Apkaimes vēsturiskais apraksts
Berģi ir apkaime Rīgas austrumu galā, Juglas ezera krastā, iezīmējot arī galvaspilsētas robežu ar Ropažu novadu. Līdzīgi kā pārējās pierobežas apkaimes, arī Berģi veido vienotu veselumu ar Garkalnes novada apkaimi, demonstrējot, ka cilvēciskais faktors tomēr ir būtiskāks par administratīvām formalitātēm.
Berģu apkaime Rīgas teritorijā tika iekļauta tikai 1974.gadā. Līdz tam šī teritorija bija pazīstama kā Berģu ciems. Iekļaujot ciemu Rīgas pilsētas teritorijā, tam pievienoja arī kādreizējo pilsētas administratīvo robežu – Baložkalnu un Juglas ciemu. Rajons ap Baložkalnu tomēr funkcionē nedaudz atrauti no Berģiem, kas atrodas ap Berģu ielu līdz Upesciema ceļam.
Berģu senākā vēsture saistāma ar vācu krustnešu ienākšanu Latvijas teritorijā, kaut jau pirms tam cauri šai vietai stiepās ceļš uz Krievzemi. 1221.gadā starp Ķīšezeru un Juglas ezeru sāka celt dambi, kas noteica visas apkārtējās teritorijas attīstību, kaut dambja vēsture daudz būtiskāk saistīta ar citas Rīgas apkaimes – Bukultu vēsturi. Tomēr apkārt Rīgas-Pleskavas ceļam veidojās ciemati. Pirmais tilts pār Juglas ezeru šeit atradies jau 1668.gadā.
Par apdzīvotību Baložos (apdzīvota teritorija Berģos) ir saglabājušies dati no 1545.gada, kad pilsētas pievārtē tika ierīkota muiža. No šī laika nekas gan nav saglabājies, taču pazīstamāks ir saimniecības nākamais īpašnieks – Bonaventuras Mollers, kas šeit saimniekoja kopš 1625.gada un deva muižai arī savu vārdu. Bonaventuras muiža pazīstama arī kā Baložu muižiņa, jo ap 1780.gadu par tās īpašnieku kļuvis namnieks Jānis Balodis. No viņa uzvārda nosaukumu ieguva arī plašāka apkaime.
Līdz 1863. gadam Baložkalns bija Rīgas pilsētas administratīvā robeža, tāpēc arī Rīgas apkaimes vēsture saistās ar nostāstiem par degvīna kontrabandu, ko nedrīkstējuši galvaspilsētā ievest. Zināms, ka zviedru laikos 18.gs. Baložkalnā ierīkota arī pasta stacija – Vecpasts, kas darbojās līdz 19.gs. vidum. Jāpiebilst, ka pasta stacijas funkcijas bija stipri dažādas, — šeit atradās krogs, kur ceļinieki varēja atpūsties vai arī samainīt zirgus, lai turpinātu ceļu. Šī ēka, lai arī pārbūvēta vēlākos laikos, ir saglabājusies arī līdz mūsdienām un šodien atrodas Kaktusu ielā 6, ēkā, kur šodien atrodas Rīgas Berģu bibliotēka. Ēkas kopskatu mainījis padomju laikos pieceltais otrais stāvs. Baložkalnā 1870.gados atradusies spirta dedzinātava, bet 19.gs. beigās, 20.gs. sākumā abpus tagadējai Brīvības gatvei bijuši daudzi krogi, piemēroti visiem sabiedrības slāņiem, kas reizēm ieguvuši arī visnotaļ nelāgu slavu.
Nozīmīgākais komplekss Berģos ir Juglas ezera krastā izvietotais Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzejs, kas atrodas priežu mežā Juglas ezera krastā. Muzejs dibināts 1924.gadā un tā iekārtošanā liela loma ir ievērojamajam latviešu arhitektam Paulam Kundziņam. Uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes (17.gs. beigām līdz 20.gs. 30.gadu 2.puse) no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem. 1936.gadā uz muzeju no netālās Bonaventuras muižas tika pārcelta vecākā no ēkām – 17.gs. celtais kungu nams.
Juglas ciema (Juglas parka) apbūve aizsākās 20.gs. 20.gados pēc agrārās reformas, pilsētplānotājiem iedvesmojoties no Mežaparka apbūves un skaistas apkaimes veidošanas. Apkaime tika sadalīta 1500 – 2000 m² lielos zemes gabalos un lēnā garā sākta apbūvēt. Apbūve turpinājās arī pēc Otrā Pasaules kara, un šodien Berģus raksturo ekspansīva mazstāvu dzīvojamo māju apbūve, ar izņēmumu Rožu ielas sākumā un Berģu ielas galā, kur atrodas dažas daudzstāvu bloku mājas . Padomju gados Baložkalnā ierīkots memoriāls Otrā Pasaules karā kritušajiem kareivjiem, kura bronzā atlietais kareivja cilnis šobrīd ir zudis.
Izmantojot to, ka apkārtnē ir daudz neskartas dabas, svaigs gaiss un ezera tuvums, Berģos tika izveidotas nozīmīgas sociālas iestādes. 1964.gadā tika atklāts jaunuzceltais pansionāts ar 180 vietām vēl toreizējā Berģu ciemā, kas administratīvi atradās Ādažu pagastā. Kopš 1999.gada tas pazīstams kā Sociālās aprūpes centrs „Ezerkrasti”.
Izmantotie avoti:
- Rīga: enciklopēdija. P. Jērāns. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. – 832 lpp.
- Lancmanis Z. Jugla un apkaime. 1930, Rīga, lpp – 6.
- Kolbergs A. Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Jūrmalu. Jūrmala, 2007.lpp – 393.
- Berģi. Zurbu.net http://www.1201.lv/history/bergi/
- Brīvdabas muzejs. Zurbu.net http://www.1201.lv/history/etno/
- Brīvdabas muzeja mājas lapa http://www.brivdabasmuzejs.lv/
- Berģinieki.lv http://www.berginieki.lv/
- Pāvils G. Dzintarzīmes http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Bergi/BonaventMuiz.htm
Birkas
- Veselība
- Drošība
- Atbalsts biedrībām
- Attīstība; Pilsētvide
- Atbalsts Ukrainai
- NVO nams
- Izglītība
- Pilsēta attīstās
- Rīgas domē
- Konkursa projekts
- Sabiedrība
- Rīga
- Labklājība
- Pilsētvide
- Vide
- Uzņēmējdarbība
- Attīstība
- Jauniešu iesaiste
- Sociālais atbalsts
- Sports
- Satiksme
- LB projekts
- Integrācija
- Rīgā notiek
- Kultūra
- Sabiedrības līdzdalība
Par apkaimes.lv
Projekta mērķis ir nosakot apkaimes, radīt priekšnoteikumus līdzsvarotas sociāli – ekonomiskās un telpiskās politikas ieviešanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.