Fizģeogrāfiskais raksturojums
Robežas
Āgenskalna apkaimes robežas – dzelzceļa loks, Mārupīte, Māras dīķis, Ojāra Vācieša iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, Daugava, Āgenskalna līcis, Āzene, Zunds, Daugavgrīvas iela, Klinģeru iela, Kuldīgas iela, Slokas iela, Baldones iela, Dreiliņu iela, Kalnciema iela, Lielirbes iela, dzelzceļš. Āgenskalna apkaime atrodas Pārdaugavā un, pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam un vēsturiskajai attīstībai, to var uzskatīt par centrālo Pārdaugavas apkaimi. Tā robežojas ar Zasulauka, Dzirciema, Ķīpsalas, Torņakalna, Bieriņu un Pleskodāles apkaimēm. Ar Akmens tiltu pāri Daugavai tā saistīta ar Vecpilsētu.
Āgenskalna apkaimes kopējā platība ir 461,3 ha, kas ir nedaudz mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Neskatoties uz šo relatīvi lielo platību, Āgenskalnu var identificēt kā diezgan telpiski un funkcionāli vienotu pilsētas teritoriju jeb apkaimi.
Reljefs
Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums praktiski ir vienāds ar jūras līmeni, jo apkaimes ZA daļa atrodas pie Daugavas, bet lielākā apkaimes daļa ir viļņots līdzenums ar nelieliem kāpu pauguriem. Augstākais reljefs Āgenskalnā atrodas apkaimes centrālajā un DA daļā (tā saucamās Āgenskalna kāpas), bet dominējošais reljefa virsmas augstums pārsvarā ir 10-12 m v.j.l. (apkaimes Z, R un DR daļā). Maksimālais reljefa virsmas augstums Āgenskalna apkaimē ir 17 m v.j.l.
Inženierģeoloģija
No inženierģeoloģiskā viedokļa Āgenskalna apkaimē raksturīgi daudzveidīgi celtniecības apstākļi. Apkaimes A daļā (Uzvaras parks un Klīversala) inženierģeoloģiskie apstākļi celtniecībai ir nelabvēlīgi. Tur zemes virskārtā dažāda biezuma (1,5-6 m) smilšu slāņi mijas ar 3-10 m bieziem organiski-minerālo dūņu slāņiem vietām pat līdz 20-30 m dziļumam. Šajā teritorijā ir arī augsts gruntsūdeņu līmenis, kas pārsvarā atrodas seklāk par 1,5 m.
Āgenskalna apkaimes D, DA daļā (ap Māras dīķi) raksturīgi sarežģīti celtniecības apstākļi. Tur zem 2-3 m biezas uzbēruma kārtas ieguļ irdenas ar vidēji blīvām starpkārtām smalkas vai vidēji rupjas smiltis, kurām arī raksturīgas dūņu vai dūņainas smilts starpkārtas. No 10-17 m dziļumam ieguļ blīva putekļaina vai vidēji blīva ar blīvām starpkārtām smalka smilts. Arī šajā teritorijā raksturīgi sekli gruntsūdeņi (seklāk par 1,5 m).
Apkaimes R un ZA daļā raksturīgi nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi, ko sekmē arī pietiekošais gruntsūdeņu dziļums (1,5-3 m). Labvēlīgi celtniecības apstākļi raksturīgi Āgenskalna centrālajai daļai, kas izvietota uz Āgenskalna kāpām. Uz Z no Kalnciema ielas gruntsūdeņu dziļums pārsniedz 3 m, bet uz dienvidiem tie ir nedaudz seklāki – 1,5-3 m.
Ūdeņi
Apkaimes apkaimes A daļa piekļaujas Daugavai un ar to tieši saistītajām daļām – Āzenei un Āgenskalna līcim. Āzene ir Zunda attekas augšgals. Tās platums 40-50 m un to šķērso divi tilti, kas savieno Āgenskalna apkaimi ar Ķīpsalas apkaimi. Āgenskalna līcis savukārt ir ap 200 m plats līcis, kas iestiepjas 700 m dziļi krastā. No D Āgenskalna līcī ieplūst Mārupītes ūdeņi. Līča DR galu nostiprina Raņķa dambis.
