Atgāzene

Atgāzene Rīgas teritorijai tika pievienota 1924. gadā. 20.gs. trīsdesmitajos gados daudzus vietvārdus, kuru izskaņā bija „muiža” nomainīja, vai atmeta muižas vārdu. Arī Atgāzenes apkaimes nosaukums cēlies no šeit kādreiz atradušās muižas. Atgāzenes muiža tika celta senā Jelgavas ceļa malā, atradās ap 3,9 kilometrus no Rīgas centra. 17. gadsimtā muižiņa piederēja Lielās Ģildes vecākajam Gothardam fon Fēgezakam (Gotthard von Vegesack), no kura uzvārda radās tās nosaukums. Latviskojot Fēgezaka vārdu ir radies vietvārds Atgāzene, ko attiecināja uz muižas īpašumiem starp mūsdienu Rīgas – Jelgavas dzelzceļa līniju un Vienības gatvi. Ziemeļu kara laikā muižiņa tika nodedzināta, bet vēlāk to atjaunoja viņa dēls.

Broces zīmējumos var redzēt, kāda muižiņa ir izskatījusies 18. gs. beigās – tā ir visai necila vienstāva koka ēka, ko ieskauj žogs un koki. „Rātskunga G. Fēgezaka jeb Atgāzenes muižiņa piederēja pie tām vienkāršajām namnieku muižiņām, kādas visvairāk radās un veidojās tieši 17. gadsimtā. Pēc iekārtojuma Fēgezaka muižiņa nedaudz atšķīrās no pārējām priekšpilsētas zemnieku mājām, un, iespējams, to daļēji varētu pieskaitīt pie lauksaimniecsika tipa muižiņām, tomēr pamatā tā bija domāta atpūtai.”

Ielu tīkls Atgāzenē pamatā ir veidojies 19./20. gadsimta mijā. Vēl 1884. gada Rīgas un tās apkārtnes plānā ir iezīmētas tikai dažas no tām ielām, kuras redzamas 1924. gada Rīgas plānā. Mazās šķērsieliņas abās pusēs noslēdza milzīgas satiksmes artērijas: Rīgas – Jelgavas dzelzceļš, kurš tika izbūvēts 1868. gadā, bet no otras puses Jelgavas šoseja, kas šodien tiek saukta par Vienības gatvi. Ceļš uz Jelgavu šeit vedis jau izsenis, par šoseju tas nodēvēts vien 19. gadsimta 60. gados (Mitauer Chausse).

Lielākā daļu 20. gadsimta sākuma ielu savu nosaukumu Atgāzenē ir saglabājušas, dažas ir izzudušas pavisam, citas nākušas klāt. Piemēram, Atgāzeni Ziemeļos ieslēdzošā Kārļa Ulmaņa gatve izveidota tikai 1981. gadā (toreizējā Ernsta Tēlmaņa iela). Interesanta ir Ābolu iela (kādreizējā Bērzumuižas iela – Bershoefsche Str./ Bersgofskaja ul.), kas atrodas uz Rīgas pilsētas un Mārupes pagasta robežas. Mūsdienās ielas nepāra numuru pusē ir Rīgas pilsētas numerācija, pāru numuru pusē – Mārupes pagasta dotas adreses gan ar māju vārdiem, gan numuriem. Viena no galvenajām apkaimes ielām ir Dīķa iela. Šīs ielas 11. numurā divdesmitajos (1922 – 1926) gados ir dzīvojis Rainis un Aspazija.

Atgāzenes ielas nosaukums pirmo reizi sastopams 1897. gada plānā. 1902. gada Rīgas pilsētas oficiālajā kartē nosaukums ierakstīts sarkanā krāsā – privāta iela. Iela izveidojusies uz Atgāzenes muižas zemes. Sākotnēji tas saukts par Atgāzenes ceļu (Atgasencher Weg), pēc tam Atgāzenes ielu (Atgasensche Str., Atgazenskaja ul.).

Atšķirībā no pilsētas saspiestības un pārblīvētības, Pārdaugavā bija daudz labvēlīgāki dziednieciskie apstākļi, un tur pakāpeniski sāka veidoties visai pilsētai nozīmīgas ārstniecības iestādes. 1897. dadā dakteris Makss Šēnfelds Atgāzenes muižā izveidoja „Šēnfelda nervu klīniku” un sanatoriju „Atgāzene”, kas bija viena no pirmajām šāda tipa medicīnas iestādēm Pārdaugavā. Savam laikam šī ārstniecības iestāde bijusi moderni celta un labiekārtota, tanī bija paredzētas vietas 60 pacientiem. Tagad šīs ēkas adrese ir Vienības gatvē 87/89. Vēlāk, 20.gs. 20.-30. gados sanatoriju un nervu klīniku blakusesošajos zemes gabalos turpināja uzturēt daktera radinieki, bet pēc Otrā pasaules kara šeit izveidoja Baltijas kara apgabala kara hospitāļa rehabilitācijas nodaļu.

Viena no apkaimes ievērojamākajām būvēm ir skolas ēka Atgāzenes ielā Nr. 26, kas celta 1934. gadā (arhitekts A. Grīnbergs). Līdz 1945. gadam tur darbojās latviešu 45. pamatskola [5]. Šī ēka ir atzīta par vietējas nozīmes kultūras pieminekli. Tagad ēkā darbojas Rīgas Igauņu vidusskola, Latvijas Igauņu biedrība, kā arī ir Rīgas Angļu ģimnāzijas filiāle. Atgāzenes apkaimes rietumu galā atrodas biznesa augstskola ”Turība”.