā ir aizsērējis un pilnībā norobežots no tiešas pieejas pie Rīgas jūras līča), bet D – Audupe, kas savieno Daugavu ar Vecdaugavu. Daugavas platums iepretim Mangaļsalai ir ~700 m, bet Audupes platums – 80-100 m. Apkaimes ZR purvainajā daļā atrodas arī vairāki nelieli dīķīši.
Dabas teritorijas
Dabas un apstādījumu teritorijas Mangaļsalas apkaimē aizņem vislielāko platību (36,2% jeb 290,9 ha) no visiem apkaimē sastopamajiem zemes izmantošanas veidiem. Turklāt jāatzīmē, ka Mangaļsalā atrodas arī daļa no dabas parka “Piejūra”. Tas izvietots apkaimes mežainajā Z daļā. Šis dabas parks tika veidots daudzu retu piejūras biotopu aizsardzībai. Īpaši nozīmīgi ir tādi biotopi kā embrionālās kāpas, priekškāpas, mežainās jūrmalas kāpas un veci boreāli meži. Kā arī tajā sastopamas daudz retu augu un dzīvnieku sugas.
Mangaļsalas apkaimē ietilpst arī neliela daļa Vecdaugavas dabas lieguma (tā kopējā platība ir 236 ha). Vecdaugavas dabas liegums ir nozīmīga klaju iekšzemes kāpu pļavu ar kāpsmildzeni un jūrmalas pļavu aizsardzības teritorija, lielākā jūrmalas armērijas atradne Latvijā un nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. Teritorijā konstatētas 10 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas.
Kopumā Mangaļsalā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem 358,0 ha jeb 44,6% no visas apkaimes kopplatības. Šis rādītājs ir lielāks nekā iepriekš minētais dabas un apstādījumu teritoriju rādītājs, jo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežās atsevišķām vietām ir noteikts neitrālās zonas statuss, kurās ir cits zemes izmantošanas veids.
Teritorijas izmantošana
20,7% jeb 166,6 ha no Mangaļsalas apkaimes noteikti kā apbūves ar apstādījumiem teritorijas, no kurām visvairāk (nepilni 146 ha) ir dzīvojamās apbūves ar apstādījumiem teritorijas, pieļaujot jaunas, retinātas un ar apstādījumiem bagātas dzīvojamās apbūves attīstību Mangaļsalas centrālajā daļā un ap Stāvvadu ielu, kas nav īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Atsevišķas mazākas publiskās, jauktas vai sporta un rekreācijas apbūves teritorijas ar apstādījumiem paredzētas arī citās apkaimes daļās – galvenokārt ap Mangaļsalas ielu, kur atrodas vēsturiskie nocietinājumi, kā arī apkaimes ZA daļā.
Mangaļsalas DR un R piekrastē, kas ietilpst Rīgas brīvostas teritorijā, noteikts ražošanas un rūpniecības teritorijas statuss, kas atbilst šo teritoriju faktiskajai izmantošanai. Šādas teritorijas kopumā aizņem 13,2% jeb 105,8 ha. Relatīvi nelielas teritorijas Mangaļsalas apkaimē aizņem savrupmāju (20,7 ha), dzīvojamās (17,9 ha) un jauktas apbūves (12,0 ha) teritorijas.
Birkas
- Rīga
- Pilsēta attīstās
- Izglītība
- Vide
- Sabiedrība
- Attīstība
- Sociālais atbalsts
- Konkursa projekts
- Integrācija
- NVO nams
- Atbalsts biedrībām
- Veselība
- Kultūra
- Pilsētvide
- Satiksme
- Rīgas domē
- Labklājība
- Sabiedrības līdzdalība
- Attīstība; Pilsētvide
- Sports
- Atbalsts Ukrainai
- Drošība
- Uzņēmējdarbība
- Jauniešu iesaiste
- Rīgā notiek
- LB projekts
Par apkaimes.lv
Projekta mērķis ir nosakot apkaimes, radīt priekšnoteikumus līdzsvarotas sociāli – ekonomiskās un telpiskās politikas ieviešanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.