Lielākā ūdenstilpe Āgenskalna apkaimē ir Māras dīķis, kurš atrodas apkaimes DA uz robežas ar Torņakalna apkaimi. Māras dīķis ir cilvēka darbības rezultātā izveidota ūdenstilpe Mārupītē augšpus Arkādijas dārza. Māras dīķa platība ir 5 ha, vidējais dziļums 2,3 m, bet lielākais – 3,5 m.
Āgenskalnā atsevišķas mazākas ūdenstilpes atrodas arī Uzvaras un Arkādijas parkos, kā arī Meteora dārzā apkaimes R daļā. Neskaitot Daugavu, galvenā ūdenstece, kas plūst cauri Āgenskalna DA, A daļai ir Mārupīte. Tā iztek no purva masīva Rīgas DR daļā. Kopējais garums 12 km, bet Rīgas pilsētas teritorijā 6 km (tā plūst caur Bieriņu, Āgenskalna un Torņakalna apkaimēm). Mārupītes baseina platība ir 32,2 km2. Āgenskalna apkaimē tā tek cauri Māras dīķim, Uzvaras parkam un ietek Āgenskalna līcī.
Dabas teritorijas
Dabas un apstādījumu teritorijas Āgenskalnā aizņem 10,3% jeb 47,7 ha lielu platību, bet neviena no šīm teritorijām nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Lielākais dabas un apstādījumu teritoriju nogabals Āgenskalnā ir Uzvaras parks (36,7 ha), kas atrodas apkaimes A daļā. Citas lielākās zaļumu teritorijas ir apstādījumi ap Māras dīķi, Arkādijas dārzs, Jaunatnes dārzs, Mazais Arkādijas dārzs, Meteora dārzs (2 ha), Mārtiņa kapi un atsevišķi plašāki skvēri. Papildus jāatzīmē, ka apkaimes zaļumus būtiski papildina arī 22,2 ha plašās apbūves ar apstādījumiem teritorijas (piemēram, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un zaļumu teritorija pie Pārdaugavas priekšpilsētas izpilddirekcijas), kā arī ar apstādījumiem bagātās un apkaimei raksturīgās mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas.
Apbūve
Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam pusi Āgenskalna teritorijas aizņem jauktas apbūves teritorijas (27% jeb 123,0 ha) un dzīvojamās apbūves teritorijas (23% jeb 105,7 ha). Āgenskalna tirgus apkaimē, gar Nometņu un Slokas ielām un Klīversalā tā ir perimetrāla, kāda raksturīga Rīgas centram, taču mazākajās ieliņās dominē mazstāvu daudzdzīvokļu nami ar salīdzinoši plašiem un zaļiem dārziem. Āgenskalna priežu dzīvojamais masīvs aizņem divus kvartālus apkaimes ZR. Atbilstošo pilsētas attīstības plānam salīdzinoši nelielas platībām Klīversalas ZR, kas pieguļ Āgenskalna līcim, ir noteiktas centru apbūves teritorijas izmantošanas statuss, tādējādi pieļaujot vērienīgu apbūves plānu attīstību.
Izmantotie avoti:
- Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. – 832 lpp.
- Blūms P. Pārdaugava – Terra Trans Dunam // Koka Rīga – R., Neputns, 2001., 75, 78., 82.lpp.
- Āgenskalns // Latviešu konversācijas vārdnīca (redaktori: A. Švābe, A. Būmanis, K. Dišlērs), Pirmais sējums – R., A. Gulbja apgāds, 1927-28. g.
- Caune A. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem – R., „Zinātne”, 1998., 46., 58.lpp.
- Cita Rīga. Projekta mājaslapa http://www.citariga.lv/?page=8&lng=1
- Pāvils G. Rīgas muižiņas. Dzintarzīmes http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/RigasMuizinas/RigasMuizinuSar.htm
- Āgenskalns // Wikipedia http://lv.wikipedia.org/wiki/Āgenskalns
