Fizģeogrāfiskais raksturojums
Robežas
Bukultu apkaime atrodas Rīgas pilsētas austrumu daļā Ķīšezera dienvidaustrumu piekrastē ap Juglas kanālu. Apkaime robežojas ar Sužu, Berģu un Juglas apkaimēm, kā arī ar Ropažu novadu apkaimes ZA daļā. Robežas – pilsētas robeža, Brīvības gatve, Miltiņpunga, Jugla, Ķīšezers, Pils kakts, Klipiņdūcka, līnija caur Jaunciema dabas liegumu.
Bukultu apkaimes kopējā platība ir 518,3 ha, kas aptuveni atbilst vidējam apkaimes platības rādītājam Rīgā. Apkaimē galvenā apdzīvotā vieta ir Bukulti, kas atrodas apkaimes austrumu daļā pie Juglas kanāla. Pašreiz apkaimei ir periferiāls piepilsētas raksturs un tās teritorija pārsvarā nav uzskatāma par funkcionāli savstarpēji saistītu. Kā vienojošais elements pastāv Jaunciema gatve, bet apkaimes D daļā izvietotā dzelzceļa līnija daļēji šķeļ šo apkaimi, un tās teritorijā novietotais kultūras nams „Berģi” un doktorāts fiziski pat ir efektīvāk saistīti ar Berģu nevis Bukultu apkaimi. Perspektīvā, iespējams, situācija ar apkaimes savstarpējo vienotību un lokālo identitāti varētu uzlaboties, ja tiks realizētas Rīga splānojumā iestrādātās iespējas attīstīt jaunas savrupmāju dzīvojamās apbūves un jauktas apbūves teritorijas, tādējādi intensificējot šīs apkaimes teritorijas izmantošanu un padarot to dinamiskāku.
Reljefs
Visa apkaimes DR un D daļa (starp Pils kaktu un Juglas upi), kurā pašreiz pārsvarā atrodas ģimenes dārziņu teritorijas, ir ļoti zema (tikai atsevišķās vietās pārsniedzot 1 m augstuma atzīmi v.j.l.) un līdzena. Līdzīgi zems un līdzens reljefs ir arī apkaimes A daļā abpus Juglas kanālam (tai skaitā teritorijā starp dzelzceļu un Brīvības ielu, kas pieguļ Miltiņpungai). Savukārt apkaimes Z daļā (uz Z no Jaunciema gatves) reljefam ir pavisam cits raksturs, jo atrodas uz Jaunciema kāpu DA daļas. Tur reljefs ~50-100 platā joslā strauji pieaug līdz 6-7 m augstumam v.j.l., pēc tam nostabilizējoties šajā augstumā un veidojot tikai sīkus (pārsvarā 2-3 m augstus) kāpu pauguriņus, augstākajam no tiem sasniedzot 12 m augstuma atzīmi v.j.l. Nedaudz savādāks reljefs ir apkaimes DA daļā ap Garkalnes novada domi un Jaunciema gatves pieslēgumu Brīvības gatvei, kur atrodas Baložkalna kāpu mala, maksimāli sasniedzot pat 20 m augstuma atzīmi v.j.l.
Inženierģeoloģija
Visā apkaimes R un DR daļā (ap apkaimes ūdens objektiem) raksturīgi celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi, ko nosaka ne vien augstais gruntsūdeņu līmenis (seklāk par 1,5 m), bet arī vājākas nestspējas gruntis un teritorijas pārmitrais raksturs. Līdzīga situācija ir arī Bukultu apkaimes DA daļā ap Juglas kanālu, kur celtniecības apstākļi tiek kvalificēti kā sarežģīti. Savukārt paaugstinātajās (kāpu) Bukultu apkaimes daļās raksturīgi celtniecībai labvēlīgi apstākļi. Tur atrodas labas nestspējas gruntis, un gruntsūdeņi pārsvarā ieguļ 1,5-3 m dziļumā.
Reljefa ziņā zemajā Ķīšezera, Juglas upes un Juglas kanāla piekrastes joslā Bukultu apkaimes teritorijā raksturīgs augsts teritorijas potenciālās applūšanas risks, kas lielās platībās pārsniedz 5% un pat 10% (tās ir regulāri applūstošas teritorijas). Turklāt šis risks ir attiecināms arī uz dažām esošas apbūves teritorijām (piemēram, Bukulti), kurās būtu jāveic darbības, lai novērstu šo teritoriju applūšanas risku. Apkaimes kāpu teritorijās plūdu riska praktiski nav, jo tās atrodas pietiekamā augstumā v.j.l.
