Apkaimes vēsturiskais apraksts
Zolitūde ir Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, Rīgas R . Ģeogrāfiski tā atrodas abpusēji Rīgas – Tukuma dzelzceļa līnijai starp Imantu, Beberbeķu ielu un Rīgas DR robežu.Zolitūdes nosaukums cēlies no Solitūdes muižas (no franču val. “solitude” − vientulība), kas atradās tagadējā Imantas teritorijā. Tās īpašnieks 18.gs. beigās bija Baltijas vācu muižnieks un cara valdības padomnieks Oto Hermanis Fītinghofs. Muižiņu par Solitūdi nodēvējusi Fītinghofa sieva Anna Ulrika fon Fītinghofa, kurai vēlāk piederēja arī Anniņmuiža un Šampētera muiža. 1877.gadā muižas teritorija tika pakļauta pilsētas pārvaldei, kur 19.gs. 2.pusē daļu tās zemes sadalīja gruntsgabalos un izdeva ilgtermiņa nomā. 19. – 20.gs. mijā izveidojās mazsaimniecības tagadējās Zolitūdes un Mūku ielas apkaimē uz D no Rikšotāju laukuma.Mūsdienās ar Zolitūdi visbiežāk asociējas 20.gs. 80.gados izbūvētais daudzstāvu dzīvojamais masīvs, taču tomēr šis rajons vairāk atrodas bijušās Šampētera muižiņas teritorijā. Šī muižiņa (Champêtre, citi nosaukumi − Prästingshof, Ludendorfshof) atradās pie tagadējās Jūrkalnes ielas. 1782.gadā tās īpašniece bija jau minētā Anna Ulrika fon Fītinghofa, kas muižiņu pārdēvēja par Šampetri (no franču valodas “champetre”– lauku). Šis nosaukums raksturoja apkārtējo vidi, jo tā atradās nomaļā vietā, lauku ieskauta. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai daļa no bijušā muižas parka ar nelielo dīķīti.
Škērsojot Solitūdes muižas zemes, 1877.gadā tika izbūvēta Rīgas − Tukuma dzelzceļa līnija ar Solitudes staciju (kopš 1929.gada – Imanta). 20.gs. sākumā līdz Pirmajam pasaules karam Zolitūdē darbojās hipodroms, kas aizņēma lielu platību gar dzelzceļu. Hipodromam ir noteikta nozīme vietējās zirgkopības attīstība − kā vietai zirgu pārbaudēm un sacensībām, taču svarīgāk ir pieminēt tā lomu aviācijas vēsturē, jo Zolitūdes hipodromā notika vieni no pirmajiem lidaparātu izmēģinājumiem Krievijā (ap 1910.gadu).Īstenojot agrāro reformu un atsavinot muižu zemes, tika paplašinātas arī Rīgas administratīvās robežas un 1924.gadā Solitūdes un Šampētera muižu zemes tika iekļautas pilsētā līdz ar citām Pārdaugavas teritorijas muižām (Bolderāja, Daugavgrīva, Kleisti, Buļļu muiža, Lielā un Mazā Dammes muiža, Anniņmuiža ). 20.gs. sākumā Zolitūdē starp Zolitūdes, Rikšotāju, Apūzes un Gramzas ielu parādījās vienģimeņu māju apbūve, bet 30.gados – arī divstāvu vairākdzīvokļu ēkas.Lielmēroga dzīvojamie rajoni Rīgā tika veidoti vietās ar jau esošu ekstensīvo mazstāvu apbūvi, kā arī dārziņu un no apbūves brīvajos rajonos. Zolitūde ir viens no jaunākajiem šāda tipa rajoniem, kurš iesākts tikai 1983.gadā. Apkaimē dominē Latvijā izstrādātā 119.sērijas projekta ēkas, plānojuma pamatā ir gājēju ielas, kas orientētas uz dzelzceļa stacijām – Imantu un Zolitūdi. Ēkas kārtotas grupās ap plašiem, pusnoslēgtiem iekšpagalmiem. Zolitūdes, Ruses, Paula Lejiņa un Aleksandra Bieziņa ielu apbūvē ir perimetrālās apbūves iezīmes. Atškirībā no citiem mikrorajoniem, Zolitūdē ēkas tiek būvētas dažādojot stāvu skaitu sekcijās (6-10 stāvi) kā arī izmantojot torņu ēkas (16 stāvi), tādejādi veidojot bagātīgāku rajona siluetu.
Izmantotie avoti:
Birkas
- Attīstība
- Rīgas domē
- Sociālais atbalsts
- Drošība
- Uzņēmējdarbība
- NVO nams
- Konkursa projekts
- Satiksme
- Pilsēta attīstās
- Attīstība; Pilsētvide
- Atbalsts Ukrainai
- LB projekts
- Sabiedrība
- Labklājība
- Pilsētvide
- Rīgā notiek
- Izglītība
- Kultūra
- Sabiedrības līdzdalība
- Atbalsts biedrībām
- Jauniešu iesaiste
- Rīga
- Vide
- Veselība
- Integrācija
- Sports
Par apkaimes.lv
Projekta mērķis ir nosakot apkaimes, radīt priekšnoteikumus līdzsvarotas sociāli – ekonomiskās un telpiskās politikas ieviešanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.