Fizģeogrāfiskais raksturojums
Robežas
Bieriņu apkaime atrodas Rīgas DR daļā un robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu. Apkaimes robežas – dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam.
Bieriņu apkaimes kopējā platība ir 427,4 ha. Šīs apkaimes robežas lielā mērā ir skaidri identificējamas, pateicoties to daļēji aptverošajai Rīgas pilsētas robežai, aptverošajām ielu trasēm, dzelzceļam un apbūves raksturam, kas pārsvarā ir savrupmājas. Perspektīvā šo apkaimi būs arvien grūtāk funkcionāli nodalīt no Mārupes pagastā ietilpstošās Bieriņu daļas, jo Rīgas pusei raksturīgā blīvā savrupmāju apbūve izplešas pagasta virzienā.
Reljefs
Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums Bieriņos ir 7 m v.j.l., kas raksturīgs tikai cauri Bieriņiem plūstošajai Mārupītes ielejai. Pārējā Bieriņu apkaimes teritorija ir izteikti līdzena, un tajā zemes virsmas augstums pārsvarā ir robežās no 10-11 m v.j.l.
Inženierģeoloģija
Bieriņu apkaimē ir sastopami dažādi inženierģeoloģiskie apstākļi, neskatoties uz vizuāli pārsvarā vienveidīgo teritoriju. Mārupītes ielejā, kas šķērso Bieriņus DR – ZA virzienā, kā arī tās pieteku (piemēram, Bieriņgrāvis jeb Melnupīte) ielejās raksturīgi sarežģīti vai celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi. Tur plaši izplatītas pārsvarā 1-2 m, vietām 3 m un vairāk, kūdras iegulas. Apbūvētajos rajonos celtniecības gaitā kūdra izņemta un nomainīta ar smiltīm. Bieriņu Z, ZA un D daļā pārsvarā raksturīgi celtniecībai labvēlīgi vai nosacīti labvēlīgi ģeotehniskie apstākļi. Šajās teritorijās gruntsūdeņu dziļums pārsvarā pārsniedz 1,5, izņemot apkaimes ZR daļu, kur tas ir seklāks par 1,5 m.
Ūdeņi
Virszemes ūdens objekti Bieriņu apkaimē aizņem ļoti nelielu platību, tomēr tiem ir būtiska nozīme apkaimes drenāžai un arī vides estētiskās kvalitātes uzlabošanai. Cauri Bieriņu apkaimei no Mārupes pagasta puses virzienā uz Āgenskalna apkaimi tek Mārupīte. Tā iztek no purva masīva Rīgas DR daļā. Kopējais garums 12 km, bet Rīgas pilsētas teritorijā 6 km (tā plūst caur Bieriņu, Āgenskalna un Torņakalna apkaimēm). Mārupītes baseina platība ir 32,2 km².
Dabas teritorijas
Dabas un apstādījumu teritorijas Bieriņos aizņem 5,7% jeb 24,2 ha lielu platību. Šīs teritorijas pārsvarā izvietotas gar Mārupīti abos tās krastos, kā arī gar Bieriņgrāvi jeb Melnupīti no Mārupītes līdz Tēriņu ielai. Realitātē Bieriņu apkaime ir daudz bagātāka ar zaļumu teritorijām nekā par to varētu spriest no skaitļiem Rīgas teritorijas plānojumā, jo tai raksturīgas savrupmāju apbūves teritorijas, kuras ir bagātas ar apstādījumiem.
Teritorijas izmantošana
Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu absolūti vislielāko platību Bieriņu apkaimē aizņem savrupmāju apbūves teritorijas – 57,5% jeb 245,7 ha. Arī perspektīvā paredzēts saglabāt Bieriņu apkaimes tradicionālo apbūves raksturu, kurā dominē savrupmājas un dārzi. Jauktas apbūves teritorijas izvietotas ap Ulmaņa gatvi, lai kalpotu kā buferzona starp šo lielceļu (faktiski pilsētas maģistrāli) un savrupmāju apbūvi. Ievērojamu platību – 20% jeb 83,3 ha Bieriņos aizņem ceļu un ielu trases, jo apkaimei raksturīgs izvērsts vietējo ielu tīkls, kā arī to šķērso plašā K.Ulmaņa gatves trase.
Birkas
- Satiksme
- Atbalsts Ukrainai
- Kultūra
- Attīstība; Pilsētvide
- Rīgā notiek
- LB projekts
- Pilsētvide
- Sociālais atbalsts
- Rīga
- Uzņēmējdarbība
- Atbalsts biedrībām
- Veselība
- Sports
- Attīstība
- Pilsēta attīstās
- Jauniešu iesaiste
- Sabiedrība
- Labklājība
- Drošība
- Integrācija
- Izglītība
- Konkursa projekts
- Rīgas domē
- NVO nams
- Sabiedrības līdzdalība
- Vide
Par apkaimes.lv
Projekta mērķis ir nosakot apkaimes, radīt priekšnoteikumus līdzsvarotas sociāli – ekonomiskās un telpiskās politikas ieviešanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.