Ūdeņi
Apkaime piekļaujas Ķīšezeram, tā dienvidaustrumu līcim, kas tiek dēvēts par Pils kaktu. Tā robežās ir vēl divi mazāki līcīši – Klipiņdūcka un Milnas dūcka. Ķīšezera kopējā platība ir 1740 ha, un Bukultu apkaimē atrodas tikai neliela tā DA daļa. Ezera vidējais dziļums ir 3 m, bet lielākais – 4,2 m. Ķīšezera ūdeņi atjaunojas 14 reižu gadā. Noteka uz Daugavu Ķīšezeram ir pa Mīlgrāvi, kas atrodas D stūrī. Pa to vējuzplūdos ezerā ieplūst iesāļa ūdens masas (reizēm sāļums pārsniedz 1‰). Ūdenslīmenis vējuzplūdos var paaugstināties >2 m, bet vējatplūdos pazemināties >1 m attiecībā pret vidējo Baltijas jūras līmeni. Ezera pamatu veido smilts, virs kuras centrālajā daļā uzkrājusies ~1,5 m bieza dūņu kārta. Krastu izrobo vairāki sekli līči. Ķīšezera krastu veido zemu pļavu josla, kas tālāk pāriet kāpu smilts izveidotos paaugstinātos krastos.
Apkaimes D daļā atrodas Juglas upes daļa (Meldrupe), kas savieno Juglas ezeru ar Ķīšezeru. Augšdaļā Jugla (Meldrupe) veido divus samērā krasus līkumus. Būvējot slūžas (tās aiztur vējuzplūdu izraisīto jūras iesāļo ūdeņu ieplūšanu caur Ķīšezeru Juglas ezerā), agrāko kanāla izteku 1970.gadu sākumā Juglas tilta vietā aizbēra, atstājot tikai caurteku.
Juglas kanāls ir trešais lielais virszemes ūdens objekts, kas atrodas Bukultu apkaimē (tās DA daļā). Juglas kanālu mēdz dēvēt arī par Baltezera un Bukultu kanālu. Agrāk Lielo Baltezeru ar Juglu savienoja nelielais Bukultu strauts ar dzirnavām. Veidojot Gaujas – Daugavas kanālu, 2,45 km garais kanāla sākumposms no Lielā Baltezera tika izrakts, bet pārējie 640 m līdz Juglai ir padziļinātais Bukultu strauts.
Dabas teritorijas
Dabas un apstādījumu teritorijas Bukultu apkaimē izvietotas pa visu teritoriju, bet visvairāk to atrodas ap visiem ūdens objektiem to regulāri applūstošajās daļās, kā arī kāpu zonās. Apkaimes R daļā atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorija – Jaunciema dabas lieguma D daļa. Jaunciema dabas liegums dibināts 1993. gadā 320,7 ha platībā, un tas sastāv no 3 daļām, kuras visas izvietotas pie Ķīšezera – aizņem krasta zemās pļavas, kas tālāk no ezera pāriet vairāk vai mazāk ar kokiem un krūmiem apaugušās kāpās. Lieguma teritorija Bukultu apkaimē aizņem apmēram ceturto daļu (120 ha) no apkaimes platības.
Lieguma teritorijai raksturīga liela reljefa formu un biotopu daudzveidība. Te atrodamas sausieņu un palieņu pļavas, krūmāji, ūdensaugu audzes ezera piekrastē, arī nelielas kokaudzes. Liegumā aug vairākas aizsargājamo augu sugas, ir daudz vecu, ainaviski izcilu koku, 12 no tiem reģistrēti kā Rīgas pilsētas nozīmes dižkoki (daži no tiem atrodas tieši Bukultu apkaimē). Liepusalas pussalā, kas atrodas Sužu apkaimes centrālajā daļā aug valsts nozīmes dižozols ar 6,38 m apkārtmēru. Liegumā konstatēta 51 putnu suga no kurām 40 tur arī ligzdo.
Teritorijas izmantošana
Apkaimē galvenā apdzīvotā vieta ir Bukulti, kas atrodas austrumu daļā pie Juglas kanāla. Pašreiz apkaimei ir periferiāls piepilsētas raksturs un tās teritorija pārsvarā nav uzskatāma par funkcionāli savstarpēji saistītu. Savukārt apkaimes ziemeļdaļā izvietotas atsevišķas savrupmājas, bet rūpnieciska rakstura teritorijas apkaimes DA daļā pie Jaunciema gatves un teritorijā starp dzelzceļu un Brīvības gatvi.
Apkaimē kopumā ir skaidri identificējami 5 savrupmāju apbūves teritoriju nogabali, kuri visi atrodas apkaimes D, DA daļā. No šiem 5 nogabaliem tikai 1 pašreiz ir apbūvēts ar savrupmājām (Bukulti, ieskaitot visu apbūvi gar Kanāla ielu). Pārējie 4 nogabali (ģimenes dārziņu teritorija pie Pils kakta, klajums starp Jaunciema gatvi un Ādažu ielu, ģimenes dārziņi pie Juglas kanāla, ģimenes dārziņu teritorijas starp Juglas kanālu un Lejasvīgantu ielu) ir paredzēti apbūves attīstībai tuvākā vai tālākā perspektīvā, ja vien tiks novērsti šo teritoriju potenciālās applūšanas draudi.
RTP-2006 ietvaros netika īstenota plānojumā noteikto apbūves teritoriju attīstība 70,4 ha apmērā, tomēr RTP2030 izstrādes procesā tika izvērtētas Mājokļu attīstības tematiskajā plānojumā noteiktās neapgūtās apbūves teritorijas, kur iespējama dzīvojamās apbūves attīstība, un Bukultu apkaimē plānotās dzīvojamās apbūves teritorijas nav mainītas un paliek tie paši 4 nogabali.
