Fizģeogrāfiskais raksturojums
Robežas
Šķirotavas apkaime atrodas Rīgas pilsētas DA daļā starp Ogres virziena dzelzceļu un pilsētas robežu un robežojas ar Dārzciema, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
Šķirotavas apkaimes robežas − pilsētas robeža, Lubānas un Slāvu iela, dzelzceļš (Salaspils iela, Lokomotīves iela).
Šķirotava ir viena no sešām Rīgas apkaimēm, kuras platība ir lielāka par 1 000 ha. Rīgas pilsētas ietvaros noteiktās Šķirotavas apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa dzelzceļu un maģistrālajām ielām. Izņēmums ir Šķirotavas apkaimes A robeža, kur tā saskaras ar Stopiņu pagastu un dabā šī robeža ir grūti nolasāma. Neskatoties uz Šķirotavas apkaimes lielo izmēru, tā lielā mērā ir uztverama kā telpiski vienota un funkcionāli savstarpēji saistīta teritorija jeb apkaime, jo tās daudzfunkcionālais kodols jeb lokālais centrs atrodas šīs apkaimes D daļā (ap Krustpils un Granīta ielu krustojumu). Pārējās teritorijās pārsvarā dominē rūpnieciska rakstura izmantošanas vai dabas teritorijas.
Reljefs
Šķirotavas apkaimes reljefs ir izteikti līdzens, un praktiski visā teritorijā zemes virsas augstums svārstās tikai starp 11 un 12 m virs jūras līmeņa (turpmāk − v.j.l.). Neliels izņēmums ir apkaimes ZA stūris, kur tās augstums samazinās līdz 9 m v.j.l., bet apkaimes ZR daļā svārstās no 8 līdz 9 m v.j.l. Mazliet augstāka ir apkaimes Z daļa Meža teritorijā, kur zemes virsas augstums ir 12-13 m v.j.l., atsevišķiem pauguriņiem paceļoties līdz 15 m v.j.l. Daudzviet reljefs pārveidots antropogēnās darbības rezultātā, tādējādi maksimālais zemes virsas augstums ir 18 m v.j.l. (pie Granīta ielas “Būvgružu pārstrādes” teritorijā).
Inženierģeoloģija
Šķirotavas apkaimē apstākļi celtniecībai pārsvarā ir salīdzinoši labi. Apkaimes A, ZA daļā tie ir labvēlīgi, bet D, centrālajā, ZR un R daļā nosacīti labvēlīgi. Šajās teritorijās gruntsūdeņu dziļums ir mainīgs – pārsvarā 1,5-3 m, bet vietām arī vairāk kā 3 m dziļumā. Zemes virskārtu galvenokārt veido smalka smilts, vietām ar vidēji rupjas un rupjas smilts kārtām. Sarežģīti celtniecības apstākļi vērojami tikai ZR teritorijā ap Katlakalna ielu. Arī tur gruntsūdeņu dziļums ir atbilstošs būvniecības darbu veikšanai (1,5-3 m), taču grunts noturība ir salīdzinoši vājāka.
Dabas teritorijas
Dabas un apstādījumu teritorijas Šķirotavas apkaimē aizņem 22,6% jeb 227,1 ha lielu platību un lielākie šo teritoriju nogabali atrodas apkaimes ZA daļā, kur izvietots mežs un Ulbrokas kapi (to platība – 52,3 ha). Atsevišķas mazākas dabas un apstādījumu teritorijas noteiktas arī apkaimes D daļā, kur atrodas meži vai blīvas koku audzes. Realitātē šāda tipa teritorijas Šķirotavas apkaimē aizņem lielāku platību nekā norādīts Rīgas teritorijas plānojumā 2006. – 2018. gadam, jo, piemēram, Rīgas Preču-2 stacijas tuvumā esošās ģimenes dārziņu teritorijas tiek plānotas kā jauktas apbūves teritorijas. Līdzīga situācija ir ar teritorijām apkaimes D daļā, kur tiek pieļauta jauktas vai savrupmāju apbūves attīstība.
Teritorijas izmantošana
Lielāko platību Šķirotavas apkaimē aizņem jauktas apbūves teritorijas – 24,8% jeb 249,3 ha, kuras galvenokārt noteiktas apkaimes ZR (ap Slāvu rotācijas apli, Lubānas un Krustpils ielām) un D daļās (starp Ogres un Ērgļu virzienu dzelzceļa līnijām). Atsevišķi mazāki jauktu apbūves teritoriju nogabali atrodas arī apkaimes ZA un A daļā. Pašreiz gan lielai daļai šī tipa teritorijām ir izteikti rūpniecisks raksturs, kuru saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006. – 2018. gadam iecerēm perspektīvā vajadzētu mainīt uz vidi mazāk ietekmējošām darbībām.
Ļoti lielu platību Šķirotavā aizņem ražošanas un rūpniecības teritorijas – 19,3% jeb 194,6 ha, kas ir ļoti raksturīgas šai apkaimei. Lielākais šo teritoriju nogabals atrodas apkaimes Z daļā starp Lubānas, Rencēnu, Krustpils un Katlakalna ielu un mežu, bet atsevišķas mazākas − apkaimes DA daļā ap Granīta ielu.
Netradicionāli lielu teritoriju Šķirotavas apkaimē aizņem tehniskās apbūves teritorijas – 14,3% jeb 143,5 ha, ko var izskaidrot ar ārkārtīgi plašajām dzelzceļa teritorijām apkaimes robežās, kuras veido gan Ogres, gan Ērgļu virzienā ejošās dzelzceļa līnijas, gan daudzi pievedceļi un vilcienu vagonu šķirošanas ceļi (gandrīz visā posmā no Jāņavārtu līdz Gaismas vilcienu pieturām). Atsevišķa mazāka tehniskās apbūves teritorija ir noteikta pie Granīta ielas “Būvgružu pārstrādes” teritorijā, kur notiek atkritumu apsaimniekošanas darbības.
Birkas
- Attīstība
- Rīgā notiek
- NVO nams
- Kultūra
- Pilsētvide
- Jauniešu iesaiste
- Pilsēta attīstās
- Vide
- Rīgas domē
- Attīstība; Pilsētvide
- Labklājība
- Uzņēmējdarbība
- Atbalsts biedrībām
- Drošība
- Atbalsts Ukrainai
- LB projekts
- Veselība
- Konkursa projekts
- Rīga
- Sociālais atbalsts
- Izglītība
- Satiksme
- Sabiedrība
- Sports
- Integrācija
- Sabiedrības līdzdalība
Par apkaimes.lv
Projekta mērķis ir nosakot apkaimes, radīt priekšnoteikumus līdzsvarotas sociāli – ekonomiskās un telpiskās politikas ieviešanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.