Brekši

Robežas

Brekšu apkaime atrodas Rīgas A daļas perifērijā, Juglas ezera dienvidu krastā, robežojoties ar Juglas un Berģu (savienojums tikai pa ūdeni pāri Juglai jeb Berģupei) apkaimēm, kā arī ar Ropažu novadu dienvidos un Garkalnes novadu austrumos. Apkaimes robežas – Upes gals, Jugla (Berģupe), pilsētas robeža, Biķernieku iela, Dīvajas iela, Piķurga, Brekšu kakts. Brekšu apkaimes kopējā platība ir 203,9 ha.

Noteiktās Brekšu apkaimes robežas ir pietiekoši skaidri nolasāmas dabā, jo no D puses to aptver mežu masīvi, bet no ZR, Z un A puses to apņem virszemes ūdens objekti – Juglas ezers, Jugla (Berģupe) un Mazā Jugla. Pateicoties nelielajai apkaimes platībai, specifiskajam novietojumam un telpiskajai uzbūvei, Brekšu apkaime ir uzskatāma par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju, uz kuru noteikti var attiecināt apkaimes jēdzienu. Tomēr nelielā apkaime telpiski pārsvarā tiek skatīta 3 daļās – Brekši (apkaimes DR daļa ap Biķernieku ielu), Juglas papīrfabrikas ciemats (apkaimes centrālā daļa pie Brekšu kakta) un Juglasciems (apkaimes Z daļa), kas pašreiz ir plašākā apbūves attīstības teritorija šajā apkaimē un perspektīvā var ienest pietiekoši būtiskas izmaiņas Brekšu apkaimes funkcionālajā struktūrā kopumā.

Reljefs

Brekšu apkaimes reljefs kopumā ir līdzens, lai gan antropogēnās darbības rezultātā reljefs (jo sevišķi Juglas papīrfabrikas rajonā) ir būtiski izmainīts. Zemākais un līdzenākais reljefs raksturīgs apkaimes R daļai, kas pieguļ pie Juglas ezera līča – Brekšu kakts, kā arī teritorijā pie Mazās Juglas. Tur zemes virsma lielās platībās tikai nedaudz pārsniedz 1 m augstuma atzīmi v.j.l. Ap Juglas papīrfabrikas ciematu un Juglasciemu zemes virsas augstums ir ap 3-5 m v.j.l., atsevišķām teritorijām atrodoties arī nedaudz augstāk. Salīdzinoši augstāk atrodas Brekšu ciems – pārsvarā 6-8 m v.j.l.

Inženierģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Brekšu apkaimē apstākļi celtniecībai ir atšķirīgi dažādās apkaimes daļās. Juglas papīrfabrikas ciema teritorijā (ārpus dzīvojamās apbūves) raksturīgi celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi. Gruntsūdeņu dziļums tur ir seklāks par 1,5 m. Ģeoloģiskā griezumā šajās teritorijās raksturīgas vājas gruntis. Apkaimes lielākajā daļā (Z, ZA daļa) gandrīz visā Juglasciema teritorijā ir sarežģīti celtniecības apstākļi. Tur arī ir ļoti augsts gruntsūdeņu līmenis (<1,5 m), savukārt ģeoloģiskā griezuma augšējā daļā sastopamas kūdras vai dūņainas kūdras iegulas.

Brekšu apkaimes D daļā (Brekšu ciems un teritorija abpus Biķernieku ielai) labvēlīgi celtniecības apstākļi. Gruntsūdeņu dziļums tur gan ir neliels (pārsvarā mazāks par 1,5 m), taču ģeoloģiskā griezumā raksturīgas vidēji blīvas smilšainas gruntis, kas ir piemērotas būvniecībai. Ap Brekšu kaktu un Juglas upi Brekšu apkaimē raksturīgs 5-10% liels teritorijas applūšanas risks, tāpēc šo ūdens objektu piekraste nav labvēlīga vieta būvniecībai. Tomēr lielākajā daļā Brekšu apkaimes plūdu risks ir mazāks par 10% un šajās teritorijās celtniecība ir iespējama.

Ūdeņi

Brekšu apkaimes pieguļ Juglas ezeram, precīzāk – tā DR līcim, ko sauc par Brekšu kaktu, apkaimes robežas veido arī Piķurga un Jugla (Berģupe). Juglas ezera garums ir 4,6 km, lielākais platums – 2,1 km, krasta līnijas garums – 17,6 km, vidējais dziļums 1,7 m, lielākais dziļums ezerā – 2,5 m, bet pie Juglas iztekas – 5 m, tilpums – 9,68 miljoni m³, baseins – 1710 km². Juglas ezerā ietek Lielā un Mazā Jugla, pie ietekas veidojot kopīgu deltu (tā kā Jugla jeb Berģupe veido Brekšu apkaimes Z robežu). Delta stipri aizaugušā apvidū izveidojusi gultni šaura kanāla veidā, ko no abām pusēm ierobežo sanešu vaļņi. Saneši iestiepjas ezerā ~1 km.

Juglas ezera D daļā ietek arī Piķurga, bet pie Juglas iztekas – Strazdupīte. Vidējā ūdens pieplūde gadā – 512 miljoni m3, tādējādi Juglas ezera ūdeņi atjaunojas 53 reizes gadā. Juglas ezera pamatu veido balta smilts, kas vietām atsedzas krastos. Virs tās nogulsnējusies 1,5-2 m bieza dūņu kārta, bet pie Juglas Papīrfabrikas – celulozes masa. Juglas ezera DR, ZR krastā ir augstāki smilšu uzkalni, kas vietām ezera malā atstāj šauru zālāju joslu, bet vietām veido stāvas nogāzes. Piķurga tek gar Brekšu apkaimes DR robežu līdz tā ietek Juglas ezerā (Brekšu kakta teritorijā). Piķurga iztek no Getliņa purva un tās kopējais garums ir 15 km, bet baseins – 35,7 km2. Lejtecē tās nosaukums ir Brekšupīte.

Dabas teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas izvietotas gandrīz pa visu Brekšu apkaimes perimetru, bet visvairāk to ir pie Juglas deltas, purvainajā apkaimes DA daļā un kā buferzona starp Juglas papīrfabriku un būvējamo Juglasciemu. Brekšu apkaimes dabas un apstādījumu teritoriju struktūru papildina arī dzīvojamās apbūves ar apstādījumiem un savrupmāju apbūves teritorijas.

Teritorijas izmantošana

Apkaime telpiski pārsvarā tiek skatīta 3 daļās – Brekši (apkaimes DR daļa ap Biķernieku ielu), Juglas papīrfabrikas ciemats (apkaimes centrālā daļa pie Brekšu kakta) un Juglasciems (apkaimes Z daļa), kas pašreiz ir plašākā apbūves attīstības teritorija šajā apkaimē. No apbūves teritorijām Brekšu apkaimē lielāko platību aizņem jauktas apbūves teritorijas – 34,4 ha. Tās galvenokārt izvietotas apkaimes centrālajā daļā un apzīmē Juglas papīrfabrikas teritoriju, kā arī potenciālo Brekšu apkaimes daudzfunkcionālo centru Juglasciema D daļā.

RTP-2006 plānojuma ietvaros no Brekšos noteiktās apbūves teritoriju kapacitātes attīstība līdz šim nav uzsākta (kopumā 39,9 ha). RTP-2006 tika paredzēta jauna apbūve Brekšu apkaimes Z daļā (Juglasciems), kur bija iespējama ne tikai mazstāvu, bet arī daudzstāvu dzīvojamās apbūves un jauktas apbūves attīstība.